Nedeklarētās darba algas īpatsvars pērn valstī bija 21,6%
Rīga, 1.nov., LETA. Nedeklarētās darba algas īpatsvars pērn valstī komercsektorā bija 21,6% un salīdzinot ar 2015.gadu tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča.
Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas režīmā šis īpatsvars pērn bija 28%. Salīdzinot ar 2015.gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir samazinājies par 3,2 procentpunktiem.
Fiļipoviča norādīja, ka naudas izteiksmē pērn vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā aplokšņu algās tika izmaksāti aptuveni 940 miljoni eiro, bet MUN režīmā – aptuveni 17 miljoni eiro. “Papildus vēl ir jārēķina nedeklarētās sociālās iemaksas aptuveni 438 miljonu eiro apmērā un nedeklarētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 223 miljonu eiro apmērā,” skaidroja Fiļipoviča.
Viņa piebilda, ka kopumā aplokšņu algas valstī saņem aptuveni 200 000 nodarbinātie. Aploksnē parasti tiek maksāti 20-50% no kopējā atalgojuma, vidēji tie ir 30% no atalgojuma.
Nozares, kurās ir lielākais aplokšņu algu īpatsvars ir tirdzniecības un būvniecības nozares vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, MUN režīmā absolūts rekordists ir programmēšanas nozare.
VID izpēte liecina, ka, piemēram, ēku būvniecības nozarē aplokšņu algu īpatsvars ir 26%, specializētajos būvdarbos – 30,7%, operācijās ar nekustamo īpašumu – 31,9%, mazumtirdzniecībā – 23,8%, automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā – 29%, sauszemes transportā – 27,9%.
Saskaņā ar VID datiem, 2015.gadā profesijas, kurās visbiežāk tika konstatēti aplokšņu algu saņēmēji, bija: valdes loceklis – 24 138 darba ņēmēji, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs – 16 663 darba ņēmēji, kravas automobiļa vadītājs – 13 905 darba ņēmēji, valdes priekšsēdētājs – 7868 darba ņēmēji.
Fiļipoviča norādīja, ka tas ir mīts, ka visi uzņēmēji cenšas maksāt algas aploksnēs. Vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā 25% darbavietu ir identificēts aplokšņu algu maksāšanas risks, bet MUN režīmā tādi ir 19% darbavietu.
VID veiktā izpēte liecina, ka starp darba ņēmējiem lielākā aplokšņu algas saņemšanas riska grupa ir darbinieki pirmspensijas vecumā. Fiļipoviča arī norādīja, ka aplokšņu algu saņēmēji nedzīvo labāk par tiem darba ņēmējiem, kas visu atalgojumu saņem godīgi.
“Ieguvēji no aplokšņu algām ir tikai aptuveni 25% no to saņēmējiem – tie ir uzņēmumu vadītāji. Savukārt darbinieki, kas saņem aplokšņu algas, nedzīvo labāk un apdraud savas vecumdienas,” sacīja Fiļipoviča.
VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā norādīja, ka VID nozaru analītiskos apskatus gatavojis kopš 2013.gada un analītiskās kapacitātes stiprināšana ir viena no VID prioritātēm, kas ļauj pilnveidot preventīvo darbu.
“Iepriekš nodokļu plaisu rēķinājām ar makroekonomiskām metodēm, bet tagad nodokļu plaisas aprēķini tiek personificēti pa uzņēmumiem un nozarēm, lai saprastu, kādi tieši uzņēmumi nemaksā nodokļus un ko varētu darīt, lai šo nomaksu veicinātu,” sacīja Pelēkā.
Viņa norādīja, ka VID rīcībā ir ļoti plašs un daudzveidīgs datu kopums, kas ļauj identificēt nodokļu maksātājus, kas izmaksā aplokšņu algas.
“Pielietojot arvien modernākās analīzes metodes, VID ir pievērsies padziļinātai nodokļu nemaksāšanas problēmas izpētei kas nākotnē ļaus formulēt uz nodokļu maksātāju uzvedības modeļiem balstītas programmas efektīvākai nodokļu nemaksāšanas mazināšanai. Šis un arī citi VID veiktie un nākotnē plānotie pētījumi ir nopietns signāls tam, ka ir pēdējais laiks atteikties no ilūzijas, ka neviens nekad neuzzinās par tiem, kas maksā vai saņem algas aploksnēs,” piebilda Pelēkā.
Turpmāk VID plāno publicēt arī nodokļu plaisu kopējo apmēru un to attīstības dinamiku, nedeklarēto ienākumu saņēmēju demogrāfisko un ekonomiskais profilu u.c. Šogad VID sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem ir uzsācis arī projektu uzņēmumu ienākuma nodokļa kopējās plaisas novērtēšanai un pievienotās vērtības nodokļa plaisas novērtēšanai sadalījumā pa nozarēm. Šo pētījumu rezultāti ir gaidāmi 2018.gada beigās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/791A9D4C-8E46-4DEF-B7D7-6038766711D4/
VID: Ir laiks atteikties no ilūzijas par aplokšņu algu neizsekojamību
Lai arvien mērķtiecīgāk īstenotu vienu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mērķiem, kas vērsts uz godīgas konkurences sekmēšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu, VID ir veicis apjomīgu un plašu datu analīzi un aprēķinājis nedeklarēto nodokļu saistību apmēru valstī un atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Veiktie aprēķini neapstiprina vairākus sabiedrībā valdošos mītus gan par aplokšņu algu maksātājiem, gan saņēmējiem, kā arī norāda uz citiem būtiskiem aspektiem.
VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā: “VID rīcībā ir ļoti plašs un daudzveidīgs datu kopums, kas ļauj identificēt nodokļu maksātājus, kas izmaksā “aplokšņu” algas. Pielietojot arvien modernākās analīzes metodes, VID ir pievērsies padziļinātai nodokļu nemaksāšanas problēmas izpētei kas nākotnē ļaus formulēt uz nodokļu maksātāju uzvedības modeļiem balstītas programmas efektīvākai nodokļu nemaksāšanas mazināšanai. Šis un arī citi VID veiktie un nākotnē plānotie pētījumi ir nopietns signāls tam, ka ir pēdējais laiks atteikties no ilūzijas, ka neviens nekad neuzzinās par tiem, kas maksā vai saņem algas aploksnēs”.
Arī Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamenta direktors Kārlis Ketners atzīst, ka: “Apjomīgais un labi paveiktais VID pētījums apliecina, ka dienests ir būtiski pilnveidojis un stiprinājis savu analītisko kapacitāti. Šī pētījuma rezultātā iegūtā informācija ir ļoti noderīga ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā un ļaus pilnveidot darbu ar nodokļu maksātājiem ne tikai kontroles, bet arī prevencijas un izglītošanas jomā”. K.Ketners arī pauda cerību, ka šādi pētījumi tiks veikti arī turpmāk, kas ļaus izsekot situācijas dinamikai un arvien mērķtiecīgāk plānot darbu nodokļu administrēšanas jomā.
Veicot aprēķinus par nedeklarēto nodokļu saistību apmēru valstī, īpaša uzmanība tika pievērsta tieši vienai no aktuālākajām un negatīvākajām tās izpausmēm – “aplokšņu” algām. Aprēķinu rezultāti liecina, ka vairāki publiskajā telpā dominējošie apgalvojumi nebūt neatbilst patiesībai. Pretēji bieži lietotajam apgalvojumam, ka “visi uzņēmēji maksā algas aploksnē”, ko nereti sevis attaisnošanai izmanto “aplokšņu” algu maksātāji, VID aprēķini liecina, ka regulāri aplokšņu algas saņem 25% no tiem, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā, un 19% no tiem, kas darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.
Lielākais aplokšņu algas apmērs ir sastopams tādās nozarēs kā mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība un sauszemes un cauruļvadu transports. Starp desmit izplatītākajām nozarēm ir arī būvdarbi, ēdināšana, nekustamo īpašumu darījumu joma un datorprogrammēšana. Analizējot mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, aplokšņu algas visbiežāk parādās datorprogammēšanas jomā, juridiskajos un grāmatvedības pakalpojumos un individuālo pakalpojumu jomā kopumā.
Nereti izskan arī apgalvojums, ka “Lielākā daļa darbinieku negrib saņemt algu legāli”, taču dati norāda uz to, ka lielākie aplokšņu algu riski ir konstatēti tām personu grupām, kurām jau tāpat ir lielāki diskriminācijas riski darba tirgū – galvenokārt pirmspensijas vecuma cilvēkiem un zemās kvalifikācijas darbiniekiem. Tas liecina par to, ka diemžēl šīs iedzīvotāju grupas var būt spiestas piekrist saņemt aplokšņu algas, lai gan tā nav viņu brīvprātīga izvēle.
Šie un arī turpmāk veiktie nodokļu plaisas aprēķini būs pieejami VID tīmekļvietnē sadaļā “Nozaru statistika”, lai par to informētu konkrēto nozaru pārstāvjus, pētniekus un sabiedrību.
Nodokļu plaisa VID traktējumā ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.
Turpmāk VID plāno publicēt arī nodokļu plaisu kopējo apmēru un to attīstības dinamiku, nedeklarēto ienākumu saņēmēju demogrāfisko un ekonomiskais profilu u.c. Šogad VID sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem ir uzsācis arī projektu uzņēmumu ienākuma nodokļa kopējās plaisas novērtēšanai un pievienotās vērtības nodokļa plaisas novērtēšanai sadalījumā pa nozarēm. Šo pētījumu rezultāti ir gaidāmi 2018.gada beigās.
www.vid.gov.lv
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/C29242EA-3853-4522-9D5C-18420F1D49EA/
Nedeklarētās darba algas
Nedeklarētās darba algas īpatsvars pērn valstī komercsektorā bija 21,6% un salīdzinot ar 2015.gadu tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča. Ierēdne norādīja, ka naudas izteiksmē pērn vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā aplokšņu algās tika izmaksāti aptuveni 940 miljoni eiro. Viņa piebilda, ka kopumā aplokšņu algas valstī saņem aptuveni 200 000 nodarbinātie. Aploksnē parasti tiek maksāti 20-50% no kopējā atalgojuma, vidēji tie ir 30% no atalgojuma. VID izpēte liecina, ka, piemēram, ēku būvniecības nozarē aplokšņu algu īpatsvars ir 26%, specializētajos būvdarbos – 30,7%, operācijās ar nekustamo īpašumu – 31,9%, mazumtirdzniecībā – 23,8%, automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā – 29%, sauszemes transportā – 27,9%. Tvitera lietotāji spriež par iegūtajiem datiem un VID kompetenci.
Notikumu komentētājs Dmitrijs Alehins satraucas par radušos situāciju.
Alehins
@Aalehins
“Aplokšņu apmērs veido no 20% līdz 30% no visas legālās algas apmēra.”
Domājiet, kā gribat, tā ir katastrofa…. fb.me/8IDGBa8lM
Wed Nov 01 13:08:45 +0000 2017
Notikušo par likumsakarīgu uztver tvitera lietotājs “Yozh”.
Yozh
@888Yozh888
@DelfiLV Logiski ka maksaas aploksnees! Latvija ir viena no pirmajaam valstiim, kurai ir lielaakie nodokli pasaulee… twitter.com/i/web/status/9…
Wed Nov 01 09:48:06 +0000 2017
Sociālās politikas blogere Ruta Zilvere uzskata, ka jāvērš uzmanību darba devēju atbildībai.
Ruta Zilvere
@RZilvere
Nevis paši darbinieki vēlas saņemt aplokšņu algas, bet parasti viņiem tās uzspiež darba devējs. Un tā arī būtu jāor… twitter.com/i/web/status/9…
Wed Nov 01 10:24:11 +0000 2017
VID izpētes jēgu cenšas noskaidrot “Rīgas pilsētbūvnieka” sabiedrisko attiecību vadītājs Ivo Kiršblats.
Ivo Kiršblats
@kirshblac
Vai @vid_gov paskaidros, kāda jēga ir zināt aplokšņu algu saņēmēju īpatsvaru, un nemaksātāja demogrāfiski ekonomisko profilu ?!
Wed Nov 01 09:59:56 +0000 2017
Līdzīgas pārdomas raisījušās tvitera lietotājam Artim Spertālam.
Artis Spertāls
@artis_spertals
Man vienīgajam liekas, ka ir jocīgi, ja VID tik labi zina, cik cilvēki un kādas algas saņem aploksnēs, bet nevar to apturēt?
Wed Nov 01 11:37:13 +0000 2017
Par VID kompetenci plaši izteicies tviterlietotājs ar vārdu Fidžeralds Sutrapjan.
Fidžeralds Sutrapjan
@F_Sutrapjans
@artis_spertals Turklāt publiski paziņoja – ka pret aploksnēm jācīnās ir pašam darba ņēmējam. Sviests – totāls. Kād… twitter.com/i/web/status/9…
Wed Nov 01 11:44:39 +0000 2017
Fidžeralds Sutrapjan
@F_Sutrapjans
No @vid_gov publiskās runas es sapratu-ka aplokšņu algas jāapkaro ir darba ņēmējam pašam-un viss. Kantora impotences paraugdemonstrējums. 🙂
Wed Nov 01 11:41:24 +0000 2017
Fidžeralds Sutrapjan
@F_Sutrapjans
@juceklis @vid_gov Un brīnās – ka cilvēki aizbrauc. Nepietiek – ka cilvēkiem jācīnās šij valstī par izdzīvošanu – tiem vēl jādara Vid darbs.
Wed Nov 01 11:49:15 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/7277ccdb-540b-4e7d-bcea-238a0d8a0551
