Bīstamākais cilvēks Spānijā
Cīņa par Katalonijas neatkarību, kas šobrīd vainagojusies ar 1.oktobra referendumu, kas ierāvis Spāniju smagākajā politiskajā krīzē kopš demokrātijas atjaunošanas, nesākās viņa laikā, taču Karless Pudždemons ir apņēmības pilns novest to līdz galam.
Nepakļaujoties Spānijas likumiem un konstitūcijai, viņš apņēmīgi dodas uz priekšu, cerot uz starptautisko atzīšanu. Lai kā Madrides sabiedrotie Briselē un Vašingtonā būtu pārliecināti, ka Pudždemona misijai lemta neveiksmei, pēc skata lēnprātīgo Žironas maiznieka dēlu tas nebaida.
Pudždemons dzimis 1962.gadā netālu no Žironas esošajā Amerā, un viņa bērnība aizritējusi vēl ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikā. Katoļu baznīcas kontrolētajā vidusskolā Pudždemons, tāpat kā pārējie viņa paaudzes katalāņi, bija spiests lietot spāņu valodu, taču mājās joprojām tika runāts katalāniski.
Žuans Matamala, kas tajā pašā skolā mācījās dažas klases augstāk, Pudždemonu atceras kā zēnu, kas spēja uzturēt labas attiecības ar visiem, pat ar gados vecākajiem puišiem. Matamala, kam tagad Žironā pieder grāmatveikals “Les Voltes”, kas jau 50 gadus īsteno katalāņu valodas un kultūras veicināšanas misiju, stāsta, ka tolaik tagadējais Katalonijas reģionālās valdības vadītājs, netika uztverts kā dzimis līderis, taču viņš bijis tāds, kurš, reiz sastapts, vairs neesot bijis aizmirstams.
Aizrautība ar savu dzimto valodu, lika Pudždemonam vietējā universitātē uzsākt katalāņu filoloģijas studijas, un savu darba karjeru viņš sāka kā korektors pilsētas avīzē, kas stingru iestājas par Katalonijas neatkarību un tagad pazīstama kā “El Punt Avui”.
Viņa toreizējais kolēģis Mikels Riera, kas bieži kopā ar nākamo katalāņu līderi redakcijā aizsēdējās līdz vēlai naktij, atceras: “Jau no paša sākuma viņš bija ļoti ieinteresēts jaunajās tehnoloģijās un internetā.” Iespējams, ka tieši tas nevedis pie Pudždemona tagadējās paļaušanās uz sociālajiem medijiem, kam bija ievērojama loma referenduma sarīkošanā. “Viņš ir cilvēks, kurš viegli iegūst draugus,” atzīst arī Riera, kura 25 gadus vecais dēls arī cietis referenduma dienas vardarbībā, vēlēšanu iecirknī saņemot policista šautenes laides sitienu krūtīs.
2011.gadā Pudždemons kļuva par Žironas mēru un šajā amatā palika līdz 2016.gadam, kad tika ievēlēts par Katalonijas premjerministru.
Savu atbalstītāju vidū Pudždemons bauda nenoliedzamu zvaigznes statusu, un mītiņu laikā tie labprāt cenšas iegūt pašbildes ar separātistu līderi fonā. Pateicoties viņa pieticīgajai izcelsmei un tam, ka viņš nav nācis no katalāņu tradicionālās elites, kuras pārstāvji gadiem ilgi dominējuši konservatīvajā separātistu partijā “Konverģence un Savienība” (CiU, pazīstama arī kā Katalāņu Eiropas demokrātiskā partija), Pudždemona popularitāte nepazīst sociālo slāņu robežas.
“Pudždemonam noteikti bijusi izšķiroša loma, lai Katalonija nonāktu līdz turienei, kur esam šobrīd,” ir pārliecināta nevalstiskās separātistu jumta organizācijas Katalāņu Nacionālā sapulce Starptautiskās komitejas priekšsēdētāja Monce Davana. “Viņš bijis pilnīgs un pozitīvs pārsteigums Katalonijas pilsoņiem, kas jau tā atbalsta neatkarības procesu un ar netīksmi uzlūko smagos šķēršļus, kas stāv tā ceļā.”
Taču Pudždemona rīcība nonākusi pretrunā ar Spānijas likumiem, un Spānijas centrālās valdības acīs viņš apzināti izraisījis politisko krīzi, sadedzinot visus tiltus, lai vienpusējā kārtā pasludinātu Katalonijas neatkarību. “Demokrātija nav balsošana, arī diktatūrās ir referendumi,” sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC, uzsvēris kāds avots Madrides valdībā. “Tā ir demokrātija vienīgi tad, ja jūs balsojas atbilstoši likumā esošajām garantijām.” Vardarbīgās ainas pie vēlēšanu iecirkņiem “par 150% bija Pudždemona plāna sastāvdaļa,” ir pārliecināts BBC sarunbiedrs. “Diemžēl tās bija lamatas. Nav šaubu, ka Spānija valdība neizskatās labi.”
Pudždemons par neatkarību runā daudz pašpārliecinātāk nekā viņa vairāk piesardzīgais priekštecis Katalonijas valdības vadītāja krēslā Arturs Mass, kurš 2014.gadā sarīkoja “izmēģinājuma referendumu”, kas arī netika atzīts, taču neizpelnījās tik asu Madrides reakciju.
Intervijā BCC, ko viņš sniedza pēc svētdien piedzīvotās vardarbības, Pudždemons paziņoja: “Manuprāt, mēs esam izcīnījuši tiesības tikt uzklausītiem, taču man grūti saprast vienaldzību vai pilnīgu intereses trūkumu izprast to, kas te noticis. Viņi nekad nav vēlējušies mūs uzklausīt. Kā gan mēs varam ieskaidrot pasaulei, ka Eiropa ir demokrātijas paradīze, ja mēs sitam vecas sievietes un cilvēkus, kas neko sliktu nav darījuši? Tas nav pieņemami. Mēs neesam pieredzējuši tādu nesamērīgu un rupju spēka lietošanu kopš diktatora Franko nāves.”
Pudždemons aicinājis uz starptautisku starpniecību Barselonas un Madrides konfliktā, ko Spānijas centrālā valdība nekavējoties ir noraidījusi. Avots valdībā, ar ko runājusi BBC, noraidījis šo ideju, norādot, ka tā būtu “starpniecība starp Spānijas valdību un Spānijas valsts sastāvdaļu (..), starpniecība starp likumu un kādu, kam nav šāda ietvara.”
Tas pats avots arī apgalvojis, ka Pudždemons savā degsmē pasludināt neatkarību, apejot paša partiju un tā vietā, lai nodarbotos ar saviem pienākumiem reģionālajā valdībā, apmeklē neatkarības atbalstīju nevalstisko organizāciju sanāksmes.
Tikmēr Katalonijas pilsētu ielās valda arvien lielākas cerības un nepacietība, neatkarības un demokrātijas ideāliem savijoties vienā kopīgā idejā, bet daļa neatkarības aktīvistu, augot sašutumam pēc svētdienas vardarbības, šķiet, jau zaudējuši pēdējo respektu pret Spānijas varasiestādēm. Piemēram, kāda Žironas veikala skatlogā redzams ar roku darināts plakāts, kurā lasāms: “Ikviens, kas sēj dumpi, pļauj brīvību. 1.oktobris.”
“Viņš, iespējams, ir Spānijas bīstamākais cilvēks, jo viņš, šķiet, virzās uz vienpusēju neatkarības pasludināšanu,” par Pudždemonu saka Malagas Universitātes politikas zinātnes profesors Manuels Ariass. “Cits jautājums ir, vai viņš vispār kontrolē to, kas tagad notiek Katalonijā. Ja tā ir revolūcija, un tā kā tāda izskatās, viņa vara samazinās, jo viņš nevar noteikt notikumu gaitu.”
(Avots: BBC.)
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133C8FD6-9E5F-5A31-08B1-B327A94CD611/ un http://www.protests.online/7-10-2017-varetu-tikt-pasludinata-katalonijas-neatkariba-katalonijas-policijas-prieksnieks-madrides-tiesa-liecina-musinasanas-lieta-spanijas-konstitucionala-tiesa-liedz-katalonijas-parlamentam-pirm/
Galīgie rezultāti: Par Katalonijas neatkarību balsojuši 90%
Barselona, 6.okt., LETA–AFP/DPA. Saskaņā ar galīgajiem balsu skaitīšanas rezultātiem svētdien notikušajā neatkarības referendumā atdalīšanos no Spānijas atbalstījuši 90,18% balsotāju, piektdien paziņoja Katalonijas reģionālā valdība.
Saskaņā ar tīmeklī publicētajiem rezultātiem no 2 286 217 cilvēkiem, kas piedalījās referendumā, par Katalonijas neatkarību balsojuši 2 044 038.
Tajā pašā laikā referendumā piedalījušies tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.
Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons solījis, ka neatkarība tiks pasludināta 48 stundu laikā pēc galīgo balsu skaitīšanas rezultātu saņemšanas, taču šobrīd nav īsti skaidrs, kad un vai tas notiks.
Pudždemons piektdien paziņoja, ka otrdien viņš uzstāsies ar runu par “pašreizējo politisko stāvokli”, taču viņš nesniedza sīkākus paskaidrojumus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/BDCD40A8-B4DE-4C88-B38C-8AF37A3875F7/
Spānijas valdība nobruģē ceļu uzņēmumu un banku aiziešanai no Katalonijas
Barselona, 6.okt., LETA–DPA. Spānijas valdība piektdien ar rīkojumu nobruģējusi ceļu uzņēmumu un banku aiziešanai no Katalonijas.
Spānijas kompānijām, kuras vēlēsies pārvietot savu galveno mītni uz citām vietām valsts teritorijā tagad pietiks tikai ar uzņēmuma valdes piekrišanu, paziņojis Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Gindoss.
Akcionāru sapulces šādā gadījumā vairs nebūs nepieciešama.
Spānijas piektā lielākā banka “Banco Sabadell” jau ceturtdien paziņoja, ka pārceļas no Katalonijas uz Alikanti, Spānijas dienvidaustrumos.
Lēmumu banka pieņēma, reaģējot uz Katalonijas valdības gatavību pasludināt reģiona neatkarību pēc 1.oktobrī notikušā referenduma, ko Madride uzskata par pretlikumīgu..
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/0CDF1C17-77A0-421B-B463-37C66233567F/
Spānijas valdība aicina Kataloniju sarīkot reģionālās vēlēšanas
Madride, 6.okt., LETA–AFP. Spānijas valdība piektdien aicinājusi Kataloniju sarīkot pirmstermiņa reģionālās vēlēšanas, lai atrisinātu politisko krīzi, ko izraisījuši katalāņu separātistu līderu neatkarības centieni.
“Būtu labi sākt labot šo plaisu (..) ar reģionālajām vēlēšanām,” preses konferencē paziņoja valdības pārstāvis sakariem ar presi.
Svētdien notikušajā Katalonijas neatkarības referendumā, ko centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu, 90% tā dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību.
Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusējā kārtā, Spānijas valsts nonāks bezprecedenta konstitucionālās krīzes situācija, turklāt satricinājuma viļņi izplatīsies pa visu Eiropu. Līdz šim gan neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Katalonijas valsti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/4AA8C5C2-1ABC-47D6-8D55-BE0D44C86C76/
Spānijas valdība pirmoreiz atvainojas policijas ievainotajiem katalāņiem
Madride, 7.okt., LETA–AFP. Spānijas valdības pārstāvis piektdien pirmoreiz atvainojās katalāņiem, kas svētdien tika ievainoti policijas vardarbībā Katalonijas neatkarības referenduma laikā.
Spānijas centrālā valdība policijas vārdā atvainojās cietušajiem.
“Es varu tikai to nožēlot, atvainoties to policistu vārdā, kuri iejaucās,” sacīja Spānijas valdības pārstāvis Katalonijas reģionā Enriks Miljo.
“Esmu ļoti noskumis, man ļoti žēl, mēs dziļi nožēlojam, ka esam nonākuši šajā situācijā,” teica Miljo.
Spānijas centrālās valdības preses sekretārs Ignasio Mendess de Vigo vēlāk izteica “nožēlu” par to, ka tika ievainoti cilvēki.
“Būtu labi sākt ārstēt šo lūzumu … ar reģionālām vēlēšanām,” viņš sacīja preses konferencē.
Katalonijas politiskie līderi ir draudējuši vienpusēji pasludināt reģiona neatkarību, un Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs ir solījis viņus apturēt.
Piektdien parādījās pirmās pazīmes, ka abas konflikta puses vēlas mazināt saspīlējumu.
Pēc vairāku dienu ilgas skarbas retorikas centrālā valdība izteica nožēlu par ievainotajiem un ierosināja Katalonijā sarīkot reģionālās vēlēšanas.
Katalonijas valdības ministrs Santi Vila, kurš ir reģiona valdības vadītāja (prezidenta) Karlesa Pudždemona tuvs sabiedrotais, paziņoja raidsabiedrībai “Rac1”, ka viņa puse apsvērs “pamieru” šajā strīdā, lai izvairītos no tālākām Madrides represijām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C8FFF-D6FA-9688-E2DB-E96A434B5019/
Katalonijas separātistu vidū šķelšanās par neatkarības pasludināšanu
Barselona, 7.okt., LETA–AFP. Katalonijas separātistu vidū parādījušās domstarpības par plāniem vienpusēji pasludināt reģiona neatkarību no Spānijas.
Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons ir solījis pasludināt reģiona neatkarību tuvāko dienu laikā, tomēr katalonijas uzņēmējdarbības ministrs Santi Vila rosināja “pamieru” strīdā ar centrālo valdību Madridē.
Katalonijas laikrakstā “Ara” viņš aicināja separātistu nometni “pārdomāt” neatkarības pasludināšanas “noderīgumu un sekas”.
Katalonijas valdība vēl nav oficiāli apstiprinājusi neatkarības referenduma rezultātus, kas liktu parlamentam 48 stundu laikā pasludināt neatkarību.
Pudždemons savukārt saskaras ar reģiona neatkarību atbalstošās galēji kreisās partijas “Candidatura d’Unitat Popular” (“Tautas vienotības kandidati”, CUP) spiedienu rīkoties strauji.
“Pašnoteikšanās tiesību realizācijas brīdis ir nenovēršami pienācis,” paziņoja CUP likumdevējs Karless Riera.
Saskaņā ar galīgajiem balsu skaitīšanas rezultātiem svētdien notikušajā neatkarības referendumā atdalīšanos no Spānijas atbalstījuši 90,18% balsotāju
Tajā pašā laikā referendumā piedalījušies tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.
Pudždemons solījis, ka neatkarība tiks pasludināta 48 stundu laikā pēc galīgo balsu skaitīšanas rezultātu saņemšanas, taču šobrīd nav īsti skaidrs, kad un vai tas notiks.
Pudždemons piektdien paziņoja, ka otrdien viņš uzstāsies ar runu par “pašreizējo politisko stāvokli”, taču viņš nesniedza sīkākus paskaidrojumus.
Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusējā kārtā, Spānijas valsts nonāks bezprecedenta konstitucionālās krīzes situācija, turklāt satricinājuma viļņi izplatīsies pa visu Eiropu. Līdz šim gan neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Katalonijas valsti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C8FF8-DEBE-03CC-D010-B25472C9493A/
Spānijas premjers: Katalonijas neatkarība netiks pieļauta
Madride, 8.okt. LETA–DPA. Spānijas valsts vienotība tiks saglabāta un Katalonijas neatkarība netiks pieļauta, paziņojis Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs.
“Spānija netiks sadalīta un valsts vienotība tiks saglabāta,” Rahojs sacījis intervijā, kas svētdien publicēta laikrakstā “El Pais”.
“Šim nolūkam mēs izmantosim visus mūsu rīcībā esošos likumdošanas līdzekļus,” viņš uzsvēris.
Uz jautājumu, vai tas ietver arī konstitūcijas 155.pantu, kas dod iespēju valsts valdībai atcelt Katalonijas autonomiju, Rahojs atbildējis: “Es nenoliedzu nevienu iespēju, kas ir saskaņā ar likumu.”
“Mēs neļausim [Katalonijai] kļūt neatkarīgai,” uzsvēris Rahojs.
Viņš piebilda, ka valdība pieņems “visus lēmumus, kādi šobrīd ir nepieciešami”, un darīs to tā, lai būtu “pēc iespējas mazāks kaitējums”.
Jau ziņots, ka 1.oktobrī notikušajā referendumā, ko centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu, 90,18% dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību. Tomēr referendumā piedalījušies tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.
Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusēji, Spānijā izraisīsies bezprecedenta konstitucionālā krīze. Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/world/133C9005-09EB-2DF6-BC98-0926C9F5F068/
