Gudeniekos privāts uzņēmums no pašvaldības zemes pumpē miljoniem vērtu naftu, valstij neko nemaksājot
Rīga, 8.okt., LETA. Kuldīgas novada Gudenieku pagastā privāts uzņēmums no pašvaldībai piederošas zemes dzīlēm septiņu gadu laikā izpumpējis naftu vairāk nekā piecu miljonu eiro vērtībā, taču ne valsts, ne pašvaldība nekādu finansiālu labumu no tā nav saņēmusi, jo naftas pumpēšana oficiāli skaitās tikai izpēte, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Vispirms Gudenieku pagastā naftas ieguves iespējas esot pētījis miljonāra Pētera Šmidres uzņēmums “Alīna”, bet 2009.gadā viņš biznesu nodevis saviem partneriem. Zemes nomas līgumā ar pašvaldību iestājusies “Baltic Oil Assets”, bet licence nodota Sigitai Poželaitei-Šavļugai piederošai SIA “Baltic Oil Management”.
Atsaucoties uz Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu, raidījums vēstīja, ka “Baltic Oil Management” ienākumi no ogļūdeņražu pārdošanas pērn bija 750 000 eiro, aizpērn – tuvu pie miljona eiro, bet 2014 gadā – 1,2 miljoni eiro. Pēdējos divos gados gan uzņēmums strādājis ar zaudējumiem.
VK atklājusi, ka naftas ieguves bizness no valsts saņēmis iespaidīgu pretimnākšanu, bet prasības uzņēmumam ir bijušas minimālas. No 2000.gada bijuši spēkā noteikumi, ka par izpumpēto naftu valstij jāsaņem 2-12% no tās vērtības, bet 2009.gadā Ekonomikas ministrija sagatavojusi un valdība pieņēmusi noteikumus, kuru rezultātā Gudenieku naftas pumpētājiem valsts nodeva nav jāmaksā. Šādā veidā valsts neesot ieguvusi 133 000 eiro.
“Baltic Oil Management” īpašniece Poželaite-Šavļuga raidījumam apgalvoja, ka viņas uzņēmums nodarbojas ar ogļūdeņražu izpēti un patlaban notiek eksperimentālā izpētes stadija.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa gan pauda neizpratni, kā tik ilgi var pētīt naftas iegūšanas iespējas vienā vietā. “Mēs jau laimīgi esam nodzīvojuši līdz 2017.gadam. Vai kādā mirklī tas jau netransformējās kā tīri ogļūdeņražu ieguves darbība?” retoriski vaicāja Krūmiņa.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) raidījumam pastāstīja, ka pagājušā gadā ar nozari par šo jautājumu ticis diskutēts, taču nozares pārstāvji apliecinājuši, ka rūpnieciskā apjomā izrakteņa ieguve nenotiek. “Tā ka nav tā produkta ko aplikt ar dabas resursa nodokli,” pārliecināts Gerhards.
Tikmēr ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) raidījumam atzina, – situācija, ka privāts uzņēmums izpētes aizsegā vairākus gadus var pumpēt naftu, nemaksājot par to nodokļus, nav pareiza. “Tad, ja saliekam to visu pēc kārtas, tad ir iebalsotas diezgan dīvainas kombinācijas, kurās nav jāmaksā īsti ne ienākuma nodoklis ne arī dabas nodoklis.”
Ašeradens pastāstīja, ka patlaban tiek izstrādāti normatīvo aktu grozījumu projekti, lai minēto problēmu atrisinātu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3B7A045A-6616-4AE6-852C-D7C04E3C8530/
“Baltic Oil Management”: VK apgalvojumi par neatbilstošu ogļūdeņražu ieguvi Gudeniekos ir aplami
Rīga, 10.okt., LETA. Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā paustie apgalvojumi par nepilnībām un pārkāpumiem saistībā ar ogļūdeņražu izpētes un ieguves projektu Gudenieku pagastā ir nepilnīgi un aplami, aģentūrai LETA pavēstīja SIA “Baltic Oil Managemen” (BOM) ģenerāldirektore Sigita Poželaite-Šavļuga.
Viņa sacīja, ka VK ziņojuma saturs, kas bija par pamatu 8.oktobra TV3 raidījumam “Nekā personīga”, sniedzot neprecīzu un sagrozītu informāciju par BOM īstenoto ilgtermiņa projektu un liekot apšaubīt VK spēju objektīvi veikt savu darbu.
“Nevar piekrist, ka Kuldīgas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā kopš 2010.gada neatbilstoši normatīvo aktu prasībām notiek nepieteikta ogļūdeņražu (jēlnaftas) ieguve un pašvaldība nav saņēmusi ienākumus no naftas ieguves. Pašvaldībai ir veikti avansa maksājumi par nākotnes ieguvi, zemes nomas maksājumi u.c. Ziņojumā uzskaitītie miljoni liek šaubīties par VK kompetenci grāmatvedības jautājumos. Kāpēc nav publiskoti dati par zaudējumiem, veiktajiem ieguldījumiem? Šie cipari netiek uzrādīti, kas liek šaubīties par VK atklājumu patiesajiem mērķiem,” klāstīja Poželaite-Šavļuga.
Pēc viņas teiktā, VK nav izpratusi izpētes darbu raksturu, nav vērtējusi tiesisko regulējumu, kāds ir noteikts ogļūdeņražu izpētei un ieguvei.
“Apgalvojums, ka kopš 2010.gada notiek nepieteikta ogļūdeņražu ieguve, ir pretrunā ar normatīvo regulējumu, licences noteikumiem un BOM faktiski paveiktajiem darbiem. VK būtu jāzina, ka viens no ogļūdeņražu ieguves priekšnoteikumiem ir minimālās programmas izpilde, kas ir noteikta kā obligāta un paredz tostarp arī urbumu izveidošanu, eksperimentālo ieguvi, datu nodošanu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, kā arī Ekonomikas ministrijas apstiprinājumu ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas darbu sākšanai. Programmas izpilde notikusi par BOM līdzekļiem,” skaidroja uzņēmuma vadītāja.
Vienlaikus viņa sacīja, ka eksperimentālā ogļūdeņražu ieguve ir valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrībai labi zināms fakts, arī realizācija ir atspoguļota dokumentāli. Neesot zināms, pēc kādiem kritērijiem VK izdarīja secinājumus par ieņēmumu gūšanu un ignorēja izmaksas programmas izpildei un eksperimentālās ieguves veikšanai.
Poželaite-Šavļuga pauda, ka arī VK ziņojuma sadaļa, kurā runāts par neefektivitāti un nepietiekamu kontroli, ir vērtējama kritiski. “BOM nepārtraukti pārbauda dažādas iestādes. Vēlmi veikt pārbaudi ir izrādījušas pat tās iestādes, kuru kompetencē neietilpst veikt ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu pārbaudi. Pārbaudēs ir konstatēts, ka BOM ievēro vides aizsardzības prasības, regulāri veic monitoringu, uztur ISO 14001 standarta prasības, kas arī ir būtiskākais vides aizsardzības jomā,” klāstīja uzņēmuma ģenerāldirektore.
Tāpat, pēc viņas teiktā, aicinājums ieviest valsts nodevu par ogļūdeņražu ieguvi pašvaldību un privātajos īpašumos skan neprofesionāli. “Nav zināms, kas ir šīs idejas autors, bet šķiet, ka vēlme pēc sensācijas ir bijusi VK ziņojuma pamatā. Nav vērtēti tie nodokļi, kurus maksā BOM, kā arī svarīgi sociālie un ekonomiskie aspekti. VK nav pamanījusi plašo, gadiem ilgušo diskusiju ogļūdeņražu ieguves jomā, kā rezultātā netika noteikta valsts nodeva ogļūdeņražu ieguvei pašvaldību un privātajos īpašumos, jo nodoklis nevarot būt piemērots dubultā apmērā. Diskusijā tika ņemta vērā to valstu pieredze, kurās minētajā jomā uzņēmēji strādā daudzus gadu desmitus,” skaidroja Poželaite-Šavļuga.
Vienlaikus BOM vērš uzmanību, ka līdz šim ir vienīgais reāli strādājošais uzņēmums nozarē. “Neskatoties uz to, ka ir izdotas licences darbam gan sauszemē, gan jūrā, darbība tomēr nenotiek. Kāpēc? Tiek minēts, ka, neskatoties uz regulāriem skaļiem valstsvīru paziņojumiem par nepieciešamo tautsaimniecības atbalstu, ierēdņu aparāta gatavoto politiku un pamatnostādnēm, reģionu atbalstu, birokrātijas un nejēdzību mazināšanu, procedūru nedublēšanu, investīciju piesaisti, realitātē notiek tieši pretējais. Bez tam normatīvo aktu mainīgais regulējums ilgtermiņā strādājošai nozarei un dubulta nodokļa piemērošanas izskatīšana varētu būt galvenie iemesli, kas attur investorus veikt ievērojamus ieguldījumus Latvijā,” klāstīja kompānijas vadītāja.
Kā ziņots, TV3 raidījums “Nekā Personīga” vēstījis, ka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā privāts uzņēmums no pašvaldībai piederošas zemes dzīlēm septiņu gadu laikā izpumpējis naftu vairāk nekā piecu miljonu eiro vērtībā, taču ne valsts, ne pašvaldība nekādu finansiālu labumu no tā nav saņēmusi.
Vispirms Gudenieku pagastā naftas ieguves iespējas esot pētījis miljonāra Pētera Šmidres uzņēmums “Alīna”, bet 2009.gadā viņš biznesu nodevis saviem partneriem. Zemes nomas līgumā ar pašvaldību iestājusies “Baltic Oil Assets”, bet licence nodota Poželaitei-Šavļugai piederošam BOM
Atsaucoties uz VK revīzijas ziņojumu, raidījums vēstīja, ka “Baltic Oil Management” ienākumi no ogļūdeņražu pārdošanas pērn bija 750 000 eiro, aizpērn – tuvu pie miljona eiro, bet 2014 gadā – 1,2 miljoni eiro. Pēdējos divos gados gan uzņēmums strādājis ar zaudējumiem.
VK atklājusi, ka naftas ieguves bizness no valsts saņēmis iespaidīgu pretimnākšanu, bet prasības uzņēmumam ir bijušas minimālas. No 2000.gada bijuši spēkā noteikumi, ka par izpumpēto naftu valstij jāsaņem 2-12% no tās vērtības, bet 2009.gadā Ekonomikas ministrija sagatavojusi un valdība pieņēmusi noteikumus, kuru rezultātā Gudenieku naftas pumpētājiem valsts nodeva nav jāmaksā. Šādā veidā valsts neesot ieguvusi 133 000 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2F7DD1B2-9755-4A19-AFEB-179B9B61467D/
