Dzintars Zaļūksnis
Ja ticam Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītā pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” autoriem, pašlaik Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu, bet visā Latvijā – 130 vidusskolu (pašlaik 310) nokomplektēšanai. Turklāt, izmantojot šo personu piedāvātos tīri kvantitatīvos kritērijus, šie skaitļi laika gaitā neglābjami samazināsies, teorētiski tiecoties uz nulli.
Ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītais pētījums vēlreiz apliecina to, ko varēja nojaust jau vairākus gadus. Proti, Latvijas valdošās elites politiskais uzstādījums – vai nu uz savu galvu (kas maz ticams), vai pildot kādu ārzemēs dzīvojošu onkuļu pasūtījumu – gādā ne tikai par to, lai Latvijas tauta tiktu NOMAINĪTA (šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/tautas-nomainisana-latvija-varetu-notikt-lidz-aptuveni-2040-gadam ), bet arī par to, lai šis process būtu NEATGRIEZENISKS. Skolu (tāpat kā uzņēmējdarbības un slimnīcu) likvidēšana pilnībā ietilpst šajā diskursā. Pat ja kāds ekonomiskais emigrants vēlēsies, teiksim, pēc 10 gadiem atgriezties Latvijā, izrādīsies, ka viņa bērniem/mazbērniem vairs nav kur iegūt izglītību. Precīzāk, ceļš uz skolu ir kļuvis garš, smags un dārgs.
Mūsu kompradori teritorijas “attīrīšanas” argumentācijai izmanto pārbaudītu līdzekli – aritmētiku pamatskolas līmenī. Tā ir kļuvusi par galveno instrumentu arī ekonomģeogrāfa Turlaja arsenālā. Kurš gan iebildīs skaitļiem, pat ja tie ir “pagrābti no gaisa”?
Pētījumā “secināts”, nekritiski ziņo LETA, ka “vidusskolas 10.-12. klašu posmā klasē būtu jāmācās vismaz 25 skolēniem, savukārt sākumskolas klasē būtu jāmācās ne mazāk kā sešiem skolēniem”.
Sakiet, dārgie tautas nīdētāji, no kurienes tāds kategoriskums? Izglītība ir vispirms sociāls, tad psiholoģisks un tikai pēc tam ekonomisks process. Primārs ir izglītots cilvēks nevis viņa izglītošanai iztērētā nauda. Tāpēc jau paredzēta tāda institūcija kā valsts, lai tā daļu no nodokļos iekasētajiem līdzekļiem izmantotu sociāli nozīmīgu lietu (skolu, slimnīcu, pensiju un pabalstu sistēmas) uzturēšanai. Vai varbūt jau esam pieraduši pie tā, ka valsts budžeta prioritāte ir politiķu un činavnieku labklājības līmeņa paaugstināšana?
Vārdu sakot, praktiski neviens – neviens! – “pētījumā” sniegtais skaitlis neko nepierāda –, jo tajā nav dots objektīvs atskaites punkts. Visi pārspriedumi par to, kā ir “citur” un kādi “standarti” nāk “no augšas”, ir pilnīgs, atvainojiet, bulšits!
Kas mums ir galvenais, runājot par izglītības sistēmu? Vai Šadurska norādījumi? Varbūt fiskālās iespējas? Vai Eiropas Savienības “prakse”? Nē, dāmas un kungi, primārais ir iespēja sniegt labu izglītību saviem pilsoņiem!
Ak, jā, pētījumā tiek pieminēta “konkurētspējīga” izglītība, kam “efektivitātes rādītājos” jātuvojas “attīstītajām valstīm”. Vai jums neliekas dīvaini, ka galvenokārt sociālai parādībai izglītībai tiek piemēroti tīri ekonomiski kritēriji? Viena no pasaulē labākajām veselības aprūpes sistēmām darbojas nabadzīgajā, ASV sankciju novārdzinātajā Kubā (šeit:
http://www.thejournal.ie/cuba-healthcare-system-2668448-Mar2016/ ). Arī Kubas izglītības sistēma ir starp efektīvākajām pasaulē (skat, piemēram, šeit: https://www.internations.org/cuba-expats/guide/life-in-cuba-15677/healthcare-and-education-in-cuba-2 ). Jums tas neko neizsaka? Kur pēkšņi pazuduši visi bāleliņi, kam citos gadījumos tīk vāvuļot par mūsu “unikālo situāciju”, kura taču varētu izpausties arī izglītības sistēmā!
Kosmopolītiskie “pētnieki” Turlaja vadībā to pat nemēģina saprast, jo tad būtu grūti “pamatot” savus pretvalstiskos secinājumus. “Raugoties uz rekomendējamo minimālo skolēnu skaitu 10.-12. klasēs ar pārejas periodu līdz 2020. gada 1. septembrim” viņi rosina noteikt, ka visā Latvijas teritorijā tiem būtu jābūt 150 skolēniem, bet attālās un reti apdzīvotās teritorijās – 60 skolēniem. Savukārt no 2020. gada 1. septembra līdz 2023. gada 1. septembrim “pirmās kategorijas pilsētām 10.-12. klasē būtu jābūt ne mazāk kā 225 skolēniem, pārējā Latvijas teritorijā – 150, bet attālajās un reti apdzīvotajās teritorijās – 75 skolēniem”! Kādā sakarā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, “gudrinieki” rosina paaugstināt skolas eksistences slieksni? Jau tagad ekonomģeogrāfiski aritmētiskie dižgari sarēķinājuši, ka apmēram divas trešdaļas vidusskolu jālikvidē, jo Latvijā bērnu pietiek tikai 130 skolām (pašlaik vēl palikušas 310)! Interesants vērtējums – “skolēnu pietiek skolām”. Nevis “skolu pietiek skolēniem”.
Galvaspilsētā Rīgā “skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai”, bargu ģīmi pauž Turlajs, prezentējot savu “pētījumu” un bārstīdamies ar tādiem pārgudriem jādzieniem kā “indekss”, “tīkls”, “samazinājums”, “izcilība”.
Vārdu sakot, slēgt, slēgt un vēlreiz slēgt, iesaka Turlajs un viņa komanda. Nu ja, pasarg, Dievs, kāds aizbraukušais vēl sagudros atgriezties vai valstī pēkšņi palielināsies dzimstība. To nedrīkst pieļaut! Politiskās direktīvas ir pilnīgi pretējas. Vai ne, Raivi Dzintar, Imant Parādniek, Jāni Dombrava un pārējie nacionālie kolaboranti?
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/nacionalie-kolaboranti-tautas-nomainisanu-censas-padarit-neatgriezenisku
