Avārija ar letālu iznākumu. Kurš vainīgs

Laikrakstā “Вести сегодня” vērsās bojā gājušā puiša tēvs. Viņš sniedz informāciju, ka viņa dēls ir atzīts par vainīgu avārijā uz apšaubāmu faktu pamata. Kā viena no versijām – puiša atzīšana par vainīgu saglabātu tīru biogrāfiju dzīvos palikušajai otrai avārijas dalībniecei. Pats bojā gājušais puisis nevar iebilst izmeklēšanai, bet skaidrību notikumā apņēmās ieviest puiša tēvs. Tēvam ir skaidri zināmas par dažādu apstākļu neatspoguļošanu krimināllietā.
2014.gada 31.decembrī uz ceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene 51.kilometrā notika transporta līdzekļu sadursme: sadūrās BMW X5 un Volvo S70. Ar BMW brauca jauna 18 gadīga sieviete un 16 gadus vecs brālis. Mašīnā Volvo S70 atradās 23 gadus vecs Matīss Priednieks un sieviete ar bērnu. Pēc dažu mēnešu izmeklēšanas izmeklēšana pasludināja Matīsu Priednieku par vainīgu un lietu izbeidza. Tēvam – Ivaram Priedniekam – pieejamās ziņas liek apšaubīt šādu izmeklēšanas iznākumu, kā arī atsevišķi apstākļi norāda uz paviršībām izmeklēšanā. Tas liek domāt, ka Matīsu bija izdevīgi atzīt par vainīgu, lai nebūtu ilgi jānodarbojas ar sarežģītu lietu. Nevar izslēgt arī personīgo ieinteresētību. Tēvs skaidri pauž savu nostāju: Ja mana dēla vaina tiks pierādīta, lai tā notiek, bet tam jānotiek ar nešaubīgām likumīgām metodēm. Šobrīd manu dēlu vaino avārijā pamatā tamdēļ, ka viņa automašīna tika konstatēta pretējā braukšanas joslā. Taču tas ir stāvoklis pēc avārijas! Paši avārijas apstākļi nav precīzi noskaidroti.
Nepieciešams piebilst, ka puiša tēvs pats ir šoferis tālbraucējs, kurš ļoti precīzi pārzina situācijas ceļu satiksmē. Latvijas juristu apvienības (LJA) valdes loceklis Armands Logins pauž: Lietā nav atspoguļoti vairāki būtiski apstākļi, neviens nenofiksēja notikuma vietas sākotnējo stāvokli, bet policija ieradās pēc tā, kad sākotnējais priekšmetu un personu stāvoklis tika izjaukts VUGD darbinieku un mediķu darbību rezultātā. Ir pamats uzskatīt, ka ekspertam uzdotie jautājumi neaptver visu noskaidrojamo apstākļu loku, kā arī krimināllietā nav ietvertas dažādas ziņas par faktiem. Puiša tēvs telefoniski sazinājās ar viņu dažas stundas pirms avārijas un Matīss teica par došanos mājup. Pēc dažām stundām pienāca ziņa par letālu avāriju.
Iesākās izmeklēšana, kurā Ivars Priednieks centās ņemt aktīvu dalību: viņš ar sludinājumiem meklēja lieciniekus, iesniedza lūgumus izmeklētājai. Taču viņam jau sākotnēji nebija būtisku iespēju palīdzēt izmeklēšanai, jo cietušā statusu Ivaram nepiešķīrs, bet kā lieciniekam ir mazāk iespēju līdzdarboties. Cietušā statuss nepienācās, jo tāds varētu tikt piešķirts, ja Matīss Priednieks izmeklēšanas ieskatā būtu cietušais avārijā, nevis potenciāli vainojamā persona. Ivars no paša sākuma redzēja, ka izmeklēšana sliecas atzīt viņa dēlu par vainīgu avārijā. No avārijas otras dalībnieces vārdiem, viņa pārvietojās pirms avārijas ar ātrumu 70km/h, kad parādījās pretīm braucošs Volvo. Pagriezienā a/m Volvo sanesa un izslīdēja pretējā joslā. Pēc sievietes vārdiem ceļa segums bija pārklāts ar mitra sniega kārtu. Sieviete apgalvo, ka alkohols nav lietots.
No pieejamiem materiāliem varētu izdarīt secinājumu, ka izmeklētāja vienkārši noticēja teiktajam, jo nav datu par alkohola ekspertīzes veikšanu. Ivars neizslēdz varbūtību, ka BMW vadīja nevis jaunā sieviete, bet viņas jaunākais brālis. Šīs aizdomas netieši apstiprina pašū cilvēku sniegtās liecības, ka abi izkāpuši pa pasažieru durvīm. Tā ir būtiska pretruna, ņemot vērā, ka vadītāja pusē BMW durvis bija bez bojājumiem. Ivars Priednieks lūdza veikt DNS ekspertīzi un daktiloskopisko ekspertīzi, lai nebūtu šaubu, kurš vadīja BMW spēkratu. Taču tika atteikts. Savukārt Matīsu Priednieku no a/m Volvo izņēma glābēji, griežot automašīnas jumtu. Glābēji teica, ka Matīss nebija piesprādzējies. To pašu runā otras avārijas dalībnieces tēvs, lai gan viņš to nevarētu droši zināt, jo nebija klāt pie a/m Volvo. Viņš tikai redzēja ķermeņa stāvokli ar galvu pavērstu uz pasažiera pusi. Ivars Priednieks apšauba šādu informāciju, jo atceras, ka dēls vienmēr lietoja drošības jostu. Turklāt Volvo S70 raida brīdinājuma signālu par nepiesprādzēšanos. Visticamāk kāds no pirmajiem garāmbraucējiem atsprādzēja Matīsu, kad pienāca skatīties kas notika.
Ivars nepārtraukti iesniedza lūgumus, lai izmeklēšana būtu pēc iespējas pilnīgāka. Tika lūgts ieraksts no mediķu dienesta mašīnas videoreģistrātora. Tādā veidā varētu iegūt pilnīgāku ainu par sākotnējo stāvokli notikuma vietā. Izmeklētāja Sanita Briede pieņēma lēmumu atteikt šādam lūgumam, jo ierakstam nebūšot nozīmes pierādīšanā par cik viņš atspoguļo tikai stāvokli pēc avārijas. Attiecīgi, ja neapmierina mediķu rīcība, esot iespēja vērsties Veselības inspekcijā. Rezultātā, pēc sūdzības prokuratūrā, lūgums tika apmierināts. Tomēr nav skaidrības par minētā ieraksta saņemšanu, jo lietas materiālos viņš nav atrodams. Ivars izteica arī lūgumu par CD diska pievienošanu lietai ar garāmbraucēja veiktiem fotouzņēmumiem. Uz tiem bija redzamas pēdas uz ceļa nožogojuma. Sakarā ar šo Ivars sliecas atbalstīt versiju, ka a/m BMW X5 ietriecās nožogojumā un tādā veidā nokļuva ceļā a/m Volvo S70. Savukārt Matīss ar Volvo S70 veica manevru, lai izvairītos no sadursmes un dēļ šiem apstākļiem nokļuva pretējā braukšanas joslā. Ivars Priednieks lūdza nosūtīt salīdzinošai izpētei uz ekspertīzi sadursmes pēdas no nožogojuma un BMW X5. Tika iesniegts lūgums par papildus ekspertīzēm, lūdza fotouzņēmumus par BMW X5 bojājumiem, jo BMW X5 atšķirībā no dēla mašīnas netika nogādāts pēc avārijas uz policijas stāvvietu. Diemžēl saņemti atteikumi.
2015.gada 2.jūnijā izmeklētāja pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu pamatojoties uz potenciāli vainojamās personas nāvi. Lēmumā minēts, ka Matīss neizvēlējās ceļa un laika apstākļiem atbilstošu ātrumu, kā rezultātā pretējā joslā notika sadursme ar BMW X5. Lēmumā ir ietverts, ka uz a/m BMW nav konstatētas pēdas, kuras varētu rasties no kontakta ar ceļa nožogojumu. Eksperti aprēķināja BMW ātrumu 60km/h un Volvo ātrumu 40km/h.
Pēc lietas slēgšanas Ivars Priednieks vērsās ar daudziem iesniegumiem un sūdzībām. Pirmkārt Ivars norāda, ka ekspertiem nav izdevies noteikt BMW kustības trajektoriju, kas rada aizdomas, ka tiešī BMW izslīdēja pretējā joslā. Lēmumā par lietas izbeigšanu ir minēts, ka Volvo sadūrās ar ceļa nožogojumu, taču tas neatbilst fotogrāfijās fiksētajam a/m Volvo korpusam bez bojājumiem uz durvīm un sāniem. Pēc savstarpējās sadursmes mašīnas inerces iespaidā uz slidenas ceļa virsmas pašas varēja nosīdēt tuvāk pie nožogojuma. Ivars un viņa pārstāvis lūdza atcelt lēmumu par izbeigšanu un atjaunot izmeklēšanu visu versiju pārbaudei. Prokuratūra atteica šim lūgumam.
Ivars sudzējās Ģenerālprokuratūrā. Viņš uztur savu viedokli par fotogrāfijas neesamību lietas materiālos, kuru viņš sākotnēji redzēja kopā ar citiem lietas materiāliem. Fotogrāfijā bija atspoguļotas BMW riepu pēdas uz ceļa, kas ļautu noteikt kustības trajektoriju. Fotogrāfiju veikusi ar tālruni BMW spēkrata vadītāja. Fotouzņēmumā bija arī pēdas no a/m Volvo stumšanas. Minētais attēls lietas materiālos vēlāk nebija sastopams. Palika tikai citas fotogrāfijas ar neskaidru attēla kvalitāti. Lietā nav vērtēta mediķu sniegtās palīdzības kvalitāte, kuras dēļ Matīss varbūt neizdzīvoja. Pirmie notikuma vietā ieradās VUGD darbinieki, kuri nefiksēja stāvokli, bet nobīdīja BMW spēkratu, lai atbrīvotu brauktuvi. Tādā veidā kļuva apgrūtinoši iegūt svarigus pierādījumus.
Policija ieradās 50 minūtes pēc izsaukuma saņemšanas. Lai gan noteikumi nosaka ierašanās laika limitu 25 minūšu robežās. Pirms policijas ierašanās notika ceļa seguma tīrīšana. Tādā veidā vēl vairāk tika iznīcināti notikuma vietā esošie pierādījumi. Apdrošinātāji apstiprināja, ka BMW vienas riepas protektora dziļums neatbilst minimālām prasībām, attiecīgi arī lietošanai ceļu satiksmē. Turpretī Volvo pirms dažām dienām izgāja tehnisko apskati bez aizrādījumiem. Aizdomas par pierādījumu viltošanu izaraisa BMW nenogādāšana uz policiju.
Kāds ir iznākums? No Ģenerālprokuratūras tika saņemta atbilde, ka sūdzība netiks izskatīta pēc būtības, jo Ivars Priednieks jau ir izmantojis savas procesuālās pārsūdzības tiesības un no tā brīža nav konstatēti jaunatklāti apstākļi. Kas attiecas uz pierādījumu neiekļaušanu lietas materiālos, tika piedāvāts vērsties ar sūdzību pie Valsts policijas. Iekšlietu un Tieslietu ministriju atbildes arī bija vispārīgas, bez konkrēta risinājuma. Informācija tika sniegta arī IeM Iekšējās drošības birojam, kurš turpina savas resoriskās darbības. Ivars aicina interesentus sūtīt viņam informāciju par šo negadījumu uz ivarspriednieks@inbox.lv
Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētājs atbildot uz avīzes jautājumu pauda, ka Kriminālistika – ir zinātne par pierādījumu iegūšanas tehniskiem līdzekļiem un taktiskiem paņēmieniem, kuru kopums veido metodiku. Dotajā gadījumā ir saskatāmas atkāpes no metodikas. Sākotnēji bija nepieciešams iegūt informāciju no visām nepieciešamām ekspertīzēm un tikai tad sākt uzdot jautājumus notikuma dalībniekiem, nevis vadīties no sākotnējiem pratināšanas rezultātiem. Klātesošo liecības ir atkarīgas no subjektīvas attieksmes pret notikumu. Jāņem vērā, ka dalībnieki pakāpeniski sāks aizmirst atsevišķas būtiskas notikuma detaļas. Sniegtās liecības pieder pie “ideālo” pēdu veida, kuras nepieciešams salīdzināt ar citām materiālām pēdām, tādā veidā konstatējot atbilstības vai nesakritības.
Pieredze kriminālizmeklēšanas iestādēs norāda uz to, ka daži kolēģi izmeklēšanas gaitā sliecas ņemt vērā tikai to informāciju, kura norāda uz bojā gājušo personu kā uz notikuma izraisītāju, jo tad ir iespēja ātrāk tikt vaļā no sarežģītas lietas.
…Info avots: https://juristiem.wordpress.com/2017/10/12/avarija-ar-letalu-iznakumu-kurs-vainigs/