Noteikumu grozījumos par koku ciršanu mežā nav ņemta vērā meža nekoksnes vērtība un daudzfunkcionālā nozīme

Rīga, 3.nov., LETA. Grozījumos noteikumos par koku ciršanu mežā, kas paredz atļaut kailcirtes sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs un samazināt galvenās cirtes caurmēru, nav ņemta vērā meža nekoksnes vērtība un daudzfunkcionālā nozīme, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Dabas fonda (LDF) padomes loceklis, pārstāvis mežu jautājumos Jānis Priednieks.
“Ierosinātie grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā neņem vērā meža nekoksnes vērtību un daudzfunkcionālo nozīmi. Tie pēc būtības vienpusīgi atbalsta mežu nozares ekonomiskās intereses – tiek uzsvērta meža racionāla izmantošana, lielākas koksnes ražas, mežu kapitālvērtības palielināšana. Mūsuprāt, tā ir novecojusi, šaura un īstermiņa ekonomikas izpratne, un grozījumu virzītāji nav atsaukušies mūsu priekšlikumiem skatīties uz mežu un tā vērtību kopumā, ņemot vērā arī nekoksnes vērtību,” uzsvēra Priednieks.
Priednieks atgādināja, ka grozījumi pieļautu kailcirtes platībās, kur tā pašlaik nav atļauta – piejūras zonā, teritorijā no 300 metriem līdz pieciem kilometriem no krasta. “Nav izvērtēts, kādas būtu šādas prakses sociāli ekonomiskās sekas – kā tas ietekmētu ainavu, piejūras nekustamo īpašumu vērtību, piejūras tūrisma biznesu, kā arī piejūras mežu dabas vērtību. Daudziem iedzīvotājiem šie meži ir svarīga vieta ogošanai un sēņošanai, kas nav savienojama ar kailciršu mežsaimniecību,” norādīja LDF padomes loceklis.
Viņš arī sacīja, ka būtiskākais grozījumu priekšlikums paredz samazināt ciršanas caurmēru priedēm, eglēm un bērziem, kas nozīmē, ka varēs nocirst tievākus un jaunākus kokus, un kailciršu platības varētu palielināties par 20-40%. “Šādas radikālas ekonomisko interešu vadītas pārmaiņas Latvijas mežu apsaimniekošanā nav paredzētas 2015.gadā apstiprinātajās Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs. Grozījumu sagatavošanas laikā netika izvērtēta to ietekme uz vidi un arī Zemkopības ministrijā (ZM) izveidotajā darba grupā grozījumu radīto risku izvērtējums līdz šim ir veikts virspusēji, un diskusija par to, kā iespējamo intensīvāko koku ciršanu kompensēt ar efektīvākiem pasākumiem dabas vērtību un meža vides saglabāšanai, nav bijusi,” uzsvēra Priednieks.
Pēc viņa teiktā, pēc attiecīgo grozījumu noteikumos pieņemšanas samazināsies vecu mežu īpatsvars Latvijā, mežos būs mazāk resnu koku, un tie kļūs vienveidīgāki, aizsargājamās sugas un biotopi kļūs apdraudētāki. “Palielinoties ciršanas platībām, palielināsies Latvijas mežu fragmentācija, kas būtiski apdraudēs dabas daudzveidību, un līdz ar to ekosistēmas stabilitāti. Jau tagad daudzu īpaši aizsargājamu sugu un to dzīvotņu stāvoklis Latvijas mežos ir nelabvēlīgs un turpinās stāvokļa pasliktināšanās. Latvija jau šobrīd ir viena no Eiropas valstīm ar visstraujāko mežu fragmentācijas pieaugumu,” atgādināja Priednieks.
Priednieks arī norādīja, ka iecerētie grozījumi ir pretrunā ar Eiropas Zinātņu akadēmiju padomes ziņojumu, kurā uzsvērts, ka meža apsaimniekošanā jānodrošina, ka tiek ņemti vērā kompromisi starp sociālajām, ekonomiskajām un ekoloģiskajām interesēm, īpaši akcentējot nepieciešamību uzlabot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Eiropas mežos, arī saistībā ar klimata izmaiņu radītajām problēmām.
Pēc viņa teiktā, iepriekš minēto iemeslu dēļ LDF iebilst pret grozījumiem attiecīgajos Ministru kabineta (MK) noteikumos to pašreizējā redakcijā.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar ZM Meža departamenta direktora Arvīda Ozola teikto, Meža konsultatīvās padome lēmusi virzīt izskatīšanai MK komitejā un tālāk jau valdībā grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā un meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos. Pirms tam vēl plānotas vairākas profesionālas darba grupas sanāksmes, lai gūtu atbildes uz atlikušajām neskaidrībām.
Pēc viņa teiktā, līdz šim noteikumos par koku ciršanu mežā ir panākts daļējs kompromiss, bet ir jautājumi, par kuriem pusēm joprojām ir atšķirīgi viedokļi. “Tā kā no dabas aizstāvju puses tika paustas bažas, ka visi riski ar aprēķiniem nav pamatoti, mēģināsim maksimāli panākt, lai ar aprēķiniem varētu pamatot, cik lieli ir identificētie riski,” sacīja Ozols, skaidrojot, ka lielākās viedokļu atšķirības joprojām ir par priekšlikumu samazināt galvenās cirtes caurmēru.
LETA jau ziņoja, ka grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem. Turpmāk uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attieksies tādi paši aprobežojumi, kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.
ZM ir sagatavojusi arī grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”. Tie uzliek par pienākumu pēc kailcirtes priežu mežu atjaunot, sējot vai stādot trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada. Mežs būs jāatjauno, stādot augstvērtīgu reproduktīvo materiālu.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/9E5EDB51-7F65-47F1-BEFE-824C20457128/