Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai
Rīga, 25.okt., LETA. Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, prezentējot pētījumu “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”, sacīja pētījuma vadītājs, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Apskatot galvaspilsētas vidusskolu tīklu, secināts, ka Rīgā atrodas piecas valsts ģimnāzijas ar vidēji 509 10.-12.klases skolēniem katrā, savukārt obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indekss tajās svārstās 65-84% robežās. Pētījumā uzsvērts, ka indekss ir sava veida apliecinājums augstai izglītības kvalitātei, kas tiek nodrošināta šajās skolās, savukārt skolēnu trūkums, neraugoties uz skolēnu skaita vispārēju samazinājumu Rīgā, šīm skolām nav raksturīgs.
Ņemot vērā šo skolu ieguldījumu skolēnu izcilības veicināšanā, gan pašvaldības, gan valsts interesēs būtu nodrošināt iespējami labākus apstākļus šo izglītības iestāžu turpmākai attīstībai, neierobežojot skolēnu skaitu tajās. Tajā pašā laikā nebūtu atbalstāma sākumskolas posma veidošana šajās izglītības iestādēs, jo tas nelabvēlīgi atsauktos uz izglītības līmeni pārējās skolās, spējīgākajiem skolēniem priekšlaicīgi aizplūstot no tām.
Ar valsts ģimnāziju tīklu Rīgā nav būtisku problēmu, bet daudz kritiskāk ir vērtējams pārējo Rīgas vidusskolu tīkls. Neraugoties uz to, ka Rīgas pašvaldībā jau pirms vairākiem gadiem ir noteikts 22 skolēnu minimums vidusskolas klases atvēršanai, dienas vispārējās vidējās izglītības programmas apguve 2016./2017.mācību gadā notika 75 vidusskolās, bet skolēnu vidējais skaits tajās ir tikai nedaudz vairāk nekā 100, kas ir vismaz divas reizes mazāk par rekomendēto minimumu – 225, kas Latvijas lielpilsētās būtu jāsasniedz tuvāko sešu gadu laikā. Šo skolu vidū ir gan tādas, kur OCE indekss ir augstāks nekā dažās valsts ģimnāzijās (Centra humanitārajā vidusskolā 70,9%, Franču licejā 70,1%), gan tādas, kur tas nesasniedz pat 30% (septiņas vidusskolas).
Lai gan skolēnu skaits ir viens no būtiskākajiem faktoriem, tomēr ne visu skolu turpmākai darbībai tam var būt izšķiroša nozīme. Arī RTU Inženierzinātņu vidusskolā 2016./2017.mācību gadā ir tikai 48 skolēni, taču, ņemot vērā šīs skolas īpašo vietu Latvijas izglītības sistēmā un šīs skolas neseno izveidošanu, gatavojot spējīgākos skolēnus inženierzinātņu apguvei augstskolā, tas nekādā veidā nedrīkstētu kļūt par šķērsli skolas tālākai darbībai.
Pētnieki norādīja, ka atsevišķi būtu jāskata četru vidusskolu – poļu, lietuviešu, ebreju un ukraiņu – darbība, kas tiek nodrošināta atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. Ņemot vērā, ka nevienā no tām vidusskolēnu skaits nepārsniedz 51, kā arī to, ka ievērojama daļa šo skolu skolēnu pat nepārstāv attiecīgās minoritātes un mācību programmas vidusskolas posmā jau tagad vismaz daļēji tiek realizētas latviešu valodā, pētnieku ieskatā būtu lietderīgi veikt pārrunas attiecīgo valstu pārstāvjiem un, argumentējot situāciju, rast kompromisu šo skolu turpmākajā pastāvēšanā situācijai atbilstošākā pamatskolas vai sākumskolas statusā.
Šogad skolēnu trūkuma dēļ Rīgā tika slēgta Pļavnieku ģimnāzija, kā arī 10.klase netika atvērta deviņās Rīgas vidusskolās. Esošajā demogrāfiskajā situācijā šis process ir likumsakarīgs, tomēr pētnieki ir nobažījušies, ka no desmit vidusskolām astoņās mācību programmas tika realizētas latviešu valodā un tikai divās – bilingvāli. Tātad četras piektdaļas skolu, kurās skolēnu trūkuma dēļ vidusskolas posmā apmācība netiek turpināta, ir tā sauktās latviešu skolas. Tik skaudras tendences nav vērojamas nevienā citā Latvijas pilsētā, secināts pētījumā.
Vērtējot vidusskolu aizpildījumu Rīgas apkaimju griezumā, visvairāk pustukšu vidusskolu ir tālāk no centra. Piemēram, trīs vidusskolās Bolderājas-Daugavgrīvas apkaimē kopā mācās tikai 183 vidusskolēni, turklāt divās no šīm skolām OCE indekss bija mazāks par 35%. Šāds skolēnu skaits ir nepietiekams pat vienai lielpilsētas vidusskolai, tāpēc esošās vidusskolas būtu reorganizējamas par pamatskolām. Taču, ņemot vērā šīs apkaimes nosacīto izolētību, viena kopīga vidusskola tur varētu tikt veidota, bet ar nosacījumu, ka skolēniem šajā vidusskolā tiek nodrošināts atbilstošs valsts valodas apguves līmenis, jo apkaimes etniskais sastāvs ar izteiktu krievu valodas dominanti sadzīvē ir būtisks šķērslis tam, lai jaunieši uzlabotu savas latviešu valodas zināšanas ārpus skolas.
Imantā darbojas piecas vidusskolas, taču, neraugoties uz Jūrmalai līdzvērtīgo iedzīvotāju skaitu, nevienā no tām skolēnu skaits nesasniedz ārpus lielpilsētām rekomendēto minimumu – 150, svārstoties amplitūdā no 24 līdz 145 skolēniem. Esošais skolēnu skaits (505) ir pietiekams vien divu vidusskolu uzturēšanai, viena no kurām varētu būt Imantas vidusskola, kas vienīgā šajā apkaimē spējusi nodrošināt OCE indeksu virs 50% (53,6%).
Zolitūdē Ziemeļvalstu ģimnāzijai un Zolitūdes ģimnāzijai pētnieku ieskatā ir labs potenciāls, lai sekmīgi attīstītos, piesaistot skolēnus arī no kaimiņos esošajām apkaimēm. Arī Bieriņos esošajai Rīgas Angļu ģimnāzijai ir labs attīstības potenciāls piesaistīt papildu skolēnus no citām Pārdaugavas apkaimēm un Mārupes.
Ziepniekkalnā, iekļaujot teritoriju līdz K.Ulmaņa gatvei, darbojas trīs vidusskolas, kaut skolēnu pietiek tikai vienai (242). Ņemot vērā skolēnu dzīvesvietu izvietojumu un OCE indeksu apkaimes skolās, visatbilstošākā bāzes vieta vienīgajai Ziepniekkalna vidusskolai būtu Rīgas 94.vidusskolā (OCE indekss 55,4%).
Pārdaugavā no Āgenskalna līdz Iļģuciemam līdzās abām valsts ģimnāzijām darbojas septiņas vidusskolas, kaut skolēnu skaits (568) ir pietiekams tikai divām. Izlemt, tieši uz kuru vidusskolu bāzes būtu jāorganizē šīs vidusskolas, pētnieku ieskatā pašvaldībai nebūs viegls uzdevums, taču, pieņemot lēmumu, noteikti būtu jāņem vērā, kādu izglītības kvalitāti skolas spējušas sniegt līdz šim. Neņemot vērā ģimnāzijas, visaugstākie OCE indeksi apkaimē ir 34.vidusskolai – 50,1%, 41. vidusskolai – 50,5% (skolēnu trūkuma dēļ tur šogad 10.klase netika atvērta) un Iļģuciema vidusskolai – 33,1%. Ja pēdējā būtu iespējams būtiski uzlabot izglītības kvalitāti un piesaistīt skolēnus no apkārtējām skolām, tad šai vidusskolai būtu dodama priekšroka, jo citās skolās OCE indekss ir vēl zemāks.
Daugavas labā krasta šaurajā joslā līdz dzelzceļam, uz dienvidiem no centra, kur pieejama ērta visu veidu sabiedriskā transporta satiksme, no centra līdz Ķengaragam izvietotas astoņas vidusskolas, lai gan skolēnu skaits (767) ir pietiekams tikai trim. Vidusskolas ar zemākajiem OCE indeksiem apkaimē (65.vidusskolā 26,7%, 51. vidusskolā 36,7%, Austrumu vidusskolā 38,5% un 75.vidusskolā 41%) būtu reorganizējamas par pamatskolām vai sākumskolām, bet pārējās (OCE indekss 25.vidusskolā – 47,2%, 72.vidusskolā – 49,5%, Ķengaraga vidusskolā – 50,3%) būtu saglabājamas un ērti sasniedzamas reorganizēto vidusskolu audzēkņiem. Atsevišķi sarunās ar Lietuvu būtu risināms jautājums par skaitliski nelielās Lietuviešu vidusskolas nākotni.
Juglā ir divas vidusskolas ar 220 vidusskolēniem, kas ir gandrīz pietiekams skaits tikai vienai lielpilsētas vidusskolai. Ņemot vērā šo apstākli, zemāka OCE indeksa (49,6%) un skolēnu skaita (87) dēļ 63.vidusskola jāreorganizē par pamatskolu, vidusskolēnus virzot uz Juglas vidusskolu (OCE indekss 58,9%, 133 skolēni). Iespējams, Juglas vidusskolai izdosies piesaistīt arī daļu no reorganizējamām 89.vidusskolas Mežciemā un Vangažu vidusskolas audzēkņiem, kā arī jau reorganizētās Garkalnes vidusskolas audzēkņiem.
Čiekurkalnā-Teikā ir trīs vidusskolas (neskaitot 37.vidusskolu, kurā vidusskolas posmā nav neviena audzēkņa) ar 469 skolēniem, kas ir pietiekams skaits tikai divām vidusskolām. Zemāka OCE indeksa (42,6%) dēļ 45.vidusskola jāreorganizē par pamatskolu, vidusskolēnus virzot vai nu uz Teikas (OCE indekss 60,4%), vai Jāņa Poruka (49%) vidusskolu, kas atrodas tuvumā. Teikas vidusskolai augstā izglītības līmeņa un pietiekamā skolēnu skaita (269) dēļ ir labs attīstības potenciāls, bet Jāņa Poruka vidusskolai izglītības līmenis un skolēnu skaits, lai tā sekmīgi varētu attīstīties, vēl būtu jāceļ. Ja tā spēs piesaistīt būtisku daļu reorganizējamās 45. un 28. Sarkandaugavā) vidusskolas kontingenta, tad tai ir perspektīva, pretējā gadījumā tā jāreorganizē par sākumskolu.
Daugavas labā krasta joslā līdz dzelzceļam, uz ziemeļiem no centra, izvietotas sešas vidusskolas, lai gan skolēnu skaits (443) ilgtermiņā ir pietiekams tikai vienai. Trijās šī areāla vidusskolās (28., 31. un 29.) skolēnu trūkuma dēļ 10.klase 2016. vai 2017.gada 1. septembrī netika atvērta. Arī šeit, tāpat kā Bolderājā, skolēnu nav pieticis abās “latviešu” skolās. No citām šī areāla skolām par pamatskolām lietderīgāk būtu reorganizēt tās, kurās OCE indekss ir zemāks (46. vidusskolā 32,4%, Puškina licejā 33,5%). Viena kopīga apkaimes vidusskola varētu tikt veidota uz Rīnūžu vidusskolas (42,5%) bāzes, kurā pašlaik arī ir nepietiekams skolēnu skaits, tikai ar nosacījumu, ka skolēniem šajā vidusskolā tiek nodrošināts atbilstošs valsts valodas apguves līmenis. Pētījuma autori apzinās, ka daļai Sarkandaugavā dzīvojošo ērtāk būs doties uz Jāņa Poruka vidusskolu Čiekurkalnā vai vidusskolām centrā, līdz ar ko iespējamais vidusskolēnu skaits vienīgajā apkaimes vidusskolā pēc reorganizācijas, visticamāk, nepārsniegtu 300.
Salīdzinoši kompaktajā teritorijā no Purvciema līdz Pļavniekiem un Mežciemam dzīvo ceturtdaļa galvaspilsētas iedzīvotāju, tāpēc 15 vidusskolu darbība šajā teritorijā pētniekus nepārsteidz. Skolēnu skaits šeit ir pietiekams tikai nepilnu astoņu vidusskolu darbībai, tomēr reorganizēt pusi skolu arī šajā galvaspilsētas daļā ir liels izaicinājums, jo tas skar tik lielu skolēnu skaitu. Tāpat kā citās apkaimēs par perspektīvākajām uzskatāmas tās vidusskolas, kas spējušas nodrošināt augstāku izglītības līmeni. Šajā ziņā spēcīgākās areālā ir 64.vidusskola (OCE indekss 69,4%), Klasiskā ģimnāzija (54,9%), 85.vidusskola (54,4%, taču skolēnu trūkuma dēļ 10.klase tai vairs netika atvērta), 93.vidusskola (52,4%; ir perspektīva ar nosacījumu, ka tai izdodas piesaistīt skolēnus no reorganizējamām skolām, kur sekmju līmenis ir ievērojami zemāks), Poļu vidusskola (52,3%; tikai 45 vidusskolēni, ar kuriem nepietiek pat pilnu klašu komplektācijai), 84.vidusskola (52%), Purvciema vidusskola (49,8%), 88.vidusskola (45,3%). Pārējās areāla vidusskolās OCE indekss nesasniedz 40%, starp kurām ir arī vienīgā Latvijas vidusskola, kas specializējusies jauno hokejistu sagatavošanā (Sergeja Žoltoka vidusskola – 62 vidusskolēni, OCE indekss 30,7%), un 89.vidusskola (75 vidusskolēni, OCE indekss 36,7%) – vienīgā Mežciemā, ko skolēnu trūkuma dēļ, visticamāk, tomēr nāksies reorganizēt par pamatskolu vai sākumskolu, audzēkņus pārvirzot uz Juglas vai Purvciema vidusskolām.
Raugoties uz pilsētas centru, Rīgā vēsturiski izveidojusies situācija, ka tieši tur koncentrētas tradīcijām bagātas skolas ar dažādu specializāciju un augstu izglītības kvalitāti. Tā tiek panākta, gan pateicoties skolotāju un vadības profesionalitātei, gan iespējai uzstādīt augstākus atlases kritērijus skolēniem, kuriem skola nav tiešā dzīvesvietas tuvumā, tā papildus piesaistot spējīgākos audzēkņus no citām skolām ne tikai Rīgā, bet visā valstī. No vienas puses, šī selektīvā izlase pazemina vidējo sekmju līmeni citās skolās, no otras puses, tā ir iespēja izcilības veicināšanai, organizējot mācību procesu spējīgākiem skolēniem augstākā līmenī.
Analizējot situāciju ne tikai Rīgas, bet arī citu pilsētu skolās, pētnieki nonākuši pie secinājuma, ka vispārizglītojošas skolas (to skaitā ģimnāzijas) ar paaugstinātām zināšanu prasībām to audzēkņiem nav lietderīgi veidot vietās, kur nav pietiekams skolēnu skaits, jo tas rada marginalizācijas draudus. Vidusskolu tīkla optimizācijas gaitā uzsvars būtu jāliek nevis uz ģimnāziju skaita vai izmēra palielināšanu, bet vidusskolu ar nepietiekamu izglītības līmeni skaita samazināšanu, šo skolu audzēkņus virzot uz tuvākajām vidusskolām, kur šis līmenis ir augstāks, vai uz profesionālās izglītības iestādēm, kur, pateicoties ES atbalstam, pēdējo gadu laikā izveidota moderna materiāli tehniskā bāze gan profesionālās, gan vispārējās izglītības apguvei.
Rīgas centrālajā daļā bez trim valsts ģimnāzijām labs attīstības potenciāls ir nesen izveidotajai RTU Inženierzinātņu vidusskolai, Centra humanitārajai vidusskolai (OCE indekss 70,9%), Franču licejam (70,1%), 49.vidusskolai (68%), 13.vidusskolai (65,7%), 40.vidusskolai (62,2%), 6.vidusskolai (59,6%), Kultūras vidusskolai (58,6%), 22.vidusskolai (55,3%), N.Draudziņas vidusskolai (55,3%), 10.vidusskolai (51,4%), kā arī Hanzas (47,5%) un Grīziņkalna (40,7%) vidusskolai. Daļā šo skolu ir nepietiekams vidusskolēnu skaits, tomēr tām visām ir potenciāls piesaistīt skolēnus gan no centra, gan tuvējo apkaimju (Purvciema, Sarkandaugavas) reorganizējamām skolām.
Tomēr piecas centra vidusskolas nepietiekamā skolēnu skaita vai izglītības līmeņa dēļ tomēr būtu jāreorganizē par pamatskolām vai sākumskolām. Tās ir Kristīgā vidusskola (12 vidusskolēni; 2017./18. mācību gadā netika atvērta 10. klase nepietiekamā skolēnu skaita dēļ), Ukraiņu vidusskola (41), Ebreju vidusskola (51), 21.vidusskola (90) un 15.vidusskola (95).
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/F30EA2E4-A0F6-41B0-ACED-237E88F89557/
Pētnieki mudina aptuveni 1,5 reizes palielināt skolēnu un skolotāju skaita proporciju
Rīga, 25.okt., LETA. Vidusskolas 10.-12.klašu posmā klasē būtu jāmācās vismaz 25 skolēniem, savukārt sākumskolas klasē būtu jāmācās ne mazāk kā sešiem skolēniem, secināts pētījumā “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”.
Lai Latvijas skolēniem nodrošinātu konkurētspējīgu izglītības līmeni attīstīto valstu vidū, arī izglītības sistēmai efektivitātes rādītājos jātuvojas attīstītajām valstīm. Pētījumā norādīts, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība jāpalielina aptuveni 1,5 reizes, vienlaikus rodot priekšnoteikumus gan skolotāju atalgojuma un skolu aprīkojuma līmeņa celšanai, gan pārejai uz jauno izglītības saturu. Pētījuma autori ir pārliecināti, ka ar esošo finansējumu to iespējams paveikt, tikai veicot skolu tīkla optimizāciju.
Konkrēti priekšlikumi optimālajam vidusskolu izvietojuma modelim izstrādāti, ņemot vērā projekta gaitā izveidotās skolu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platformas iespējas. Priekšlikumos tāpat ņemtas vērā konsultācijas ar izglītības nozares ekspertiem, skolu un pašvaldību pārstāvjiem, kā arī no iedzīvotājiem gūtās atziņas un informācija.
Modeļa izstrāde balstīta uz skolām noteiktiem kritērijiem, kas atbilstoši izvirzītajiem Eiropas līmeņa nosacījumiem Latvijas apstākļos spētu nodrošināt konkurētspējīgas izglītības līmeni. Nepieciešamību noteikt minimālā skolēnu skaita kritērijus valsts līmenī sarunās ar pētniekiem norādījuši arī vairāku pašvaldību vadītāji, par argumentu tam minot pašvaldību deputātu vidū izplatīto izvairīšanos no nepopulāru lēmumu pieņemšanas. Arī vairāku pašvaldību izpildvaru pārstāvji norādījuši, ka, esot šādiem kritērijiem, vietvaru deputātu lēmumi kļūtu atbildīgāki.
Ņemot vērā Latvijas nevienmērīgo apdzīvotību, katrā skolu kategorijā noteikts atšķirīgs minimālā skolēnu skaita slieksnis atkarībā no skolas atrašanās vietas.
Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Otrajā kategorijā iekļauti pārējie reģionālie attīstības centri, bijušie rajonu centri – Ventspils, Talsi, Tukums, Kuldīga, Saldus, Dobele, Bauska, Limbaži, Cēsis, Valmiera, Valka, Gulbene, Alūksne, Madona, Ogre, Aizkraukle, Jēkabpils, Preiļi, Krāslava, Rēzekne, Ludza, Balvi, kā arī Smiltene un Līvāni. Šajā kategorijā ir arī ar Rīgu visciešāk saistītā Pierīgas teritorija – Jūrmala, Piņķi, Jaunmārupe, Mārupe, Olaine, Tīraine, Ķekava, Katlakalns, Baloži, Ikšķile, Salaspils, Saurieši, Ulbroka, Upesciems, Ādaži, Carnikava (uzskaitītas tikai tās apdzīvotās vietas, kurās ir vispārizglītojošās skolas).
Trešajā kategorijā iekļauta pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. Bet ceturtā kategorija ir kā izņēmums reti apdzīvotām teritorijām, to neattiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidējo vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu.
Raugoties uz rekomendējamo minimālo skolēnu skaitu 10.-12.klasēs ar pārejas periodu līdz 2020.gada 1.septembrim, rosināts noteikt, ka visā Latvijas teritorijā tiem būtu jābūt 150 skolēniem, bet attālās un reti apdzīvotās teritorijās – 60 skolēniem. Savukārt no 2020.gada 1.septembra līdz 2023.gada 1.septembrim pirmās kategorijas pilsētām 10.-12.klasē būtu jābūt ne mazāk kā 225 skolēniem, pārējā Latvijas teritorijā – 150, bet attālajās un reti apdzīvotajās teritorijās – 75 skolēniem.
Šāds skolēnu skaits noteikts, lai vidusskolas posmā katrā vecuma grupā būtu iespējams nokomplektēt vismaz divas (lielajās pilsētās – trīs) pilnas paralēlklases, kur būtu iespējama dažādas ievirzes mācību programmu realizācija. Pētnieki uzsvēruši, ka tas gan nenozīmē, ka ikvienā klasē jābūt tieši 25 skolēniem, bet gan to, ka vidējam skolēnu skaitam katrā vidusskolas klasē jābūt ne mazākam par 25.
Šajos kritērijos gan nav apskatītas valsts ģimnāzijas.
Lai arī pētījuma rezultātā ir izstrādāts modelis tikai optimālajam vidusskolu tīklam, pētnieki apzinās, ka izglītības tīkla reformas gaitā izvirzītos mērķus izdosies sasniegt tikai tad, ja tiks sakārtots viss izglītības iestāžu tīkls, ieskaitot pamatskolas un sākumskolas, tāpēc informatīvos nolūkos pētījuma autori minējuši kvantitatīvos kritērijus arī šīm skolām.
Pamatskolas 7.-9.klašu posmā lielpilsētās būtu jāmācās ne mazāk kā 150 skolēniem pārejas periodā līdz 2020.gada 1.septembrim un 225 – līdz 2023.gada 1.septembrim. Pārējā Latvijas teritorijā – 150, bet attālās un mazapdzīvotās teritorijās – 30 skolēniem. Pētnieki skaidroja, ka salīdzinoši augstie skolēnu skaita kritēriji pamatskolās ārpus reti apdzīvotajām teritorijām izskaidrojami ar problēmām mazākam skolēnu skaitam nodrošināt slodzes un atalgojumu fizikas, ķīmijas, bioloģijas, ģeogrāfijas un citu specializēto priekšmetu skolotājiem, kā arī ar nepamatoti augstajām dabaszinātņu kabinetu nodrošināšanas izmaksām.
Savukārt sākumskolās 1.-6.klasē lielpilsētās būtu jābūt ne mazāk kā 450 skolēniem, Pierīgā un reģionālajos attīstības centros – 300 skolēniem, pārējā Latvijas teritorijā izglītības pieejamība tiktu nodrošināta maksimāli tuvu dzīvesvietai, izņemot gadījumus, kad bērnu skaits ir nepietiekams, lai nokomplektētu klasi – tie ir vismaz seši skolēni klasē īpaši attālās vietās, bet ne pilsētu tuvumā. Ja skolēnu skaits skolā ir mazāks par 90, tā pētnieku ieskatā būtu jāreorganizē kā lielākas skolas struktūrvienība, tādējādi nodrošinot lielākas skolas iespējām atbilstošu izglītības kvalitāti.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/B2B459FD-5368-4ACA-9AC3-D05DFA2E4DCB/
Šajā tūkstošgadē Rīga zaudējusi aptuveni 16% iedzīvotāju
Rīga, 25.okt., LETA. Pēdējo 17 gadu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 121 000 jeb aptuveni 16%, un iedzīvotāju skaits ir samazinājies 45 no kopumā 58 Rīgas apkaimēm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šobrīd Rīgā ir 641 500 iedzīvotāji, bet 2000.gadā galvaspilsētā mitinājās aptuveni 762 500 iedzīvotāji.
Visstraujāk pilsētnieku skaits ir sarucis Rīgas centrā un tā apkaimē, kur šī gada sākumā dzīvojuši 30 171 cilvēki jeb gandrīz divreiz mazāk nekā 2000.gada tautas skaitīšanas laikā, kad dati liecināja, ka gandrīz 50 829 iedzīvotāju centra rajonu izvēlējušies par savu mājvietu.
Pārvalde skaidro, ka iedzīvotāju pārcelšanās lielā mērā ir skaidrojama ar ekspluatācijā nodotajām daudzdzīvokļu ēkām. Dreiliņu un Skanstes rajonos šis varētu būt būtiskākais iemesls iedzīvotāju skaita pieplūdumam. Savukārt tajos rajonos, kuros vēl pārsvarā ir padomju laikos celtas ēkas, iedzīvotāji izvēlas nedzīvot.
Par trešdaļu mazāk iedzīvotāju nekā 2000.gadā mīt Vecrīgas, Avotu un Grīziņkalna apkaimēs.
Dati liecina, ka iedzīvotāji izvēlas dzīvot “tuvāk dabai”. Visstraujākais pilsētnieku pieaugums ir Dreiliņu un Dārziņu rajonos. Tāpat palielinājies iedzīvotāju skaits Sužos, Pleskodālē, Mūkupurvā, Berģos, Bieriņos, Trīsciemā, Atgāzenē, Buļļos, Vecāķos, Beberbeķos, Skanstē un Kleistos.
No kopējā rīdzinieku skaita 78% jeb 498 370 ir Latvijas pilsoņi, 18% jeb 114 361 ir Latvijas nepilsoņi, 3% jeb 20 512 ir Krievijas pilsoņi, bet 1% jeb 8 238 ir citu valstu pilsoņi.
Vislielākais pilsoņu īpatsvars Rīgā ir Bieriņos, kur 94% no apkaimes iedzīvotājiem ir pilsoņi, bet augstākais nepilsoņu skaits ir Daugavgrīvā. Vislielākais Krievijas pilsoņu īpatsvars mīt Daugavgrīvā un Skanstē.
Atgāzenē, kur atrodas biznesa augstskola “Turība”, ir visaugstākais citu valstu piederīgo īpatsvars – 14% no kopējā iedzīvotāju skaita. Liels skaits ārvalstu valstspiederīgo dzīvo arī vecpilsētā.
…Info avots: http://www.leta.lv/search/find/?patern=%20R%C4%ABga%20zaud%C4%93jusi%20&mode=nonozare,stem&item=9FFA8A87-4B39-4B9B-B65E-2D12581AD733
Pēdējo 17 gadu laikā rīdzinieku skaits sarucis 45 no 58 Rīgas apkaimēm
Kopš 2000.gada rīdzinieku skaits sarucis par 121 tūkstoti no 762 443 līdz 641 481 šā gada sākumā, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) publicētie eksperimentālās ģeotelpiskās statistikas1 dati par Rīgas 58 apkaimēm.
Vērtējot izmaiņas apkaimju līmenī, visstraujāk iedzīvotāju skaits ir sarucis Rīgas centrā tā Centra apkaimē, kur 2017.gada sākumā dzīvo gandrīz divreiz mazāk iedzīvotāju (30 171) nekā 2000.gada tautas skaitīšanas laikā (50 829). Par trešdaļu mazāk iedzīvotāju nekā 2000.gadā mīt Vecpilsētas apkaimē (-38%), Avotu apkaimē (-35 %), Grīziņkalna apkaimē (-27%). Rīgas centrs ir plašāka teritorija, un minētās apkaimes var uzskatīt par tā daļām.
Vērtējot telpiski iedzīvotāju skaita izmaiņas Rīgas ietvaros, var konstatēt, ka rīdzinieki dzīves vietu izvēlas “tuvāk dabai” – visstraujākais pieaugums ir Dreiliņu apkaimē (53 reizes) un Dārziņu apkaimē (24 reizes). Iedzīvotāju skaits ir pieaudzis arī Sužos, Pleskodālē, Mūkupurvā, Berģos, Bieriņos, Trīsciemā, Atgāzenē, Buļļos, Vecāķos, Beberbeķos, Skanstē un Kleistos.
Veicot ģeotelpisko datu analīzi detalizētāk nekā apkaimju līmenī, noskaidrotas vietas, kur iedzīvotāju skaita absolūtās izmaiņas 2000.-2017.gadā ir būtiski virs vai zem vidējām. Uzskatāmi izceļas teritorijas ar lielākajām šajā laika periodā ekspluatācijā nodotajām daudzdzīvokļu ēkām, piemēram, Dreiliņos un Skanstē, kā dēļ būtiski pieaudzis iedzīvotāju skaits. Savukārt rīdzinieku skaits visvairāk krities pilsētas centrālajā daļā un daudzos padomju laikā celtajos mikrorajonos. Ģeotelpiskajos datos atspoguļojas arī Šķirotavas cietuma slēgšana.
Vietas, kur Rīgā pastāvīgo iedzīvotāju skaita absolūtās izmaiņas ir izteikti virs vai zem vidējām*; 2000-2017
Rīdzinieku vidējais vecums ir 42 gadi, un kopš 2000.gada tas ir pieaudzis par diviem gadiem. 2017.gada sākumā pēc iedzīvotāju vecumsastāva visjaunākā bija Skanstes apkaime, kur iedzīvotāju vidējais vecums ir 34 gadi, bet visvecākās – Ķengarags, Rumbula un Voleri, kur iedzīvotāju vidējais vecums ir 45 gadi.
Gados jaunie rīdzinieki izvēlas dzīvesvietu Skanstē, Kleistos, Atgāzenē, Centrā, Dreiliņos, Katlakalnā, Vecpilsētā, Avotos, Brasā, Dārziņos un Trīsciemā. Šajās apkaimēs iedzīvotāju vidējais vecums ir samazinājies – 2017.gadā Skanstes apkaimes vidējais iedzīvotājs ir par septiņiem gadiem jaunāks kā 2000. gadā.
No kopējā rīdzinieku skaita 78% jeb 498 370 ir Latvijas pilsoņi, 18% jeb 114 361 ir Latvijas nepilsoņi, 3 % jeb 20 512 ir Krievijas pilsoņi, bet 1% jeb 8 238 ir citu valstu pilsoņi. Vislielākais pilsoņu īpatsvars Rīgā ir Bieriņos (94% no apkaimes iedzīvotājiem), nepilsoņu – Daugavgrīvā (31%). Vislielākais Krievijas pilsoņu īpatsvars ir Daugavgrīvā (8%) un Skanstē (6%). Atgāzenē, kur atrodas biznesa augstskola “Turība”, ir visaugstākais citu valstu piederīgo īpatsvars – 14%. Salīdzinoši daudz ārvalstu piederīgo dzīvo arī Vecpilsētā – 6%.
Savukārt dalījumā pa tautībām vislielākais latviešu īpatsvars ir Bieriņos (82% no apkaimes iedzīvotājiem), Buļļos (80%) un Kundziņsalā (79%). Vislielākais krievu īpatsvars ir Daugavgrīvā (56%) un Bolderājā (50 %).
Rīgas apkaimju iedzīvotāju statistikas pamatā ir dati par 2000. un 2011.gadu no tautas skaitīšanām, kā arī par 2016. un 2017.gadu no CSP iedzīvotāju skaita novērtējuma.
Iedzīvotāju skaita aprēķins visos norādītajos periodos veikts, izmantojot ģeotelpiskos datus – adrešu punktu koordinātas un administratīvo teritoriju robežas atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem 2017.gada 1.janvārī. Šādi samazinātas teritoriālo vienību robežu izmaiņu rezultātā radītās iedzīvotāju skaita svārstības attiecīgajā teritoriālajā vienībā vai administratīvajā teritorijā. Iedzīvotāji, kuru dzīvesvietas ziņu pēdējais aktualizēšanas iemesls ir dzīvesvietas reģistrācijas anulēšana, iekļauti tās administratīvās teritorijas iedzīvotāju skaitā, kurā iepriekš bija deklarēta vai reģistrēta šīs personas dzīvesvieta. Rīgas apkaimju dalījumā šo personu dzīvesvieta norādīta kā nezināma.
Turpmāk Rīgas apkaimju iedzīvotāju statistika ik gadu tiks papildināta. Šādu eksperimentālo telpisko statistiku var lietot gan pašvaldības, gan citi ar teritoriju plānošanu saistīti speciālisti, kā arī pētnieki, studenti un citi datu lietotāji. Jaunie dati pieejami CSP datubāžu sadaļā Teritoriālā statistika (eksperimentālā statistika) – ikgadējie dati»
1 Eksperimentālās statistikas aprēķināšanā izmanto jaunus datu avotus un metodes, cenšoties paplašināt statistikas klāstu vai detalizācijas līmeni atbilstoši lietotāju vajadzībām. Jāatzīmē, ka eksperimentālās statistikas metodes nav nemainīgas, aprobētas un starptautiski saskaņotas un var tikt mainītas, lai pilnveidotu datu kvalitāti.
CSP publicē eksperimentālo statistiku, lai saņemtu lietotāju atsauksmes, izvērtētu datu analītisko potenciālu, atbilstību realitātei un lietotāju vajadzībām. CSP uzskata, ka arī eksperimentālo datu laikrindas var būt noderīgas lietotājiem, pat ja šie dati vēl nav atzīti par oficiālo statistiku. Publicējot eksperimentālo statistiku, CSP nodrošina datu lietotājiem jaunus informācijas avotus lēmumu pieņemšanai.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/FEA2E023-547B-41D3-82BB-F7164930B00F/
Rīgas dome nepiekrīt CSP datiem par Rīgas iedzīvotāju skaitu
Rīga, 26.okt., LETA. Rīgas domes rīcībā esošā informācija liecina, ka šī gada sākumā Rīgā reģistrēti 704 476 iedzīvotāji, kas ir par gandrīz 63 000 vairāk nekā norāda Centrālā statistikas pārvalde (CSP), aģentūrai LETA uzsvēra domes pārstāvis Uģis Vidauskis.
Rīgas pašvaldība izmanto Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datus, kas esot vienīgie autentiskie iedzīvotāju reģistrēto datu turētāji un kas balstīti uz informāciju no Latvijas iedzīvotāju reģistra.
Saskaņā ar PMLP datiem, Rīgas iedzīvotāju skaits pagājušā gada laikā palielinājies par 5947 cilvēkiem jeb nepilnu procentu.
Tāpat PMLP informācija liecinot, ka 2016.gada janvārī galvaspilsētā bija reģistrēti 698 529 iedzīvotāji, bet 2017.gada janvārī – 704 476 iedzīvotāji, nevis 641 500 kā norāda CSP. “Tādējādi šajā laika posmā Rīga bija vienīgā no Latvijas lielajām pilsētām, kur iedzīvotāju skaits bija pieaudzis,” norāda Vidauskis.
Saskaņā ar tiem pašiem PMLP datiem 2007.gadā Rīgā bija vairāk nekā 723 000 iedzīvotāju, kas liecina, ka desmit gadu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits kopumā ir samazinājies par apmēram 20 000, taču domes pārstāvji uzskata, ka “uz kopējā valsts iedzīvotāju skaita samazinājuma fona tas uzskatāms par nelielu skaitli”.
Kā ziņots, CSP dati liecina, ka pēdējo 17 gadu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 121 000 jeb aptuveni 16%, un iedzīvotāju skaits ir samazinājies 45 no kopumā 58 Rīgas apkaimēm.
Visstraujāk pilsētnieku skaits ir sarucis Rīgas centrā un tā apkaimē, kur šī gada sākumā dzīvojuši 30 171 cilvēki jeb gandrīz divreiz mazāk nekā 2000.gada tautas skaitīšanas laikā, kad dati liecināja, ka gandrīz 50 829 iedzīvotāju centra rajonu izvēlējušies par savu mājvietu.
Pārvalde skaidro, ka iedzīvotāju pārcelšanās lielā mērā ir skaidrojama ar ekspluatācijā nodotajām daudzdzīvokļu ēkām. Dreiliņu un Skanstes rajonos šis varētu būt būtiskākais iemesls iedzīvotāju skaita pieplūdumam. Savukārt tajos rajonos, kuros vēl pārsvarā ir padomju laikos celtas ēkas, iedzīvotāji izvēlas nedzīvot.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9DE872B0-3715-4BC5-BC6F-4717073919F3/
Pētījums: Atsevišķām Rīgas ietekmes areāla pašvaldībām iesaka atteikties no vidusskolām
Rīga, 25.okt., LETA. Atsevišķām Rīgas ietekmes areāla pašvaldībām būtu jāatsakās no vidusskolu 10.-12.klašu posma, secināts pētījumā “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”.
Pētījumā skaidrots, ka Babītes novads ir viena no retajām Latvijas pašvaldībām, kur aug iedzīvotāju skaits, tāpēc autori aicina attīstīt Piņķos esošo Babītes vidusskolu (OCE indekss 59,2%), kur pagaidām kopā ar potenciālajiem jaunpienācējiem no Kalnciema vidusskolas varētu būt 79 vidusskolēni, kas ir gandrīz divas reizes mazāk nekā noteikts kvantitatīvajos rādītājos, tomēr skolēnu skaits varētu palielināties ne tikai iedzīvotāju skaita pieauguma, bet arī uz Jūrmalas rietumdaļas – Priedaines, Lielupes, Bulduru u.c. – apkaimju skolēnu rēķina, jo no šejienes Piņķi ir ērti un ātri sasniedzami pat desmit minūšu laikā.
Ņemot vērā Latvijai neraksturīgi strauji augošo iedzīvotāju skaitu Mārupes novadā, arī Mārupes vidusskolai (149 skolēni, OCE indekss 62,2%) ir labs attīstības potenciāls, teikts pētījumā.
Lai arī Olaines pagastā, pateicoties Rīgas tuvumam, iedzīvotāju skaits lēnām aug, pilsētā, kur dzīvo novada lielākā iedzīvotāju daļa, tas turpina samazināties, tāpēc esošais vidusskolēnu skaits ļauj Olainē attīstīt tikai vienu vidusskolu esošo divu skolu vietā (160 vidusskolēnu). Autori aicina vidusskolu veidot uz 1.vidusskolas bāzes, kur ir nedaudz augstāks OCE indekss (57,6%) un lielāks vidusskolēnu skaits (95 pret 66) nekā 2.vidusskolā (OCE indekss 54,5%), kas būtu jāreorganizē par pamatskolu.
Ķekavas novads ir viena no retajām pašvaldībām Latvijā, kur iedzīvotāju skaits palielinās, bet, līdzīgi kā citviet, tendence izvēlēties par labu Rīgas skolām nav mainījusies, tāpēc esošais vidusskolēnu skaits ļauj Ķekavas novadā attīstīt tikai vienu vidusskolu esošo divu vietā, secināts pētījumā. Vairāk nekā divreiz lielāka skolēnu skaita (pašreiz 91) un lielākā attāluma dēļ no Rīgas, kā arī potenciāla piesaistīt skolēnus no citām reorganizējamajām skolām, pētījuma autori aicina saglabāt tikai Ķekavas vidusskolu (OCE indekss 54,8%), kas varētu piesaistīt skolēnus no reorganizējamās Baložu (30 skolēni) un Baldones (44) vidusskolas, tādējādi, iespējams, palielinot to līdz 165 vidusskolēniem. Savukārt Baložu vidusskola jāreorganizē par pamatskolu, lielākā daļa no tās 42 vidusskolēniem (gandrīz četrreiz mazāk nekā nepieciešams) varētu turpināt izglītoties Ķekavas vidusskolā, bet 12 skolēni – kādā no skolām Rīgā, kuras tiešā pievārtē Baloži atrodas (tuvākā skola Ziepniekkalnā tikai 10 kilometru un 14 minūšu attālumā).
Baldone atrodas Rīgas aglomerācijas ārējā zonā, tās iedzīvotāju skaita pieaugums ir minimāls, un arī saimnieciskā aktivitāte nav salīdzināma ar Rīgai tuvāk esošajām pašvaldībām. Tāpēc pētnieki uzskata, ka tuvākajā laikā būs neiespējami vidusskolēnu skaitu palielināt vairāk nekā trīs reizes, lai izpildītu esošos kvantitatīvos kritērijus (150 vidusskolēni, kas nepieciešami Ķekavas tuvuma dēļ; pašlaik 10.-12. klasē ir tikai 44 skolēni), un Baldones vidusskola (OCE indekss 46,5%) jāreorganizē par pamatskolu. Attīstības plāns paredz, ka vidusskolēni mācības turpinātu Ķekavas vidusskolā, kas ir tikai 15,2 kilometru attālumā.
Ņemot vērā, ka Salaspils ir viena no nedaudzajām Latvijas pašvaldībām, kur iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir stabilizējies un tā dinamiski attīstās, un neraugoties uz to, ka arī Salaspilij, tāpat kā visām Pierīgas pašvaldībām, raksturīga pamatskolu beigušo skolēnu būtiskas daļas došanās uz Rīgas ģimnāzijām vai vidusskolām, ir pamats uzskatīt, ka šeit būs iespējams izveidot vienu kritērijiem atbilstošu vidusskolu (OCE indekss 1. vidusskolā 53,8%, 2. vidusskolā 50,6%), 10.-12. klašu skolēnus izvietojot starp 1. un 2.vidusskolu jaunuzceltajā skolas korpusā ar peldbaseinu (potenciāli 157 skolēni, ieskaitot iespējamos jaunpienācējus no reorganizējamās Ulbrokas (20 skolēni) un Ikšķiles (deviņi skolēni) vidusskolas, kā arī paredzot iespēju, ka 20 skolēni no Salaspils 2.vidusskolas izvēlēsies turpināt mācības kādā no Rīgas skolām).
Tā kā Salaspilī nav pietiekams skolēnu skaits divu vidusskolu uzturēšanai, Salaspils 2.vidusskolu nepieciešams reorganizēt par pamatskolu, attīstības scenārijā pieņemot, ka 62 vidusskolēni turpinās mācības līdzās esošajā jaunuzceltajā Salaspils vidusskolas korpusā, bet 20 – izvēlēsies turpināt mācības kādā no Rīgas skolām (sākot no 10 kilometriem un 13 minūtēm), teikt pētījumā.
Pētījumā skaidrots, ka Stopiņu novads ir viena no nedaudzajām Latvijas pašvaldībām ar augošu iedzīvotāju skaitu, kas ietekmē arī skolēnu skaitu, nav pamata uzskatīt, ka Pierīgas pašvaldībās raksturīgā tendence skolēniem pēc sākumskolas vai pamatskolas beigšanas mācības turpināt Rīgas ģimnāzijās vai vidusskolās strauji varētu mainīties un tāpēc būtu cerības pārskatāmā nākotnē (līdz 2030.gadam) Ulbrokas vidusskolai (OCE indekss 47,3%; 60 skolēni) 10.-12. klašu posmā gandrīz trīskāršot skolēnu skaitu, kas būtu nepieciešamais daudzums, lai šeit būtu ekonomiski pamatoti uzturēt vidusskolu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Ulbrokas vidusskola jāreorganizē par pamatskolu, attīstības scenārijā pieņemot, ka 20 vidusskolēni turpinās mācības Salaspils vidusskolā, bet 40 – izvēlēsies turpināt mācības kādā no Rīgas skolām.
Ņemot vērā, ka Ādaži ir viena no nedaudzajām Latvijas pašvaldībām, kur iedzīvotāju skaits aug un tā dinamiski attīstās, un neraugoties uz to, ka arī Ādažiem, tāpat kā visām Pierīgas pašvaldībām, raksturīga pamatskolu beigušo skolēnu būtiskas daļas došanās uz Rīgas ģimnāzijām vai vidusskolām, pētnieku ieskatā ir pamats uzskatīt, ka Ādažu vidusskolai (OCE indekss 61,7%; potenciāli 128 skolēni, ieskaitot iespējamos jaunpienācējus no reorganizējamās Garkalnes (10) un Vangažu (5) vidusskolas) ir potenciāls tuvāko gadu laikā sasniegt kritērijiem atbilstošu skolēnu skaitu.
Pētnieki skaidroja, ka Saulkrasti ir viens no lielākajiem Pierīgas vasarnīcu rajoniem, kur reālais iedzīvotāju skaits ir ievērojami lielāks par deklarēto. Galvenokārt tas izskaidrojams ar pieaugošo tendenci pārbūvēt vasarnīcas par pastāvīgai dzīvošanai piemērotiem mājokļiem, kas ir stabilizējis iedzīvotāju skaitu šajā pašvaldībā un ļauj cerēt uz mērenu izaugsmi nākotnē, kas atsauksies arī uz skolēnu skaitu, tāpēc, ņemot vērā, ka attālums līdz citām perspektīvajām vidusskolām (Ādažos un Siguldā) pārsniedz 25 kilometrus, ir pamats uzskatīt, ka Saulkrastu vidusskola (OCE indekss 58,9%; potenciāli 77 skolēni, ieskaitot iespējamos jaunpienācējus no reorganizējamās Zvejniekciema (28) un Krimuldas (pieci skolēni no Vidrižiem un Bīriņiem) vidusskolas) spēs piesaistīt attālām vietām kritērijos noteikto vidusskolēnu skaitu (75).
Nepietiekamā skolēnu skaita un Saulkrastu vidusskolas tuvuma dēļ Zvejniekciema vidusskolu (OCE indekss 46,4%) ir ieteikts reorganizēt par sākumskolu, paredzot, ka visi skolēni izvēlēsies turpināt mācības Saulkrastu vidusskolā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9DDE34B1-2475-4CDF-A9BD-6408E51B91F7/
Pētījums: Atsevišķās Rīgas skolās pedagogu kolektīvos gandrīz nav ikdienā latviski runājošu skolotāju
Rīga, 25.okt., LETA. Atsevišķās Rīgas skolās pedagogu kolektīvos gandrīz nav ikdienā latviski runājošu skolotāju, secināts pētījumā “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”.
Pētījumā uzsvērts, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko pēc neatkarības atjaunošanas mēģina tikt galā Latvijas valsts, ir Krievijas informatīvajā telpā dzīvojošo iedzīvotāju integrācija, un viens no ietekmīgākajiem veidiem, kā tam pretoties, ir gudra izglītības politika.
Neraugoties uz plašajiem protestiem, kas bija vērojami 2004.gadā saistībā ar reformām mazākumtautību skolās, valsts valodas zināšanas mazākumtautību jauniešiem ir būtiski uzlabojušās, tādējādi ceļot viņu konkurētspēju darba tirgū pēc skolas beigšanas. Pētnieki noskaidrojuši, ka to atzīst pat lielākā daļa tā brīža reformas pretinieku, kļūstot par apstiprinājumu tam, ka izvēle ieviest bilingvālo izglītību bija pareizs solis.
Intervējot skolu vadību, pedagogus un vidusskolēnus, pētnieki noskaidroja, ka mazākumtautību jauniešiem lielākoties nav problēmu proģimnāzijas vai vidusskolas posmā turpināt mācības skolās ar latviešu mācību valodu. Pētnieki norādīja, ka abu kopienu jauniešiem nonākot vienā skolā, ātri izzūd stereotipi un aizspriedumi, kas citam pret citu gadiem uzturēti abās kopienās, tā kavējot integrāciju. Vienlaikus organiski notiek šo jauniešu pārorientācijas process uz proeiropeisko mediju telpu pat tad, ja ģimenē joprojām dominējošie ir kaimiņvalsts mediji.
Pētnieki uzsvēra, ka grūtāk gan klājas tiem jauniešiem, kam nav bijusi iespēja bērnudārza, sākumskolas vai pamatskolas līmenī apgūt valsts valodu tādā pakāpē, lai šī integrācija noritētu bez liekiem sarežģījumiem valodas barjeras dēļ. Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieviestais normatīvais regulējums veidots tā, lai sekmētu valsts valodas apguvi, un valstī kopumā skolā situācija uzlabojas, vietās, kur sekmes nav tik labas, integrācijas procesu paātrināt iespējams tikai ar skolas dibinātāju – pašvaldību aktīvāku līdzdalību.
Pēc pētījuma autoru novērotā, problemātiskākās ir tās mazākumtautību skolas, kuru kolektīvā dominē pedagogi ar padomju laikā iegūtu izglītību, vājām valsts valodas zināšanām un aizspriedumiem pret pārmaiņām izglītības sistēmā.
Lai arī Latvijas pedagogu vecumstruktūra liecina, ka lielākā daļa skolās strādājošie ir tieši ar padomju laikā iegūto pedagoģisko izglītību, konsolidējoties skolu tīklam un mainoties pedagogu kolektīvu sastāvam, iesīkstējušās padomju tradīcijas un šādu skolu skaits samazinās, pausts pētījumā.
Tomēr problēma joprojām ir aktuāla – jo īpaši atsevišķās galvaspilsētas skolās, kur skolotāju kolektīvā gandrīz nav ikdienā latviski runājošu skolotāju, nobažījušies pētnieki. Šādai segregācijai pakļautās skolās nav iespējams sekmīgi realizēt bilingvālo apmācību un visbiežāk arī centralizētajos valsts valodas eksāmenos vērtējumi ir zemi, viņi norāda.
Pētījuma gaitā arī apstiprinājusies informācija, ka, neraugoties uz Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) un Valsts valodas centra (VVC) pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem, daudzās Rīgas skolās attieksme pret valsts valodas lietojumu mainās nepiedodami gausi, ko lielā mērā sekmē skolu dibinātājas – pašvaldības pasīvā attieksme šī jautājuma risināšanā.
Lai arī likums nosaka, ka pedagogam jāpārvalda valsts valoda augstākajā C1 līmenī, ieskatoties portāla “E-klase” skolotāju aizpildītajos žurnālu ierakstos, var pārliecināties, ka būtiskai pedagogu daļai valsts valodas prasmes neatbilst nepieciešamajam līmenim, teikts pētījumā.
Pētniekiem intervijās ar Valsts izglītības satura centra (VISC) speciālistiem izdevās noskaidrot, ka lielā mērā tas skaidrojams ar faktu, ka padomju laikā skolotajai pedagogu paaudzei, kas strādāja tā sauktajās krievu skolās, latviešu valodas zināšanas netika prasītas, bet deviņdesmito gadu sākumā, pat nezinot valodu, apliecību, kas apstiprina valsts valodas prasmi nepieciešamajā līmenī, izplatītās korupcijas dēļ iegūt nebija problēmu. Tagad šīs apliecības izsniedz VISC un gadījumu skaits, kad, nepārvaldot valodu atbilstošā līmenī, varētu iegūt valsts valodas prasmes apliecinošu dokumentu, ir būtiski samazinājušās, taču pastāv aizdomas par atsevišķiem krāpšanās gadījumiem, skaidrots pētījumā.
Vairāki neatkarības laikā diplomu ieguvušie krievu tautības pedagogi, kas darba gaitas turpina atsevišķās mazākumtautību skolās, intervijās ar pētniekiem norādīja, ka skolas vadības atbalstītā latviešu valodas nelietošana ikdienā šajās skolās uztur vidi, kas ne tikai neveicina valsts valodas apguvi, bet, neesot praktiskam pielietojumam, sekmē augstskolā gūto valsts valodas zināšanu aizmiršanu. Savukārt atbildīgie dienesti skaidroja, ka normatīvā regulējuma nepilnības patlaban bez pašvaldības atbalsta neļauj straujāk uzlabot situāciju, jo problemātiskās skolas “tiek cauri ar formālu atrakstīšanos”.
Pētnieku ierosinājums problēmas risinājumam ir iesaistītajām institūcijām – IKVD, VISC un VVC – veikt pastiprinātu monitoringu attiecībā uz skolām, kur konstatētas problēmas, ar rezultātiem regulāri iepazīstinot sabiedrību un rosinot pašvaldību uz izlēmīgāku rīcību situācijas uzlabošanai. Tāpat pētnieki rosina sagatavot priekšlikumus izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas ļautu efektivizēt šo institūciju darbu, mazinot birokrātiju un dublēšanos, skaidrāk nosakot to atbildību un pilnvaras efektīvai rīcībai.
Pašvaldībām, kur šī problēma joprojām ir aktuāla, pētījuma autori iesaka pārskatīt nepamatoti saudzīgo attieksmi pret to pašvaldības iestāžu vadītājiem, kas veicina segregāciju un izvairās no valsts valodas lietošanas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9113-620D-65FF-E3D4-B344112DDD96/
Šadurskis: Vidusskolās ar ļoti nelielu skolēnu skaitu grūti runāt par izglītības kvalitāti
Rīga, 25.okt., LETA. Skolās ar ļoti nepietiekamu skolēnu skaitu 10.- 12.klašu posmā ir ārkārtīgi grūti runāt par izglītības kvalitāti, – ir pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Ievadot pētījuma par optimālo vidusskolu tīklu Latvijā prezentāciju, ministrs uzsvēra, ka visiem izglītības procesā iesaistītajiem “ir laiks iziet no komforta zonas”. “Tas ir absolūti nepieciešams, lai Satversmē garantētās tiesības uz izglītību var piepildīt ar reālu saturu. Tiesības uz izglītību nozīmē tiesības uz kvalitatīvu izglītību,” uzsvēra politiķis.
Ministrs ir pārliecināts, ja demogrāfijas pārmaiņām nesekos pārmaiņas izglītības jomā, tad nevar runāt par kvalitatīvas izglītības pieejamību. “Ar ļoti nepietiekamu skolēnu skaitu vidusskolas posmā ir ārkārtīgi grūti runāt par izglītības kvalitāti,” piebilda ministrs.
Šadurskis uzsvēra, ka bez mūsdienīga vidusskolu tīkla nav iedomājama ekonomikas izaugsme un augstāka dzīves kvalitāte. Latvijā skolu tīkls nav tikai izglītības jautājums – tas ir jautājums par visas sabiedrības kopējo labumu, ir pārliecināts Šadurskis.
Kā atzīmēja politiķis, ja paskatās uz skolas izvēles prioritātēm, tad esot skaidrs, ka sabiedrība dalās divās daļās – vieni dod priekšroku kvalitātei, nevis skolas tuvumam, bet “diemžēl ir arī otra kategorija”.
Ministra skatījumā, ja tiks sekots pētnieku sniegtajām rekomendācijām, tad skolēni iegūs kvalitatīvas izglītības iespējas, modernu skolas vidi, interešu izglītību, iespēju ārpus sociālajiem tīkliem kontakēties ar saviem vienaudžiem. Skolotāji savukārt varētu rēķināties ar konkurētspējīgāku atalgojumu, kā arī profesijas prestiža celšanu. Pašvaldībām būs daudz vairāk iespēju ietaupīt līdzekļus, ko ieguldīt interešu izglītībā, sociālā pedagoga, karjeras konsultanta nodarbināšanai.
Izglītības resorā vien šie jautājumi nav atrisināmi, uzskata ministrs. Pētījuma rezultātā, analizējot iedzīvotāju kustību, autoceļu noslodzi, atrasti prioritāri rekonstruējami autoceļu posmi, savukārt skolu tīkla sakārtošanas plāni ir diezgan labi saskaņojami ar Satiksmes ministrijas (SM) plāniem.
“Mums ir vienota izpratne par to, ka te jāiesaistās IZM, SM, VARAM, kā arī Veselības ministrijai. Instruments ļauj salāgot laika plānus, projektus, lai investīcijas būtu visefektīvākās,” teica Šadurskis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9119-BD11-F6F7-C746-AC57431947FE/
Pētījums: Vidusskolas klasē būtu jāmācās vismaz 25, bet sākumskolas klasē – ne mazāk kā sešiem skolēniem
Rīga, 25.okt., LETA. Vidusskolas 10.-12.klašu posmā klasē būtu jāmācās vismaz 25 skolēniem, savukārt sākumskolas klasē būtu jāmācās ne mazāk kā sešiem skolēniem, secināts pētījumā “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”.
Lai Latvijas skolēniem nodrošinātu konkurētspējīgu izglītības līmeni attīstīto valstu vidū, arī izglītības sistēmai efektivitātes rādītājos jātuvojas attīstītajām valstīm. Pētījumā norādīts, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība jāpalielina aptuveni 1,5 reizes, vienlaikus rodot priekšnoteikumus gan skolotāju atalgojuma un skolu aprīkojuma līmeņa celšanai, gan pārejai uz jauno izglītības saturu. Pētījuma autori ir pārliecināti, ka ar esošo finansējumu to iespējams paveikt, tikai veicot skolu tīkla optimizāciju.
Konkrēti priekšlikumi optimālajam vidusskolu izvietojuma modelim izstrādāti, ņemot vērā projekta gaitā izveidotās skolu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platformas iespējas. Priekšlikumos tāpat ņemtas vērā konsultācijas ar izglītības nozares ekspertiem, skolu un pašvaldību pārstāvjiem, kā arī no iedzīvotājiem gūtās atziņas un informācija.
Modeļa izstrāde balstīta uz skolām noteiktiem kritērijiem, kas atbilstoši izvirzītajiem Eiropas līmeņa nosacījumiem Latvijas apstākļos spētu nodrošināt konkurētspējīgas izglītības līmeni. Nepieciešamību noteikt minimālā skolēnu skaita kritērijus valsts līmenī sarunās ar pētniekiem norādījuši arī vairāku pašvaldību vadītāji, par argumentu tam minot pašvaldību deputātu vidū izplatīto izvairīšanos no nepopulāru lēmumu pieņemšanas. Arī vairāku pašvaldību izpildvaru pārstāvji norādījuši, ka, esot šādiem kritērijiem, vietvaru deputātu lēmumi kļūtu atbildīgāki.
Ņemot vērā Latvijas nevienmērīgo apdzīvotību, katrā skolu kategorijā noteikts atšķirīgs minimālā skolēnu skaita slieksnis atkarībā no skolas atrašanās vietas.
Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Otrajā kategorijā iekļauti pārējie reģionālie attīstības centri, bijušie rajonu centri – Ventspils, Talsi, Tukums, Kuldīga, Saldus, Dobele, Bauska, Limbaži, Cēsis, Valmiera, Valka, Gulbene, Alūksne, Madona, Ogre, Aizkraukle, Jēkabpils, Preiļi, Krāslava, Rēzekne, Ludza, Balvi, kā arī Smiltene un Līvāni. Šajā kategorijā ir arī ar Rīgu visciešāk saistītā Pierīgas teritorija – Jūrmala, Piņķi, Jaunmārupe, Mārupe, Olaine, Tīraine, Ķekava, Katlakalns, Baloži, Ikšķile, Salaspils, Saurieši, Ulbroka, Upesciems, Ādaži, Carnikava (uzskaitītas tikai tās apdzīvotās vietas, kurās ir vispārizglītojošās skolas).
Trešajā kategorijā iekļauta pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. Bet ceturtā kategorija ir kā izņēmums reti apdzīvotām teritorijām, to neattiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidējo vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu.
Raugoties uz rekomendējamo minimālo skolēnu skaitu 10.-12.klasēs ar pārejas periodu līdz 2020.gada 1.septembrim, rosināts noteikt, ka visā Latvijas teritorijā tiem būtu jābūt 150 skolēniem, bet attālās un reti apdzīvotās teritorijās – 60 skolēniem. Savukārt no 2020.gada 1.septembra līdz 2023.gada 1.septembrim pirmās kategorijas pilsētām 10.-12.klasē būtu jābūt ne mazāk kā 225 skolēniem, pārējā Latvijas teritorijā – 150, bet attālajās un reti apdzīvotajās teritorijās – 75 skolēniem.
Šāds skolēnu skaits noteikts, lai vidusskolas posmā katrā vecuma grupā būtu iespējams nokomplektēt vismaz divas (lielajās pilsētās – trīs) pilnas paralēlklases, kur būtu iespējama dažādas ievirzes mācību programmu realizācija. Pētnieki uzsvēruši, ka tas gan nenozīmē, ka ikvienā klasē jābūt tieši 25 skolēniem, bet gan to, ka vidējam skolēnu skaitam katrā vidusskolas klasē jābūt ne mazākam par 25.
Šajos kritērijos gan nav apskatītas valsts ģimnāzijas.
Lai arī pētījuma rezultātā ir izstrādāts modelis tikai optimālajam vidusskolu tīklam, pētnieki apzinās, ka izglītības tīkla reformas gaitā izvirzītos mērķus izdosies sasniegt tikai tad, ja tiks sakārtots viss izglītības iestāžu tīkls, ieskaitot pamatskolas un sākumskolas, tāpēc informatīvos nolūkos pētījuma autori minējuši kvantitatīvos kritērijus arī šīm skolām.
Pamatskolas 7.-9.klašu posmā lielpilsētās būtu jāmācās ne mazāk kā 150 skolēniem pārejas periodā līdz 2020.gada 1.septembrim un 225 – līdz 2023.gada 1.septembrim. Pārējā Latvijas teritorijā – 150, bet attālās un mazapdzīvotās teritorijās – 30 skolēniem. Pētnieki skaidroja, ka salīdzinoši augstie skolēnu skaita kritēriji pamatskolās ārpus reti apdzīvotajām teritorijām izskaidrojami ar problēmām mazākam skolēnu skaitam nodrošināt slodzes un atalgojumu fizikas, ķīmijas, bioloģijas, ģeogrāfijas un citu specializēto priekšmetu skolotājiem, kā arī ar nepamatoti augstajām dabaszinātņu kabinetu nodrošināšanas izmaksām.
Savukārt sākumskolās 1.-6.klasē lielpilsētās būtu jābūt ne mazāk kā 450 skolēniem, Pierīgā un reģionālajos attīstības centros – 300 skolēniem, pārējā Latvijas teritorijā izglītības pieejamība tiktu nodrošināta maksimāli tuvu dzīvesvietai, izņemot gadījumus, kad bērnu skaits ir nepietiekams, lai nokomplektētu klasi – tie ir vismaz seši skolēni klasē īpaši attālās vietās, bet ne pilsētu tuvumā. Ja skolēnu skaits skolā ir mazāks par 90, tā pētnieku ieskatā būtu jāreorganizē kā lielākas skolas struktūrvienība, tādējādi nodrošinot lielākas skolas iespējām atbilstošu izglītības kvalitāti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9113-B9DA-BDCE-06D6-71C9F66E85A8/
Šadurskis: Pēc skolu tīkla sakārtošanas pedagogu alga pieaugs līdz 1500 eiro mēnesī
Rīga, 25.okt., LETA. Skolu tīkla sakārtošana pedagogiem par likmi ļaus nopelnīt gandrīz uz pusi vairāk, intervijā telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Vidusskolu tīkls skolotājiem par likmi ļaus nopelnīt vismaz 1000 eiro, bet, strādājot 40 stundu darba nedēļu – 1500 eiro mēnesī.
Ministrs atzina, ka būs vidusskolas, kurās trūks bērnu un tās būs jāslēdz vai jāpārveido par pamatskolām, vai sākumskolām. Šādā situācijā daļa pedagogu zaudēs darbu.
Viņaprāt, tas lielā mērā saskanēs ar kopējo dabisko pensionēšanās tendenci, esot domāts arī par sociālo spilvenu, kam paredzēti līdzekļi.
Viņš arī informēja, ka optimāla skolu tīkla pētījumā kā prioritāri rekonstruējams noteikts 31 ceļa posms ar kopējo garumu 263 kilometri. Optimāla vidusskolu tīkla modelī rekonstruējamie ceļa posmi ir ar vienu no augstākajām pievienotajām vērtībām, un to izbūve pozitīvi ietekmētu vairāku lauku reģionu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicinātu ekonomisko aktivitāti, piebilda ministrs. Šadurskis pārliecināts, ka kopumā, realizējot Izglītības un zinātnes ministrijas un skolu tīkla pētījuma ekspertu ieteikumus, ieguvēja būs visa sabiedrība.
Kā ziņots, šodien plkst.12 IZM tiks prezentēts pētījuma par optimālu skolu tīklu gala ziņojums.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/286540F5-2E47-40CC-A971-63A6F3F4438B/
Ekonomģeogrāfs mudina racionālāk tērēt resursus bērnu vadāšanai uz skolu
Rīga, 25.okt., LETA. Neraugoties uz trūkstošo finansējumu, daudzviet Latvijā bērni uz skolu un no tās tiek vadāti ar speciāliem autobusiem, lai gan pastāvētu iespēja jaunietim izglītības iestādē nokļūt ar velosipēdu, kājām vai sabiedrisko transportu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja skolu tīkla attīstības modeļa pētījumu grupas eksperts, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Viņš sacīja, ka šajā jomā Latvijai vajadzētu pamācīties no bagātākām valstīm. Piemēram, Norvēģijā valsts rūpējas par to, lai bērniem nebūtu mazkustīgs dzīvesveids, un cer panākt, ka 80% bērnu ies uz skolu kājām vai brauks uz to ar velosipēdu. “Tas ir viens virziens, kurā būtu jāstrādā,” mudināja eksperts.
“Neraugoties uz to, ka mums it kā trūkst finansējuma, bērni tiek vadāti ar skolēnu autobusiem bieži vien no mājās līdz skolai, un viņi faktiski nekustas,” sacīja Turlajs, uzsverot, ka, protams, nerunā par tiem gadījumiem, kad no mājas līdz skolai ir tiešām liels attālums un bērnam nav citu alternatīvu nokļūšanai izglītības iestādē.
Ekonomģeogrāfs rosināja nākotnē padomāt par to, kā varētu efektīvāk saskaņot sabiedriskos un skolēnu pārvadājumus. Tāpat viņš atgādināja jau iepriekš vairākkārt izskanējušo, ka skolu tīkla attīstībai ir svarīgi efektīvāk plānot investīcijas ceļu uzturēšanai. “Ir ļoti svarīgi, lai tie paši miljoni, kas mums ir, tiktu izlietoti tā, lai pēc iespējas lielāks sabiedrības kopums no tā gūtu labumu,” atzīmēja Turlajs.
Kā ziņots, šodien plkst.12 Izglītības un zinātnes ministrijā tiks prezentēts pētījuma par optimālu skolu tīklu gala ziņojums. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) aģentūrai LETA atklāja, ka minētajā pētījumā kā prioritāri rekonstruējams noteikts 31 ceļa posms ar kopējo garumu 263 kilometri.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BDB204B3-F922-4CA0-B5D4-A7C7774DD1E8/
Šajā tūkstošgadē Rīga zaudējusi aptuveni 16% iedzīvotāju.
Pēdējo 17 gadu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 121 000 jeb aptuveni 16%, un iedzīvotāju skaits ir samazinājies 45 no kopumā 58 Rīgas apkaimēm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šobrīd Rīgā ir 641 500 iedzīvotāji, bet 2000.gadā galvaspilsētā mitinājās aptuveni 762 500 iedzīvotāji. Visstraujāk pilsētnieku skaits ir sarucis Rīgas centrā un tā apkaimē, kur šī gada sākumā dzīvojuši 30 171 cilvēki jeb gandrīz divreiz mazāk nekā 2000.gada tautas skaitīšanas laikā, kad dati liecināja, ka gandrīz 50 829 iedzīvotāju centra rajonu izvēlējušies par savu mājvietu. Dati liecina, ka iedzīvotāji izvēlas dzīvot “tuvāk dabai”. Visstraujākais pilsētnieku pieaugums ir Dreiliņu un Dārziņu rajonos. Iedzīvotāju skaita izmaiņas komentē daudzi tvitera lietotāji.
Statistikas dati apstiprina sporta žurnālistes Līgas Stirnas aizdomas.
Liga Stirna
@liga_stirna
Es tak saku – @RigasDome un @nilsusakovs realizē klusu genocīdu centrā… delfi.lv/a/49375795
Wed Oct 25 08:59:24 +0000 2017
Liga Stirna
@liga_stirna
@SMetuzals @RigasDome @nilsusakovs Iedzīvotājus izēd, likvidējot un pārceļot iestādes no centra uz “k čortu na kuļi… twitter.com/i/web/status/9…
Wed Oct 25 09:51:09 +0000 2017
Žurnālists Sandris Metuzāls atbild uz jautājumu par to, ko Rīgas centrā vēlētos redzēt pašvaldība.
Sandris Metuzāls
@SMetuzals
@liga_stirna @RigasDome @nilsusakovs Krogus,viesnīcas un Okupācijas muzeju.
Wed Oct 25 09:52:09 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/d43dd7db-3d2a-4865-b7f7-fd79799b64cc/
