Pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā
Rīga, 6.okt., LETA. 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Kā šodien preses konferencē sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), runājot par sabiedrības dzīves līmeni, to nedrīkst skatīt tikai tautsaimniecības attīstības perspektīvā – ir jāpievērš uzmanība arī sabiedrības saliedētībai un integrācijai.
“Integrētas sabiedrības priekšnoteikums ir dzīve vienā informatīvajā telpā,” uzsvēra Šadurskis, atgādinot, ka vēl 2004.gadā tika nostiprināts bilingvālās izglītības princips. Taču, neskatoties uz vērā ņemamiem pozitīvajiem rezultātiem, 22% mazākumtautību jauniešu valodas prasmes aizvien ir vai nu pamatprasmes līmenī, vai arī prasmes ir vājas, vai to nav nemaz, atzina ministrs.
“Mums ir svarīgs katrs jaunietis. Mēs nevaram atļauties atstāt kādu ārpus redzesloka,” pauda politiķis. Viņš uzsvēra, ka informatīvās telpas nošķirtības problēmas pagaidām nav atrisinātas, taču pašreizējā situācija nosaka, ka katram jaunietim ir jāspēj nodrošināt ne tikai zināšanas, bet arī vērtību kopums.
Šadurskis atgādināja, ka sabiedriskai apspriešanai nodots jaunā mācību satura projekts, kur nopietna uzmanība pievērsta valsts valodas apguvei. Ministrs pauda, ka jādomā par vienotu vēstures izpratni, valstiskuma apziņu, kā arī vienotu informatīvo telpu, taču šī joma ir Kultūras ministrijas pārziņā, līdz ar to Šadurska ieskatā “valdībai jādarbojas saliedēti, lai risinātu lielos mērķus”.
Politiķis stāstīja, ka esošā valdība tika veidota daudzu reformu īstenošanai. “Strādājot pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdības deklarācijas izveides, “Vienotības” priekšlikums bija par nepieciešamību izstrādāt vienotu mācību standartu, kā arī pāreju uz mācībām latviešu valodā vispārējās izglītības iestādēs,” pauda Šadurskis.
Ministrs atgādināja, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau virzījusi un valdība, kā arī Saeima apstiprinājusi virkni noteikumu un likumu grozījumu, kuru mērķis ir veicināt sabiedrības saliedētību.
Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija plāno vairākus soļus valsts sabiedrības integrācijas un valsts valodas jomā līdz 2024.gadam.
Nākamajā mācību gadā pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, plānots sākt jaunā izglītības standarta ieviešanu, kas, pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi sākt sākumskolas izglītību latviešu valodā.
Vēl pēc gada, 2019./2020.mācību gadā, 9.klases centralizētie valsts pārbaudījuma darbi plānoti tikai latviešu valodā. Tāpat pēc diviem gadiem 7.klasē plānota pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā.
Savukārt jau no 2020./2021.mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā ieplānots visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Šadurskis solīja, ka ikviens rosinājums tiks izdiskutēts un izsvērts. Reformas plānots monitorēt un izvērtēt 2021.-2023.gadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C8FE0-C248-6CB5-EAA2-79B243FC501C/
Izglītības komisijas vadītājs: Pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā pašlaik nav iespējams
Rīga, 5.okt., LETA. Pašlaik Latvijā pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā nav iespējams, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda jaunais Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (V).
Pēc Adamoviča domām, noteikti ir jāsaglabā bilingvālās izglītības programmas – ne tikai krievu, bet arī poļu, baltkrievu un citās mazākumtautību valodās. Bilingvālajās skolās jau jaunākajās klasēs bērni labi saprot un runā latviešu valodā. Pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā ir iespējams, taču, ja tas tiks uzspiests, pēc Adamoviča domām, būs pretreakcija.
Bilingvālās programmas ir jāsaglabā, iespējams, to skaits un apjoms ir jāsamazina, bet pilnībā bez mazākumtautību skolām un programmām Latvijā neiztikt, ņemot vērā nacionālo sastāvu, sacīja politiķis.
Adamovičs uzskata, ka ir atbalstāms Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājums, ka 12.klases audzēkņi jau nākamgad, bet pēc trim gadiem arī 9.klašu beidzēji kārtos izlaiduma eksāmenus tikai latviešu valodā. “Tas ir labs motīvs jauniešiem pilnīgāk apgūt latviešu valodu. Savukārt pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā nav iespējams. Vairāk ir jāstrādā ar mazākumtautību skolu pedagogiem. Jāraugās, lai viņi būtu lojāli Latvijai, lai izmantotu valsts valodu gan savstarpējā saziņā, gan darbā ar audzēkņiem,” uzsver Izglītības komisijas vadītājs.
Visa intervija ar Adamoviču lasāma aģentūras LETA mājaslapas sadaļā LETA+:
http://www.leta.lv/plus/133C8FB6-C54A-197A-EBBB-41124BF56574/
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/310464E2-9BCE-4813-A9D9-520BDFE181B4/
Daļa koalīcijas atbalstoša par virzību uz izglītību latviešu valodā, tomēr par daudziem jautājumiem vēl jādiskutē
Rīga, 6.okt., LETA. Daļa no koalīcijas pauž atbalstošu pozīciju par virzību uz mācībām skolās valsts valodā, tomēr par daudziem jautājumiem vēl būs jādiskutē, aģentūrai LETA norādīja politiķi.
Saskaņā ar “Vienotības” vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas plāniem 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Kā šodien preses konferencē sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), runājot par sabiedrības dzīves līmeni, to nedrīkst skatīt tikai tautsaimniecības attīstības perspektīvā – ir jāpievērš uzmanība arī sabiedrības saliedētībai un integrācijai.
“Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis aģentūrai LETA pastāstīja, ka partijas valde ir pārrunājusi iespējamo ceļa karti pārejai uz izglītību valsts valodā. Ķirsis uzvēra, ka tas būtu jādara pakāpeniski, tāpēc izglītības ministra piedāvājums ir atbalstāms. Vienlaikus šādas izmaiņas ļautu vēlāk atgriezties pie jautājuma par iespēju pārtraukt nepilsoņu statusa piešķiršanu bērniem, teica politiķis.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka Šadurska piedāvājums nav pretrunā ar nacionālās apvienības piedāvātajiem likuma grozījumiem par pāreju uz izglītību valsts valodā. VL-TB/LNNK piedāvā koalīcijai pirmdien pārrunāt likuma grozījumus, kas paredzētu izglītību valsts valodā ar deleģējumu valdībai noteikt konkrētu kārtību un grafiku šīm izmaiņām.
Lai arī Šadurskis nācis klājā ar piedāvājumu par turpmākiem soļiem šajā jautājumā, VL-TB/LNNK vēlētos nostiprināt Izglītības likumā to, ka izglītībai jābūt valsts valodā, akcentēja Dzintars.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdei vēl būs jālemj par nostāju saistībā ar nacionālās apvienības iniciatīvu pāriet uz mācībām skolās valsts valodā, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Politiķis akcentēja, ka šis ir būtisks jautājums valstij, tāpēc politiskā spēka pozīciju būtu jāformulē valdei. Brigmanis piebilda, ka nepaudīs arī savu personīgo viedokli. ZZS pēc nacionālās apvienības izmaiņu piedāvājuma saņemšanas ar to iepazīsies, tāpat Zaļo un zemnieku savienība vēlēsies uzzināt Šadurska nostāju šajā jautājumā.
Kā ziņots, VL-TB/LNNK 9.oktobrī aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, aģentūru informēja apvienības pārstāve Sanita Dika-Bokmeldere.
“Nav pieļaujams, ka 27 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Satversmes ieraksts par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu netiek ievērots Latvijas izglītības sistēmā. Skolēni joprojām tiek mācīti pēc padomju laiku parauga – divās valodās, divās slēgtās sistēmās un no dažādām mācību grāmatām,” teikts apvienības līdzpriekšsēdētāja Dzintara paziņojumā.
Nacionālā apvienība ir sagatavojusi grozījumus Izglītības likumā, kas neļaušot noraidīt ideju, atrunājoties ar nepieņemamu metodiku vai termiņiem. Partija pirmdien koalīcijas partneriem piedāvās likumā ierakstīt mērķi – mācības valsts un pašvaldību skolās notiek latviski, savukārt noteikt kārtību, kad un kā šis mērķis tiek īstenots, likums uzdotu Ministru kabinetam.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1B6C834E-41B1-4977-9394-802255D6A43B/
Latvijas Krievu savienība: Ieceri vispārizglītojošos mācību priekšmetus pasniegt tikai latviešu valodā nevar uztvert nopietni
Rīga, 6.okt., LETA. Ieceri vispārizglītojošos mācību priekšmetus vidusskolās pasniegt tikai latviešu valodā nevar uztvert nopietni, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) ir paziņojis, ka no 2020.gada vispārizglītojošos mācību priekšmetus vidusskolās plānots pasniegt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
LKS līdzpriekšsēdētājs aģentūrai LETA norādīja, – kamēr šim priekšlikumam nav izstrādāts reāls likumprojekts, tāds paziņojums nevar tikt uztverts nopietni. Viņaprāt, ir sācies pirmsvēlēšanu laiks, kurā cīņas starp valdošajām partijām būs spraigas, un tās savlaicīgi mēģina piesaistīt vēlētāju uzmanību. “No vienas puses ir Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) ar saviem priekšlikumiem, no otras – Šadurskis. Ja šādi paziņojumi būtu pēc vēlēšanām – mūsu noskaņojums būtu pavisam citādāks,” skaidroja Mitrofanovs.
LKS tagad vēros, kādas attiecības kopumā valdīs starp partijām šajā jautājumā, jo pagaidām runu par šādu izmaiņu ieviešanu vispārizglītojošo mācību priekšmetu pasniegšanas procesā nav ne no vienas citas partijas. Kamēr nav saņemti reāli likumprojekti, kuros būtu skaidri norādīts, kad un kā tieši izmaiņas izglītības sistēmā paredzēts ieviest, asi protesti no savienības puses nesekos.
“Ja tiks izstrādāts atbilstošais likumprojekts – notiks kopienas mobilizēšana un noteikti sekos atbildes reakcija,” norādīja LKS priekšsēdis. Tāpat viņi neizslēdzot iespēju protestēt arī tad, ja šādi provokatīvi paziņojumi kļūs arvien biežāki.
Kā ziņots, patlaban Izglītības un zinātnes ministrija plāno vairākus soļus valsts sabiedrības integrācijas un valsts valodas jomā līdz 2024.gadam.
Nākamajā mācību gadā pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, plānots sākt jaunā izglītības standarta ieviešanu, kas, pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi sākt sākumskolas izglītību latviešu valodā.
Vēl pēc gada, 2019./2020.mācību gadā, 9.klases centralizētie valsts pārbaudījuma darbi plānoti tikai latviešu valodā. Tāpat pēc diviem gadiem 7.klasē plānota pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā.
Savukārt jau no 2020./2021.mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā ieplānots visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2E469800-FC12-4BD5-9E9D-1E43B6F4E27A/
“Saskaņa”: Par valodas jautājumu skolās nepieciešamas profesionāļu diskusijas
Rīga, 6.okt., LETA. Visiem skolēniem ir tekoši jārunā latviski, taču, kā līdz tam nonākt, tas ir profesionāļu diskusijas jautājums, aģentūrai LETA sacīja “Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
Urbanovičs pagaidām nevēlējās komentēt izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) priekšlikumu pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīt tikai latviešu valodā, norādot, ka ir izskanējuši dažādi priekšlikumi. Piemēram, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (V) un izglītības un zinātnes ministrs pauduši dažādus viedokļus, norādīja Urbanovičs, uzsverot, ka gribētu redzēt konkrētu dokumentu, lai to komentētu.
Taujāts par nostāju attiecībā uz mācībām latviešu valodā, Urbanovičs teica, ka visiem skolēniem tekoši jārunā latviski, taču, kā līdz tam nonākt, tas ir profesionāļu diskusijas jautājums.
Savukārt partijas “No sirds Latvijai” (NSL) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba aģentūrai LETA norādīja, ka atbalsta šādu priekšlikumu nevis lozunga veidā, bet tad, ja paralēli tiek parādīta arī izpratne par vides sagatavošanas nepieciešamību, piemēram, pedagogu apmācīšanu.
“Svarīgi, lai ir redzams, ka šis priekšlikums tiek sagatavots organiski, nevis pieņemts mākslīgi, un ka Izglītības un zinātnes ministrija to saprot un nodrošina visu kopā. Ir svarīgi spēt parādīt, ka pedagogi būtu tam gatavi un visa vide ir tam sagatavota. Nav šaubu, ka Latvijā visiem ir jādzīvo vienā informatīvajā telpā,” skaidroja Sudraba.
Ja tiktu parādīta vēlme sagatavot vidi un vēlme nodrošināt izglītību visiem bērniem labā un vienādā kvalitātē, nevienam nebūtu pretestība, pauda Sudraba. Bažas vecākos rastos brīdī, ja pedagogu līmenis nebūtu pietiekami augsts, lai pasniegtu priekšmetus latviešu valodā, tādējādi viņu bērns varētu būt apdalīts un mazāk konkurētspējīgs, sacīja politiķe.
Viņa piebilda, ka vides sagatavošanai jāsākas ar iespēju absolūti visiem bērnudārzu apmeklēt latviešu valodā, kā arī personāla nodrošināšanu pietiekamā skaitā. “Nav pretestība mācīties latviešu valodā, vienkārši vecāki vēlas, lai bērni iegūst kvalitatīvu izglītību un ir vienādi konkurētspējīgi. Viņus uztrauc tikai tas, ja nav sagatavota vide un kaut kas tiek uzspiests,” pārliecināta Sudraba.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga aģentūrai LETA sacīja, ka šonedēļ partija izveidojusi darba grupu attiecībā uz izglītības jautājumiem un visi viedokļi attiecībā uz šiem jautājumiem tiks formulēti frakcijas sēdēs, kur par šo un citiem ar izglītību saistītiem priekšlikumiem sāks runāt nākamnedēļ. “Par šo konkrēto jautājumu vēl nav runāts, tādēļ nevaru šobrīd pateikt konkrētu viedokli,” piebilda Kleinberga.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B5C4E623-F0EE-4647-A003-B0B1399BB2DF/
Politologi: Prokrieviskie aktīvisti priekšvēlēšanu kampaņās var vērsties pret ieceri vidusskolās mācīt latviešu valodā
Rīga, 7.okt., LETA. Prokrieviskie aktīvisti priekšvēlēšanu kampaņās var izmantot iespēju vērsties pret ieceri vispārizglītojošajās vidusskolās vispārizglītojošos priekšmetus mācīt latviešu valodā, aģentūrai LETA pieļāva aptaujātie politologi.
Sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis sacīja, ka izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) priekšlikums par vispārizglītojošo mācību priekšmetu apguvi vidusskolās tikai latviešu valodā ir saprātīgs solis, ņemot vērā Latvijā dzīvojošo jauniešu īpatsvaru, kuriem valodas nezināšanas dēļ būtiski samazinās iespējas darba tirgū.
Vienlaikus viņš pieļāva, ka prokrieviskie aktīvisti priekšvēlēšanu kampaņās var izmantot iespēju vērsties pret šo ieceri. “Prokrieviskajiem spēkiem priekšvēlēšanu laikā šis priekšlikums ir kā “medus maize”. Nebrīnīšos, ka viņi izmantos šo tēmu savā priekšvēlēšnau kampaņā un maksimāli mēģinās pierādīt krievvalodīgo iedzīvotāju interešu pārkāpšanu,” sacīja Rajevskis. Lai gan kopš iepriekšējām reformām saistībā ar pāreju uz mācībām latviešu valodā ir pagājis ilgs laiks un jauniešu skaits, kuri nezina latviešu valodu, ir sarucis, emocijas var ņemt virsroku arī sabiedrībā, viņš teica.
Politologs gan domā, ka valdošā koalīcija minēto Šadurska priekšlikumu atbalstīs. “Kučinskis parāda ļoti pragmatisku nostāju pret lietām un šis ir pragmatisks jautājums – mēs runājam par vairāk nekā 20% no kopējā jauniešu skaita, kuru konkurētspēja Latvijā ir ierobežota, jo viņi nezina valodu,” teica politologs, piebilstot, ka, problēmu nerisinot, palielinās depopulācijas risks, jo šie jaunieši var emigrēt darba meklējumos uz citām valstīm.
Tikmēr politologs Jānis Ikstens aģentūrai LETA atzina, ka centralizēto eksāmenu rezultāti ir pierādījums tam, ka krievvalodīgajās skolās latviešu valodas zināšanas ir būtiski zemākas nekā citviet, līdz ar to iespējami savlaicīgai pārejai uz mācībām valsts valodā ir pamats.
Viņš arī neizslēdza, ka atsevišķi politiskie spēki izmantos Šadurska priekšlikumu savās priekšvēlēšanu aģitācijās, tomēr tas nav pamats, lai atkāptos no šīs ieceres virzīšanas. “Protams, ka būs neapmierinātie, un joprojām būs tie, kas gribēs krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā, bet Latvijai kā valstij un sabiedrībai ir savas intereses. Galu galā jāatceras sabiedrības integrācijas pamtnostādnes 2012.-2018.gadam, kur tiek runāts par to, ka valoda ir integrētās sabiedrības pamats,” uzsvēra politologs.
Ikstens atturējās prognozēt, vai koalīcija šo ideju atbalstīs.
Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) piektdien, 6.oktobrī, preses konferencē paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Šadurskis atgādināja, ka sabiedriskai apspriešanai nodots jaunā mācību satura projekts, kur nopietna uzmanība pievērsta valsts valodas apguvei. Ministrs pauda, ka jādomā par vienotu vēstures izpratni, valstiskuma apziņu, kā arī vienotu informatīvo telpu, taču šī joma ir Kultūras ministrijas pārziņā, līdz ar to Šadurska ieskatā “valdībai jādarbojas saliedēti, lai risinātu lielos mērķus”.
Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija plāno vairākus soļus valsts sabiedrības integrācijas un valsts valodas jomā līdz 2024.gadam. Šadurskis solīja, ka ikviens rosinājums tiks izdiskutēts un izsvērts. Reformas plānots monitorēt un izvērtēt 2021.-2023.gadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C8FF1-E877-B218-31F3-502FD870049A/
Trešo pasaules diktātu latviešu valodā rakstījuši apmēram 600 cilvēki tiešsaistē un 250 klātienē
Rīga, 7.okt., LETA. Šodien III pasaules diktātu latviešu valodā rakstījuši gandrīz 600 cilvēku tiešsaistē un apmēram 250 klātienē, aģentūrai LETA pastāstīja organizatoru pārstāve Olga Sukonnikova.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pērn diktātu tiešsaistē rakstīja 538 cilvēki, bet klātienē – 249. Līdz ar to šogad aktivitāte bijusi lielāka.
Pēc Sukonnikovas teiktā, III pasaules diktātu latviešu valodā rezultāti būs zināmi mēneša laikā, un, tiklīdz tie tiks apkopoti, organizatori tos publiskos.
Pagaidām neesot zināms, kāds bijis diktāta rakstītāju ģeogrāfiskais sadalījums pa valstīm.
Labāko rezultātu ieguvēji tiks apbalvoti ar grāmatām no Jāņa Rozes grāmatnīcas, savukārt Jaunais Rīgas teātris labākajiem rakstītājiem no Rīgas dāvinās biļetes uz teātra izrādēm.
LETA jau vēstīja, ka šodien interesenti pulcējās Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Jēkabpilī un Rēzeknē, lai kopā klātienē rakstītu III pasaules diktātu latviešu valodā. Diktātu varēja rakstīt arī tiešsaistē savos datoros, apmeklējot vietni “raksti.org”.
Diktāts visās pilsētās un valstīs notika vienlaikus, un to varēja rakstīt ar savu vārdu vai anonīmi. Savu izlaboto darbu katrs dalībnieks saņems individuāli un atzīmes netiks liktas.
Šogad diktāts notika jau trešo gadu pēc kārtas.
Diktāta tekstu šogad radīja rakstnieks Nils Sakss, un Rīgā to lasīja aktrise Guna Zariņa tiešraidē no Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes, bet ārpus Rīgas – Liepājas latviešu valodas un literatūras skolotājas Līga Kalugina, Līga Šilova un Antra Zomerfelde, Daugavpils Universitātes Latviešu literatūras un kultūras katedras vadītāja, filoloģijas doktore Rudīte Rinkeviča, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes lektore Baiba Egle, Rēzeknes teātra “Joriks” latviešu teātra trupas aktieris Kārlis Tols, prozaiķe Anna Skaidrīte Gailīte, Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C8FF1-D855-EFD7-7EDB-180CB8722DD0/
Koalīcijas sēdē varētu apspriest jautājumus par valodas reformu izglītībā
Rīga, 9.okt., LETA. Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē šodien plkst.14.30 varētu tikt apspriesti jautājumi par latviešu valodas lietojumu izglītības iestādēs.
Piektdien nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņojumā medijiem vēstīja, ka šodien aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.
“Nav pieļaujams, ka 27 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Satversmes ieraksts par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu netiek ievērots Latvijas izglītības sistēmā. Skolēni joprojām tiek mācīti pēc padomju laiku parauga – divās valodās, divās slēgtās sistēmās un no dažādām mācību grāmatām,” teikts apvienības līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara paziņojumā.
2010.gadā apvienība rosināja pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, sākot no mazajām klasēm, ar katru gadu latviskojot vienu klašu grupu, bet, apvienībai iekļūstot valdībā, valdības deklarācijā tika panākts ieraksts, ka pāreja uz mācībām valsts valodā jāveic līdz 2018.gadam.
Nacionālā apvienība ir sagatavojusi grozījumus Izglītības likumā, kas neļaušot noraidīt ideju, atrunājoties ar nepieņemamu metodiku vai termiņiem. Partija šodien koalīcijas partneriem piedāvās likumā ierakstīt mērķi – mācības valsts un pašvaldību skolās notiek latviski, savukārt noteikt kārtību, kad un kā šis mērķis tiek īstenots, likums uzdotu Ministru kabinetam.
“Katrai partijai un katram deputātam uz šo jautājumu būs jāatbild gluži kā debašu raidījumā – ar “jā” vai “nē”. Šoreiz iespēja “pacelt abas kartītes” būs liegta,” paziņoja Dzintars.
VL-TB/LNNK, jau skatot jautājumu par nepilsoņu bērniem, draudēja, ka gadījumā, ja Saeima likvidēs iespēju bērnus reģistrēt kā nepilsoņus, partija uzstāšot uz mācību krievu valodā likvidēšanu. Tā kā VL-TB/LNNK ultimāts tika ņemts vērā, partija teicās vismaz uz laiku izglītības valodas jautājumu likt mierā.
Savukārt piektdienas pēcpusdienā preses konferencē izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Politiķis stāstīja, ka esošā valdība tika veidota daudzu reformu īstenošanai. “Strādājot pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdības deklarācijas izveides, “Vienotības” priekšlikums bija par nepieciešamību izstrādāt vienotu mācību standartu, kā arī pāreju uz mācībām latviešu valodā vispārējās izglītības iestādēs,” pauda Šadurskis.
Šadurskis solīja, ka ikviens rosinājums tiks izdiskutēts un izsvērts. Reformas plānots monitorēt un izvērtēt 2021.-2023.gadā.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja, ka šobrīd jau panākta vienošanās par eksāmenu kārtošanu tikai latviešu valodā. Viņaprāt, no sākuma jāīsteno šī iecere, nosakot arī pieņemamu pārejas periodu. “Iet uz vēl kādiem papildus pasākumiem, tas tikai radītu papildu spriedzi sabiedrībā. Ja runā par izglītību un tālāko, domāju, ka tas šobrīd būtu mazliet pārforsēti,” viņš izteicās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2ED8F66B-7C6C-4AF1-9E81-9BBF0BA0B77B/
Koalīcija atbalsta pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā
Rīga, 9.okt., LETA. Valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā, pēc valdošo politisko spēku sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Mēneša laikā izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V) jāsagatavo informatīvais ziņojums un iespējamie likumu grozījumi, par kuriem tiks diskutēts. Ziņojumā jāparāda konkrētie rīcības plāni, uzsvēra premjers. Viņš atgādināja, ka arī valdības deklarācija paredz sagatavot ceļakarti virzībai uz izglītību latviešu valodā.
Koalīcijas sanāksmē savu redzējumu prezentēja Šadurskis, kurš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Tāpat tika izskatīts nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā. VL-TB/LNNK šajā likumā rosina ierakstīt mērķi – mācības valsts un pašvaldību skolās notiek latviski, savukārt noteikt kārtību, kad un kā šis mērķis tiek īstenots, likums uzdotu Ministru kabinetam.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc koalīcijas sanāksmes skaidroja, ka abi ierosinājumi nav pretrunā, tomēr nacionālā apvienība aicinājusi Šadurski uz frakcijas sēdi 25.oktobrī. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, ka nacionālās apvienības piedāvātais mērķis tiks nostiprināts likumā. Ja tas tiks izdarīts, tad nebūs nepieciešams konkurēt un VL-TB/LNNK savu likumprojektu neiesniegs, skaidroja Dzintars.
Vienlaikus viņš uzsvēra, – ja ideja par izglītību valsts valodā nebūs skaidri un nepārprotami iekļauta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) redzējumā, tad VL-TB/LNNK nāks klājā ar savu likumdošanas iniciatīvu. Politiķis uzsvēra, ka pārejai jānotiek visos posmos, proti, nevar mācības latviski paredzēt tikai vidusskolās, bet pārējos posmos šo jautājumu, “atstāt gaisā karājoties”. Pēc Dzintara teiktā, Šadurskis koalīcijas sanāksmē apliecinājis, ka nepieciešama “pilna pāreja” uz mācībām valsts valodā.
“Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norādīja, ka politiskā spēka piedāvājums paredz plašāku integrācijas programmu, kur ir jautājums par izglītību, mediju saturu un citiem jautājumiem. Tikmēr izglītības ministrs piedāvājis “skaidru programmu” par to, kas notiek tuvākajos trīs gados, uzsvēra Ašeradens, piebilstot, ka pamatskolā sākotnēji paredzēts pāriet uz 80% izglītības valsts valodā.
Ašeradens piebilda, ka diskusijas par izmaiņām būtu jāpabeidz šogad, lai tas nepārvērstos par partiju priekšvēlēšanu cīņām. Līdzīgu nostāju pauda arī premjers, uzsverot, ka tas jāpabeidz nākamā gada pirmajā ceturksnī, citādi diskusijas par izmaiņām “pārvērtīsies par vēlēšanu stāstu”.
Raksturojot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nostāju šajā jautājumā, Kučinskis teica, ka politiskais spēka atbalsta “skaidru ceļakarti” pārejai uz latviešu valodu. Šī pāreja jāveic profesionāli, akcentēja premjers. Pārejai uz izglītību valsts valodā jānotiek soli pa solim, gan nodrošinot pedagogu apmācību, “gan visas citas lietas, kas nepieciešamas veiksmīgai sabiedrības integrācijai”, piebilda valdības vadītājs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/27F5911C-DC35-487B-9494-523F863E66B5/
Jelgavas mazākumtautību vidusskolu direktoriem atšķirīgi viedokļi par izglītību tikai valsts valodā
Jelgava, 12.okt., LETA. Jelgavas mazākumtautību vidusskolu direktoriem ir atšķirīgi viedokļi par ieceri pakāpenisku pāriet uz izglītību latviešu valodā, noskaidroja aģentūra LETA.
Jelgavas 6.vidusskolas direktore un latviešu valodas skolotāja Ilze Arbidane uzskata, ka pārejas periods no bilingvālās izglītības uz mācībām valsts valodā varētu būt pietiekams, lai skolēnu spētu uztvert mācību vielu tikai latviski.
“Domāju, ka nebūtu nekādu problēmu,” pauda Arbidane, drīzāk atbalstot ieplānotās pārmaiņas.
Direktore gan neslēpa, ka kādam pedagogam pārmaiņas varētu radīt grūtības, taču viss esot atkarīgs no katra skolotāja gribasspēka apgūt valodu pietiekamā līmenī.
Savukārt Jelgavas 5.vidusskolas direktore un matemātikas skolotāja Natela Seļiščeva pauda, ka jau pašlaik izglītības iestādē ir ļoti labi rezultāti centralizētajos eksāmenos, piemēram, matemātikā, arī eksāmens latviešu valodā pagājušajā gadā ir nokārtots labāk nekā kādā Jelgavas vidusskolā ar latviešu valodu kā mācību valodu.
“Ir jāsaprot, kas ir virsmērķis. Žēl, ka politiskas lietas ir svarīgākas par izglītības kvalitāti, bet politiķi veido šo valsti,” atzina direktore.
Seļiščeva ir pārliecināta, ka vidusskolēni spētu apgūt mācību vielu latviski, taču pamatskolas posmā būtu jāsaglabā bilingvālā apmācība, jo apgūt priekšmetus dzimtajā valodā ir vieglāk, piespiedu mācības latviski var radīt diskomfortu. Turklāt skola piedāvā arī speciālo pamatizglītības mazākumtautību programmu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem, kuriem apgūt vielu latviski kļūtu vēl grūtāk.
“Skolēni sāk runāt latviski, apjēgt, domāt un pakāpeniski pielietot. Nevajadzētu visu mākslīgi sasteidzināt,” aicināja skolas vadītāja, lepojoties, ka daudzi vidusskolas absolventi spēj mācīties Latvijas augstskolās un vēlāk arī turpināt darbu Latvijā, veidojot veiksmīgas karjeras.
Skolas direktore uzskata, ka skolēnu lojalitāti var veidot, rīkojot dažādus pasākumus, ekskursijas, sarunas par vēsturi.
“Mēs dzīvojam Latvijā, mums jāzina latviešu valoda, bet, lai bērni augtu lojāli valstij, viņi nedrīkst justies sliktāk, ja viņiem skolā kaut kas nesanāk valodas nezināšanas dēļ,” valdības ieceri komentēja Seļiščeva.
Jau vēstīts, ka valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Ir izskatīts nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā. VL-TB/LNNK šajā likumā rosina ierakstīt mērķi – mācības valsts un pašvaldību skolās notiek latviski, savukārt noteikt kārtību, kad un kā šis mērķis tiek īstenots, likums uzdotu Ministru kabinetam.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9040-1EF1-D84C-9C13-825BC5666E46/
Pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā
2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Nākamajā mācību gadā pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, plānots sākt jaunā izglītības standarta ieviešanu, kas nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi sākt sākumskolas izglītību latviešu valodā. Savukārt jau no 2020./2021.mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā ieplānots visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus pasniegt latviešu valodā. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) solīja, ka ikviens rosinājums tiks izdiskutēts un izsvērts. Vairums tvitera lietotāju atbalsta minēto ieceri.
Tvitera lietotājs, kurš sevi nodēvējis par “Jēzu Kristu” atbalsta ieceri.
Jezus Kristus
@jezusLV
@letanewslv @jenuufa sen bija laiks!
Fri Oct 06 12:42:10 +0000 2017
VL-TB/LNNK biedrs Edvards Ratnieks gaida atbilstošu rīcību no tiem, kuri atbalstīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu iesniegto likumprojektu par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem.
Edvards Ratnieks
@EdvardsRatnieks
Tagad laiks visiem, kuri taisījās dāļāt pilsonību, pierādīt sevi darbos. Vai viņi visi atbalstīs pāreju uz izglītīb… twitter.com/i/web/status/9…
Fri Oct 06 09:10:30 +0000 2017
Tvitera lietotājs Mihails skeptisks par ieceres realizāciju.
Mihails S.
@Mihails_S
@letanewslv @VilnisKirsis Cik es saprotu, mācības notiks tajās pašās krievu skolās? Ko tad tas dos? Kad klasē nebūs… twitter.com/i/web/status/9…
Fri Oct 06 13:14:16 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/af0cedd7-e276-4f9b-84a9-feedf4300cb2/
Eigims nolēmis pilnveidot savas latviešu valodas zināšanas
Ņemot vērā Valsts valodas centra (VVC) atzinumu par viņa nepietekamajām latviešu valodas zināšanām, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Rihards Eigims (“Mūsu partija”) nolēmis tās pilnveidot. “Lai turpmāk nebūtu problēmu, esmu nolēmis pilnveidot savas latviešu valodas zināšanas un jau vairāk nekā divas nedēļas apmeklēju latviešu valodas kursus. Ceru, ka viss būs kārtībā,” aģentūrai LETA klāstīja Eigims. Kā vakar vēstīja LTV dienas ziņas, VVC administratīvi sodījis Daugavpils domes priekšsēdētāju par to, ka viņš nelieto valsts valodu augstākā līmeņa otrajā pakāpē, kā to nosaka likums. Eigimam jāmaksā naudas sods un pusgada laikā jāuzlabo valsts valodas lietošanas prasmes. Tvitera lietotāji atbalsta politiķa nodomu.
Žurnāliste Madara Fridrihsone komentē politiķa nodomu.
Madara Fridrihsone
@MFridrihsone
Eigims, kurš gandrīz septiņus gadus bija Saeimas deputāts ZZS frakcijā, nolēmis beidzot ķerties pie valsts valodas zināšanu uzlabošanas.
Fri Oct 06 10:30:05 +0000 2017
Tvitera lietotājs Juris Briedis skaidro Eigima vēlmi pakāpeniski iemācīties latviešu valodu.
@JurisBriedis
@MFridrihsone Pieņemsim, ka Saeimā viņš strādāja pie valsts valodas lasītprasmes. Tagad pievērsīsies sarunvalodai.
Fri Oct 06 10:35:26 +0000 2017
Savukārt Dzintra Simpson atzinīgi novērtē Daugavpils mēra jau esošās valsts valodas zināšanas.
Dzintra Simpson
@DzSimpson
VVC izvēlējies nepareizo upuri Eigimu,- viņs ir ievērojami uzlabojis savas latv.valodas zināšanas un ikdienā tiešām… twitter.com/i/web/status/9…
Fri Oct 06 10:35:01 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/af0cedd7-e276-4f9b-84a9-feedf4300cb2/
