Aicina IZM novērst nevienlīdzīgu konkurenci profesionālajā tālākizglītībā

Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācija (PPIA), kas pārstāv vairāk nekā 50 biedru un sadarbības partneru, aicina valdību novērst pašreizējo privātās izglītības iestādes klaji diskriminējošo situāciju profesionālajā tālākizglītībā un grozīt Ministru kabineta noteikumus Nr. 474, kas nenodrošina godīgu konkurenci un rada nepamatotas priekšrocības vienai izglītības iestāžu grupai.
MK noteikumi, kas tika pieņemti šā gada jūnijā, nosaka, ka Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbības līgumus par profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanu un par profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu turpmāk prioritāri slēgs ar valsts un pašvaldību dibinātām profesionālās izglītības iestādēm.
“Tas nozīmē, ka privātās profesionālās izglītības iestādes, pat neiedziļinoties pakalpojumu kvalitātē, tiek izstumtas no subsidēto profesionālās izglītības pakalpojumu tirgus, bet valsts un pašvaldību dibinātām iestādēm tiek radītas nepamatotas priekšrocības. Protams, ka šāda kārtība samazinās apmācību kvalitāti un lielākie zaudētāji būs apmācāmie,” secina PPIA direktore Ruta Jumtiņa.
MK noteikumus ir izvērtējusi Konkurences padome (KP), kuras secinājums ir viennozīmīgs: “KP ieskatā šāds regulējums rada nepamatotas priekšrocības valsts un pašvaldību dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm līgumu slēgšanai par profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas īstenošanu, tādējādi diskriminējot privātās profesionālās izglītības iestādes.” KP arī norāda, ka ieviestā “prioritizācijas sistēma potenciālajiem sadarbības partneriem nepamatoti ierobežo konkurenci”.
KP Izglītības un zinātnes ministrijai nosūtītajā vēstulē ir aicinājusi pārskatīt regulējumu un novērst radītos nevienlīdzīgos konkurences apstākļus starp privāto un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēm.
Satraukumu par konkurences ierobežojumiem un atbalstu PPIA pozīcijai ir paudušas arī darba devēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, kas aicina ministriju rīkoties izlēmīgi un novērst nepamatotos ierobežojumus.
Diemžēl IZM reakcija līdz šim ir aprobežojusies ar klasisku atrakstīšanos, neatbildot pēc būtības, bet vispārējās frāzēs skaidrojot, cik ļoti ministrija rūpējas par izglītību. Līdzīgu pozīciju ir ieņēmusi arī Ekonomikas ministrija, kurai gan vajadzētu īpaši uztraukties par to, kāda būs apmācību kvalitāte un cik kvalificēti strādājošie atgriezīsies darba tirgū.
“Man ir ļoti žēl, ka ministrijas izliekas nesaprotam problēmas būtību un atsakās ņemt vērā Konkurences padomes, kas ir kompetenta iestāde ar augstu reputāciju, norādījumus. Apstāklis, ka, piemēram, atsevišķās iestādēs ieguldīti ES līdzekļi, kam tagad nav atdeves, nevar kļūt par attaisnojumu tam, lai ar šādu iestādi slēgtu līgumu par pakalpojumiem, privātās izglītības iestādes nosūtot gaidīt rindas galā. Arī privātās iestādes kvalitātes uzlabošanā nemitīgi investē līdzekļus, turklāt pašu nopelnītos, nevis no ES vai valsts budžeta saņemtos. Mēs vērsīsimies pie valdības ar lūgumu mainīt šo un konkurenci ierobežojošo situāciju, kā arī izmantosim visus līdzekļus, lai panāktu taisnīgus un vienādus “spēles noteikumus” visiem,” uzsver R.Jumtiņa.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/A790EA02-206E-4CEC-83A4-1F55E26E451A/