Rīga, 12.nov., LETA. Trešdaļa Latvijas tiesu priekšsēdētāju savos amatos atrodas ilgāk par 10 gadiem, lai gan rekordilgi vēl no Padomju laikiem 30 gadus amatā ir Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja, šovakar vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus likumā “Par tiesu varu”, jo viņaprāt Saeimas pieņemtais lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību.
“Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus,” uzsvēra Vējonis.
Tomēr raidījums izpētījis, ka ik pēc pieciem gadiem uz tiesas priekšsēdētāja amatu rīko konkursu, tomēr tajos visbiežāk piesakās tikai viens pretendents – līdzšinējais vadītājs, līdz ar to no 34 tiesām 12 priekšsēdētāji savos krēslos ir jau divus termiņus un ilgāk.
Rekordilgi vēl no Padomju laikiem 30 gadus amatā ir Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja Gunta Gulbinska, kura minētā amata pienākumus pilda kopš 1987.gada. Tomēr Tieslietu ministrijā raidījumam stāsta, ka mazās tiesas likvidēsies līdz ar teritoriālo reformu, bet apvienotajās jaunajās tiesās būs vajadzīgi pieredzējuši vadītāji.
Piemēram, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina raidījumam atzina, ka likumā “Par tiesu varu” paši tiesneši esot vēlējušies atstāt spēkā veco normu, tāpēc raidījums pieļauj, ka šādu lēmumu viņi pamatojuši ar to, ka neatrodas gana spēcīgu kadru, kuri gribētu vadīt tiesas.
Lai gan raidījumam tapis zināms, ka ir bijuši atsevišķi tiesneši, piemēram, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, kurš pret šādiem plāniem esot iebildis, to pamatojot ar bažām par korupcijas riskiem.
“Desmit gadi, kas ir termiņš, kad viena persona var pildīt priekšsēdētāja pienākumus ir garš laika periods, lai varētu realizēt priekšlikumus sistēmas pilnveidošanai un iestātos personas pašapmierinātības stāvoklis, lai nevēlētos pārmaiņas. Tieši ilgstoši amatā bijušie tiesu priekšsēdētāji ir diskreditējuši tiesas sistēmu (Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs u.c.). Arī labas pārvaldības princips paredz vadītāju rotāciju,” liecina raidījuma rīcībā nonākušais Stukāna epasts Saeimas Juridiskajai komisijai, kad tika lemts par grozījumiem likumā.
Kā ziņots, 2.novembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma plašus grozījumus likumā “Par tiesu varu”, tajā skaitā nosakot lielākas pilnvaras Tieslietu padomei.
Izmaiņas likumā pieņemtas, ņemot vērā Tiesiskās vides pilnveides komisijas aicinājumu paplašināt Tieslietu padomes pilnvaras tiesnešu karjeras virzībā, kā arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijas ar mērķi stiprinātu tiesu varas iestāžu neatkarību.
Ar grozījumiem paplašināta Tieslietu padomes kompetence rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanā, izraudzīšanās kārtībā un atbrīvošanā no amata, tiesneša pārcelšanā uz vakanto tiesneša amatu augstāka vai zemāka līmeņa tiesā, kā arī rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas (AT) tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšanā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6BA8CBFF-ECB8-4775-9B3E-1DB676657B25/ un video: https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/tresa-dala-tiesu-priekssedetaju-savos-amatos-atrodas-10-gadus-un-ilgak-vejonis-aicina-dot-vietu-jauniem-tiesnesiem/
Čepāne pauž atbalstu Vējoņa lēmumam atgriezt Saeimai likumu “Par tiesu varu” otrreizējai caurskatīšanai
Rīga, 13.nov., LETA. Latvijas universitātes profesore Ilma Čepāne atbalsta Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmumu atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likuma grozījumus par pilnvaru termiņa ierobežojumu atcelšanu tiesu priekšsēdētājiem.
Šodien notikušajā žurnāla “Jurista Vārds” organizētajā juristu forumā Čepāne norādīja, ka neizprot vairākus lēmumus saistībā ar tiesu varas reformām, kā piemēru minot plānotās izmaiņas prasībās par tiesnešu stāžu. Tāpat Čepāne uzsvēra, ka tiesu varas neatkarība nav saistīta ar visatļautību, bet gan ar atbildību.
Konferencē uzstājās arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš uzsvēra tiesu varas tuvākā laika prioritātes – nostiprināt tiesu neatkarību, padarīt tiesu varu efektīvāku, kā arī stiprināt tiesas autoritāti jeb sabiedrības uzticēšanos Latvijas tiesu sistēmai.
Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) norādīja, ka tiesu vara Latvijā vienmēr ir baudījusi augstāku sabiedrības uzticību nekā valdība un Saeima un tai ir jāturpina attaisnot šo uzticību.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents šodien nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus likumā “Par tiesu varu”, aicinot pārvērtēt lēmumu atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas, liecina Valsts prezidenta mājaslapā publicētā informācija.
Komentējot Vējoņa lēmumu atgriezt likumu “Par tiesu varu” Saeimai otrreizējai skatīšanai, Rasnačs norādīja, ka prezidentam ir šādas tiesības, bet tas nozīmē tikai to, ka tiesnešiem ir jāspēj pamatot savu viedokli, un ka viņam nav šaubu par tiesnešu spēju to izdarīt.
Šodien Latvijas Universitātes Lielajā aulā šodien notiek žurnāla “Jurista Vārds” lasītāju un autoru forums “Latvijas tiesiskās sistēmas izaicinājumi uz valsts otrās simtgades sliekšņa”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BBE591E2-4691-47B6-B971-2C35161E15CF/
Latvijas Tiesnešu biedrība: Liegums ieņemt tiesas priekšsēdētāja amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vajadzīgs
Rīga, 13.nov., LETA. Likumā noteiktie ierobežojumi vienai personai ieņemt tiesas priekšsēdētāja amatu rajona (pilsētas) vai apgabaltiesā vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vajadzīgi, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Tiesnešu biedrībā (LTB).
LTB norāda, ka tiesas priekšsēdētāja izvēle ir sarežģīts process. Tiesas priekšsēdētāja izvēlei tiek izsludināts konkurss, kurā var pieteikties katrs attiecīgās tiesas tiesnesis. Tiesas priekšsēdētāja atlasei tiek izveidota tieslietu ministra vadīta komisija. Tiesas priekšsēdētāju ieceļ amatā tieslietu ministrs, saskaņojot šo lēmumu ar Tieslietu padomi.
Atbilstoši likumam “Par tiesu varu” tiesas priekšsēdētājs ir tiesnesis, kuram papildus noteikts liels atbildības un pienākumu apjoms, kas saistīts ar tiesas kā iestādes vadīšanu.
Paredzot ierobežojumus vienai un tai pašai personai tiesas priekšsēdētāja amatu ieņemt vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas, var izveidoties situācija, ka attiecīgajā tiesā nav tiesnešu, kas vēlētos ieņemt tiesas priekšsēdētāja amatu, vai izveidoties situācija, ka par tiesa priekšsēdētāju tiek iecelta persona, kura šos pienākumus nespēj pildīt visaugstākajā līmenī, skaidro LTB.
Situācijā, kad likums neparedz ierobežojumus ieņemt tiesas priekšsēdētāja amatu, nav ierobežots personu loks – attiecīgās tiesas tiesneši, kuri var pretendēt uz priekšsēdētāja amatu.
LTB uzskata, ka demokrātiskā sabiedrībā principa, ka viena persona nevar ieņemt tiesas priekšsēdētāja amatu rajona (pilsētas) tiesā, apgabaltiesā vairāk kā divus termiņus pēc kārtas iestrādāšana likumā nav absolūti nepieciešama, bet šis jautājums ir vērtējams kopsakarā ar citām attiecīgā amata pretendenta kvalitātēm.
Likumā “Par tiesu varu” citi noteiktie divu termiņu ierobežojumi tiesneša darbībai pašpārvaldes institūcijās, kurās pretendenti tik ievēlēti no visiem tiesnešiem, nav sasaistāmi ar vienas tiesas kā tiesu iestādes vadīšanas ierobežojumu.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents 10.novembrī nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus likumā “Par tiesu varu”, aicinot pārvērtēt lēmumu atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas, liecina Valsts prezidenta mājaslapā publicētā informācija.
Minēto ierobežojumu atcelšanu 2015.gadā rosināja Tieslietu ministrija (TM), valdība to atbalstīja. TM toreiz skaidroja, ka tādējādi tiktu nodrošināts, ka vakantajā tiesas priekšsēdētāja amatā saskaņā ar izsludināto konkursu, veicot visu tiesas priekšsēdētāja kandidātu izvērtēšanu, var iecelt objektīvi spēcīgāko un piemērotāko amata kandidātu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7CF076C1-486E-4663-9DF0-8F200791D3B3/
