Katalonijas līderis draud pasludināt reģiona neatkarību
Madride, 19.okt., LETA–DPA/AFP/AP. Katalonija pasludinās neatkarību no Spānijas, ja Madride pildīs savus draudus apturēt tās autonomiju, ceturtdien paziņoja Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons.
Viņš norādīja, ka šobrīd neatkarība nav pasludināta.
“Ja valsts valdība uzstās uz dialoga atteikšanu un turpinās represijas, Katalonijas parlaments, ja uzskatīs to par nepieciešamu, var iet tālāk un balsot par oficiālu neatkarības pasludināšanu,” teikts Pudždemona vēstulē Spānijas premjeram Marjano Rahojam.
Tikmēr Spānijas valdība paziņoja, ka uzsāks Katalonijas valdības pilnvaru atcelšanas procedūru.
“Valdība virzīs konstitūcijas 155.pantā noteiktās procedūras, lai atjaunotu Katalonijas pašpārvaldes likumību,” teikts valdības paziņojumā.
Sestdien notiks Spānijas valdības ārkārtas sēde, lai uzsāktu Katalonijas pilnvaru pārņemšanas procedūru.
“Nākamsestdien ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprinās pasākumus, kas tiks iesniegti Senātam, lai aizsargātu spāņu, ieskaitot Katalonijas pilsoņu, intereses un atjaunotu konstitucionālo kārtību,” norādīts paziņojumā.
Madride bija piedraudējusi, ja Pudždemons nesniegs apmierinošu atbildi līdz ceturtdienas plkst.10 (plkst.11 pēc Latvijas laika), tas izprovocēs konstitūcijas 155.panta piemērošanu.
Līdz šim vēl nekad neizmantotais konstitūcijas pants ļauj Madridei atjaunot savu tiešo pārvaldi Spānijas autonomajos reģionos.
Šī panta iedarbināšana var vēl vairāk padziļināt politisko krīzi, kuru izraisījis 1.oktobrī notikušais Katalonijas neatkarības referendums, kurā 90% balsojušo atbalstīja atdalīšanos no Spānijas.
Tajā pašā laikā tautas nobalsošanā piedalījās vienīgi 42% no 5,3 miljonus lielā balsstiesīgo kopskaita.
Kā ziņots, Pudždemons, pamatojoties uz 1.oktobrī notikušā referenduma rezultātiem, pagājušo otrdien parakstīja neatkarības deklarāciju, taču paziņoja, ka tās pasludināšana atlikta uz dažām nedēļām, lai varētu uzsākt sarunas ar Madridi.
Savukārt Rahojs bija pieprasījis Pudždemonam līdz ceturtdienai sniegt skaidru atbildi, ko īsti nozīmē viņa pretrunīgā rīcība un vai viņš ir, vai nav pasludinājis Katalonijas neatkarību.
Tikmēr Spānijas Konstitucionālā tiesa otrdien oficiāli atzina Katalonijas neatkarības referendumu par pretlikumīgu.
Lai gan premjerministram 155.konstitūcijas panta iedarbināšanai vajadzīgs Senāta atbalsts, tas Rahoju, domājams, neaizkavēs, jo valdošajai konservatīvajai Tautas partijai (PP) parlamenta augšpalātā ir vairākums.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/BDACD304-3830-44CD-A8A9-B818CB99B8E3/
Zīle: Latvijas politiķi tomēr varētu rast iespēju, kā atbalstīt vienas Eiropas tautas pašnoteikšanās
tiesības
Rīga, 19.okt., LETA. Ņemot vērā Latvijas neseno vēsturi un saglabājot diplomātiskās līnijas, politiķi tomēr varētu atrast iespēju, kā atbalstīt vienas Eiropas tautas pašnoteikšanās tiesības, runājot par situāciju Katalonijā, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” pauž eiroparlamentārietis deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Viņš gan atzīst, ka nav valdības loceklis, tāpēc var būt brīvāks savos izteikumos. “Starptautiskajās attiecībās ministri nav tik brīvi. Savukārt deputātam ir jāuztur tā politiskā doma, kuru tu pārstāvi, un tu esi brīvāks runāt un argumentēt. Nevaru pārāk skarbi pārmest [..],” viņš atzīst.
Zīle arī izsakās, ka “Vienotība” un to pārstāvošais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir Tautas partijas grupā Eiropas Parlamentā, “un viņš pat nevar paskatīties citā virzienā, viņš var tikai neatzīt Katalonijas neatkarību…”.
Eiroparlamentārietis arī pauda, ka viņu kaitina Eiropas Savienības (ES) līderu, sevišķi – Eiropas Komisijas nevarība. Tā esot bijusi ļoti izteikta Strasbūras plenārsesijā, kas iekrita tūdaļ pēc neatkarības referenduma. Tajā Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers esot izteicies, ka respektēs Katalonijas neatkarības centienus. Tomēr skaidrs, ka tā būs ārpus ES, norādīja Zīle.
“Tas lieliski saspēlējās ar Madrides rīcību – tā aicināja vairākas bankas pamest Kataloniju, un tas bija signāls starptautiskajam biznesam, sevišķi Vācijas, kam Barselonā ir nopietnas intereses. [..] Ja Kataloniju nospiedīs uz ceļiem, tad bankas tur arī nonāks ļoti sliktā stāvokli. Tā bija nervu spēle Eiropas Komisijā – Junkera personā, kurš paziņoja, ka Katalonija būs ārā no ES. Un tas palīdzēja Madridei,” uzskata Zīle.
Viņš ir pārliecināts, ka laika gaitā katalāņi iegūs vai nu neatkarību, vai nu lielāku autonomiju. “Mēs taču redzējām, ka tieši jaunā paaudze iestājās par Katalonijas neatkarību. Arī Austrijas vēlēšanās uzvarēja jaunā paaudze. Vai tiešām ES vecajiem līderiem nav sapratnes – ja arī viņi uzvarēs šo kauju pret Kataloniju, tad tomēr viņi nebūs visas cīņas uzvarētāji? Varbūt tomēr atrast labu plānu, kādā veidā iedot nācijai pašnoteikšanās tiesības, nepazaudējot ekonomisko, sociālo un kultūras vidi?” spriež eiroparlamentārietis.
Kā ziņots, Katalonijas reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons, pamatojoties uz 1.oktobrī notikušā referenduma rezultātiem, pagājušo otrdien parakstīja neatkarības deklarāciju, taču paziņoja, ka tās pasludināšana atlikta uz dažām nedēļām, lai varētu uzsākt sarunas ar Madridi.
Savukārt Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs pieprasījis Pudždemonam līdz ceturtdienai sniegt skaidru atbildi, ko īsti nozīmē viņa pretrunīgā rīcība un vai viņš ir, vai nav pasludinājis Katalonijas neatkarību.
Tikmēr Spānijas Konstitucionālā tiesa otrdien oficiāli atzina Katalonijas neatkarības referendumu par pretlikumīgu.
Lai gan premjerministram 155.konstitūcijas panta iedarbināšanai vajadzīgs Senāta atbalsts, tas Rahoju, domājams, neaizkavēs, jo valdošajai konservatīvajai Tautas partijai parlamenta augšpalātā ir vairākums.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D01C2551-6D37-4889-BEAA-2B7B39497CDB/
