Parlaments atbalsta Otrā pasaules kara dalībnieka statusa piešķiršanu
Rīga, 2.nov., LETA. Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par Otrā pasaules kara dalībnieku statusa piešķiršanu.
Šāda normatīvā akta izveidošanu rosinājusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Minētā likumprojekta mērķis ir novērtēt to Latvijas pilsoņu nopelnus, kuri Otrā pasaules kara laikā citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem, piešķirot tiem oficiālu Otrā pasaules kara dalībnieku statusu.
Par Otrā pasaules kara dalībniekiem plānots atzīt Latvijas pilsoņus, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā vai legāli iebraukušie Latvijā šajā datumā pastāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji. Tomēr šī norma neattieksies uz tām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas ieradās Latvijā saskaņā ar 1939.gada 5.oktobra tā dēvēto militāro bāzu līgumu ar PSRS.
Tāpat par Otrā pasaules kara dalībniekiem neatzīs nacistiskās Vācijas nacionālsociālistiskās partijas un tās paramilitārās struktūras un šī režīma slepenpolicijas un drošības dienesta darbiniekus. Tāpat šāds statuss netiks piešķirts PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas darbiniekiem, izņemot plānošanas un finanšu un administratīvi saimniecisko struktūrvienību dalībniekus.
Minētais statuss netiks piešķirts arī personām, kas sodītas par noziegumiem pret cilvēci vai līdzīga veida noziegumiem.
Reizē likumā plānots norādīt, ka Latvija nav juridiski atbildīga par okupācijas varu nodarījumiem tās okupācijas laikā un kā okupēta valsts Otrā pasaules kara laikā karadarbībā nepiedalījās.
Tāpat paredzēts, ka Otrā pasaules kara dalībniekiem tiks izsniegta noteikta parauga apliecība un piemiņas krūšu nozīme. Iecerēts, ka pašvaldības būs tiesīgas lemt par sociālo garantiju noteikšanu Otrā pasaules kara dalībniekiem un atbilstoši savam budžetam piešķirt viņiem pabalstus, atvieglojumus pašvaldību nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.
Saeimai par likumprojektu vēl būs jālemj galīgajā lasījumā.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/FEB6B55D-8607-4C67-AFCC-E14EE6A7F1E2/
Jautājums par Otrā pasaules kara dalībnieka statusa piešķiršanu Saeimā izraisa emocionālas debates par vēsturi
Rīga, 2.nov., LETA. Saeimā šodien debatēs par likumprojektu saistībā ar Otrā pasaules kara dalībnieka statusa piešķiršanu dažkārt iezīmējās emocionālāki toņi, kad deputāti dalījās ar atšķirīgiem skatījumiem par Latvijas vēsturi.
Deputāts Igors Pimenovs (S) aicināja Otrā pasaules kara dalībnieka statusu piešķirt arī Latvijas nepilsoņiem, jo likumprojektā ir paredzēts to piešķirt tikai pilsoņiem.
“Rosinu nenodarboties ar veterānu šķirošanu un atlasi, bet, mēģinot saglabāt savu politisko seju, visiem kara veterāniem (..) nodrošināt finanšu un citu atbalstu, lai ļautu dzīvot mierā, pārticībā un cieņā,” sacīja Pimenovs, kurš rosināja likumā noteikt arī sociālās palīdzības piešķiršanu kara dalībniekiem. Gan šis, gan citi Pimenova priekšlikumi tika noraidīti.
Debatēs deputāts Ilmārs Latkovskis pauda atbalstu idejai par sociālās palīdzības piešķiršanu, reizē norādot, ka neatbalsta priekšlikumu par statusa piešķiršanu nepilsoņiem. Savukārt deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) norādīja, ka šis ir upuru likums, nevis sociālās palīdzības likums. Sociālajai palīdzībai ir iespējams izdomāt citas metodes, tās attiecinot uz visiem cilvēkiem, skaidroja politiķis.
Pimenovs tālāk debatēs pauda, ka likumprojekts liedz iespēju iegūt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu 90% padomju armijas veterānu, kuri dzīvo Latvijā. “Uz šiem pamatiem uzbūvēts likumprojekts atsakās nosaukt par Otrā pasaules kara dalībniekiem karavīrus, kuri karā uzvarēja. Tas ir spļāviens viņu sejās. Tas padara likumu par izaicinoši politiski angažētu un aizvainojošu,” sacīja politiķis.
Diskusijas sēdes laikā raisījās arī par to, vai kādi Latvijas valsts piederīgie kara laikā ir karojuši pret Rietumu sabiedrotajiem.
Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), uzrunājot Pimenovu, pauda neizpratni par Padomju Savienības slavināšanu un mēģinājumu nepilsoņus padarīt par labajiem tēliem iepretim Latvijas pilsoņiem. Viņš arī norādīja, ka kolēģis ar saviem izteikumiem “visu samudžinot vienā veselumā”.
Dombrava vērsa uzmanību, ka latvieši Rietumu frontē bija kopā ar Rietumu sabiedrotajiem, kad leģionāri apsargāja nacistu kara noziedzniekus Nirnbergā. Savukārt daudzi padomju karavīri, padomju armijas veterāni piedalījās gan neatkarīgās Polijas sagraušanā, gan neatkarīgās Somijas sagraušanā, uzsvēra politiķis. Viņš arī vērsa uzmanību, ka 1944.gada Igaunija uz īsu brīdi atjaunoja savu neatkarību, bet to sagrāva Padomju Savienības karavīri.
Savukārt deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) kolēģim Pimenovam vaicāja, kurš atvainosies viņa mātei, ka viņa izauga bez tēva, kuru izsūtīja padomju karaspēks. “Man māte izauga bez tēva. Kaunieties!” savu runu noslēdza Kalnozols.
Parlamentārietis Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka viņam ir kauns klausīties dažas no tribīnes dzirdamās lietas. “Kad mēs runājam par cilvēku likteņiem, kad mēs runājam par tiem cilvēkiem, kas ir karojuši abās pusēs Otrā pasaules karā, mēs runājam par cilvēkiem, nevis par vēsturi. Ja Latvija nav piedalījusies Otrajā pasaules karā, tādā gadījumā Otrā pasaules kara dalībnieka statuss Latvijā vispār nav jānosaka,” sacīja politiķis.
Viņš norādīja, ka būtu pareizi likumprojektu atgriezt atpakaļ darbam komisijā, lai tas tomēr neizraisītu kārtējās plaisas sabiedriskajā domā. Šo priekšlikumu Saeima šodien noraidīja. Deputāts Boriss Cilēvičs (S) pauda, ka šis būs pirmais likums, kurš paredzēs dažādu attieksmi pret Latvijas pilsoņiem atkarībā no pilsonības iegūšanas apstākļiem. Tas ir pretrunā ar Pilsonības likuma nosacījumiem, uzsvēra politiķis.
Tikmēr deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) debatēs iebilda pret to, ka debašu laikā Padomju Savienības okupācijas karaspēks tiek dēvēts par antihitleriskās koalīcijas sastāvdaļu, šādu apgalvojumu nosaucot par “sīku blēdību”.
Deputāts Rihards Melgailis (LRA) atsaucās uz viņa mūžībā aizgājušo tēvu, kurš dzimis Novgorodas apgabalā, Krievijā, norādot, ka uz deputāta tēvu, ja viņš būtu dzīvs, šis likumprojekts neattiektos. Politiķis pastāstīja, ka viņa tēvs kara laikā tika iesaukts leģionā un cīnījās Kurzemes katlā, un vērsa uzmanību, ka var būt vēl citi cilvēki ar līdzīgu likteni, kuriem jaunais regulējums neļautu saņemt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu.
Kā ziņots, Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par Otrā pasaules kara dalībnieku statusa piešķiršanu.
Minētā likumprojekta mērķis ir novērtēt to Latvijas pilsoņu nopelnus, kuri Otrā pasaules kara laikā citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem, piešķirot tiem oficiālu Otrā pasaules kara dalībnieku statusu.
Par Otrā pasaules kara dalībniekiem plānots atzīt Latvijas pilsoņus, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā vai legāli iebraukušie Latvijā šajā datumā pastāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji. Tomēr šī norma neattieksies uz tām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas ieradās Latvijā saskaņā ar 1939.gada 5.oktobra tā dēvēto militāro bāzu līgumu ar PSRS.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C95EC-D989-0748-1FD9-D83A7601C9B4/
“Saskaņa”: visi, kas bijuši karā, ir veterāni, pat, ja valdošās partijas to nevēlas atzīt
Saeimas frakcijas “Saskaņa” deputāti neatbalstīs likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”, jo tas paredz veterānu šķirošanu pēc dažādiem kritērijiem un līdz ar to nevar sasniegt šī likumprojekta mērķim – “veicināt sabiedrībā vienotu izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem”.
Šī likumprojekta vēsture meklējama vēl 2012.gadā, kad tā laika Valsts prezidents Andris Bērziņš nāca klajā ar piedāvājumu pieņemt politisku lēmumu par Otrā pasaules kara dalībniekiem, atbalstot izlīguma ideju kara dalībnieku vidū.
No šīs cēlās idejas piecu gadu laikā likumprojekts pārvērties par šķeļošu naida kurināšanas mehānismu. No likumprojekta izriet, ka par kara dalībniekiem nevar atzīt Latvijas nepilsoņus, tādējādi liedzot šo statusu ap 90% Otrā pasaules kara veterāniem. Tāpat par kara dalībnieku nevar atzīt arī tos Latvijas pilsoņus, kuri par pilsoņiem kļuvuši naturalizācijas kārtībā. Likumprojekts izslēdz iespēju atzīt par kara veterāniem partizānus, kā arī citas veterānu grupas.
Izstrādājot likumprojektu, netika ņemti vērā visu Otrā pasaules kara veterānu biedrību viedokļi.
Likumprojekts “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” rosina par Otrās pasaules kara dalībniekiem neatzīt vairākumu Sarkanās Armijas veterānu, kuri karā uzvarēja.
Protams, valdošās partijas var pielikt visas pūles, lai nodemonstrētu, cik ļoti nevajadzīgi ir cilvēki, kuri ir karojoši Padomju karaspēkā (pat tad, ja nedarīja to labprātīgi). Tomēr fakts paliek fakts – arī viņi ir bijuši karā un uzskatāmi par veterāniem, pat ja valdošās partijas to nevēlas atzīt.
…Info avots:
http://www.leta.lv/press_releases/BC06D2F5-1ACA-4CE0-862F-D8B55C85B206/
