EP atbalsta ieceri līdz 2022.gadam lauksaimniecībā pilnībā aizliegt “Raundapā” izmantotos glifosāta herbicīdus
Rīga, 24.okt., LETA. Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šodien atbalstīja ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus lauksaimniecībā, nekavējoties nosakot ierobežojumus vielas izmantošanai, aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā.
Glifosāts ir visvairāk lietotā herbicīdu aktīvā viela pasaulē, kuru satur ceturtā daļa no visiem izmantotajiem herbicīdiem, arī populārais “Raundaps”. Glifosāts ir plaša spektra nezāļu iznīcinātājs, kas iedarbojas uz augu, tāpēc tas nokalst pāris dienu laikā.
Birojā skaidroja, ka EP neatbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu vēl uz desmit gadiem pagarināt pretrunīgi vērtētā herbicīda izmantošanas atļauju. Deputāti uzskata, kas ES vajadzētu izstrādāt plānu vielas pakāpeniskai izņemšanai no aprites, sākot ar pilnīgu aizliegumu to izmantot mājsaimniecībās un tādos gadījumos, kad nezāles iespējams apkarot ar bioloģiskām alternatīvām – “integrētām augu aizsardzības sistēmām”.
Glifosāta izmantošana ES pilnībā būtu jāaizliedz līdz 2022.gada 15.decembrim, pirms tam sperot nepieciešamos sagatavošanās soļus, teikts rezolūcijā.
ANO Starptautiskajai vēža pētījumu aģentūrai (IARC) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) un Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) izdarot atšķirīgus secinājumus par vielas kaitīgumu, ES veiktais riska izvērtējums pirms licences atjaunošanas izpelnījās pretrunīgas atsauksmes, norādīja birojā.
Turklāt “Raundaps”, kura darbīgā viela ir glifosāts, ražotāja “Monsanto” korespondence radījusi šaubas par dažu “Monsanto” sponsorētu un dažu it kā neatkarīgu pētījumu uzticamību, ko EFSA un ECHA cita starpā bija izmantojušas novērtējumu veikšanai par glifosāta drošumu, rezolūcijā norāda deputāti.
ES apstiprinājuma procedūrā būtu izmantojumi tikai publicēti, zinātniski recenzēti un neatkarīgi pētījumi, ko pasūtījušas kompetentas publiskās iestādes, uzsver deputāti. Viņi uzskata, ka EFSA un ECHA būtu jāpiešķir pietiekami resursi, lai palielinātu to spējas pasūtīt neatkarīgus pētījumus.
Birojā uzsvēra, ka nesaistošā EP rezolūcija tika apstiprināta ar 355 balsīm, pret 204 un 111 deputātiem atturoties. Trešdien, 25.oktobrī, ES dalībvalstis balsos par EK priekšlikumu pagarināt glifosāta tirdzniecības atļauju.
Nepilna gada laikā Eiropas pilsoņu iniciatīvas ietvaros apkopoti vairāk nekā miljons parakstu ar aicinājumu aizliegt pretrunīgi vērtēto herbicīdu. Novembrī iniciatīvas autori tiks uzklausīti EP.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/767748F4-B9AC-4F88-B2E4-EBCC7748BC25/
Jauns pētījums parāda augstu glifosāta piesārņojumu Eiropas augsnēs
2017.gada 23.oktobris.
Glifosāts ir Eiropas lauksaimniecībā visvairāk izmantotais herbicīds, un par tā lietošanu un licences pagarināšanu Eiropas Savienībā bijušas daudz diskusijas. 2016.gadā beidzās Eiropas Komisijas apstiprinātais glifosāta lietošanas atļaujas termiņš. Tomēr vēl līdz šim tiek apspriesta tā pagarināšana. Viens no galvenajiem argumentiem pret atļaujas pagarināšanu ir glifosāta negatīvā ietekme uz cilvēku veselību, dzīvniekiem un vidi. Mazāka uzmanība līdz šim pievērsta glifosāta klātbūtnei lauksaimniecības zemju augsnē. Vageningenas universitātes (Wageningen University&Research) zinātnieku grupa publicējusi starptautisku pētījumu, kurā aplūkoti vairāk nekā 300 augsnes paraugi no lauksaimniecības zemēm desmit Eiropas valstīs. Pētījums publicēts žurnālā Science of the Total Environment.
Pētījums rāda, ka 45% lauksaimniecības zemes Eiropā satur glifosātu un AMPA (amilometilfosfonskābe), kas ir visstabilākais glifosāta noārdīšanās produkts. AMPA klātbūtne un koncentrācija bija augstāka kā glifosātam, dažos gadījumos pat līdz 2 mg uz kilogramu augsnes. (Šai vielai nav noteiktas oficiālās drošās normas augsnē. Dzeramajā ūdenī augstākā pieļaujamā norma ir 0.1µg litrā).
“Glifosāts un AMPA, piesaistoties augsnes daļiņām, kļūst ļoti noturīgi. Tas palielina vides piesārņojuma risku, un jāņem vērā tas, ka augsne pakļauta vēja erozijai un aizskalošanai,” skaidro Vageningenas universitātes profesore un pētījuma līdzautore Violeta Geisena (Violette Geissen). “Ja glifosātu izmanto teritorijās, kur ir spēcīga vēja erozija, tad arī cilvēki var nonākt tiešā saskarē ar šo vielu. Glifosāts saistās ar sīkām augsnes daļiņām, ko aizpūš vējš, un dzīvnieki un cilvēki var ieelpot šos putekļus.”
Tāpat augsnes daļiņām piesaistītais glifosāts un AMPA var nokļūt virszemes ūdeņos. 2012.gadā analizēja 75 000 ūdens paraugu no visas Eiropas. Trešdaļā paraugu atrada glifosātu un tā koncentrācija dažkārt pārsniedza 300 µg litrā. AMPA atrada pusē no 57 000 analizēto paraugu un tā koncentrācija dažos paraugos pārsniedza 200 µg litrā. Tāpat piesārņojums parādījās ne tikai virszemes ūdeņos. 2013.gadā veikts pētījums parādīja, ka 44% urīna paraugu, ko savāca no 180 cilvēkiem 18 Eiropas valstīs, atrodams glifosāts. Violeta Geisena saka: “Eiropas Komisijai pēc iespējas ātrāk jānosaka pieļaujamās normas glifosātam un AMPA augsnē un virszemes ūdeņos. Iespējamā negatīvā ietekme uz augsnes bioloģisko daudzveidību, ūdens augiem un dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, kas saskaras ar šo vielu, var būt milzīga. Ņemot vērā augsto glifosāta atlieku līmeni, ko mēs atradām augsnes paraugos visā Eiropā, pagarināt glifosāta lietošanas atļauju būtu pretrunā piesardzības principam.”
Latvijas Dabas fonds aicina Eiropas Komisiju nepagarināt glifosāta lietošanas licenci, tādējādi pasargājot gan cilvēkus, gan vidi un bioloģisko daudzveidību. Augsnes paraugos atrastais glifosāta līmenis ir toksisks augsnes sīkbūtnēm un līdz ar to var dramatiski ietekmēt augsnes auglību. Šobrīd Eiropas Komisija ir ierosinājusi pagarināt glifosāta lietošanas atļauju nākamajiem desmit gadiem, un balsojums notiks līdz šī gada beigām.
VAIRĀK INFORMĀCIJAS PAR PĒTĪJUMU:
Prof. Violette Geissen, Wageningen University & Research, tel. +31 317 485 144, violette.geissen@wur.nl
Saite uz publikāciju: ‘Distribution of glyphosate and aminomethylphosphonic acid (AMPA) in agricultural topsoils of the European Union’. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0048969717327973 ;
www.ldf.lv
…Info avots:
http://www.leta.lv/press_releases/6B59500E-C4B7-4603-81A2-13825121F4FD/
Latvijas zemniekiem atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdus lauksaimniecībā
Rīga, 24.okt., LETA. Latvijas zemniekiem ir atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdu izmantošanu lauksaimniecībā, jo daļa to atbalsta, bet daļa nē, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.
Viņš norādīja, ka jautājums par jautājumu par glifosāta herbicīdu aizliegšanu tika skatīts arī LOSP pārstāvju ikmēneša sēdē pagājušajā trešdienā un lauksaimnieku domas par to dalījās. “Lēmumu par to mēs nepieņēmām, jo mums dalījās domas. Faktiski mūsu redzējums bija tāds, ka līdz brīdim kamēr nav pietiekoši apstiprinoši pētījumi, ka glifosāts ir inde un tas atstāj paliekošu iespaidu uz cilvēka veselību, mēs nevaram sniegt viennozīmīgu atbildi. Mūsuprāt, tikai pēc pētījuma veikšanas, kurš apstiprina, ka glifosāts ir inde, to jāaizliedz,” teica Vilnītis.
Vilnītis sacīja, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atbalstītā iecere līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus lauksaimniecībā nozari ietekmēs nelabvēlīgi, jo cīņai ar nezālēm, piemēram, graudaugos glifosātam nav alternatīvas. Līdz ar to varētu runāt par periodisku nevis pilnīgu attiecīgā preparāta aizliegšanu. “Mēs uzskatām, ka var būt runa par to, ka ierobežojam kaut kādu noteiktu dienu skaitu ar atbildību lauksaimniekam, zemniekam, ja viņš lieto glifosātu pirms ražas novākšanas. Savukārt augšanas periodā, kamēr nav pierādīts tā nenovēršams kaitīgums lauksaimniecībā, neaizliegt,” teica Vilnītis.
Viņš arī norādīja, ka jautājums par glifosāta herbicīdu aizliegšanu ir aktuāls tieši klimatiskajā zonā, kurā atrodas Latvijā, jo šeit ir mitrs un nezāles aug ļoti strauji, ātrāk par citiem kultūraugiem. Latvijas lauksaimnieki, izņemot bioloģiskās lauksaimniecības nozares pārstāvjus, diezgan plaši saimnieciskajā darbībā līdz šim izmantoja glifosāta herbicīdu. Vilnītis gan nevarēja pateikt, cik lieli zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem radīsies pēc aizlieguma lietot attiecīgo herbicīdu.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis aģentūrai LETA teica, ka patērētāji un sabiedrība Eiropas Savienībā (ES) ļoti asi iestājas pret ķīmisko augu aizsardzības preperātu lietošanu lauksaimniecībā, jo tas ietekmē viņu veselību un tuvākajos gados vēl būs ļoti asas diskusijas par to, cik daudz ķīmijas lietot. Asociācijas ieskatā Latvijai ir ļoti liels potenciāls savu politiku virzīt un bioloģisko lauksaimniecību, atsakoties no ķīmiskajiem preperātiem.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šodien atbalstīja ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus lauksaimniecībā, nekavējoties nosakot ierobežojumus vielas izmantošana.
EP Informācijas birojā Latvijā skaidroja, ka EP neatbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu vēl uz desmit gadiem pagarināt pretrunīgi vērtētā herbicīda izmantošanas atļauju. Deputāti uzskata, kas ES vajadzētu izstrādāt plānu vielas pakāpeniskai izņemšanai no aprites, sākot ar pilnīgu aizliegumu to izmantot mājsaimniecībās un tādos gadījumos, kad nezāles iespējams apkarot ar bioloģiskām alternatīvām – “integrētām augu aizsardzības sistēmām”.
Glifosāta izmantošana ES pilnībā būtu jāaizliedz līdz 2022.gada 15.decembrim, pirms tam sperot nepieciešamos sagatavošanās soļus, teikts rezolūcijā.
Nepilna gada laikā Eiropas pilsoņu iniciatīvas ietvaros apkopoti vairāk nekā miljons parakstu ar aicinājumu aizliegt pretrunīgi vērtēto herbicīdu. Novembrī iniciatīvas autori tiks uzklausīti EP.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/63E77A14-838C-49D4-921E-18E3E82FCCDD/
