trešdien, 24 decembris, 2025
HomeTālavas TaurētājiAicina sekot līdzi ekonomikas ministra atbildēm “OIK afēras” sakarā Pieprasījumu komisijas sēdē...

Aicina sekot līdzi ekonomikas ministra atbildēm “OIK afēras” sakarā Pieprasījumu komisijas sēdē trešdien klātienē

Ekonomikas ministrija ir radījusi likumīgu shēmu, kura ļauj piesegt acīmredzamas nelikumības un atsevišķiem uzņēmumiem pelnīt uz visas sabiedrības rēķina, garantējot tiem dāsnu valsts atbalstu uz daudziem gadiem, norāda Saeimas frakcijas “Saskaņa” deputāts Ivars Zariņš.
Diskutējot par iespējām samazināt OIK maksājumu slogu, Ekonomikas ministrijai (EM) jau daudzreiz ir norādīts uz nepieciešamību veikt “OIK ražotāju” pārbaudes: to darbības atbilstību izsniegto atļauju nosacījumiem. Jau izsniedzot šīs atļaujas, daudzos gadījumos bija acīmredzams, ka atļaujā paredzētos nosacījumus nebūs iespējams godīgi izpildīt, lai atļaujas saņēmējs varētu kvalificēties dāsnā atbalsta saņemšanai. Taču EM ne tikai nav veikusi nekādas reālas “OIK ražotāju” pārbaudes, tā ir rīkojusies tieši pretēji – ar saviem lēmumiem ir centusies piesegt iespējamās neatbilstības, lai dotu iespēju šiem komersantiem saglabāt tiem izsniegto dāsno atbalstu, pieņemot lēmumus, kuriem nav likumīga pamata.
Deputāts norāda, ka “OIK politika” tika piesegta ar zaļākas un energoneatkarīgas Latvijas ideju, deleģējot jau tālāk to visu īstenot valdībai, likumā neatrunājot nekādus nosacījumus, lai šis atbalsts būtu samērīgs un atbilstošs sabiedrības interesēm. Tas deva ērtu iespēju valdībai rīkoties pēc sava prāta – radīt dīvainas un dāsnas atbalsta shēmas, jo nekādi ierobežojumi vai principi, kā būtu jānosaka atbalsta apmērs, netika noteikti. Tika izveidotas normas, kas ir plaši interpretējamas – lai tās pareizi izskatītos, bet lai tās varētu izmantot, kā nu kuram ir izdevīgāk. Rezultātā tika radīti “normatīvie caurumi” caur kuriem legāli var īstenot darbības, kuras sakārtotā normatīvā vidē skaitītos kā krāpniecība. Turklāt pati EM ar saviem lēmumiem un instrukcijām, palīdzēja izmantot šos “normatīvos caurumus”.
Tā tika sagatavota augsne iespējams lielākajai “valsts nozagšanai” Latvijas vēsturē, par kuru visai Latvijas sabiedrībai nu ir jāmaksā simti miljoni eiro (2016.gadā OIK maksājums – 237 miljoni eiro).
“Šo “OIK afēru” nebūtu bijis iespējams īstenot tik daudzus gadus, ja kāds būtu kontrolējis izsniegto atļauju pamatotību un izpildi. Taču EM rīcība arī šeit ir bijusi līdzīga kā ar dīvainās normatīvās vides izstrādi un dīvainajiem lēmumiem, ir tikusi īstenota dīvainā kontrole – visus šos gadus nav tikušas veiktas praktiski nekādas darbības, lai pārliecinātos vai atbalsta saņēmēji vispār reāli pilda atbalsta nosacījumus, un būtu tiesīgi saņemt šo atbalstu – vien formāla iesniegto dokumentu pārbaude. Atliek vien iesniegt ministrijā pareizi aizpildītus dokumentus. Un gadījumā, ja nu tomēr kādam gadās “iekrist”, un tapt pieķertam, tad par to arī nav jābaidās, jo par to nekas nebūs, pat riska zaudēt atbalstu – tiks dota iespēja to novērst, tā paredz normatīvie akti,” skaidro deputāts.
“Ļoti savādi skan EM paustā paļāvība, ka visam vajadzēja notikt godprātīgi, ja pat tās veidotie noteikumi ļauj rīkoties savādāk. Galvenais, lai neviens nepārbaudītu. Un kā tas ir redzams no EM sniegtajām atbildēm Saeimai, EM rūpīgi ir centusies to darīt” – ironiski atzīmē Zariņš.
Pati “OIK afēras” shēma nemaz nav tik sarežģīta – tās pamatā ir atstātā brīvas interpretācijas iespēja, bezatbildība, un acīmredzot, mantkārība. Valdība ir pieņēmusi tādus EM izstrādātos noteikumus, kuri nodrošinās dāsno atbalstu tiem, kuriem EM izsniegs savu atļauju, savukārt atļaujas nosacījumi ir visnotaļ formāli – galvenais izvēlēties pareizo tehnoloģiju, kurai pienākas atbalsts un noslēgt kaut vai nodomu protokolu ar kādu, kurš nākotnē būtu it kā gatavs nopirkt saražoto siltumu. Ir jāiesniedz pareizs pieteikums un var iegūt atļauju ar tiesībām uz valsts atbalstu, ja komersants paredzētajā termiņā izpilda atļaujas nosacījumus.
Lai gūtu ieskatu, cik vērtīgs komersantam ir šāds EM lēmums: šķeldas koģenerācijai pie 1Mw jaudas, tas ir vairāk nekā miljons eiro gadā, ko valsts apņemas piemaksāt komersantam par šāda lēmuma izpildi. Sakārtotās atļaujas ir vērtība – pat, ja atļaujas saņēmējs ir tikai tukša juridiskā čaula, to var pārdot kādam, kas vēlas to īstenot, un labi ar to nopelnīt. Savukārt staciju būvniecības termiņu var pagarināt uz diviem gadiem, un tā vietā, lai EM kritiski izvērtētu lūgumus pēc pagarinājuma, parasti atļauju arī pagarina vienkārši uz uzņēmēja iesnieguma pamata. Savukārt, ja termiņus vairs nevar pagarināt, bet nepieciešams, lai uzņēmums nepazaudētu iegūto dāsno valsts atbalstu, ministrija ir ieviesusi inovāciju – var nodot staciju ar daudzkārt mazāku jaudu, piemēram, kā gadījumos ar konteineriem, kurus sabiedrībai parādīja TV3 žurnālisti. Turklāt šādā gadījumā EM ministrijas lēmums paredz, ka komersantam piešķirtais atbalsta apjoms, kurš tika noteikts pavisam citai jaudai un citai tehnoloģijai, tiek saglabāts.
“Ja kādu tiešām šajās situācijās var turēt pamatotās aizdomās par prettiesisku un sabiedrības interesēm neatbilstošu rīcību, tad tā ir pati EM, kura, it kā izvērtējot komersantu iesniegumus, ļauj šādai “uzņēmējdarbībai” turpināties un vēl piesedz to, it kā komersants būtu pilnā apmērā izpildījis visus nosacījumus, lai varētu saņemt EM noteikto dāsno valsts atbalstu” saka Zariņš, piebilstot, ka nav šaubu, ka žurnālistu atklātie gadījumi nav vienīgie.
Deputāts uzsver, ka jau 2010.gadā ir centies norādīt uz sagaidāmajām “OIK afēras” sekām, taču toreiz valdošā elite ir pārliecinājusi sabiedrību, ka Zariņa bažas ir nepamatotas.
“Ir skaidrs, ka valdošā elite nav ieinteresēta objektīvā un sabiedrības interesēm atbilstošā “OIK afēras” un EM pieņemto lēmumu izvērtēšanā, tāpēc tikai ar aktīvu sabiedrības pozīciju un atbalstu ir iespējams panākt, lai tiktu īstenotas darbības un pieņemti lēmumi, kas būtiski samazinās OIK slogu.
Lai noskaidrotu atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem, trešdien plkst. 9:00 notiks Saeimas Pieprasījumu komisijas sēde, uz kuru ieradīsies ekonomikas ministrs, taču uzaicināti arī pārstāvji no KNAB, Valsts kontroles, SAB, DP un Ģenerālprokuratūras pārstāvji. Ja vien komisijas deputāti nenolems, ka jautājumā ir kaut kas slēpjams, paredzams, ka komisijas sēdi varēs vērot tiešraidē Saeimas mājaslapā.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/F267C155-3464-43F5-BCE9-ED08811C6116/

RELATED ARTICLES

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

- Advertisment -

Most Popular

Recent Comments

haralds elceris on Pidriķis vai sabotieris?
haralds elceris on Nacionālās apvienības cirks
haralds elceris on Nodokļu reforma ir vilšanās
haralds elceris on Latvija uz kara takas
haralds elceris on Latvija uz kara takas