Spānijas sociālisti atbalsta jaunu vēlēšanu sarīkošanu Katalonijā
Madride, 20.okt., LETA–REUTERS. Spānijas valdība guvusi opozīcijas atbalstu Katalonijas reģionālā parlamenta atlaišanai un jaunu vēlēšanu sarīkošanai janvārī, lai tādējādi atrisinātu krīzi, kuru izraisījuši katalāņu neatkarības centieni.
Lielākā opozīcijas partija – sociālisti – piektdien paziņojusi, ka atbalstīs īpašos pasākumus centrālās valdības tiešās pārvaldes atjaunošanai reģionā, lai apvaldītu pašreizējo separātiski noskaņoto Katalonijas valdību.
Premjerministrs Marjano Rahojs, kurš lūdzis opozīcijas atbalstu, lai varētu vienotā frontē ķerties pie krīzes risināšanas, sestdien izsludinājis valdības ārkārtas sēdi, kurā paredzēts lemt par Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.
Spānijas valdība piektdien atteicās apstiprināt, vai īpašo pasākumu paketē iekļauta arī pirmstermiņa reģionālo vēlēšanu sarīkošana, Rahojam norādot, ka par iecerētajiem pasākumiem tiks paziņots tikai sestdien.
Tomēr valdības pārstāvis Inigo Mendess de Vigo iknedēļas preses konferencē izteicās, ka vēlēšanas, domājams, tiks izsludinātas. “Loģisks šī procesa noslēgums būtu jaunas vēlēšanas, kas sarīkotas saskaņā ar likumu,” norādīja de Vigo.
Tā būs pirmā reize četru desmitgažu laikā kopš demokrātijas atjaunošanas, kad Spānijas valdība ķersies pie konstitūcijas normas, kas ļauj tai apturēt kādas reģionālās valdības darbību un izsludināt vēlēšanas.
Rahojs pirms šī soļa speršanas vēlas panākt plašu konsensu, jo autonomijas apturēšana draud izraisīt vēl plašākus masu protestus Katalonijā.
Katalonijas reģionālās valdības vadītājs Karless Pudždemons noraidījis Madrides prasību atteikties no neatkarības iecerēm, to pamatojot ar 1.oktobrī notikušo referendumu, kuru Spānijas Konstitucionālā tiesa atzinusi par antikonstitucionālu.
Saskaņā ar Katalonijas varasiestāžu datiem 90% balsojušo referendumā atbalstījuši atdalīšanos no Spānijas.
Tajā pašā laikā tautas nobalsošanā piedalījās vienīgi 42% no 5,3 miljonus lielā balsstiesīgo kopskaita.
Pēc tam, kad Rahojs sestdien paziņos par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, šo lēmumu vēl jāapstiprina Spānijas parlamenta augšpalātai, kuras sēde paredzēta 27.oktobrī.
Spānijas konstitūcijas 155.pats paredz gan reģionālās valdības un parlamenta atlaišanu, gan mērenākus pasākumus, piemēram, atsevišķu departamentu vadītāju atcelšanu.
Madride piektdien uzsvērusi, ka valdības pasākumu mērķis neesot atņemt katalāņiem autonomiju, bet gan vienīgi uz laiku atjaunot tiešo pārvaldi, kamēr netiks izveidota jauna valdība, kas darbosies Spānijas likumu ietvaros.
Sociālistu pārstāve Karmena Kalvo, kas piedalījās starppartiju sarunās par pasākumiem Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanai, televīzijas kanālam TVE pavēstīja, ka viens no pasākumiem būšot ārkārtas vēlēšanu sarīkošana janvārī.
Sīkākus paskaidrojumus viņa nesniedza, vienīgi piebilda, ka sociālisti atbalstot “maigo” pieeju krīzes risināšanai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/FEB58080-29C8-4F25-9DCF-9D77D8A22742/
Katalāņu separātisti protestējot izņem no bankām naudu
Barselona, 20.okt., LETA–AFP. Katalonijas separātisti piektdien masveidā sākuši izņemt skaidru naudu no saviem kontiem, šādi protestējot pret bankām, kas neatkarības centienu radītās krīzes dēļ pārcēlušas savus birojus no šī Spānijas reģiona.
Daži protestētāji izņēmuši simbolisku 155 eiro summu, kas ir atsauce uz Spānijas konstitūcijas 155.pantu, kuru Madride draud izmantot, lai Katalonijā tur 1.oktobrī notikušā neatkarības referenduma dēļ ieviestu tiešo pārvaldi.
Citi no saviem kontiem izņem 1714 eiro, kas arī neatkarības atbalstītājiem ir simbolisks skaitlis, jo cīņu pret dumpīgo reģionu tiesībām izvērsušā Spānijas karaļa Filipes V karaspēks 1714.gadā sagrāba Barselonu.
Ietekmīgās separātistu organizācijas Katalāņu Nacionālā sapulce (ANC) un “Omnium Cultural” sociālajos tīklos aicinājušas izvērst “miermīlīgus tiešus pasākums”, lai demonstrētu opozīciju pret Spānijas premjerministra Marjano Rahoja valdību.
Abas organizācijas, kuru līderi pagājušajā nedēļā tika apcietināti saistībā ar apsūdzībām kūdīšanā, konkrēti aicināja atbalstītājus izņemt naudu no piecām lielākajām bankām “ideālā gadījumā starp plkst.9 un 10”.
Divas lielākās Katalonijas bankas “CaixaBank” un “Sabadell” ir aptuveni 900 uzņēmumu vidū, kas juridiski pārcēlušas savus galvenos birojus uz citiem Spānijas reģioniem, bažījoties par nestabilitātes ietekmi uz viņu biznesu.
Kā ceturtdien paziņoja Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons, Katalonija pasludinās neatkarību no Spānijas, ja Madride pildīs savus draudus apturēt tās autonomiju.
Viņš norādīja, ka šobrīd neatkarība nav pasludināta.
Tikmēr Spānijas valdība paziņojusi, ka uzsāks Katalonijas valdības pilnvaru atcelšanas procedūru.
“Valdība virzīs konstitūcijas 155.pantā noteiktās procedūras, lai atjaunotu Katalonijas pašpārvaldes likumību,” teikts valdības paziņojumā.
Sestdien notiks Spānijas valdības ārkārtas sēde, lai uzsāktu Katalonijas pilnvaru pārņemšanas procedūru.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/FEDF5800-0E48-4061-A2C7-95DBDD8E3C00/
Spānijas karalis: Valsts saskaras ar “nepieņemamu atšķelšanās mēģinājumu”
Ovjedo (Spānija), 20.okt., LETA–AFP. Spānijas karalis Felipe VI piektdien emocionālā uzrunā paziņoja, ka valsts Katalonijā saskaras ar nepieņemamu atdalīšanās mēģinājumu, uzsverot, ka šis reģions ir un paliks neatņemama Spānijas sastāvdaļa.
“Mēs nevēlamies atdot to, ko mēs kopīgi esam izveidojuši,” norādīja karalis, runājot Astūrijas princeses balvu pasniegšanas ceremonijā. Viņš arī piebilda, ka Spānija ir pārvarējusi “pagātnes kļūdas”, acīmredzami runājot par ģenerāļa Francisko Franko diktatūras laiku.
“Pēdējās desmitgadēs spāņi ir turpinājuši mūsu vēsturi, godājot mūsu suverēno lēmumu dzīvot demokrātijā,” paziņoja Felipe.
“Mēs esam dzīvojuši un dalījušies panākumos un neveiksmēs. piedzīvojuši triumfu un nesuši upurus, kas mūs ir vienojis priekos un bēdās. Mēs to nevaram aizmirst,” uzsvēra karalis.
Spānijas panākumi bijuši iespējami, jo valdīja “patiesa vēlme sadzīvot un saprasties, ievērojot noteikumus un demokrātijas noteikumus”, norādīja 49 gadus vecais monarhs.
Felipe separātismu Katalonijā ir nosaucis par pretlikumīgu un ir atbalstījis Spānijas centrālās valdības pozīciju konfliktā ar reģiona vadību.
Katalonijas reģiona neatkarības centieni ir izraisījuši pēdējos gados lielāko politisko krīzi Spānijā.
Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons ceturtdien paziņoja, ka Katalonija pasludinās neatkarību no Spānijas, ja Madride pildīs savus draudus apturēt tās autonomiju, bet piebilda, ka šobrīd neatkarība nav pasludināta.
Tikmēr Spānijas valdība paziņoja, ka uzsāks Katalonijas valdības pilnvaru atcelšanas procedūru.
Saskaņā ar Katalonijas varasiestāžu datiem 90% balsojušo 1.oktobrī notikušajā referendumā atbalstījuši atdalīšanos no Spānijas.
Tajā pašā laikā tautas nobalsošanā piedalījās vienīgi 42% no 5,3 miljonus lielā balsstiesīgo kopskaita.
http://www.leta.lv/news/world/C24AB3E7-C047-46D4-88F5-FCDAF8908EA0/
Sākusies Spānijas valdības ārkārtas sēde Katalonijas autonomijas apturēšanai
Madride, 21.okt., LETA—DPA. Spānijas valdība sākusi sestdienas ārkārtas sēdi, kurā paredzēts lemt par pasākumiem Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanai Katalonijā, lai tādējādi apturētu katalāņu neatkarības centienus.
Premjerministra Marjano Rahoja kabinets gatavojas iedarbināt konstitūcijas 155.pantu, kas paredz centrālajai valdībai tiesības apturēt reģionu autonomiju, ja kāda no 17 reģionālajām valdībām nepilda pienākumus pret Spānijas valsti.
Valdības lēmums vēl jāapstiprina Senātam, kura sēde paredzēta 27.oktobrī.
Atbalstu iespējamai Katalonijas autonomijas apturēšanai un pirmstermiņa reģionālo vēlēšanu izsludināšanai izteikusi arī opozīcija.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C90D4-23C3-369B-801F-9DB16F2CFCA6/
Aptauja: Vairums katalāņu neuzskata referendumu par tiesisku pamatu neatkarībai
Madride, 21.okt., LETA—DPA. Vairums katalāņu neuzskata, ka 1.oktobrī notikušais neatkarības referendums nodrošina juridisko pamatu, lai atdalītos no Spānijas, liecina sestdien publicētie aptaujas rezultāti.
Saskaņā ar aptauju, kuru veicis sabiedriskās doma pētniecības uzņēmums GESOP un kuras rezultātus publicējis laikraksts “El Periodico”, aptuveni 55,6% respondentu uzskata, ka reģionālajam Katalonijas parlamentam nav juridiska pamata vienpusējai neatkarības pasludināšanai.
Savukārt 68,6% aptaujāto pauduši atbalstu pirmstermiņa reģionālo vēlēšanu sarīkošanai, lai atrisinātu konstitucionālo krīzi, kuru izraisījis Katalonijas konflikts ar Spānijas centrālo valdību.
68,3% katalāņu uzskata, ka jāsāk sarunas ar Madridi par konstitucionālajām reformām, kas paplašinātu Katalonijas autonomiju, nevis novestu pie pilnīgas neatkarības.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C90D6-3D26-C09A-A739-65CAE67D0665/
Spānijas valdība uzsāk Katalonijas autonomijas apturēšanas procesu
papildināta – Spānijas valdība uzsāk Katalonijas autonomijas apturēšanas procesu
(Papildināts viss teksts.)
Madride, 21.okt., LETA—DPA/AP/AFP. Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs sestdien pēc kabineta ārkārtas sēdes paziņojis, ka Madrides centrālā valdība uzsākusi Katalonijas autonomijas apturēšanas procesu, lai bloķētu katalāņu neatkarības centienus.
Rahojs uzsvēra, ka Madridei nav citas izvēles, jo separātiski noskaņotā Katalonijas reģionālā valdība rīkojusies “vienpusēji, pretēji likumam un centusies izraisīt konfrontāciju”, par spīti Spānijas tiesas aizliegumam, sarīkojot neatkarības referendumu.
“Pasaulē nav valsts, kas būtu gatava pieļaut šāda veida situāciju savās robežās,” norādīja Spānijas premjers. “Es vēlos vēlēšanas izsludināt, cik drīz vien iespējams pēc tam, kad būs atjaunota normalitāte.”
Viņš pavēstīja, ka valdība lūgs Senātam pilnvaras atlaist Katalonijas reģionālo valdību un parlamentu, lai sešu mēnešu laikā sarīkotu pirmstermiņa vēlēšanas.
Premjers norādīja, ka šāds bezprecedenta solis tiks sperts “kārtības atjaunošanai” Katalonijā, piebilstot, ka atlaisto reģionālās valdības locekļu pienākumus piedāvās uzņemties centrālās valdības ministriem.
Spānijas valdības lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstitūcijas 155.pantu, kas ļauj centrālajai valdībai apturēt kāda reģiona autonomiju, ja viena no valsts 17 reģionu valdībām pārkāpj Spānijas likumus.
Tomēr šī 1978.gada konstitūcijas norma vēl ne reizi nav piemērota kopš demokrātijas atjaunošanas Spānijā pēc ģenerāla Fransisko Franko diktatūras, un sagaidāms, ka Madrides lēmums izsauks ne tikai separātistu, bet arī mēreni noskaņoto katalāņu sašutumu.
Valdības lēmums vēl jāapstiprina Senātam, kura sēde paredzēta 27.oktobrī.
Rahoja pārstāvētajai konservatīvajai Tautas partijai (PP) parlamenta augšpalātā ir vairākums, taču atbalstu Katalonijas autonomijas apturēšanai un pirmstermiņa reģionālo vēlēšanu izsludināšanai izteicis arī vairums opozīcijas partiju, tostarp sociālisti un liberālā partija “Ciudadanos” (“Pilsoņi”).
Tāpēc sagaidāms, ka Senāts apmierinās valdības ārkārtas pilnvaru pieprasījumu.
Tomēr galēji kreisās partijas “Podemos” (“Mēs varam”) sekretārs Pablo Ečeniks paziņojis, ka kreisie ekstrēmisti mēģinās gāzt Rahoja konservatīvo valdību.
Tikmēr Katalonijas reģionālās valdības pārstāvis pavēstījis, ka, reaģējot uz Spānijas valdības lēmumu par autonomijas apturēšanu, katalāņu premjerministrs Karless Pudždemons plkst.21.00 (plkst.22.00 pēc Latvijas laika) nāks klajā ar paziņojumu.
Iepriekš Pudždemons brīdinājis, ka gadījumā, ja Madride mēģinās apturēt autonomiju, Katalonija vienpusējā kārtā pasludinās neatkarību, pamatojoties uz 1.oktobrī notikušā referenduma rezultātiem.
Katalāņu separātistu organizācijas pēc Rahoja paziņojuma jau nākušas klajā ar prasību Pudždemonam nekavējoties pasludināt neatkarību.
Saskaņā ar Katalonijas varasiestāžu datiem 90% balsojušo referendumā atbalstījuši atdalīšanos no Spānijas.
Tajā pašā laikā tautas nobalsošanā, kuru Spānijas Konstitucionālā tiesa atzinusi par antikonstitucionālu, piedalījās vienīgi 42% no 5,3 miljonus lielā balsstiesīgo kopskaita.
Jau iepriekš neatkarības atbalstītāji bija paredzējuši kārtējās protesta akcijas Barselonā, protestējot pret divu separātistu līderu apcietināšanu. Sagaidāms, ka paziņojums par autonomijas apturēšanu mudinās ielās iziet vēl lielākam skaitam katalāņu.
Jau pirmā reakcija uz Rahoja paziņojumu Barselonas ielās bija katlu un pannu šķindināšana un automašīnu signāltauru troksnis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C90DC-EE6C-AB41-7DF9-10CB2A9AA371/ /
Pudždemons: Katalonija nepieņems Spānijas lēmumu par autonomijas apturēšanu
Barselona, 21.okt., LETA—BBC/DPA/AFP. Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons sestdienas vakarā paziņojis, ka nepieņems Spānijas lēmumu par reģiona autonomijas apturēšanu.
Televīzijā pārraidītā uzrunā Pudždemons norādīja, ka Madrides centrālās valdības vēlme atlaist Katalonijas reģionālo valdību ir “tiešs uzbrukums demokrātijai”.
Spānijas valdības attieksme ir “nesavienojama ar demokrātisku attieksmi un neciena likuma varu”, sacīja Pudždemons.
Viņš uzsvēra, ka Spānijas valdības rīcība ir “ļaunākais uzbrukums institūcijām un katalāņu tautai kopš militārā diktatora Fransisko Franko dekrētiem, kas likvidēja Katalonijas valdību”.
Pudždemons pavēstīja, ka sasauks reģionālā parlamenta sēdi, lai apspriestu iespējamo reakciju uz Spānijas premjerministra Marjano Rahoja valdības lēmumu iedarbināt Spānijas konstitūcijas 155.pantu, kas ļauj atjaunot tiešo Madrides pārvaldi Katalonijā.
Tomēr Pudždemons tā arī skaidri nepateica, vai aicinās parlamentu balsot par vienpusēju neatkarības pasludināšanu.
Lielāko daļu savas īsās runas Pudždemons teica katalāniski, bet runāja arī spāniski un angliski.
Runājot spāniski, viņš apsūdzēja Madridi “uzbrukumā demokrātijai”.
Savukārt angliski viņš teica, ka ir apdraudētas Eiropas vērtības.
“Demokrātiski izlemt nācijas nākotni nav noziegums,” uzsvēra Pudždemons.
Iepriekš Pudždemons brīdinājis, ka gadījumā, ja Madride mēģinās apturēt autonomiju, Katalonija vienpusējā kārtā pasludinās neatkarību, pamatojoties uz 1.oktobrī notikušā referenduma rezultātiem. Katalonijas varasiestādes paziņojušas, ka 90% referenduma dalībnieku nobalsojuši par reģiona neatkarību. Referendumā, kura sarīkošanu centās nepieļaut Spānijas varasiestādes, piedalījās 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C90E0-2466-D8A0-B4E9-661683A40116/
Barselonas ielās iziet simtiem tūkstošiem neatkarības atbalstītāju
Barselona, 21.okt., LETA—AFP. Pēc Spānijas valdības lēmuma apturēt Katalonijas autonomiju Barselonas ielās izgājuši aptuveni 450 000 neatkarības atbalstītāju, ziņo vietējā policija.
Starp demonstrantiem, kas skandē tādus saukļus kā “Neatkarība” un “Brīvība”, ir arī Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons, kurš gatavojas plkst.21.00 (plkst.22.00 pēc Latvijas laika) nākt klajā ar paziņojumu.
Iepriekš Pudždemons brīdinājis, ka gadījumā, ja Madride mēģinās apturēt autonomiju, Katalonija vienpusējā kārtā pasludinās neatkarību, pamatojoties uz 1.oktobrī notikušā referenduma rezultātiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C90D3-3D8B-EBAF-2F79-A025F43F1DBA/
Spānijas valdība aicina katalāņus pakļauties tās lēmumiem
Barselona, 22.okt., LETA–REUTERS/BBC. Spānijas valdība svētdien aicinājusi katalāņus akceptēt tās lēmumu par Katalonijas reģiona autonomijas apturēšanu un neņemt vērā reģiona līderu aicinājumus pēc tam, kad viņi būs atstādināti no amatiem.
Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs sestdien paziņoja, ka Madrides centrālā valdība uzsākusi Katalonijas autonomijas apturēšanas procesu, lai bloķētu katalāņu neatkarības centienus.
Viņš pavēstīja, ka valdība lūgs Senātam pilnvaras atlaist Katalonijas reģionālo valdību un parlamentu, lai sešu mēnešu laikā sarīkotu pirmstermiņa vēlēšanas.
Senātā sēde plānota piektdien.
Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons sestdienas vakarā paziņoja, ka nepieņems Spānijas lēmumu, pret ko protestēja arī tūkstošiem cilvēku Barselonas ielās.
Arī Katalonijas parlamenta spīkere Karme Forkadelja paziņoja, ka nepieņems Madrides lēmumu un apsūdzēja Spānijas premjeru “apvērsuma” plānošanā.
Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss svētdien kategoriski noraidīja Forkadeljas pārmetumus.
“Ja kāds te domā par apvērsumu, tā ir Katalonijas reģionālā valdība,” intervijā raidorganizācijai BBC paziņoja Dastiss.
Viņš aicināja kataloņus pakļauties Madrides lēmumiem, uzsverot, ka centrālā valdība tikai ievēro konstitūciju un vēlas atjaunot tiesisko kārtību valstī.
“Mēs nodibināsim varasiestādes, kas lems par ikdienas lietām Katalonijā saskaņā ar Katalonijas likumiem un normām,” paziņoja ministrs, norādot, ka līdzšinējiem Katalonijas līderiem vairs nebūs tiesību dot nekādus norādījumus.
Mediji ziņo, ka centrālās varasiestādes gatavojas pārņemt kontroli arī pār Katalonijas reģionālo policiju un raidorganizāciju.
Dastiss intervijā BBC arī paziņoja, ka daudzi no attēliem, kuros atainota policijas vardarbība pret protestētājiem Katalonijas neatkarības referenduma dienā, ir safabricēti.
Centrālā valdība pēc referenduma atvainojās ievainotajiem demonstrantiem.
Saskaņā ar Katalonijas varasiestāžu datiem, medicīniskā palīdzība bija nepieciešama vairāk nekā 1000 cilvēkiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/6AF6060F-C205-4CDF-9D90-63D8CA18DFD5/
