Vējonis nepauž skaidru atbalstu pētnieku ierosinātajai “čekas maisu” publiskošanai. Arī režisors Kairišs aicina atvērt “čekas maisus”

LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija

VDK izpētes komisijas vēstule Vējonim: „čekas maisiem” jau šogad jānonāk arhīvā

Valsts prezidenta kungs, padomju totalitārā režīma nosodījums ir nostiprināts Satversmē. Ministru kabineta izveidotā Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija veikusi virkni pētījumu saistībā ar okupācijas laika represijām. Pētījumi atspoguļoti publikācijās, plašsaziņas līdzekļos, ciešā saziņā ar politiķiem, kurus komisija kopš 2014. gada regulāri aicina būt līdzdarbīgiem vēsturiskās patiesības noskaidrošanai.
Valsts drošības komiteja un tās priekšteči bija tikai viena no Padomju Sociālistisko Republiku Savienības represīvā režīma institūcijām. Represijas organizēja Padomju Savienības komunistiskās partijas vadība. Okupētajā Latvijā tās atbalstīja un organizēja Latvijas Komunistiskās partijas vadība. Totalitārā režīma nostiprināšanā, represiju organizēšanā, līdzcilvēku izspiegošanā bez Valsts drošības komitejas bija iesaistītas arī dažādas citas institūcijas – Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Ministru Padome, nedemokrātiski veidoto tautas deputātu padomju pilsētu un rajonu izpildu komitejas, nozaru ministrijas, sevišķi Iekšlietu ministrija, tiesas, prokuratūra, arī vissavienības institūcijas kā PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvarotā LPSR institūcija un citas. Tādēļ pētīt ir nepieciešams ne tikai Valsts drošības komiteju, bet visu šo sistēmu kopumā.
Zinātniskā izpēte ļauj pārliecinoši konstatēt, ka Valsts drošības komiteja jeb čeka darbojās ne vien tieši, bet arī caur piesegstruktūrām. Līdztekus zināmām struktūrām kā Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru komiteja, Galvenās ārzemju tūrisma pārvaldes Rīgas apvienībai Intūrists, kā segorganizācijas izmantoja arī, piemēram, Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienību, Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāti, Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, LPSR augstākās izglītības un vidējās speciālās izglītības ministriju, daudzas citas iestādes.
Okupācijas režīma institūciju loma totalitārajā sabiedrības kontrolē nav mazāk nozīmīga kā tikai Valsts drošības komitejas izpēte, tāpēc uzskatām, ka Latvijā līdzīgi citām posttotalitārajām Eiropas valstīm kā Ukrainā, Polijā, Čehijā, Lietuvā, Igaunijā un citviet veidojams Nacionālais atmiņas institūts. Tiesiskā realitāte, ko diktē Latvijas Republikas saistības gan pret tās tautu, gan pret citām tautām, arī Eiropas Savienības saistības, nosaka neatliekamu nepieciešamību paredzēt likuma aizsargātu dokumentu atklātību un reizē pienākumu nodrošināt pastāvīgu atklatibai nodotas informācijas zinātnisku analīzi, publicistiku un pētniecības veicināšanu. Tam vajadzīgs valdības lēmums un finansējuma saglabāšana.
Komisija jau 2015. gada 6. martā ar protokollēmumu ir vienbalsīgi paudusi, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā nodrošināma pilnīga, tūlītēja visu Valsts drošības komitejas dokumentu, tajā skaitā Totalitārisma seku dokumetēšanas centrā esošo, nodošanu atklātībai, to brīva un izmantošana pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas. Šiem dokumentiem nav valsts noslēpuma statusa. Esam daudzkārt lūguši Satversmes aizsardzības biroju nodot šo kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas Nacionālajam arhīvam vai Latvijas Universitātei, kas glabā daudzus arī ierobežotas pieejamības dokumentus ar fizisko personu datiem. Pētniekiem nav pieņemama prasība pēc valsts noslēpuma sevišķās atļaujas situācijā, kad likums to neparedz un kad tas liedz zinātniskās izpētes veikšanu Satversmē noteiktā nolūkā. Lūdzam Valsts Prezidentu aktīvi iesaistīties, lai totalitārisma mantojums atbilstoši civilizēto valstu vērtībām un arhīvu nozarē vispār atzītajam provenances principam jau šogad nonāktu arhīvā, nevis glabātos pretizlūkošanas dienesta telpās.
Padomju okupācijas dokumentu nodošana atklātībā atbilst tām sabiedriskām interesēm, ko aizsargā Satversmes ievads. Tās noteica likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu (turpmāk – Valsts drošības komitejas likuma) pieņemšanu. Šīs intereses Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula nosaka kā mudināmu valsts rīcībpolitiku, kas aizsargājama likumā. Komisija kopš 2014. gada ir regulāri informējusi Saeimas Juridisko komisiju par likuma nepilnībām. Diemžēl nekāda rīcība no likumdevēja puses nav veikta.
Visbeidzot, vēlamies vērst uzmanību, ka likums, kas regulē Valsts drošības komitejas dokumentu īpašo statusu, pats ir morāli novecojis un nav pieņemams demokrātiskā valstī. Esam guvuši pārliecību, ka neatkarīgā Latvijas Republikas tiesa sadarbības fakta ar Valsts drošības komiteju pārbaudes lietās atzīst, ka dokumenti ir īsti, nav viltoti, tai skaitā nav viltota aģentu kartotēka. Ikviens, kura tiesības aizskar PSRS okupācijas varas dokumentos rakstītais, ir tiesīgs vērsties tiesā, lai gūtu kompensāciju par nodarīto kaitējumu – gan no tiešajiem vainīgajiem, gan no Krievijas Federācijas kā PSRS tiesiskās mantinieces. Latvijā blakus civilprocesam, kriminālprocesam un administratīvajam procesam izveidotais īpašais tiesas process ir pierādījis savu nelietderību. Uzsveram, ka totalitārās vēstures liecību anonimizēšana un dekontekstualizēšana ir pretēja Satversmes ievada garam, šādā skatpunktā jāvērtē arī pretizlūkošanas nodrošinājuma informācijas automātizētajā sistēmā Delta esošo vārdu anonimizēšana, nododot sabiedrības vērtējumam nepilnīgus dokumentus. Padomju Savienības Komunistiskās partijas, kas iecerēja, vadīja un veica represijas, nomenklatūras funkcionāri nav pakļauti nedz anonimitātei, nedz arī kādam īpašam tiesas procesam. Morālo vērtējumu par katra rīcību, motīviem un apstākļiem var dot vienīgi Latvijas sabiedrība un katrs cilvēks savā garīgajā dzīvē pats. Līdz ar to lūdzam rosināt, paturot citu likumu speciālajās tiesību normās jau esošos ierobežojumus, atzīt Valsts drošības komitejas likumu par spēku zaudējušu.
Komisija joprojām apliecina gatavību tikties ar Valsts prezidentu.
PROTOKOLS
Latvijas Republika
LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija
Raiņa bulvāris 19, Riga, LV-1050, Latvija, vdk@lu.lv, lu.lv/vdkkomisija
2017. gada 27., 31. oktobrī
Nr. 12-2017
2017. gada 27. oktobra sanāksme,
2017. gada 31. oktobra sanāksme (elektroniski)
Sēdi vada: komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.
Piedalās (17): komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris, Ainārs Bambals, Bonifācijs Daukšts, Dzintars Ērglis, Mārtiņš Dātavs, Ivars Ījabs, Kristīne Jarinovska, Uldis Krēsliņš, Solveiga Krūmiņa-Koņkova, Jānis Ķeruss, Ilmārs Poikāns, Marta Starostina, Juris Stukāns, Didzis Šēnbergs, Jānis Taurēns, Gints Zelmenis un Artūrs Žvinklis.
Nepiedalās (6): Raimonds Cerūzis, Inguna Daukste-Silasproģe, Mārtiņš Kaprāns, Jānis Lazdiņš, Gatis Liepiņš, Rudīte Meņģelsone. Sanāksme norit elektroniskā veidā.
Sēdes norise:
Komisijas priekšsēdētājs atklāj sēdi 2017. gada 27. oktobrī, komisijas locekļi pauž priekšlikumus par dokumenta projektu, ierosinājumus ņem vērā un iestrādā tekstā. Komisijas priekšsēdētājs 2017. gada 30. oktobrī saskaņā ar saskaņotā komisijas reglamenta 7. un 11. punktiem 2017. gada 30. oktobrī aicināja balsot par aicinājumu dokumentu Valsts prezidentam līdz 2017. gada 31. oktobrim plkst. 17.00. Balsojuma rezultāti:
PAR 16 (sešpadsmit) – Kārlis Kangeris, Ainārs Bambals, Bonifācijs Daukšts, Dzintars Ērglis, Mārtiņš Dātavs, Ivars Ījabs, Kristīne Jarinovska, Uldis Krēsliņš, Solveiga Krūmiņa- Koņkova, Jānis Ķeruss, Ilmārs Poikāns, Marta Starostina, Juris Stukāns, Didzis Šēnbergs, Jānis Taurēns un Artūrs Žvinklis.
PRET nav (nulle).
NEBALSO: Gints Zelmenis.
Komisija nolemj – nosūtīt Valsts Prezidentam pielikumā esošo dokumentu
…Infò avots: http://m.pietiek.com/raksti/vdk_izpetes_komisijas_vestule_vejonim_cekas_maisiem_jau_sogad_janonak_arhiva

Mg. hist. Marta Starostina, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta sekretāre, pētniece

Prezidentu lūdz atcelt īpašo VDK likumu, nodot “čekas maisus” atklātībai, norādot kompartiju kā okupācijas totalitārā režīma represiju avotu

Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija nolēmusi vērsties pie Valsts Prezidenta, lūdzot rosināt atcelt pirms 23 gadiem pieņemto īpašo Valsts drošības komitejas likumu, kas paredz īpašu procesu tiesā, nodot Satversmes aizsardzības biroja (SAB) esošo svešas okupētājvaras totalitārā režīma specdienesta dokumentāciju arhīvam.
Komisija uzsver: ka VDK un tās priekšteči bija tikai viena no okupācijas režīma institūcijām. Represijas organizēja Padomju Savienības komunistiskās partijas, Latvijas Komunistiskās partijas vadība. Totalitārā režīma nostiprināšanā, represijās, līdzcilvēku izspiegošanā bija iesaistītas arī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Ministru Padome, nedemokrātiski veidotās pilsētu un rajonu izpildu komitejas, ministrijas, sevišķi Iekšlietu ministrija, tiesas, prokuratūra, arī vissavienības institūcijas kā PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvarotā LPSR institūcija un citas. Pētīt nepieciešams ne tikai VDK, bet visu šo sistēmu kopumā. Zinātniskā izpēte ļauj pārliecinoši konstatēt, ka VDK jeb čeka darbojās ne vien tieši, bet arī caur piesegstruktūrām. Līdztekus zināmām struktūrām kā Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru komiteja, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienība (Intūrists), kā segorganizācijas izmantoja arī, piemēram, Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienību, Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāti, Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, Augstākās izglītības un vidējās speciālās izglītības ministriju, daudzas citas iestādes.
Režīma institūciju loma totalitārās sabiedrības kontrolē nav mazāk nozīmīga kā VDK izpēte, tāpēc uzskatām, ka Latvijā, līdzīgi citām posttotalitārajām Eiropas valstīm kā Ukrainā, Polijā, Čehijā, Lietuvā, Igaunijā, jāveido Nacionālais atmiņas institūts. Komisija jau 2015. gada 6. martā ar protokollēmumu vienbalsīgi pauda, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības, sabiedrības saliedētības vārdā nodrošināma pilnīga, tūlītēja visu VDK dokumentu, arī SAB esošo, nodošana atklātībai un brīvai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas.
VDK un tās priekšteči bija tikai viena represīvā institūcija. Morālo vērtējumu par katra rīcību, motīviem, apstākļiem var dot vienīgi Latvijas sabiedrība un katrs cilvēks savā garīgajā dzīvē pats. Komisija, pamatojoties uz 28., 29. augusta, 27., 31.oktobra sēdēs lemto lūdz: paturot citu likumu speciālajās tiesību normās jau esošos ierobežojumus, atzīt likumu Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu par spēku zaudējušu.
…Infò avots:
http://www.leta.lv/press_releases/0BBD52C6-B7F4-4A26-A639-7062732A15FD/

VDK zinātniskās izpētes komisija aicina Vējoni rīkoties, lai nodotu “čekas maisus” atklātībai

Rīga, 13.nov., LETA. Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai, aģentūru LETA informēja komisijas priekšsēdētāja Kārļa Kangera pārstāve, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta sekretāre Marta Starostina.
Kangeris komisijas vārdā lūdz Vējoni rosināt atcelt pirms 23 gadiem pieņemto īpašo Valsts drošības komitejas likumu, kas paredz īpašu procesu tiesā, un nodot Satversmes aizsardzības biroja (SAB) esošo okupētājvaras totalitārā režīma specdienesta dokumentāciju arhīvam, kur tam varētu piekļūt ikviens. Komisija lūdz, paturot citu likumu speciālajās tiesību normās jau esošos ierobežojumus, atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”.
Komisija uzsver, ka VDK un tās priekšteči bija tikai viena no okupācijas režīma institūcijām. “Represijas organizēja Padomju Savienības komunistiskās partijas, Latvijas Komunistiskās partijas vadība. Totalitārā režīma nostiprināšanā, represijās, līdzcilvēku izspiegošanā bija iesaistītas arī Latvijas Padomju sociālistiskās republikas Ministru padome, nedemokrātiski veidotās pilsētu un rajonu izpildu komitejas, ministrijas, sevišķi Iekšlietu ministrija, tiesas, prokuratūra, arī vissavienības institūcijas kā PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvarotā LPSR institūcija un citas. Pētīt nepieciešams ne tikai VDK, bet visu šo sistēmu kopumā.”
“Zinātniskā izpēte ļauj pārliecinoši konstatēt, ka VDK jeb čeka darbojās ne vien tieši, bet arī caur piesegstruktūrām. Līdztekus zināmām struktūrām kā Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru komiteja, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienība (Intūrists), kā segorganizācijas izmantoja arī, piemēram, Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienību, Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāti, Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, Augstākās izglītības un vidējās speciālās izglītības ministriju, daudzas citas iestādes,” vēstulē raksta komisijas pārstāvji.
Kangeris atgādina, ka komisija jau 2015.gada 6.martā ar protokollēmumu vienbalsīgi pauda, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā esot jānodrošina pilnīga un tūlītēja visu VDK dokumentu, arī SAB esošo, nodošana atklātībai un brīvai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas.
“Morālo vērtējumu par katra rīcību, motīviem, apstākļiem var dot vienīgi Latvijas sabiedrība un katrs cilvēks savā garīgajā dzīvē pats,” teikts komisijas paziņojumā.
…Infò avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B7C3F12D-7EF2-4FCC-9133-4C9BBCBC2715/

Kučinskis: Saistībā ar VDK zinātniskās komisijas darba jautājumiem Šadurskis līdz novembra beigām sagatavos ziņojumu

Rīga, 13.nov., LETA. Saistībā ar bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās komisijas darba jautājumiem izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) līdz novembra beigām solījis sniegt ziņojumu valdībai.
To šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Premjers ar attiecīgu rezolūciju uzticējis šī jautājuma risināšanu Šadurskim.
Taujāts par VDK zinātniskās izpētes komisijas vēršanos pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, Kučinskis norādīja, ka jautājumi par VDK kartotēkas izpēti ir tikuši pārrunāti arī Nacionālās drošības komisijā.
“Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norādīja, ka politiskā spēka frakcijas deputāts ir iesniedzis priekšlikumu par papildus līdzekļu piešķiršanu komisijas darbam.
Kā ziņots, nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK biedru vidū populārs ir viedoklis, ka sabiedrības interesēs tā dēvētie “čekas maisi” būtu atverami jau drīzumā, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Tuvākajā laikā politiskā spēka frakcijā varētu lemt par šo jautājumu, piebilda politiķis.
Taujāts par bijušās VDK kartotēkas nodošanu atklātībai, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA sacīja, ka ir atvērts priekšlikumiem, ko izstrādātu profesionāļi. Taujāts par atbildīgās vēsturnieku komisijas pozīciju, politiķis norādīja, ka šajā jautājumā ir arī citi viedokļi, piemēram, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pozīcija.
Pēc tam, kad dažādu jomu profesionāļi būs sagatavojuši savu piedāvājumu, ZZS par to būs atvērta diskusijām, norādīja ZZS frakcijas vadītājs.
“Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka partijas valde par šo jautājumu vēl diskutēs. Viņš skaidroja, ka šis jautājums ir saistāms ar atbildīgās vēsturnieku komisijas darbu, kuram pašlaik nav pieejami nepieciešamie līdzekļi.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar komisijas priekšsēdētāja Kārļa Kangera pārstāves, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta sekretāres Martas Starostinas vēstīto aģentūrai LETA, VDK zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai.
Kangeris atgādina, ka komisija jau 2015.gada vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā esot jānodrošina pilnīga un tūlītēja visu VDK dokumentu, arī SAB esošo, nodošana atklātībai un brīvai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas.
Kā ziņots, ka saskaņā ar SAB direktora Jāņa Maizīša teikto žurnālam “Ir” viens no iemesliem, kādēļ netiek publiskota padomju VDK kartotēka, ir apstāklis, ka nav pierādījumu tur iekļauto cilvēku faktiskai sadarbībai. Savukārt otrs – tā būtu ļoti selektīva attieksme, jo tiktu publiskota tikai tā daļa, kas ir pieejama Latvijā.
…Infò avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9691-16C9-1AA4-E2B4-A61CFC189DE9/

VL-TB/LNNK sliecas atbalstīt “čekas maisu” atvēršanu; koalīcijas partneri diskutēs

Rīga, 13.nov., LETA. Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK biedru vidū populārs ir viedoklis, ka sabiedrības interesēs tā dēvētie “čekas maisi” būtu atverami jau drīzumā, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Tuvākajā laikā politiskā spēka frakcijā varētu lemt par šo jautājumu, piebilda politiķis.
Taujāts par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēkas nodošanu atklātībai, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA sacīja, ka ir atvērts priekšlikumiem, ko izstrādātu profesionāļi. Taujāts par atbildīgās vēsturnieku komisijas pozīciju, politiķis norādīja, ka šajā jautājumā ir arī citi viedokļi, piemēram, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pozīcija.
Pēc tam, kad dažādu jomu profesionāļi būs sagatavojuši savu piedāvājumu, ZZS par to būs atvērta diskusijām, norādīja ZZS frakcijas vadītājs.
“Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka partijas valde par šo jautājumu vēl diskutēs. Viņš skaidroja, ka šis jautājums ir saistāms ar atbildīgās vēsturnieku komisijas darbu, kuram pašlaik nav pieejami nepieciešamie līdzekļi.
Kā ziņots, saskaņā ar komisijas priekšsēdētāja Kārļa Kangera pārstāves, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta sekretāres Martas Starostinas vēstīto aģentūrai LETA VDK zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai.
Kangeris atgādina, ka komisija jau 2015.gada vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā esot jānodrošina pilnīga un tūlītēja visu VDK dokumentu, arī SAB esošo, nodošana atklātībai un brīvai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar SAB direktora Jāņa Maizīša teikto žurnālam “Ir” viens no iemesliem, kādēļ netiek publiskota padomju VDK kartotēka, ir apstāklis, ka nav pierādījumu tur iekļauto cilvēku faktiskai sadarbībai. Savukārt otrs – tā būtu ļoti selektīva attieksme. Tiktu publiskota tikai tā daļa, kas ir pieejama Latvijā.
Esot pietiekami daudz stāstu par 90.gadiem, kad vienam kartīti izņēma, citam neizņēma. “Tā ir selektīva un, manuprāt, arī netiesiska attieksme pret vārdu un uzvārdu publiskošanu. Nu, nebūs patiesāka un tīrāka tā vēsture [par to, kas notika] līdz 1990. gadam un ko darīja čeka. (..) Runājot par lustrāciju – daļēji lustrācijas process ir noticis. Amatpersonas tiek pārbaudītas, ir ierobežojumi, to skaitā vēlēšanām, dažādām profesijām,” skaidroja Maizītis.
…Infò avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C969E-7E8C-7242-353D-15815247CA53/

Vējonis nepauž skaidru atbalstu “čekas maisu” publiskošanai

Rīga, 14.nov., LETA. Valsts prezidents Raimonds Vējonis nepauž skaidru atbalstu tā dēvēto “čekas maisu” publiskošanai.
Telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” Vējonis skaidroja, ka ir saņemts bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas aicinājums publiskot “čekas maisu” saturu. Vēstule tiek vērtēta un komisijai tiks sniegta atbilde.
Prezidents uzskata, ka komisijai ir jāvēršas Saeimā, kas var pieņemt attiecīgu likumu.
Viņaprāt, Latvijas sabiedrībai kopumā ir jāzina sava vēsture un tajā skaitā arī šīs ne visai glaimojošās vēstures lappuses. Taču tādēļ ir izveidota attiecīgā komisija, kas izvērtē cilvēku saistību ar VDK un sniedz savu vērtējumu.
Vējonis uzsvēra, ka Latvijā pieejamie materiāli ir fragmentāri, tādēļ ir svarīgi komisijai skaidrot, kāds ir katra konkrētā cilvēka nodarījums pret valsti un sabiedrību. Ir jāskaidro vēstures fakti, kā cilvēki nokļuvuši sarakstos. Situācijas esot bijušas dažādas un ne visi sarakstos minētie, ir sadarbojušies ar VDK.
Vējonis piebilda, ka “čekas maisos” politiķu esot ļoti maz vai to nav vispār, jo pretējā gadījumā viņi nevarētu pretendēt uz deputāta vai ministra amatu.
Jau vēstīts, ka VDK zinātniskās izpētes komisija vērsusies pie Valsts prezidenta, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai.
Komisija jau 2015.gadā pieņēma lēmumu, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā esot jānodrošina pilnīga un tūlītēja visu VDK dokumentu, arī SAB esošo, nodošana atklātībai un brīvai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas.
Kā ziņots, ka saskaņā ar SAB direktora Jāņa Maizīša teikto žurnālam “Ir” viens no iemesliem, kādēļ netiek publiskota padomju VDK kartotēka, ir apstāklis, ka nav pierādījumu tur iekļauto cilvēku faktiskai sadarbībai. Savukārt otrs – tā būtu ļoti selektīva attieksme, jo tiktu publiskota tikai tā daļa, kas ir pieejama Latvijā.
…Infò avots: http://www.leta.lv/news/latvia/73DC4D9A-D94D-40EA-8A26-EFBF1C4BAA25/

Režisors Kairišs aicina atvērt “čekas maisus”

Rīga, 14.nov., LETA. Saņemot nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” par labāko spēlfilmu – 1941.gada deportācijām veltīto “Melānijas hroniku”, filmas režisors Viesturs Kairišs aicināja atvērt tā dēvētos “čekas maisus”.
Kairišs aicināja virzīt uz priekšu “čekas maisu” atvēršanu, jo tas esot būtisks solis, lai Latvija varētu attīstīties, jo dažkārt nevarot saprast “no kurienes kam aug kājas”.
Režisors gan atzina, ka daudzi “čekas maisos” ir nokļuvuši pret savu gribu, pašiem par to nezinot, tāpēc sabiedrībai jāapņemas neveikt “raganu medības”.
Kā ziņots, šogad nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps” gada labākās pilnmetrāžas spēlfilmas balvu saņēma vēsturiskā drāma “Melānijas hronika”, bet tās režisors Viesturs Kairišs tika atzīts par labāko režisoru.
Labākās aktrises balvu saņēma Sabīne Timoteo par lomu filmā “Melānijas hronika”, bet par labāko aktieri tika atzīts Kaspars Znotiņš par lomu filmā “Pirmdzimtais”.
Timoteo, kura uz svinīgo pasākumu klātienē nebija ieradusies, nolēmusi savu balvu dāvināt Melānijas Vanagas muzejam. Tieši Vanagas lomu Timoteo atveidoja filmā “Melānijas hronika”.
Kā labākā otrā plāna aktrise tika atzīta Vizma Kalme par darbu filmā “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Savukārt par labāko aktieri otrā plāna lomā “Lielu Kristapu” saņēma Uldis Dumpis arī par darbu filmā “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”.
Par labāko scenāristi tika atzīta Lote Eglīte par scenāriju animācijas filmai “Bize un Neguļa”.
Andris Dzenītis par savu muzikālo veikumu filmā “Pirmdzimtais” saņēma balvu kā labākais komponists.
Filma “Atbrīvošanas diena” saņēma “Lielo Kristapu” nominācijā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma. Savukārt par labāko dokumentālā kino operatoru tika atzīts Valdis Celmiņš par savu darbu filmā “Atbrīvošanas diena”, bet Krista Burāne saņēma “Lielo Kristapu” kā labākā dokumentālās filmas režisore par filmu “Pasaka par tukšo telpu”.
“Lielā Kristapa” balva tiek pasniegta jau 29.reizi. Festivālu rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība kopš 1977.gada, un patlaban ir atjaunota tradīcija to rīkot katru gadu.
…Infò avots: http://www.leta.lv/news/latvia/948260F2-9EBE-4EC8-9429-88F355FBA6B5/

VDK zinātniskās izpētes komisija aicina Vējoni rīkoties, lai nodotu “čekas maisus” atklātībai

Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai, aģentūru LETA informēja komisijas priekšsēdētāja Kārļa Kangera pārstāve, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta sekretāre Marta Starostina. Kangeris komisijas vārdā lūdz Vējoni rosināt atcelt pirms 23 gadiem pieņemto īpašo Valsts drošības komitejas likumu, kas paredz īpašu procesu tiesā, un nodot Satversmes aizsardzības biroja (SAB) esošo okupētājvaras totalitārā režīma specdienesta dokumentāciju arhīvam, kur tam varētu piekļūt ikviens. Daudzi tvitera lietotāji atklāj aizdomas, ka Vējonis neņems vērā VDK lūgumu.

Tvitera lietotājs Ulfs Ārgalis necer uz prezidenta rīcību.
ulfs árgalis @uargalis
Bezcerīgi……Madonas jauktenis uz to nav spējīgs…. @DelfiLV VDK izpētes komisija lūdz prezidentu atcelt VDK likumu un nodot ‘čekas maisus’ atklātībai delfi.lv/a/49438789
Mon Nov 13 09:51:46 +0000 2017

Ints Goze ir pārliecināts, ka Vējonis šādu lūgumu neatbalstīs.
Ints Goze @ints_goze
VDK izpētes komisija aicina Vējoni rīkoties «čekas maisu» nodošanai atklātībai. Žēl, ka @Vejonis to neatbalstīs! lsm.lv/raksts/zinas/l…
Mon Nov 13 09:31:39 +0000 2017

Par “čekas maisu” atvēršanu izsakās Edgars Kerijs
Edgars Kerijs @EdgarsKerijs
@letanewslv Šī tēma ir kā enkurs Latvijai. Kad tā tiks izrunāta un pa īstam arhivēta, vairāk laiku un enerģijas varēsim veltīt nākotnes iespējām.
Mon Nov 13 10:53:58 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/f5617d60-bb0b-4942-b2b1-3fca4399db90