1.11.2017. plkst. 14 LZA Senāta zālē notiek ekspertu konsīlijs “Par Latvijas valsts himnu “Dievs svētī Latviju””
1.11.2017. gada plkst. 14.00-16:00 LZA Senāta zālē (Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta zālē (2. stāvā), Akadēmijas laukums 1, Rīgā) notiks ekspertu konsīlijs “Par Latvijas valsts himnu “Dievs svētī Latviju””
Konsīlijā aicināti piedalīties Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, Latvijas Saeimas komisiju, Valsts prezidenta kancelejas, Valsts Kancelejas, Kultūras ministrijas, Izglītības un Zinātnes ministrijas, Ārlietu ministrijas, AKKA/LAA, Latvijas Pašvaldību savienības un ar sabiedrības attīstību saistītu valsts un sabiedrisku institūciju pārstāvji, neatkarīgi eksperti.
Konsīlija mērķis ir izvērtēt Latvijas valsts himnas “Dievs svētī Latviju” atskaņošanas praksi un tās radīto apdraudējumu.
Latvijas valsts himnas “Dievs svētī Latviju” atskaņošanas kārtību nosaka likums “Par Latvijas valsts himnu (pieņemts 1998. gada 19. februārī). Sakaņā ar likuma “Par valsts himnu” 6. pantā noteikto, 1999. gada 12. janvārī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 14 “Kārtība, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti”.
Likuma pirmajā pantā noteikts, ka “Latvijas valsts himna ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem.” Likuma 3. pantā teikts: “Izpildot Latvijas valsts himnu, tās tekstam un mūzikai jāatbilst tekstam un mūzikai, kas apstiprināti ar šo likumu”.
Neskatoties uz to, ka Latvijas valsts himnas “Dievs svētī Latviju” atskaņošana ir stingri reglamentēta, mūziķu aprindās un sabiedrībā ir radusies pārliecība, ka normatīvais regulējums netiek ievērots. Mūziķi nosauc šādas galvenās nepilnības Latvijas valsts himnas atskaņošanā, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība:
1) himnai ir divas daļas, kas atkārtojas, taču nereti tiek izpildīta tikai viena daļa – nav pieļaujams jebkāds saīsinājums;
2) jāizlabo ieviestā kļūda himnas otrajā daļā – basu (balsī vai orķestrī) jābūt paaugstinātai ceturtai pakāpei;
3) nav pieļaujama viena cilvēka – solista – dziedājums, kas daudzreiz ir kļūdains un neprofesionāls;
4) ir jāievēro valodas un pareizas, perfektas runas likumības (jānovērš skaņu saplūšana);
5) jānosaka precīzs metronoma laiks.
Mūziķi uzskata, ka ir jāievieš kārtība, ka atbildīgā iestāde – Latvijas Kultūras ministrija nodrošina augsti profesionālus ierakstus – gan vokālus (koris), gan instrumentālus (simfoniskais orķestris, pūtēju orķestris), gan arī kopā vokāli simfoniskus skanējumus. Nozīmīgu pasākumu organizatoriem himnas atskaņošanai ir jāizmanto tikai šie ieraksti (saņemami elektroniskā veidā ar interneta palīdzību).
Konsīlijā analizējamie jautājumi:
1) vai un kā nosauktās nepilnības ietekmē Latvijas valsts himnas atskaņojuma atbilstību likumā noteiktajam (tostarp – Kārļa Baumaņa komponētajai mūzikai);
2) kādi uzlabojami ieviešami spēkā esošajā himnas atskaņošanas normatīvajā regulējumā un tā ievērošanas uzraudzībā.
Konsīlija rezultāti tiks apkopoti “Konsīlija slēdzienā” un nodoti valsts atbildīgajām institūcijām, ekspertiem, plašsaziņas līdzekļiem un publicēti “Zinātnes Vēstnesī”.
Interesenti aicināti piedalīties konsīlijā!
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/193DD337-EB10-4F5E-875D-2F1A1C5DF16A/
Diskutēs par liegumu solistiem izpildīt Latvijas valsts himnu
Rīga, 26.okt., LETA. Eksperti ir satraukušies, ka Latvijas valsts himna “Dievs, svētī Latviju” solistu izpildījumā bieži ir “kļūdaina un neprofesionāla”, tāpēc dziedāt Latvijas valsts himnu solo izpildītājiem būtu jāaizliedz.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Zinātņu akadēmijā, neskatoties uz to, ka Latvijas valsts himnas atskaņošana ir stingri reglamentēta, mūziķu aprindās un sabiedrībā ir radusies pārliecība, ka normatīvais regulējums netiek ievērots. LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Raita Karnīte paskaidroja, ka nodaļā vērsās kordiriģenti, uzsverot, ka patlaban netiekot pildīts esošais normatīvais regulējums, kas reglamentē himnas izpildīšanu.
LZA skaidroja, ka, pirmkārt, mūziķi ir pārliecināti, ka nav pieļaujams jebkāds himnas saīsinājums, ņemot vērā, ka himnai ir divas daļas, kas atkārtojas, bet nereti tiek izpildīta tikai viena daļa. Mūziķi arī vēlas panākt, lai tiktu labota kļūda himnas otrajā daļā – basu (balsī vai orķestrī) jābūt paaugstinātai ceturtajai pakāpei
Viņuprāt, tāpat nav pieļaujama viena cilvēka – solista – dziedājums, “kas daudzreiz ir kļūdains un neprofesionāls”.
Mūziķi grib, lai himnas izpildītāji ievērotu “valodas un pareizas, perfektas runas likumības, novēršot skaņu saplūšanu”. Kā pēdējo mūziķi min nepieciešamību noteikt precīzu metronoma laiku.
Mūziķi uzskata, ka ir jāievieš kārtība, ka Kultūras ministrija nodrošina augsti profesionālus ierakstus – gan vokālus (koris), gan instrumentālus (simfoniskais orķestris, pūtēju orķestris), gan arī kopīgus vokāli simfoniskus skanējumus. Turklāt nozīmīgu pasākumu organizatoriem himnas atskaņošanai ir jāizmanto tikai šie ieraksti, kas būtu saņemami elektroniskā veidā ar interneta palīdzību.
Lai runātu par iespējamajām nepilnībām, 1.novembrī plkst.14 Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks ekspertu konsīlijs par Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”. Konsīlijā plānots analizēt, vai un kā nosauktās nepilnības ietekmē Latvijas valsts himnas atskaņojuma atbilstību likumā noteiktajam un Kārļa Baumaņa komponētajai mūzikai, kā arī, kādi uzlabojami ieviešami spēkā esošajā himnas atskaņošanas normatīvajā regulējumā un tā ievērošanas uzraudzībā.
Konsīlija mērķis ir izvērtēt Latvijas valsts himnas “Dievs, svētī Latviju” atskaņošanas praksi un tās radīto apdraudējumu.
Konsīlijā aicināti piedalīties Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, Latvijas Saeimas komisiju, Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ārlietu ministrijas, Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības, Latvijas Pašvaldību savienības un ar sabiedrības attīstību saistītu valsts un sabiedrisku institūciju pārstāvji, neatkarīgi eksperti.
Konsīlija rezultāti tiks apkopoti “Konsīlija slēdzienā” un nodoti valsts atbildīgajām institūcijām, ekspertiem, plašsaziņas līdzekļiem un publicēti “Zinātnes Vēstnesī”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/47BF86CA-95CE-4D4C-953D-DB23D196E512/
Ķīlis: Latvietis ir samulsis pusmūža cilvēks ar urdošu neziņu, kas ar pasauli un Latviju tālāk būs
Rīga, 27.okt., LETA. Latvietis ir samulsis pusmūža cilvēks ar urdošu neziņu, kas ar pasauli un Latviju tālāk būs, šādu viedokli diskusijā “Nacionālais attīstības plāns 2020 – pusceļā: vai Latvija sasniegs izvirzītos mērķus?” pauda Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam ekspertu grupas vadītājs Roberts Ķīlis.
Ķīlis skaidroja, ka Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam dokuments ir virzienu “lielstraumēšana” un noteiktu tēmu, ideju un vērtību virzīšana. Stratēģijā ietverti virzieni, kuros progress ir vērtējams ar “OK”, bet arī tādi virzieni, kur steidzami nepieciešams rīkoties un pamatā mainīt virziena izpildi. Lai gan stratēģija nav izstrādāta sen, tomēr jau iespējams runāt par pirmajiem secinājumiem, domā grupas vadītājs.
“Iespējams izglītība un kultūra, kā arī atjaunojama un drošā enerģija, ir visciešāk un fokusētāk virzītas tēmas. Neizbēgamas izmaiņas izglītības infrastruktūrā vēl joprojām saglabā iespēju pāriet uz jaunu paradigmu, jo par visām tēmām tiek aktīvi diskutēts. Ir palielinājusies arī vides pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem,” norādīja Ķīlis.
Tomēr vienlaikus viņš norādīja uz virzieniem, kas stratēģijā ir iekļauti, bet realitātē neeksistē, tajā skaitā “inteliģentās saraušanās” plāns, sabiedrības novecošanās plāns, proti, vidēja vecuma un vecāku cilvēku iesaiste tālākizglītībā un augstākajā izglītībā. Tāpat neeksistē piecu līdz desmit gadu tendenču un scenāriju izstrāde Latvijas būtiskākajās jomās, piemēram, cīņā par talantiem, darba dažādībā un eksistē arī IT plaisa.
“Vissliktāk šobrīd izpildīts ir virziens par attīstības centriem, laukiem un pilsētām, tādēļ šajā jomā nopietni jādomā pie problēmu risināšanas. Vērtējot, kur esam šobrīd, latvietis šobrīd ir pusmūža cilvēks, labākais ar diviem bērniem, ar lielu skaidrību, ka bērnus virs ūdens turēs viņu izglītība, bet bez skaidras izpratnes, kas tuvākajos gados notiks ar paša profesiju, cik ilgi vēl strādās un kur strādās,” uzsvēra Ķīlis, piebilstot, ka šī brīža latvietim vēl joprojām raksturīga zema uzticība parlamentam un valdībai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F4BB18F8-A532-41BD-9480-31F92CA71E83/
Piespiedīs dziedāt pareizi
Eksperti ir satraukušies, ka Latvijas valsts himna “Dievs, svētī Latviju” solistu izpildījumā bieži ir “kļūdaina un neprofesionāla”, tāpēc dziedāt Latvijas valsts himnu solo izpildītājiem būtu jāaizliedz. Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Zinātņu akadēmijā, neskatoties uz to, ka Latvijas valsts himnas atskaņošana ir stingri reglamentēta, mūziķu aprindās un sabiedrībā ir radusies pārliecība, ka normatīvais regulējums netiek ievērots. LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Raita Karnīte paskaidroja, ka nodaļā vērsās kordiriģenti, uzsverot, ka patlaban netiekot pildīts esošais normatīvais regulējums, kas reglamentē himnas izpildīšanu.Mūziķi uzskata, ka ir jāievieš kārtība, ka Kultūras ministrija nodrošina augsti profesionālus ierakstus – gan vokālus (koris), gan instrumentālus (simfoniskais orķestris, pūtēju orķestris), gan arī kopīgus vokāli simfoniskus skanējumus. Turklāt nozīmīgu pasākumu organizatoriem himnas atskaņošanai ir jāizmanto tikai šie ieraksti, kas būtu saņemami elektroniskā veidā ar interneta palīdzību. Šāds LZA nodoms pārsteidzis daudzus tviterlietotājus.
LZA nodomu neizprot vēsturnieks Kaspars Zellis.
Kaspars Zellis @kasparszellis
Nopietni??????? lza.lv/index.php?opti…
Thu Oct 26 12:09:37 +0000 2017
Daugavpils Universitātes sociologs un politologs Dmitrijs Oļehnovičs nešaubās par lietas nopietnību.
Dmitrijs Oļehnovičs @Olehnovics
@kasparszellis Nu LZA taču viss ir nopietni!
Thu Oct 26 12:13:51 +0000 2017
Aktualitātes komentē tvitera lietotājs Raimonds.
Raimonds @Raimonds_B
Mums tagad ir komisija, kas izvērtēs, kā cilvēkiem pareizi dziedat himnu jeb es jūs piespiedīšu mīlēt RAINI lza.lv/index.php?opti…
Thu Oct 26 12:49:39 +0000 2017
Tvitera lietotāja Anda komentē LZA rosinātos uzlabojumus.
Anda @cepum_s
Lūk šis ir izcili – pat never muti vaļā, ja neproti pareizi dziedāt himnu. Solists, kurš parāda priekšā – arī neder twitter.com/kasparszellis/…
Thu Oct 26 12:52:48 +0000 2017
Plānotās izmaiņās ieintriģējušas Annu Ullu Roni un žurnālistu Edgaru Raginski.
Anna Ulla Rone @AnnaUlla
@koleegjis @kasparszellis Es gribēšu redzēt kā šo ieviesīs un sodīs. “Jūsu vīriešu korim nebija paaugstināta 4. pakāpe” – sods 500 eiro.
Thu Oct 26 12:18:30 +0000 2017
Edgars Raginskis @koleegjis
@AnnaUlla @kasparszellis un KĀPĒC NEBIJA PRECĪZS METRONOMA LAIKS? 3 MĒNEŠU SPAIDU DARBI KŪDRAS RAKTUVĒS! #durdoms
Thu Oct 26 12:20:49 +0000 2017
Tikmēr žurnāliste Ingvilda Zālīte mēģina saprast, kurus satrauc patvaļīgā himnas izpildīšana.
Ingvilda @Ingvilda
@kasparszellis Trūkst saprotama izskaidrojuma, kurš / kuri “cepjas” un ir neapmierināti. Mūziķi? Simbolu pareizas lietošanas aizstāvji?
Thu Oct 26 13:14:32 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/cd00f1d9-024e-456e-a6f2-906352abae2d
Plašie zinātnes lauki
Tvitera lietotāji turpina diskutēt par ekspertu satraukumu par pareizu Latvijas valsts himnas “Dievs, svētī Latviju” izpildījumu. Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Zinātņu akadēmijā, neskatoties uz to, ka Latvijas valsts himnas atskaņošana ir stingri reglamentēta, mūziķu aprindās un sabiedrībā ir radusies pārliecība, ka normatīvais regulējums netiek ievērots. LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Raita Karnīte paskaidroja, ka nodaļā vērsās kordiriģenti, uzsverot, ka patlaban netiekot pildīts esošais normatīvais regulējums, kas reglamentē himnas izpildīšanu. Lai runātu par iespējamajām nepilnībām, 1.novembrī plkst.14 Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks ekspertu konsīlijs par Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”. Konsīlija mērķis ir izvērtēt Latvijas valsts himnas “Dievs, svētī Latviju” atskaņošanas praksi un tās radīto apdraudējumu. Daudzus tvitera lietotājus pārsteidz, ka notiekošajā ir iesaistīta Zinātņu akadēmija.
Grafiskais dizaineris Arvis Villa izsaka pateicību LZA par problēmas risināšanu.
Arvis Villa
@Skepse
atrasts iemesls, kādēļ LV #vissirslikti… plds ZinātņuAkamēdijai! prozīt! https://t.co/HcMHslooDO
Thu Oct 26 14:55:32 +0000 2017
Tvitera lietotājs Valters uzskata, ka LZA varēja savus resursus izmantot citādāk.
sretlaV
@valtersb
Būtu LZA labāk diskutējuši par otras himnas nepieciešamību,kur saturs varētu būt alternatīva pasaku tēlam-daba, drosme, cīņasspars,…
Fri Oct 27 08:10:19 +0000 2017
Žurnālists Toms Zariņš gan šauba spar LZA darbu lietderību.
Toms Zariņš
@zarinstoms
LZA nevajadzētu naudiņas nogriezt? Konsīlijs, b… lza.lv/index.php?opti…
Thu Oct 26 18:00:29 +0000 2017
Tikmēr žurnālists Juris Tihonovs interesējas par konsīlija sastāvu.
Juris Tihonovs
@fricis
@zarinstoms Šā konsīlija idejas autorus un atbalstītājus gribētos uzzināt.
Thu Oct 26 18:05:57 +0000 2017
Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks (V) interesējas par citiem LZA atklājumiem.
Artis Pabriks
@Pabriks
Kas vēl tiek plānots ZA zinātnes laukā bez pētījumiem par himnas izpildījumu?
Fri Oct 27 05:54:53 +0000 2017
Jānis Pūce pauž neizpratni par LZA saistību ar himnas dziedājumu.
Janis Puce
@PuuchuksJ
@pucej Aizkadrā paliek- kāds LZA ar šo vispār sakars? Ja mūziķu aprindās ir pārliecība, viņiem ir iespēja to paust
Thu Oct 26 15:29:16 +0000 2017
Iestādes nākotni prognozē partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.
Juris Pūce
@pucej
@PuuchuksJ Tā kļūst par institucionālu platformu dīvainībai.
Thu Oct 26 15:30:13 +0000 2017
Par LZA centieniem pasmejas digitālā mārketinga speciālists Jānis Polis.
Jānis Polis
@JanisPolis
Visi @LZA_LV ēkā praktizējošie dziednieki un gaišreģi apvienojušies, lai izglābtu Latviju, attīrot himnas čakru. m.apollo.tvnet.lv/zinas/diskutes…
Fri Oct 27 08:26:04 +0000 2017
IT speciālists Māris Ūdris izsaka viedokli par notikušo.
Māris Ūdris
@arlekiins
LZA varētu kļūt par pilnīgu antitēzi pati sev un tam, ko tai būtu jāreprezentē.
Thu Oct 26 13:47:07 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/b52b18bf-c5f8-4d65-9b00-62f9e1315529/
