Dzintars Zaļūksnis
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību līgumu par “Rail Baltica” dzelzceļa savienojuma izveidi, kas paredz Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas izbūvēšanu no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Šo līgumu nu ir ratificējuši visu triju valstu parlamenti. Kā pēdējais to izdarīja Lietuvas Seims (Seimas), nodrošinot projektam oficiālu atbalstu no visām trim iesaistītajām pusēm. Taču “Baltijas māsu” domstarpības par projekta realizēšanas tehnisko un finansiālo pusi arvien palielinās.
Atzīsim: domstarpībās lielā mērā vainojama tieši Latvijas puse, kura, uzņemdamās ne rikai iniciatīvu, bet arī kopuzņēmuma “RB Rail” vadību, tomēr nav spējusi pārliecināt partnerus par saviem “labajiem” un “nesavtīgajiem” nodomiem. Patlaban nav īsti skaidrības pat par “RB Rail” valdes locekles Baibas Rubess faktiski saņemto atalgojumu. Oficiāli viņas alga ir ap 8000 eiro mēnesī, taču igauņi un lietuvieši, izskatās, tam īpaši netic.
Triju Baltijas valstu premjerministri šā gada janvārī parakstīja līgumu par “Rail Baltica” projektu. Līgumā ir izklāstīti projekta attīstības termiņi, maršruts un vairākas tehniskās detaļas, taču, protams, nevienā dokumentā nav iespējams iekļaut visas nianses. Arī noslēgtais līgums regulē būvējamās dzelzceļa infrastruktūras un zemes īpašumtiesības, būvniecības finansēšanas apstākļus, piekļuvi “Rail Baltica” infrastruktūrai un sniedz vispārējas vadlīnijas projekta vadībai, lai noteiktu infrastruktūras operatoru. Taču tajā nav un nevar būt noteikta katras amatpersonas rīcība notiktās situācijās.
Jaunākie dati liecina, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Lielākā daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem, taču itin prāvs līdzfinansējums jāparedz arī visām trim valstīm.
Un, tuvojoties projektēšanas un būvniecības fāzei, “Rail Baltica” būvniecībai atvēlētie 5,8 miljardi eiro izraisa arvien lielākas kaislības starpvalstu līmenī. Pēdējā sanāksme “RB Rail” birojā vispār izjuka: Igaunijas delegācija bija ieradusies, kopā ar videokamerām un žurnālistiem, tādējādi demontrējot savu neuzticēšanos Latvijas pusei un Rubesai personīgi. Vai gan jābrīnās, ka igauņi tika izlikti aiz durvīm, vēlāk motivējot, ka viņu delegācija nebijusi pienācīgi pilnvarota: tā neesot pārstāvējusi uzņēmuma “RB Rail”līdzīpašnieci Igaunijas valdību, lai gan tās sastāvā bija Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas lietu ministrijas pārstāvji.
Abas puses izplatīja pārmetošas un savā ziņā pretrunīgas preses relīzes, turklāt igauņi latviiešu, bet latvieši igauņu valodā. Relīzēs abas puses viena otru apsūdzēja “darba ētikas un atklātības principu pārkāpšanā”.
Strīda “ābols” šoreiz bijusi Igaunijas pilsoņu apvienība “Avalikult Rail Balticust” [Publiski par“Rail Baltica] – biedrība, kas cīnās par projekta apturēšanu tā pašreizējā veidolā. Tieši šī organizācija bijusi izgāztās tikšanās iniciatore, un kaunīgajām latviešu amatpersonām tas nekādi nevarēja būt pa prātam. Ja jau mūsu valstī pat ar pušplēstu vārdiņu netiek atzīts, ka viens no “Rail Baltica” projekta aktīvākajiem bīdītājiem ir NATO, kura gan formāli stāv malā un nepiedalās arī ar finansējumu, vai gan būtu jāsagaida pārlieka atklātība arī citos svarīgos aspektos?
Diplomātisks skandāls šoreiz nav izcēlies, taču igauņi turpina mums pārmet (un, šķiet, ne bez iemesla), ka ar “Rail Baltica”saistītie skaitļi tiek “uzpūsti” – piemēram, ieņēmumu daļa saskaņā ar projekta pretinieku aplēsēm esot nepamatoti palielināta par 4,1 miljardu (!) eiro. “RB Rail”, protams, maķenīt augstprātīgi iebilst, ka nekādu kļūdu neesot. Nenotikušajā sanāksmē viņi to gribējuši paskaidrot igauņiem, taču… Igauņi acīmredzot ir “gribējuši par daudz”. Igauņu pusē par novērotāju pieaicinātais bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons to izklāsta tā: “Šodien tiekoties ar “RB Rail” pārstāvjiem, jau ar neapbruņotu aci radās apstiprinājums iespaidam par miljoniem vērto afēru. B.Rubesa uz tikšanos neieradās. Izturēšanās pret Igaunijas delegāciju bija necienīga, pat naidīga.”
Starp citu, igauņiem nepatīk ne tikai projekta finanšu plāni, bet arī, viņuprāt, aplamais nosaukumu “Rail Baltica”: pirmais ir angļu vārds, bet otrais – latīņu.
Protams, šī kašķēšanās pagaidām pašu projektu neapdraud, nav runa pat par tā apturēšanu vai koriģēšanu. Pārāk lielas un ne jau Baltijā bāzētas struktūras tajā ieinteresētas. Taču laikam būtu navi cerēt, ka “Rail Baltica” stiprinās Baltijas valstu vienotību.
Starp citu, nav noliedzams, ka igauņu pārmetumiem par nevajadzīgu slapstīšanos ir pamats. Piemēram, “Rail Baltica” projekta pagaidām ne visai veiksmīgās īstenotājas – AS “RB Rail” – valdes locekles Rubesas atalgojums patiešām tiek maksimāli slēpts no sabiedrības. Tomēr šogad iesniegtā Rubesas amatpersonas deklarācija par 2016. gadu liecina, ka “RB Rail” viņa saņem algu 8050 eiro apmērā jeb vairāk nekā 5500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Kāpēc Rubesai vajadzēja publiski apgalvot, ka viņa saņemot „uz rokas apmēram 5000 eiro”, zina tikai pati Rubesa.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/igauniem-nepatik-rail-baltica-latviska-interpretacija
Baiba Rubesa debatē ar igauņu pārstāvi Toni Tammi (TRINITI). Pa kreisi: Alans Džeimss (Hyperloop One). Futūrisma konferencē Tallinā 2017. gada septembrī. Foto no: railbaltica.org
