Valsts kontrole: Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas
Rīga, 8.nov., LETA. Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.
Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.
Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.
14 no 17 iestādēm norādījušas, ka tās sniedz būtiskus pakalpojumus nozīmīgai sabiedrības daļai, tomēr tikai puse no izvērtētajām iestādēm ir interesējusies par un apkopo sabiedrības viedokli par to sniegto pakalpojumu kvalitāti. Valsts kontrole secinājusi, ka virknē gadījumu iestādes pašas sev nosaka neambiciozus un viegli sasniedzamus rezultātus, kas nozīmē, ka iestādes darbība formāli vienmēr būs efektīva.
Lai gan mērķi vairumam izvērtēto iestāžu tiek sasniegti, tomēr iespēja vienoti vai salīdzināmi izvērtēt iestāžu darba efektivitāti jeb mērķu sasniegšanas pakāpi ir ierobežota, jo atsevišķām iestādēm piemīt tendence noteikt neambiciozus mērķus un sasniedzamos rezultātus, piemēram, Latvijas Institūtam un Latvijas Sporta muzejam. Vairākām iestādēm noteiktie rezultatīvie rādītāji bieži vien neraksturo vai tikai daļēji raksturo sasniedzamo mērķi, piemēram, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas Zinātnes padome un Kultūras informācijas sistēmu centrs.
Latviešu valodas aģentūras gadījumā Valsts kontrole nav guvusi pārliecību, vai noteiktie rezultatīvie rādītāji pietiekami raksturo mērķa sasniegšanu, bet Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras gadījumā mērķu sasniegšana aprobežojas tikai ar projektu īstenotājiem piešķirto ārvalstu finanšu līdzekļu administrēšanu.
“Nevienai no vērtētajām iestādēm nepastāv būtiski šķēršļi to reorganizācijai vai likvidācijai,” secina Valsts kontrole.
Tajā pašā laikā Valsts kontrole norāda uz trūkumiem, kas jānovērš arī saglabājot iestāžu patstāvību. Būtisks iestāžu skaits darbojas bez spēkā esošas iestādes darbības stratēģijas, lai gan nepieciešamību izstrādāt stratēģiju nosaka ne tikai Attīstības plānošanas sistēmas likums un citi normatīvie akti, bet arī pārvaldības labā prakse, ja iestāde plāno strādāt mērķtiecīgi, ekonomiski un produktīvi, turklāt darbojoties kā patstāvīga iestāde.
“Nespēja vai nevēlēšanās izstrādāt iestādes darbības stratēģiju arī situācijā un periodos, kad normatīvie akti to nepieprasa, ir uzskatāma par papildu pierādījumu pārvaldības labās prakses trūkumam gan iestādes, gan ministrijas līmenī. Iestādes darbības stratēģija ir uzskatāma par īpaši nepieciešamu budžeta nefinansēto iestāžu gadījumā, jo to sasniedzamie rezultāti netiek iekļauti arī budžeta paskaidrojumos un tādējādi netiek vērtēti valsts budžeta plānošanas un izpildes procesā,” norāda Valsts kontrole.
Valsts kontrolē piebilda, ka netika vērtēti minēto iestāžu darba ekonomiskums un produktivitāte, kas ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem lēmumu pieņemšanā par iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju.
Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu izmantot šo izvērtējumu kā vienu no pamatojošajiem dokumentiem, lai veiktu tālāku izvērtējumu un lemtu par šo iestāžu kā atsevišķu juridisku personu darbības lietderību.
Jau ziņots, ka Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis valsts pārvaldes reformas kontekstā apsver iespēju reformēt tādas mazās valsts iestādes kā Latvijas Institūts, Latvijas Zinātnes padome un Datu valsts inspekcija, šā gada jūnijā intervijā aģentūrai LETA atzina Citskovskis.
Kopumā Valsts kancelejas direktors identificējis 24 mazās valsts iestādes, kurās tiek nodarbināts mazs darbinieku skaits. Šo iestāžu vidū ir Latvijas Institūts ar piecām amata vietām, Latvijas Zinātnes padome ar septiņām amata vietām, Valsts dzelzceļa administrācija ar 11 amata vietām, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ar 19 amata vietām, Valsts administrācijas skola ar 20 amata vietām, Datu valsts inspekcija ar 25 amata vietām u.c.
Valsts kanceleja nosūtīja Valsts kontrolei izvērtēt situāciju ar mazajām valsts iestādēm, un pēc Valsts kontroles atzinuma saņemšanas Citskovskis plāno lemt par mazo iestāžu reformēšanu. Valsts kancelejas direktors uzsvēra, ka viņš neplāno likvidēt mazās iestādes, bet gan pievienot kādām lielākām institūcijām vai apvienot mazās iestādes.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7273AAED-145B-4AC1-9EF0-0BB132E45DD5/
Valsts kanceleja: Valsts kontroles mazo iestāžu izvērtējums apliecina vajadzību strādāt pie racionālākas resursu izmantošanas
Rīga, 8.nov., LETA. Valsts kontroles veiktais izvērtējums par ļoti mazo un mazo valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbību apliecina Valsts pārvaldes reformu plāna projektā piedāvāto redzējumu par racionālāku valsts pārvaldes resursu un zināšanu izmantošanu, aģentūrai LETA norādīja Valsts kancelejā.
Valsts kanceleja izstrādātajā Valsts pārvaldes reformu plāna projektā jau ir paredzējusi 2018.gadā strādāt pie ļoti mazo un mazo iestāžu efektivitātes celšanas un piedāvās Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) risinājumus iespējamām iestāžu institucionālajām pārmaiņām. Valsts kontroles izvērtējums papildus jau veiktajiem funkciju auditu rezultātiem kalpos par pamatu priekšlikumu izstrādei, lai nodrošinātu racionālāku resursu un zināšanu izmantošanu valsts pārvaldes iestādēs, skaidroja Valsts kancelejā.
Tāpat Valsts kanceleja plāno izvērtēt arī tos aspektus, kas nav iekļauti Valsts kontroles izvērtējumā, īpaši pievēršoties ekonomiskuma un produktivitātes aspektiem. Jau šobrīd ir analizētas valsts pārvaldes atbalsta funkcijas – algu grāmatvedība, personāla lietvedība un iepirkumi, – kuras sadarbībā ar ministrijām ir plānots centralizēt. Tā kā nodarbināto skaits nav vienīgais kritērijs, kas liecina par efektīvu iestādes darbu, Valsts kanceleja analizēs arī radniecīgu iestāžu funkcijas, to iespējamu pārklāšanos un citus aspektus. Priekšlikumi jāizstrādā līdz nākamā gada nogalei.
Valsts pārvaldes reformu plāns paredz triju gadu laikā sniegt impulsu valsts pārvaldes attīstībai, darba kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Plāns paredz ieviest jaunus un inovatīvus risinājumus pārmaiņām, nepalielinot valsts budžeta izdevumus. Valsts pārvaldes reformu plānu 27.jūlijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, un plānots, ka drīzumā par to tiks lemts Ministru kabinetā.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.
Valsts kontrole secināja, ka nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas.
14 no 17 iestādēm norādījušas, ka tās sniedz būtiskus pakalpojumus nozīmīgai sabiedrības daļai, tomēr tikai puse no izvērtētajām iestādēm ir interesējusies par un apkopo sabiedrības viedokli par to sniegto pakalpojumu kvalitāti. Valsts kontrole secinājusi, ka virknē gadījumu iestādes pašas sev nosaka neambiciozus un viegli sasniedzamus rezultātus, kas nozīmē, ka iestādes darbība formāli vienmēr būs efektīva.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3CBC524D-4C63-4058-9203-3821F686BC45/
Citskovskis: Reformas valsts pārvaldē norit tik lēni, ka reizēm gribas visu mest pie malas
Rīga, 8.nov., LETA. Reformas valsts pārvaldē norit tik lēni, ka reizēm gribas visu mest pie malas, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Saeimas komisija šodien uzklausīja Valsts kontroles izvērtējumu par 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, norādot, ka nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas. Komisijas deputāti vēlējās uzzināt Valsts kancelejas viedokli par Valsts kontroles secinājumiem, kā arī Valsts kancelejas tālāko rīcību ar minētā jautājuma ieviešanu dzīvē.
Citskovskis informēja, ka Valsts kanceleja neskata visu mazo valsts iestāžu iespējamu reorganizāciju vienkopus, bet gan atsevišķi, piemēram, ar Finanšu ministriju norit pārrunas par Izložu un azartspēļu inspekcijas pievienošanu Valsts ieņēmumu dienestam. Tomēr kopumā Valsts kancelejai vēl jāanalizē, kā rīkoties ar mazajām valsts iestādēm.
“Ar atsevišķām ministrijām darbs jau ir sācies, bet risinājums, ko iesākt ar visām mazajām valsts iestādēm, netiks apkopots vienā ziņojumā. Katrā ziņā lēmumi, ko iesākt ar mazajām iestādēm, būs politiski,” norādīja Citskovskis.
Viņš arī atzina, ka patlaban sarunas ar ministrijām un valsts sekretāriem norit grūti, turpretī Citskovskis lēmumu pieņemšanu vēlētos ātrāku. “Reformas norit grūti un reizēm gribas visu mest pie malas,” piebilda Valsts kancelejas vadītājs.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) uzdeva Valsts kancelejas direktoram kopā ar Valsts kontroli sagatavot sarakstu ar trim mazajām valsts iestādēm, kuru turpmāko darbību varētu izvērtēt, bet nākamā gada pavasarī jau Valsts kanceleja varētu piedāvāt pilnu sarakstu ar mazajām valsts iestādēm, kuras būtu reorganizējamas.
Savukārt Citskovskis informēja, ka, iespējams, nākamnedēļ Ministru kabinets varētu skatīt Valsts pārvaldes reformu plānu, kurā ir ietvertas desmit aktivitātes, no kurām viena attiecas tieši uz mazajām valsts iestādēm. Viņš piekrita, ka nākamā gada pirmajā pusē būtu jānonāk līdz saprātīgam iestāžu izvērtējumam, bet patlaban nepieciešams valdības akcepts valsts pārvaldes reformu plānam, lai Valsts kanceleja varētu spert konkrētus soļus.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi, ka nepastāv šķēršļu to reorganizēšanai vai likvidēšanai.
Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.
Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.
14 no 17 iestādēm norādījušas, ka tās sniedz būtiskus pakalpojumus nozīmīgai sabiedrības daļai, tomēr tikai puse no izvērtētajām iestādēm ir interesējusies par un apkopo sabiedrības viedokli par to sniegto pakalpojumu kvalitāti. Valsts kontrole secinājusi, ka virknē gadījumu iestādes pašas sev nosaka neambiciozus un viegli sasniedzamus rezultātus, kas nozīmē, ka iestādes darbība formāli vienmēr būs efektīva.
Jau ziņots, ka Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis valsts pārvaldes reformas kontekstā apsver iespēju reformēt tādas mazās valsts iestādes kā Latvijas Institūts, Latvijas Zinātnes padome un Datu valsts inspekcija, šā gada jūnijā intervijā aģentūrai LETA atzina Citskovskis.
Kopumā Valsts kancelejas direktors identificējis 24 mazās valsts iestādes, kurās tiek nodarbināts mazs darbinieku skaits. Šo iestāžu vidū ir Latvijas Institūts ar piecām amata vietām, Latvijas Zinātnes padome ar septiņām amata vietām, Valsts dzelzceļa administrācija ar 11 amata vietām, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ar 19 amata vietām, Valsts administrācijas skola ar 20 amata vietām, Datu valsts inspekcija ar 25 amata vietām u.c.
Valsts kanceleja nosūtīja Valsts kontrolei izvērtēt situāciju ar mazajām valsts iestādēm, un pēc Valsts kontroles atzinuma saņemšanas Citskovskis plāno lemt par mazo iestāžu reformēšanu. Valsts kancelejas direktors uzsvēra, ka viņš neplāno likvidēt mazās iestādes, bet gan pievienot kādām lielākām institūcijām vai apvienot mazās iestādes.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D3E38AB4-858D-4E10-B1B2-850BA3F37B8F/
Barča varētu lūgt premjeram atlikt valsts pārvaldes reformu plāna apstiprināšanu
Rīga, 8.nov., LETA. Saeimas deputāte Aija Barča (ZZS) varētu lūgt Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) atlikt valsts pārvaldes reformu plāna apstiprināšanu, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Barča.
Saeimas komisijas sēdes laikā Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis informēja, ka, iespējams, jau nākamnedēļ valdība varētu apstiprināt Valsts kancelejas izstrādāto valsts pārvaldes reformu plānu, kurā ir ietvertas desmit aktivitātes, no kurām viena paredz par 6% samazināt valsts pārvaldes štatu.
Lai arī Barča vēl neesot iepazinusies ar minēto reformu plānu, tomēr Saeimas mājā “žagata uz astes atnesusi interesantas lietas”, proti, ieceri samazināt valsts pārvaldes štatu. Šajā ziņā Barčai esot bažas tieši par valsts sociālās aprūpes centros strādājošajiem.
Viņa informēja, ka valstī darbojas pieci sociālās aprūpes centri, kas pēc likuma ir valsts tiešas pārvaldes iestādes, tāpēc viņa vēlējās zināt, kā štatu samazināšana skars minētās iestādes.
Valsts kancelejas direktors skaidroja, ka štata samazināšana par 6% attiecas uz valsts resoru, proti, konkrētajā gadījumā Labklājības ministrijai (LM) būs individuāli jāvērtē katra institūcija, galveno uzmanību vēršot tieši uz štata samazināšanu tajās amata kategorijās, kas pilda administratīvās atbalsta funkcijas. Savukārt aprūpes darbiniekus vērtētu pēc tam.
Pēc Citskovska teiktā, vispirms tiks analizētas tādas funkcijas kā grāmatvedība un iespējas šīs funkcijas centralizēt. Barča atzina, ka sociālās aprūpes centru grāmatvedība jau ir centralizēta, uz ko Citskovskis norādīja, ka tā tomēr nav efektīva.
Barča sacījja, ka viņai ir grūti saprast lietas būtību, bet, ja gadījumā LM ir piekritusi šādam štatu samazināšanas plānam, viņa ir gatava aicināt premjeru un “Zaļo un zemnieku savienību” nesasteigt šī plāna pieņemšanu valdībā.
Jau ziņots, ka Valsts kancelejas izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā rosina trīs gadu laikā valsts pārvaldes štatu mazināt par 6% un tuvināt valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu privātajā sektorā strādājošo atalgojumam.
Reformu plāns paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu, kā arī trīs gadu laikā tiešajā valsts pārvaldē samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 6%.
Iepriekš Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidroja, ka tā nebūs mehāniska štata griešana, bet gan tiks mainīts veids, kādā valsts pārvalde strādā un nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem.
Valsts kanceleja arī rosina pārskatīt mazu un ļoti mazu valsts iestāžu funkcijas, galvenokārt fokusējoties uz šo iestāžu funkciju centralizēšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/ACB50C11-9269-48A1-BACE-77E76BC499D3/
Deputāti mudina publiskot valsts un pašvaldību institūciju darbinieku atalgojumu ar vārdiem un uzvārdiem reizi gadā
Rīga, 8.nov., LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aicinās valdību paredzēt publiskot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu vismaz reizi gadā ar vārdiem un uzvārdiem, kā arī paredzēt iespēju pieprasīt informāciju par atalgojumu konkrētā laika posmā.
Deputāti šodien diskutēja par otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā un par nepieciešamību publiskot atalgojumu. Saeimas sākotnēji pieņemtie likuma grozījumi, paredzēja, ka būs jāpublicē arī valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku, tostarp skolotāju atalgojums. Valsts prezidents Raimonds Vējonis gan plānotās izmaiņas atdevis otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz likumprojekta juridiskām problēmām.
Vērtējot šo likumprojektu otro reizi, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldība komisija atbalstīja ierosinājumu noteikt, ka informācija par darba samaksu iestādes darbiniekiem un amatpersonām ir publiskojama Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbiniekiem atlīdzības likuma noteiktajā kārtībā un apjomā. Šajā likumā gan nav noteikts, ka būtu jāpublisko arī darbinieku vai amatpersonu vārds un uzvārds. Līdz ar to deputāti vēlējās sagaidīt informāciju par valdības noteikumiem, kas regulēs šos jautājumus.
Komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (S) piedāvāja aicināt valdību paredzēt atalgojuma publiskošanu līdzīgi kā tas pašlaik notiek ar amatpersonu deklarācijām – reizi gadā, ar vārdiem un uzvārdiem. Tāpat cilvēkiem būtu iespēja pieprasīt informāciju par atalgojumu noteiktā laika posmā. Komisijas deputāti šo priekšlikumu atbalstīja un nolēma ar šādu vēstuli vērstiem Ministru kabinetā.
Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji norādīja, ka šis ir valdības līmeņa jautājums. Juridiskā biroja pārstāvji arī pastāstīja, ka Saeima noskaidrojusi arī citu valstu pieredzi šajā jautājumā. Informācija tika pieprasīta 11 valstīm, un lielā daļā no tām atalgojums netiek publiskots ar vārdu uzvārdu, bet gan norādīti atalgojumi līmeņi.
Diskusijas laikā deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) uzsvēra, ka jau tagad nepieciešamības gadījumā informācija par atalgojumu ir pieejama. Savukārt šāda algu ikmēneša publiskošana ar vārdiem un uzvārdiem, kā iepriekš bija plānots, varētu tikt izmantota priekšvēlēšanu laikā, lai kādu nomelnotu. Kopumā šis jautājums ir saistīts ar to, uz kādu valsti mēs virzāmies – “demokrātisku vai čekas valsti”, uzskata deputāts.
Deputāte Nellija Kleinberga (LRA) atzina, ka jūt sabiedrības spiedienu šajā jautājumā un uzskata, ka bez vārdu un uzvārdu publiskošanas noteiktā kārtībā nevarēs iztikt. Parlamentāriete Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) uzskata, ka diskusijā par algu publiskošana ar vārdiem un uzvārdiem “aizejam līdz absurdam”. Komisijas sēdē arī tika vērsta uzmanība uz personas datu aizsardzību un direktīvu, kas stāsies spēkā nākamajā gadā.
Vairāki deputāti arī pauda nožēlu, ka plašsaziņas līdzekļos netiekot atspoguļota informācija par citu valstu pieredzi šajā jautājumā, tāpēc aicināja Saeimas Preses dienestu izplatīt Juridiskā biroja izplatītu informāciju.
Kā ziņots, Ministru kabinets 6.novembrī atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu atlīdzības un personu uzskaites sistēmu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības uzskaites sistēmu.
Noteikumos paredzēts uzturēt un pilnveidot datu noliktavu, kurā iekļauta precīza informācija par iestāžu amatiem un amatpersonu atlīdzību. Noteikumi nosaka arī nosacījumus informācijas apjomam un iesniegšanas kārtībai, tādējādi nodrošinot iespēju FM veikt tai noteiktās funkcijas un uzdevumus – analizēt finansējuma pieprasījumus atlīdzībai, plānot un aprēķināt nepieciešamo finansējumu, izstrādājot kārtējā gada valsts budžeta likumprojektu un tiesību aktu projektus par atlīdzību, apzināt un kontrolēt esošo situāciju attiecībā uz amatu vietām un amatpersonu atlīdzību, kā arī veikt finansējuma atlīdzībai izlietojuma analīzi.
Lai nodrošinātu administratīvā sloga samazināšanu un optimizētu informācijas apjomu, kas tiek saņemts atlīdzības uzskaites sistēmā, Saeimā 2016.gada 23.novembrī tika pieņemti grozījumi Atlīdzības likumā nosakot, ka turpmāk FM informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību neapkopos. Līdz ar to turpmāk informācija datu bāzē nebūs jāsniedz par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, tajā skaitā valdes locekļu atlīdzību, izņemot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības, kas noslēgušas līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Lai mazinātu administratīvo slogu, ir samazināta arī iesniedzamās izglītības pakāpes detalizācija, ņemot vērā, ka prasība par augstāko izglītību ir attiecināta tikai uz amatpersonām un ierēdņiem. Tādējādi atlīdzības uzskaites sistēmā tiks uzkrāta tikai tā informācija, kas šobrīd tiek izmantota finanšu aprēķiniem valsts budžeta izstrādes procesā, kā arī analītiskiem mērķiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/105D460D-28F5-4400-BC0C-CB3A6672E3A1/
Neredz šķēršļus reorganizēt vai likvidēt vismaz 17 mazas valsts institūcijas
Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole. Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu. Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome un citas iestādes. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu izmantot šo izvērtējumu kā vienu no pamatojošajiem dokumentiem, lai veiktu tālāku izvērtējumu un lemtu par šo iestāžu kā atsevišķu juridisku personu darbības lietderību.
Žurnālists Edgars Kupčs priecājas par Valsts kontrole atzinumu.
Edgars Kupčs @edgarskupcs
“Nevienai no vērtētajām iestādēm nepastāv būtiski šķēršļi to reorganizācijai vai likvidācijai,” secina Valsts kontrole. Beidzot kāds to pasaka skaļi. https://t.co/DJBzibkb9j
Wed Nov 08 12:34:19 +0000 2017
Tikmēr Latvijas Dabas fonda pārstāve Lelde Eņģele velta kritiku iestādei.
Lelde Eņģele @udenslaksti
@edgarskupcs Vērtējot darba efektivitāti un rezultātus, Valsts kontrole pati būtu likvidējama/reorganizējama, pirms ķeras klāt Vides pārraudzības valsts birojam!
Wed Nov 08 12:58:19 +0000 2017
Tvitera lietotājs Oskars meklē risinājumu efektīvai valsts institūciju reorganizācijai.
Oskars @jonans_o
@edgarskupcs @arlekiins Te prasās izveidot “Ağentūru likvidācijas izvērtēšanas ağentūru” ?
Wed Nov 08 13:11:21 +0000 2017
….Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/34313795-6655-4333-9cdc-9d406ae75ada
