Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti
Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) ir atbildīga par enerģētikas politiku un tās īstenošanu. Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un atbalstītu enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem resursiem, kā arī enerģijas ražošanu koģenerācijas procesā, lai nodrošinātu efektīvāku energoresursu izmantošanu, ražojot vienlaicīgi gan elektroenerģiju, gan siltuma enerģiju, EM sagatavoja un pārraudzīja dāsnu valsts atbalsta sistēmu.
Neskatoties uz daudzkārt paustajām bažām un izteiktajiem brīdinājumiem par sagaidāmo negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības labklājību, ja EM turpinās īstenot šādu dāsnu atbalsta politiku, EM tomēr ir turpinājusi to darīt – izsniedzot jaunas un jaunas atļaujas šādām subsidētās enerģijas ražotnēm.
Kā tas ir kļuvis zināms no plašsaziņas līdzekļiem, pretēji normatīvajos aktos noteiktajam nav tikusi veikta atbilstoša šo subsidētās enerģijas ražotāju (turpmāk – OIK ražotāji) uzraudzība. Iespējams, pat veiktas apzināti pretlikumīgas darbības.
Savā intervijā šā gada 17. oktobrī LNT raidījumā “900 sekundes” Jūs nespējāt sniegt atbildi pēc būtības – kā gan varēja kļūt iespējami TV3 15. oktobra raidījumā atklātie fakti, atrunājoties, ka “šī gan ir situācija, kura ir jāvērtē”, ka “šī ir specifiska ražošanas nozare” un ka “ir skaidrs, ka eksistē kaut kāda administratīvā bāze, visticamāk kāda veida noteikumi … kas ļāvuši tā rīkoties”.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:
– Sniegt normatīvo prasību uzskaitījumu (pie katras prasības norādot atbilstošo normatīvo aktu, kurā tā ir ietverta), kuras ir jāizpilda OIK ražotājiem, lai tie varētu saņemt atļauju ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu jaudu ieviešanai.
– Sniegt normatīvo prasību uzskaitījumu (pie katras prasības norādot atbilstošo normatīvo aktu, kurā tā ir ietverta), kuras ir jāizpilda OIK ražotājiem, lai varētu iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
– Kāda ir procedūra (nosacījumi, darbības, termiņi), kas ir jāizpilda OIK ražotājiem, lai tie varētu iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Norādiet atbilstošos normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.
– Kāda informācija un dokumenti (līgumi) un kurām institūcijām ir jāiesniedz OIK ražotājiem, lai varētu iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Norādiet atbilstošus normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.
– Kādas darbības ir jāveic EM, lai pārliecinātos, ka OIK ražotājs ir tiesīgs iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Norādiet atbilstošus normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.
– Kam un kādā veidā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir jāpārrauga OIK ražotāju un to darbības atbilstība elektroenerģijas obligātā iepirkuma prasībām? Sniedziet šo prasību uzskaitījumu, norādot atbilstošus normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.
– Kāda informācija un dokumenti (līgumi), cik bieži, un kurām institūcijām ir jāiesniedz OIK ražotājiem, kamēr tie izmanto tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Norādiet atbilstošus normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.
– Kādas darbības ir veikusi EM, lai pārliecinātos, ka OIK ražotājs ir tiesīgs saglabāt iegūto atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros?
– Kur un kādos dokumentos ir reģistrētas šīs EM veiktās darbības?
– Iesniedziet saraksti, kura ir veikta starp EM un koncernu Latvenergo (AS Sadales tīkli un Publisko tirgotāju) saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzību laika periodā no 2009. gada.
No plašsaziņas līdzekļiem ir kļuvis zināms, ka Jūs esat uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar TV3 raidījumā paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Jūs arī esat norādījis, ka šobrīd ir sāktas plašas pārbaudes: “Mēs veicam pārbaudi pa pilnu perimetru, nevis tikai par septiņām vietām, kas ir zināmas.”
Pamatojoties uz minēto, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
– Lūdzam paskaidrot, kas konkrēti ietilpst “pilnajā perimetrā”?
– Cik kopumā ir komersantu, kuri ir saņēmuši atļaujas un kuru atļaujas iegūt (īstenot) tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (ne tikai kogenerācijas stacijas) joprojām ir spēkā?
– Kuri no šiem komersantiem tiks pārbaudīti?
– Kā tieši tiks īstenota šī pārbaude?
– Lūdzam iesniegt paredzētās pārbaudes darba grafiku – pārbaudāmos objektus, lai varētu pārliecināties par pārbaudes pamatotību, ņemot vērā, ka kopumā ir vairāki simti komersantu, kuriem Ekonomikas ministrija ir piešķīrusi tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
– Kura amatpersona uzņemsies atbildību par to komersantu atbilstību obligātā iepirkuma prasībām, kuri netiks pārbaudīti? Balstoties uz kādiem normatīvajiem aktiem, tas tiks noteikts?
– Kāds ir kontroles grupas sastāvs, kura veiks šīs pārbaudes? Kas šo sastāvu ir apstiprinājis? Lūdzam iesniegt šo lēmumu.
– Kāds ir šīs kontroles grupas darba uzdevums? Kur tas ir noformulēts?
– Kas konkrēti (kādi dokumenti, fakti) un kā tiks pārbaudīts?
– Kā tiks dokumentēti un apstiprināti šīs pārbaudes rezultāti?
Lai gan tautsaimniecības un sabiedrības interesēs būtu īstenot tādu enerģētikas politiku, kas nodrošinātu pēc iespējas mazākus OIK maksājumus, taču pretēji tam EM daudzkārt ir pieņēmusi lēmumus par termiņu pagarināšanu subsidētās enerģijas ražotājiem, kuri savlaicīgi nav izpildījuši tiem paredzētos nosacījumus, lai varētu iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kas rada pamatotas bažas, ka šie lēmumi ir tapuši pieņemti nevis sabiedrības, bet gan atsevišķu komersantu interesēs.
Saistībā ar augstākminēto lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
– Cik bijis šādu lēmumu, kura amatpersona un attiecībā uz kuriem komersantiem tos ir pieņēmusi? Lūdzam iesniegt šo lēmumu sarakstu, norādot lēmuma pieņemšanas datumu, lēmuma būtību, atbildīgo amatpersonu un komersantu, attiecībā uz kuru šis lēmums ir pieņemts.
– 2013. gadā EM tika izveidota komisija, lai veiktu dienesta pārbaudi par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz OIK ražotājiem, lai piešķirtu atļauju (vai pagarinātu atļaujā paredzētos uzsākšanas termiņus) īstenot elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros.
– Kas pieņēma lēmumu izveidot šādu komisiju? Lūdzam iesniegt šo lēmumu.
– Kāds bija šīs komisijas darbības rezultāts? Lūdzam iesniegt šīs komisijas atzinumu.
– Lūdzam iesniegt šīs komisijas sastāvu.
– Lūdzam informēt, kādas darbības tika veiktas pēc šī atzinuma saņemšanas?
– Cik daudz un kuriem komersantiem EM ir izteikusi brīdinājumu par prasību neievērošanu vai nepildīšanu saistībā ar izsniegtajām atļaujām elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros?
Atbildes uz šiem jautājumiem būs publiski pieejamas Saeimas mājas lapā:
http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/WEB_questions?OpenView&Count=30
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/jautajumi_aseradenam_par_pretlikumigajam_darbibam_saistiba_ar_subsidetas_elektroenergijas_razosanu_un_tas_parraudzibu
EM veiks OIK saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas
Rīga, 20.okt., LETA. Ekonomikas ministrija (EM) veiks obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, šodien mediju pārstāvjus informēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ministrs uzsvēra, ka gadījumā, ja apstiprināsies aizdomas par krāpniecību koģenerācijas stacijās, šis būs “kliedzošs gadījums, kad uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto normatīvo bāzi savās interesēs”.
Pamatojoties uz aizdomām par atsevišķu komersantu iespējamu negodprātīgu rīcību ar piešķirtajām atļaujām ražot elektroenerģiju koģenerācijā, EM izstrādājusi rīcības plānu, lai novērstu iespējamu šādas rīcības atkārtošanos.
Ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabinets noteikumos “Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”, nosakot galīgo termiņu atļaujas izmantošanai tiem komersantiem, kuri vēl nav uzsākuši elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā. Komersantiem izsniegto atļauju termiņš beidzas šogad. Taču, saskaņā ar AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” reģistru, elektroenerģijas pārdošanu OIK ietvaros līdz šim nav uzsākuši 28 no atļaujas saņēmušajiem komersantiem.
Grozījumi noteikumos šiem komersantiem liegs iespēju neterminēti vilcināties ar OIK sistēmas ietvaros izsniegto atļauju izmantošanu. Tā kā ne ar vienu no šiem komersantiem nav noslēgts līgums par elektroenerģijas piegādi “Enerģijas publiskais tirgotājam”, valsts atbalstu tie nav saņēmuši, un tas apliecina subsīdiju izmaksas kontroles mehānismu efektivitāti.
Šonedēļ kontroles grupa, kurā strādā EM, Būvniecības valsts kontroles biroja un AS “Sadales tīkls” eksperti un ko fiksē zvērināti tiesu izpildītāji, ir veikusi septiņu objektu apsekošanu, kam bija izsniegtas atļaujas uzsākt elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā un ražošana bija jāuzsāk šogad. Par vienu objektu – SIA “Rīgas enerģija”, EM uz aizdomu pamata par krāpnieciskām darbībām ir vērsusies Valsts policijā, kas ir ierosinājusi kriminālprocesu.
Konstatēts arī, ka šajā objektā “Sadales tīkls” nav ievērojis likumdošanā noteikto kārtību, kādā elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēdzamas tīklam. Trīs citos objektos tika konstatēta būvdarbu uzsākšana, savukārt pārējos trīs objektos apsekojumu laikā netika konstatētas koģenerācijas elektrostaciju būves vai pazīmes, kas liecinātu par būvdarbu uzsākšanu.
Lai pārliecinātos par “Sadales tīkla” darba atbilstību esošajai kārtībai, tiks veikts tās sagatavoto aktu audits. Tāpat, lai pārliecinātos par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) funkciju pilnvērtīgu izpildi, tiks pieprasīta informācija par SPRK veiktajām kontroles darbībām attiecībā uz noteikumu “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem” piemērošanu. Vienlaikus tiks veikts audits arī komersantu vidē, lai pārliecinātos, ka uzņēmumu, kas saņem OIK, līgumi un citi darbības aspekti atbilst likumdošanas prasībām.
Lēmumu par valsts atbalstu, t.i. subsīdijām, elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā, ar mērķi attīstīt Latvijā atjaunojamo energoresursu patēriņu, Ministru kabinets pieņēma 2009.gadā. Trīs gadus vēlāk tika konstatēta pārmērīga tā ietekme uz tautsaimniecību – pārāk straujš komersantu skaita pieaugums un pārmērīgas koģenerācijā saražotās elektroenerģijas cenas. Tāpēc EM fiksēja OIK apmēru 26,79 eiro par megavatstundu, kuru sedz elektroenerģijas gala lietotāji, pārējo izmaksu daļu sedzot no valsts budžeta.
Šogad, lai ierobežotu pārmērīgu subsidētās enerģijas ietekmi uz elektroenerģijas cenām un ražotāju pārkompensāciju, izvērtēta 216 staciju darbība un 63 no tām samazināts izmaksājamo subsīdiju apmērs par ikgadējo summu vairāk nekā trīs miljoni eiro. 16 no šīm stacijām lēmumu ir pārsūdzējušas tiesā. Tāpat EM šogad izstrādāja risinājumu, kura ietvaros valsts piedāvāja atpirkt no AS “Latvenergo” saistības par koģenerācijā saražotās elektroenerģijas iepirkumu.
Vakar, 19.oktobrī, “Latvenergo” pieteicās vienreizējas kompensācijas saņemšanai. Tādejādi pēc darījuma apstiprināšanas Ministru kabinetā OIK izmaksas lietotājiem būs izdevies samazināt par 700 miljoniem eiro turpmākajos desmit gados.
Kā ziņots, EM iesniegusi pieteikumu Valsts policijā par “Sadales tīkla” un SIA “Rīgas enerģija” rīcību saistībā ar iespējamu krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Par vēršanos pie likumsargiem saistībā ar aizdomām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar šīm, paziņojis arī “Sadales tīkls”.
Atbilstoši izsniegtajai atļaujai “Rīgas enerģijai” līdz šā gada 5.oktobrim bija jāsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija sākusi ražošanu, jābūt sistēmas operatora, “Sadales tīkla”, parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas. Tomēr “TV3” raidījuma “Nekā Personīga” filmēšanas laikā uzņēmuma “Rīgas enerģija” teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.
Tāpat vēstīts, ka “Nekā Personīga” atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, “Sadales tīkla” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos desmit gados.
Ekonomikas ministrs nedēļas sākumā žurnālistus informēja, ka pārbaudes tiks veiktas uzņēmumos “Kriozes”, Saldus pagasts, Saldus novads (SIA “Briedis būve”), Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads (SIA “Madonas Eko”), Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “Tektus”), Cecīļu iela 16, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA “M parks”), Valkas iela 1A, Strenči, Strenču novads (SIA “E Strenči”), SIA “Elektro rīdzene” (Ezera iela 6 , Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu novads), Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads (SIA “E Seda”), kā arī Vestienas iela 2, Rīga (SIA “Rīgas enerģija”).
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E6666F1B-A777-4299-9F7B-B23BD1634315/
SPRK saskata iespējamu “Sadales tīkla” pārkāpumu lietā par krāpšanos ar OIK
Rīga, 20.okt., LETA. Ja AS “Sadales tīkls” parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.
Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.
“SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,” skaidroja SPRK vadītājs.
Pēc viņa teiktā, SPRK regulējums ir detalizēts, jo tajā ir paredzēts – kāda elektrostacija tiks būvēta, kāds būs tās pieslēgums, kādi ir tehniskie parametri utt. Turklāt SPRK noteikumi nav mērķēti uz obligātā iepirkuma sistēmu.
“SPRK atbild par atsevišķām stacijām, ne visām. Regulatora kompetencē esošo elektrostaciju kontroles pasākumi tiek veikti pēc tam, kad tās ir nodotas ekspluatācijā. Tāpēc arī SPRK nav apsekojis tās stacijas, kuras minētas saistībā ar iespējamu krāpniecību, jo šo staciju reāli nav. Mēs saņemam informāciju tikai par tām stacijām, kas darbojas,” skaidroja Irklis.
Analizējot publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamu krāpniecību ar darbu nesākušām elektrostacijām, SPRK vadītājs norādīja, ka, ņemot vērā regulatora noteikumus, ļoti iespējams, ka “Sadales tīkls” nav ievērojis noteikumos ietvertās prasības.
“Regulatora noteikumi paredz, ka akts ir jāsastāda brīdī, kad elektroenerģijas ražošanas stacija ir nodota ekspluatācijā. Ļoti iespējams, ka “Sadales tīkls” aktus ir sastādījis pirms stacija tika nodota ekspluatācijā. Un tas varētu būs “Sadales tīkla” pārkāpums,” atzina Irklis.
SPRK vadītājs atturējās atbildēt uz jautājumu par to, kā bija iespējams sastādīt aktu pirms elektrostacija tika nodota ekspluatācijā, jo regulators nav iesaistījies šī jautājuma izmeklēšanā. “Ja pie mums vērsīsies un jautās, vai ir ievēroti SPRK noteikumi, noteikti šādu informāciju sniegsim,” pauda Irklis.
Savukārt “Sadales tīkla” pārstāve Tatjana Smirnova aģentūrai LETA pavēstīja, ka atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē elektrostaciju pieņemšanu ekspluatācijā, “Sadales tīkla” atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa. Atzinums apliecina enerģijas ražošanas iekārtu un “Sadales tīkla” elektrotīkla kopējās darbības pārbaudi 72 stundu garumā ,un pēc atzinuma izsniegšanas dokumentu un elektrostacijas darbības pārbaude jāveic būvvaldei.
Viņa klāstīja, ka ikvienas elektrostacijas pieslēguma procesa sākums ir EM atļaujas saņemšana jaunas jaudas ieviešanai. Pēc pieteikuma saņemšanas ražotājam tiek izsniegti “Sadales tīkla” tehniskie noteikumi elektrostacijas pieslēguma izbūvei, kurus izstrādājot “Sadales tīkls” novērtē elektrostacijas maksimālās jaudas ietekmi gan uz elektrotīkla sprieguma rādītājiem, gan papildus radīto elektroenerģijas zudumu lielumu elektrotīklā, lai novērstu, ka elektrostacijas darbība ietekmētu citu klientu elektroapgādes drošumu un kvalitāti.
“Elektrostacijas pieslēguma pārbaudi ierosina pats komersants, lai iegūtu atzinumu par elektrostacijas pieslēguma atbilstību tehniskajām prasībām, un pēc ražotāja ierosinājuma “Sadales tīkls” veic 72 stundu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka ražotāja uzstādītā elektrostacija un izbūvētais pieslēgums atbilst “Sadales tīkla” izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, jo elektrostacijā saražotās elektroenerģijas sprieguma raksturlielumiem uz noteiktās elektroietaišu piederības robežas jāatbilst standarta (..) prasībām. Pamatojoties uz veikto pārbaudi, “Sadales tīkls” izsniedz atļauju elektrostacijas paralēlam darbam ar sadales sistēmas elektrotīklu, kas nav atzinums par objekta nodošanu ekspluatācijā. Tomēr enerģijas ražošanas iekārtu nodošana ekspluatācijā nebeidzas vien ar 72 stundu pārbaudi, jo katra enerģijas ražotāja iekārtas ir tehniski sarežģītas un jāveic virkne laikietilpīgu izmēģinājumu, lai izpildītu iekārtas pasūtītājam pielīgtās funkcionālās garantijas. Visu izmēģinājumu laikā iekārta nodod enerģiju elektrotīklā,” skaidroja Smirnova.
Pēc viņas teiktā, ja kāds elektrostacijas īpašnieks papildus atļaujai jaunas jaudas ieviešanai EM ir saņēmis arī atļauju elektroenerģijas obligātajam iepirkumam, tad pēc stacijas nodošanas ekspluatācijā un pašvaldības būvvaldes akta saņemšanas ražotājs, neiesaistot “Sadales tīkls”, līguma noslēgšanai vēršas pie elektroenerģijas publiskā tirgotāja, kas savukārt pārbauda iesniegto informāciju un noslēdz līgumu ar ražotāju par elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros.
Smirnova arī uzsvēra, ka energoapgādes objektu, tajā skaitā elektrostaciju, pieņemšanu ekspluatācijā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.573 “Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi”. Saskaņā ar šiem noteikumiem gadījumos, kad energoapgādes objekta būvniecībai ir saņemta būvatļauja, tā pieņemšanu ekspluatācijā pēc būvniecības pabeigšanas ierosina būvniecības ierosinātājs, iesniedzot būvvaldē šajos noteikumos norādītos dokumentus kopā ar apliecinājumu par energoapgādes objekta gatavību ekspluatācijai. Ar šo apliecinājumu ražotājs apliecina, ka būve ir gatava pieņemšanai ekspluatācijā un energoapgādes objekta būvprojektā paredzētās elektroiekārtas un tehnoloģiskās iekārtas ir uzstādītas, pārbaudītas un noregulētas atbilstoši energoapgādes objekta projektam un atbilst normatīvajiem aktiem būvniecībā. Tas nozīmē, ka ražotājam, iesniedzot būvvaldē apliecinājumu par energoapgādes objekta gatavību ekspluatācijai, iepriekš būtu jāsaņem sadales sistēmas operatora atzinums un atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam.
Vienlaikus darbu turpina “Sadales tīkla” iekšējā izmeklēšanas komisija, kura tostarp pārbauda atbildīgo darbinieku rīcību saistībā ar koģenerācijas staciju darbību. Uz izmeklēšanas laiku atstādināti trīs darbinieki, un “Sadales tīkls” šonedēļ vērsies Valsts policijā.
Tāpat “Sadales tīkla” valde uzdevusi attīstības direktoram Rolandam Lūsverim, kurš atbildēja par pieslēgumu procesa darba organizēšanu, līdz 30.oktobrim sniegt visaptverošu pārskatu par savu darbību šajā jautājumā.
Jau ziņots, ka EM veiks obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas.
Ašeradens piektdien žurnālistiem uzsvēra, ka gadījumā, ja apstiprināsies aizdomas par krāpniecību koģenerācijas stacijās, šis būs “kliedzošs gadījums, kad uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto normatīvo bāzi savās interesēs”.
Pamatojoties uz aizdomām par atsevišķu komersantu iespējamu negodprātīgu rīcību ar piešķirtajām atļaujām ražot elektroenerģiju koģenerācijā, EM izstrādājusi rīcības plānu, lai novērstu iespējamu šādas rīcības atkārtošanos.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/65DFD24E-F74E-4843-98CA-E29C90B5D78C/
Kopš 2015.gada atļauja sākt elektrības ražošanu koģenerācijā anulēta 58 komersantiem
Rīga, 20.okt., LETA. Kopš 2015.gada atļauja sākt elektrības ražošanu koģenerācijā anulēta 58 komersantiem, piektdien žurnālistiem pavēstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Pēc ministra teiktā, kopumā izsniegti vairāk nekā 1000 atļauju par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, tomēr spēkā esošas ir nedaudz vairāk kā 400.
Kopš 2015.gada 58 komersantiem anulētas atļaujas sākt elektroenerģijas ražošanu, jo tās nav sākušas elektrības ražošanu noteiktā laikā, kā arī atļauja anulēta par gada pārskata nesniegšanu. Savukārt 250 komersantiem izteikti brīdinājumi par gada pārskatu neiesniegšanu, nepilnībām gada pārskatos vai prasību neizpildi, bet 35 komersantiem izteikti brīdinājumi par nodokļu parādiem.
Ašeradens solīja, ka līdz 2017.gada 30.oktorim būs skaidrība par to, kuram jāuzņemas atbildība par nesen konstatētajām iespējamajām krāpnieciskajām darbībām ar atļauju piešķiršanu elektroenerģijas ražotājiem, kas noteiktā laikā nav sākuši ražošanu.
Tāpat tiks gatavots ziņojums Ministru prezidentam Mārim Kučinskism (ZZS), kurā, pēc ekonomikas ministra teiktā, tiks ietverts vērtējums par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM) veiks obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas.
Ašeradens piektdien žurnālistiem uzsvēra, ka gadījumā, ja apstiprināsies aizdomas par krāpniecību koģenerācijas stacijās, šis būs “kliedzošs gadījums, kad uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto normatīvo bāzi savās interesēs”.
Pamatojoties uz aizdomām par atsevišķu komersantu iespējamu negodprātīgu rīcību ar piešķirtajām atļaujām ražot elektroenerģiju koģenerācijā, EM izstrādājusi rīcības plānu, lai novērstu iespējamu šādas rīcības atkārtošanos.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B31B933E-73B2-4F3E-A36F-0D72420C62FE/
“Rīgas enerģija” noliedz krāpniecību saistībā ar elektroenerģijas ražošanu obligātajā iepirkumā
Rīga, 20.okt., LETA. SIA “Rīgas enerģija” kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamo krāpniecību saistībā ar elektroenerģijas ražošanu obligātajā iepirkumā, teikts uzņēmuma valdes paziņojumā medijiem.
“”Rīgas enerģija” ir dibināta ar mērķi ražot enerģiju no Latvijā pieejamām, atjaunojamām izejvielām – no šķeldas, ražošanas procesā izmantojot tvaika ciklu. Pateicoties šai enerģijas ražošanas metodei, stiprinot mūsu valsts enerģētisko drošību, mēs dodam savu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības atkarības mazināšanā no fosilā kurināmā, ko mūsu valstī importē no ārzemēm,” teikts paziņojumā.
Pēc tajā paustā, 2012.gadā “Rīgas enerģija” saņēma Ekonomikas ministrijas atļauju būvēt Rīgā koģenerācijas elektrostaciju ar jaudu līdz četriem megavatiem. Šāda mēroga elektrostacija ir apjomīgs un nopietns projekts, kura īstenošana nozīmē gan daudzmiljonu investīciju piesaisti, gan arī enerģētikas profesionāļu iesaistīšanu laikietilpīgos projektēšanas un būvniecības procesos.
“”Rīgas enerģija” kategoriski noraida dezinformāciju, kas saistībā ar uzņēmuma darbību pēdējās dienās ir izskanējusi masu medijos. Mūsu uzņēmums elektrostacijas būvniecības laikā ir skrupulozi ievērojis visas Latvijā pastāvošās likumdošanas normas, nemaz nerunājot par tiem Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem un Eiropas Komisijā saskaņotajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē enerģētikas nozari Latvijā, bez kuru ievērošanas nebūtu iespējama nedz šāda mēroga elektrostacijas projektēšana, nedz saskaņošana, nedz būvniecība,” teikts paziņojumā.
Tāpat norādīts, ka pretēji medijos paustajai dezinformācijai tvaika katls elektrostacijā darbojas, turbīna ir uzstādīta, enerģijas ražošanai nepieciešamā šķelda ir ievesta, un enerģija līdz šim nepieciešamo testu režīmā – saražota.
“Par to 18.oktobrī pārliecinājās arī Ekonomikas ministrijas izveidotā ekspertu komisija, kas tiesu izpildītāju klātbūtnē apmeklēja mūsu elektrostaciju un likumā noteiktajā kārtībā piefiksēja minētos faktus. Saskaņā ar visās atbildīgajās institūcijās saskaņoto plānu elektrostaciju ekspluatācijā paredzēts nodot 2017.gada novembrī. “Rīgas enerģija” negrasās publiski vērtēt to, kam un kāpēc tieši tagad ir nepieciešams bojāt mūsu uzņēmuma reputāciju. Vienlaikus mēs aicinām vismaz valsts amatpersonas ievērot Latvijā spēkā esošo enerģētikas nozares regulējumu, darboties savas kompetences un pilnvaru robežās un atturēties no nekorektas informācijas izplatīšanas masu medijos. Ar nožēlu jāsecina, ka šobrīd publiskajā telpā tiek uzbrukts atsevišķiem uzņēmumiem, bet neviens nevēlas analizēt iesaistīto pušu pienākumus un atbildības robežas, kas noteiktas nozari regulējošos normatīvajos aktos. Ir nekorekti un tiesiski nepamatoti pārmest uzņēmējiem normatīvās bāzes izmantošanu uzņēmuma interesēs,” uzsvērts paziņojumā.
Kā ziņots, Ekonomikas ministrija iesniegusi pieteikumu Valsts policijā par “Sadales tīkla” un “Rīgas enerģijas” rīcību saistībā ar iespējamu krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Par vēršanos pie likumsargiem saistībā ar aizdomām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar šīm, paziņojis arī “Sadales tīkls”.
Atbilstoši izsniegtajai atļaujai “Rīgas enerģijai” līdz šā gada 5.oktobrim bija jāsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija sākusi ražošanu, jābūt sistēmas operatora, “Sadales tīkla”, parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas. Tomēr “TV3” raidījuma “Nekā Personīga” filmēšanas laikā uzņēmuma “Rīgas enerģija” teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.
Tāpat vēstīts, ka “Nekā Personīga” atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, “Sadales tīkla” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka “Rīgas enerģija” reģistrēta 1999.gadā. Tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Kompānija pastarpināti pieder vairākām privātpersonām – Ievai Jakobijai, Līgai Šaplakai, Pēterim Dzirkalam, kā arī Monai Martinsonei un Mārcim Martinsonam. “Rīgas enerģijas” apgrozījums 2016.gadā bija 24 250 eiro, bet zaudējumi – 375 878 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/85B6DA83-EA4F-40D1-BFEF-33FFFC9E67C6/
“Enerģijas publiskais tirgotājs” regulatorā iesniedzis OIK aprēķinu 2018.gadam
Rīga, 20.okt., LETA. Apkopojot datus par 2017.gada deviņiem mēnešiem un triju mēnešu prognozētajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas maksājumu izmaksām, AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” šodien iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) obligātā iepirkuma komponentes (OIK) aprēķinu 2018.gadam, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Andris Cakuls.
Plānots, ka no 2018.gada 1.janvāra OIK dalīs fiksētajā un mainīgajā maksājumā, proti, OIK lielums būs diferencēts pēc pieslēguma jaudas, vienlaicīgi nedaudz mazinoties vidējai OIK vērtībai – līdz 2,579 centiem par kilovatstundu. Jauno samazināto OIK aprēķinu sekmējis 22.septembrī Ministru kabinetā pieņemtais rīkojums, atbilstoši kuram Rīgas termoelektrostacijām (TEC) piedāvāts pieteikties uz brīvprātīgu atbalsta samazināšanu, pretī saņemot vienreizēju kompensāciju, kas atbilstu nākotnē nesaņemto atbalsta maksājumu diskontētai vērtībai. Tādējādi valsts līdz 2028.gadam ietaupa nākotnes izmaksas 262 miljonu eiro apmērā.
AS “Latvenergo” jau ir pieteikusies vienreizējas kompensācijas saņemšanai no valsts, vienlaicīgi atsakoties turpmāk saņemt 75% no ikgadējiem Rīgas TEC-1 un TEC-2 elektriskās jaudas maksājumiem. Šīs prognozes jau ir ietvertas OIK aprēķinā.
Jaunais OIK paredz samazināt piemērojamo OIK maksu par patērētajām kilovatstundām no esošajiem 2,679 līdz 1,46 centiem, bet vienlaikus ieviest fiksētu ikmēneša maksu par pieslēgumā uzstādītajām jaudām.
“No OIK diferencēšanas vislielākie ieguvēji būs lielie ražojošie un citi uzņēmumi, kas intensīvi patērē elektroenerģiju, jo relatīvais OIK samazinājums tiem sniegs ievērojamu ietaupījumu,” pauda Cakuls.
Pēc viņa teiktā, tāpat lielākajai daļai no mājsaimniecībām elektrības rēķini kļūs mazāki, piemēram, mājsaimniecībai ar vienas fāzes pieslēgumu un vidējo elektroenerģijas patēriņu 100 kilovatstundu mēnesī ik mēneša rēķini samazināsies par 20 centiem. Pieslēgumiem ar efektīvi izmantotu slodzi OIK samazinājums būs straujāks.
Līdz ar šāda risinājuma ieviešanu tiek panākts OIK sistemātisks samazinājums turpmākajā periodā. Summāri OIK mazinās līdz 2,579 centiem par kilovatstundu 2018. un 2019.gadā, līdz 2,492 centiem par kilovatstundu 2020.gadā. Tas arī ļaus samazināt valsts mērķdotācijas OIK no aptuveni 89 miljoniem eiro 2018.gadā līdz aptuveni 18 miljoniem eiro 2019. un 2020.gadā.
SPRK lēmumu par jauno OIK pieņems līdz šā gada novembra beigām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F18865E1-6614-4712-B696-87BE3782D244/
EM izstrādā grozījumus regulējumā par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā un veiks gan pieslēguma atļauju izsniegšanas kārtības, gan OIK saņēmēju auditu
Pamatojoties uz aizdomām par iespējamu atsevišķu komersantu negodprātīgu rīcību ar piešķirtajām atļaujām ražot elektroenerģiju koģenerācijā, Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi rīcības plānu, lai nekavējoši risinātu izveidojušos situāciju un novērstu iespēju tai atkārtoties nākotnē. Lai valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijā būtu caurspīdīgs un bez krāpniecības iespējām, EM izstrādā grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”, kā arī gatavo priekšlikumus iesniegšanai Ministru prezidentam tuvāko desmit dienu laikā. Tāpat ministrija veiks gan pieslēguma atļauju izsniegšanas kārtības, gan obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmēju auditu.
“Situācija ar elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, kāda tā ir patlaban, attīstījusies kopš 2009.gada, un to ietekmējuši daudzi faktori un politiskas izšķiršanās. Ja aizdomas par krāpniecības mēģinājumu apstiprināsies, šis būs kliedzošs gadījums, kad uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto normatīvo bāzi savtīgās interesēs, pakļauj aizdomām visu nozari, liek apšaubīt valsts atbalsta piešķiršanas godprātību un smagi iedragā sabiedrības uzticību valsts pārvaldes rīcībai. Tāpēc Ekonomikas ministrija uzņemas atbildību un, iesaistot līdzatbildīgās institūcijas, izstrādā tādu risinājumu kompleksu, kas sabiedrības interesēs fundamentāli sakārtos nozari, izslēdzot krāpniecības iespējas un padarot valsts atbalsta saņemšanu caurspīdīgu,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Grozījumi MK noteikumos “Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” noteiks galīgo termiņu atļaujas izmantošanai tiem komersantiem, kuri vēl nav uzsākuši elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā. Jau ziņots, ka komersantiem izsniegto atļauju termiņš beidzas šogad. Taču, saskaņā ar AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” reģistru, elektroenerģijas pārdošanu OIK ietvaros līdz šim nav uzsākuši 28 no atļaujas saņēmušajiem komersantiem. Grozījumi noteikumos šiem komersantiem liegs iespēju neterminēti vilcināties ar OIK sistēmas ietvaros izsniegto atļauju izmantošanu. Tā kā ne ar vienu no šiem komersantiem nav noslēgts līgums par elektroenerģijas piegādi AS “Enerģijas publiskais tirgotājs”, valsts atbalstu tie nav saņēmuši, un tas apliecina subsīdiju izmaksas kontroles mehānismu efektivitāti.
Šonedēļ kontroles grupa, kurā strādā EM, Būvniecības valsts kontroles biroja un AS “Sadales tīkls” eksperti un ko fiksē zvērināti tiesu izpildītāji, ir veikusi septiņu objektu apsekošanu, kam bija izsniegtas atļaujas uzsākt elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā un ražošana bija jāuzsāk šogad. Par vienu objektu – SIA “Rīgas enerģija”, EM uz aizdomu pamata par krāpnieciskām darbībām ir vērsusies Valsts policijā, kas ir ierosinājusi kriminālprocesu. Konstatēts arī, ka šajā objektā AS “Sadales tīkls” nav ievērojis likumdošanā noteikto kārtību, kādā elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēdzamas tīklam. Trīs citos objektos tika konstatēta būvdarbu uzsākšana, savukārt pārējos trīs objektos apsekojumu laikā netika konstatētas koģenerācijas elektrostaciju būves vai pazīmes, kas liecinātu par būvdarbu uzsākšanu.
Lai pārliecinātos par AS “Sadales tīkls” darba atbilstību esošajai kārtībai, tiks veikts tās sagatavoto aktu audits. Tāpat, lai pārliecinātos par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) funkciju pilnvērtīgu izpildi, tiks pieprasīta informācija par SPRK veiktajām kontroles darbībām attiecībā uz noteikumu “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem” piemērošanu. Vienlaikus tiks veikts audits arī komersantu vidē, lai pārliecinātos, ka uzņēmumu, kas saņem OIK, līgumi un citi darbības aspekti atbilst likumdošanas prasībām.
Lēmumu par valsts atbalstu, t.i. subsīdijām, elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā, ar mērķi attīstīt Latvijā atjaunojamo energoresursu patēriņu, MK pieņēma 2009.gadā. Trīs gadus vēlāk tika konstatēta pārmērīga tā ietekme uz tautsaimniecību – pārāk straujš komersantu skaita pieaugums un pārmērīgas koģenerācijā saražotās elektroenerģijas cenas. Tāpēc EM fiksēja obligātās iepirkuma komponentes (OIK) apmēru 26.79euro/MWh līmenī, kuru sedz elektroenerģijas gala lietotāji, pārējo izmaksu daļu sedzot no valsts budžeta. Tāpat netika izsniegtas vairs jaunas atļaujas un termiņš, kurā, saskaņā ar izsniegtajām atļaujām komersantiem jāuzsāk ražošana, tika ierobežots līdz pieciem gadiem.*
Līdztekus EM īstenoja atļaujas saņēmušo komersantu uzraudzību. Tās ietvaros laikā kopš 2015.gada:
• 58 komersantiem anulētas atļaujas uzsākt ražošanu, lielākoties par ražošanas neuzsākšanu noteiktajā laikā, kā arī par gada pārskatu neiesniegšanu;
• 250 komersantiem izteikti brīdinājumi par gada pārskatu neiesniegšanu, nepilnībām gada pārskatos vai prasību neizpildi;
• 35 komersantiem izteikti brīdinājumi par nodokļu parādiem.
Šogad, lai ierobežotu pārmērīgu subsidētās enerģijas ietekmi uz elektroenerģijas cenām un ražotāju pārkompensāciju, izvērtēta 216 staciju darbība un 63 no tām samazināts izmaksājamo subsīdiju apmērs par ikgadējo summu vairāk nekā 3 miljoni eiro (izdoti lēmumi par cenas diferencēšanas koeficienta piemērošanu pārkompensācijas novēršanai). 16 no šīm stacijām lēmumu ir pārsūdzējušas tiesā. Tāpat EM šogad izstrādāja risinājumu, kura ietvaros valsts piedāvāja atpirkt no AS “Latvenergo” saistības par koģenerācijā saražotās elektroenerģijas iepirkumu. Vakar, 19. oktobrī, AS “Latvenergo” pieteicās vienreizējas kompensācijas saņemšanai. Tādejādi pēc darījuma apstiprināšanas MK OIK izmaksas lietotājiem būs izdevies samazināt par 700 miljoniem eiro turpmākajos 10 gados.
*Normatīvos paredzētā kārtība subsīdiju saņemšanai:
1.solis – komersantam jāsaņem atļauja par tiesībām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros;
2.solis – piecu gadu laikā no atļaujas saņemšanas brīža komersantam jāuzbūvē koģenerācijas elektrostacijas;
3.solis – pēc koģenerācijas stacijas nodošanas ekspluatācijā, ko apliecina būvvaldes izsniegti dokumenti, jānoslēdz līgums ar AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” par elektroenerģijas iepirkumu.
Detalizētāk kārtību, kādā elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēdzamas tīklam, lūdzu, skatīt preses relīzes Pielikumā.
http://www.leta.lv/press_releases/4E7D9D75-13C8-42A0-91DA-13854B4230E2/
JKP: Ir nekavējoties jāmaina OIK regulējums
2017.gada 20.oktobris.
Informāciju sagatavoja Jānis Bordāns.
Pēdējās dienās, pateicoties žurnālistu darbam, atkal aktualizējies jautājums par tā saucamo zaļo enerģiju.
Valsts jau gadiem maksā paaugstinātu tarifu, tā saucamo obligātā iepirkuma komponenti (OIK) par it kā videi draudzīgāku enerģiju, taču šīs politikas rezultātā ieguvēji ir nevis patērētāji vai vide, bet mazo elektrostaciju īpašnieki, tiem pietuvinātās personas un dažādi patiesā labuma guvēji.
Ir skaidrs, ka tarifa, par kādu valsts šo enerģiju iepērk, nofiksēšana, atsaistot to no dabasgāzes tirgus cenas, ir bijusi kļūda. Dabasgāzes cena ir kritusies. Tas nozīmē, ka valdība ir izrādījusi būtisku pretīmnākšanu uzņēmumiem, kas citādi – brīvā tirgus apstākļos, neizdzīvotu. Tātad, mēs visi atkal esam subsidējuši varai pietuvināto biznesu.
OIK regulējums ir strauji jākoriģē, lai izvairītos no situācijām, kad atļauja ražot zaļo enerģiju tiek ieviesta formāli. Tāpat arī jānosaka, ka izsniegtās kvotas jauda enerģijas ražotājam vismaz 90 % apmērā ir jāsasniedz ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā kopš iekārtas palaišanas brīža.
Ir strikti jāparedz, ka OIK atbalsts pienākas tikai par tādu enerģiju, kas tiek ražota no atjaunojamajiem resursiem. Šobrīd lielākā daļa OIK maksājumu ir par enerģiju, kas nav ražota no atjaunojamajiem energoresursiem. Tāpat arī ir jāvērtē, cik patiesībā “zaļa” ir šī enerģija? Vai cena, ko par to maksājam, nav pārlieku augsta? Cik resursu tiek patērēts, lai šo enerģiju saražotu? Un vai videi nodarītais kaitējums ir samērojams ar ieguvumiem, kurus ikdienas elektroenerģijas patērētājs patiesībā neredz?
Var diskutēt par to, vai palielināt atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvaru enerģijas ražošanā Latvijā. Taču, ja mēs vienojamies, ka ir gudri turpināt iet šajā virzienā, ir jāmaina atļauju izsniegšanas principi. Kāpēc lai mēs neieviestu zemākā tarifa izsoles, kas ir ļoti sekmīgs modelis vēja enerģijas ražošanā citur pasaulē?
Papildu informācija:
Jānis Bordāns
janis@bordans.lv
http://www.leta.lv/press_releases/CE7A5D48-7EB1-4C73-BF91-E6812DE970C5/
