Avots: Katalonija neatkarību varētu pasludināt pirmdien
Barselona, 4.okt., LETA–AFP/DPA. Spānijas Katalonijas reģions neatkarību varētu pasludināt pirmdien, ziņu aģentūrai AFP trešdien apliecināja avots reģiona valdībā.
Reģiona līderi pirmdien sasaukuši parlamenta sēdi, lai analizētu neatkarības referenduma rezultātus, un “atkarībā no sēdes gaitas var tikt pasludināta neatkarība”, sacīja avots.
Sēdes darba kārtības galvenais punkts būs Katalonijas premjerministra Karlesa Pudždemona uzstāšanās. Premjers šonedēļ jau solīja, ka Katalonijas neatkarība tiks pasludināta “dažu dienu laikā”.
Kā nosaka likums, uz kura pamata tika sarīkots referendums, neatkarība ir jāpasludina 48 stundu laikā pēc referenduma oficiālo rezultātu izziņošanas.
Pudždemons arī sacījis, ka trešdien plkst.21 (plkst.22 pēc Latvijas laika) tiks izziņots svarīgs vēstījums.
Svētdien notikušajā Katalonijas neatkarības referendumā 90% tā dalībnieku nobalsojuši par reģiona neatkarību, jau iepriekš apliecinājusi Katalonijas valdība.
Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusējā kārtā, Spānijas valsts nonāks bezprecedenta konstitucionālās krīzes situācija, turklāt satricinājuma viļņi izplatīsies pa visu Eiropu. Līdz šim gan neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Katalonijas valsti.
Arī Spānijas valdībai būs jāizlemj par tālāko rīcību. Tā varētu iejaukties un atcelt Katalonijas autonomijas statusu, kas Spānijas 40 demokrātijas gados būtu bezprecedenta solis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/D390CFCF-1F69-4CC5-9BCA-7144D863ECE1/
Katalonijas valdības vadītājs: reģiona neatkarība tiks pasludināta pēc dažām dienām
Barselona, 4.okt., LETA–DPA/AFP. Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons otrdienas vakarā paziņojis, ka reģiona neatkarība no Spānijas tiks pasludināta “tuvāko dienu laikā”.
Pudždemons intervijā britu sabiedriskajai raidsabiedrībai BBC pavēstīja, ka viņa valdība “rīkosies šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā”.
“48 stundas pēc oficiālo rezultātu iegūšanas mēs pasludināsim neatkarību,” piebilda Katalonijas premjers.
Tā bija pirmā viņa sniegtā intervija kopš svētdien sarīkotā Katalonijas neatkarības referenduma.
Katalonijas valdība jau iepriekš paziņojusi, ka 90% nobalsojušo atbalstījuši neatkarību, lai gan referendumā piedalījās tikai 2,2 miljoni jeb 42% no 5,3 miljoniem lielā balsstiesīgo kopskaita.
Atbildot uz jautājumu, ko viņš darītu, ja Madride iejauktos un pārņemtu kontroli pār Katalonijas valdību, Pudždemons sacīja, ka tā būtu “kļūda, kas visu maina”.
Pudždemons intervijā BBC arī sacīja, ka pašlaik nav nekādu kontaktu starp viņa administrāciju un Spānijas centrālo valdību, kas referenduma rīkošanu pasludinājusi par antikonstitucionālu un aizliegusi.
Viņš nepiekrita arī Eiropas Komisijas (EK) pirmdien izteiktajam paziņojumam, ka notikumi Katalonijā esot Spānijas iekšēja lieta.
Tikmēr Katalonijā otrdien sākās vispārējais streiks, protestējot pret vardarbību, kuru svētdien pieļāva Spānijas nacionālās policijas spēki, cenšoties neļaut katalāņiem piedalīties neatkarības referendumā.
Saskaņā ar Katalonijas policijas datiem Barselonā otrdien ielās izgāja 700 000 protestētāju.
Pudždemons sniedza interviju neilgi pirms Spānijas karaļa Felipes VI televīzijas uzrunas, kurā karalis paziņoja, ka katalāņu separātistu līderi esot izgājuši “ārpus likuma varas”, un aicināja valsti atjaunot “konstitucionālo kārtību”.
Karalis atzina, ka pēc svētdien notikušā Katalonijas neatkarības referenduma, kas tika sarīkots, nepakļaujoties Madrides aizliegumam, Spānija nonākusi “galēji smagā” situācijā.
Felipe VI norādīja, ka Katalonijas reģionālā valdība “mēģina sagraut Spānijas vienotību” un radījusi apdraudējumu gan paša reģiona, gan visas valsts ekonomikai un sociālajai stabilitātei.
Karalis, kas acīmredzami atmetis iepriekšējo samierniecisko toni, arī uzsvēra, ka Madride referenduma rezultātus neatzīs un ka “leģitīmās valsts varas pienākums ir nodrošināt konstitucionālo kārtību”.
Lai gan arī savā otrdienas vakara uzrunā viņš atkārtoti aicināja uz harmoniju starp visiem Spānijas pilsoņiem, karaļa runa, domājams, tikai vairos spriedzi, kas jau tagad novedusi Spāniju dziļākajā krīzē kopš demokrātijas atjaunošanas pēc Fransisko Franko diktatūras.
Ļaudis, kas tiešraidē vēroja Felipes VI uzrunu Barselonā uz to reaģēja ar svilpieniem un sašutuma saucieniem.
“Tas ir īsts kauns. Tā ne tikai neko neatrisina, bet gan pielej vēl vairāk eļļas uguni,” aģentūrai AFP atzina 61 gadu vecais kravas automašīnas vadītājs Domingo Gutieress, kas klausījās karaļa uzrunu vienā no Barselonas bāriem.
“Viņš ne vārda neteica par ievainotajiem cilvēkiem (..). Es nekad neesmu atbalstījis neatkarību. Mani vecāki ir no Andalūzijas. Taču tagad, pateicoties šādiem cilvēkiem, esmu par neatkarību vairāk nekā jebkurš cits,” piebilda Gutieress.
Tikmēr Spānijas policistu arodbiedrības un eksperti brīdina, ka Madrides centrālā valdība var zaudēt kontroli pār Kataloniju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/9829B554-D3B2-4DF1-9CE6-72D4FE9CB572/
Barselonas policija: pilsētā pret policijas vardarbību protestē 700 000 cilvēku
Barselona, 3.okt., LETA–AFP. Spānijas Katalonijas reģiona galvaspilsētā Barselonā otrdien apmēram 700 000 cilvēku izgāja demonstrācijās, protestējot pret policijas vardarbību svētdien rīkotā Katalonijas neatkarības referenduma laikā, paziņoja Barselonas policija.
Jau ziņots, ka otrdien ģenerālstreiks un protesti pret policijas vardarbību notika visā Katalonijā. To dalībnieki aicināja Eiropas Savienību (ES) iejaukties konfliktā starp separātiski noskaņotajiem Katalonijas līderiem un Spānijas centrālo valdību.
Katalonijā notikušo protestu gaitā tika bloķēti nozīmīgākie reģiona ceļi un traucēta ostu darbība, bija slēgtas skolas un publiskās universitātes, kā arī daļa tūristu visvairāk iecienīto apskates objektu, tostarp laikmetīgās mākslas muzejs un Svētās Ģimenes baznīca (“Sagrada Familia”).
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C8FBE-92E1-9869-C160-EE027F67EC1D/
Spānija uzsāk izmeklēšanu pret Katalonijas policijas priekšnieku par “musināšanu”
Madride, 4.okt., LETA–AFP/AP. Spānijas tiesa ierosinājusi izmeklēšanu pret Katalonijas reģionālās policijas priekšnieku par “musināšanu”, pamatojoties uz viņa rīcību nemieru laikā, ko septembra beigās izraisīja Madrides varasiestāžu vēršanās pret Barselonas iecerēto neatkarības referendumu, trešdien pavēstīja tiesas pārstāvis.
Madrides Nacionālā tiesa Džuzepu Luisu Trapero un vēl trīs aizdomās turamos uzaicinājusi piektdien uz Madridi liecību sniegšanai “musināšanas lietā”, aģentūrai AFP pastāstīja tiesas pārstāvis, kas atteicās atklāt savu vārdu.
Starp personām, kas izsauktas uz nopratināšanu ir arī nevalstiskās organizācijas Katalāņu nacionālā sapulce (ANC) līderis Džordi Sančess.
Spānijas centrālā valdība vaino Katalonijas reģionālo policiju bezdarbībā un tiesu rīkojumu nepildīšanā, nemēģinot apturēt svētdien notikušo referendumu, kura rīkošanu Madride bija atzinusi par antikonstitucionālu un aizliegusi.
Ierosinātā lieta attiecas uz notikumiem 21. un 22.septembrī, kad policija veica kratīšanas vairākās Katalonijas reģionālās valdības ēkās un aizturēja vairākas katalāņu amatpersonas.
Tas izsauca protesta demonstrācijas, kuras, kā uzskata Madrides varasiestādes, traucējušas policijas darbu.
Protestu laikā cieta arī divas policijas automašīnas.
Neskatoties uz centrālo varasiestāžu pretestību, katalāņi svētdien aktīvi iesaistījās balsošanā, un saskaņā ar Katalonijas reģionālās valdības izziņotajiem neoficiālajiem rezultātiem 90% no balsotājiem atbalstījuši atdalīšanos no Spānijas.
Tiesa gan, referendumā piedalījās tikai 2,2 miljoni jeb 42% no 5,3 miljoniem balsstiesīgo.
Cenšoties nepieļaut referendumu, Madride uz Kataloniju nosūtīja 10 000 vīru lielus nacionālās policijas spēkus, kas tagad tiek apsūdzēti par pārmērīgu varas lietošanu.
Sadursmēs ar katalāņiem, kas vēlējās piedalīties svētdienas balsojumā, saskaņā ar Katalonijas valdības datiem, ievainoti gandrīz 900 cilvēki, no kuriem četri hospitalizēti, turklāt divi smagā stāvoklī.
Vietējās varasiestādes pagaidām apstiprinājušas tikai 92 gadījumus, kad cilvēki guvuši ievainojumus.
Tajā pašā laikā Madride apgalvo, ka sadursmēs ievainoti arī vairāk nekā 400 policistu.
Protestējot pret Spānijas policijas vardarbību, otrdien Katalonijā sākās vispārējais streiks un Barselonas ielās saskaņā ar reģionālās policijas datiem izgāja 700 000 cilvēku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/1A33B22F-9E4C-43E7-A0FF-DB02947D59C8/
Spānijas karalis aicina valdību atjaunot Katalonijā “konstitucionālo kārtību”
Madride, 3.okt., LETA–DPA. Spānijas karalis Felipe VI otrdien paziņojis, ka katalāņu separātistu līderi esot izgājuši “ārpus likuma varas”, un aicinājis valsti atjaunot “konstitucionālo kārtību”.
Karalis atzina, ka pēc svētdien notikušā Katalonijas neatkarības referenduma, kas tika sarīkots, nepakļaujoties Madrides aizliegumam, Spānija nonākusi “galēji smagā” situācijā.
Felipe VI norādīja, ka Katalonijas reģionālā valdība “mēģina sagraut Spānijas vienotību” un radījusi apdraudējumu gan paša reģiona, gan visas valsts ekonomikai.
Tomēr viņš uzsvēra, ka Madride referenduma rezultātus neatzīs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/5DC349D9-3585-440C-9D3A-72CD2F3E370A/
EK: Katalonijas krīzē ir laiks runāt
Strasbūra (Francija), 4.okt., LETA–AFP. Eiropas Komisija (EK) trešdien atzina, ka ir laiks runāt, lai atrisinātu pieaugošo politisko krīzi Katalonijā, vienlaikus norādot, ka Madridei bijušas tiesības lietot samērīgu spēku, lai nodrošinātu likumu un kārtības ievērošanu.
“Ir laiks runāt, rodot izeju no strupceļa, strādājot Spānijas konstitucionālās kārtības ietvaros,” ārkārtas debašu gaitā Eiropas Parlamentā sacīja EK viceprezidents Franss Timmermanss.
Spānijas policijas vardarbība svētdien Katalonijas neatkarības referenduma gaitā izsaukusi dažu amatpersonu kritiku, bet Katalonijā protesta akcijās pret policijas brutalitāti otrdien piedalījās simti tūkstošu cilvēki.
Timmermanss atzina, ka svētdienas notikumu attēli ir apbēdinoši, tomēr Madridei esot tiesības pielietot spēku, lai nodrošināt mieru.
“Neviens no mums nevēlas pieredzēt vardarbību mūsu sabiedrībās. Tomēr tas, protams, ir katras valdības pienākums nodrošināt likuma varu, un dažkārt tam ir nepieciešama samērīga spēka pielietošana,” skaidroja EK viceprezidents.
Katalonijas reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons otrdienas vakarā paziņoja, ka reģiona neatkarība no Spānijas tiks pasludināta tuvāko dienu laikā.
Viņš nepiekrita EK pirmdien paustajam paziņojumam, ka notikumi Katalonijā esot Spānijas iekšēja lieta.
Cenšoties nepieļaut 1.oktobrī notikušo referendumu, Madride uz Kataloniju nosūtīja 10 000 vīru lielus nacionālās policijas spēkus, kas tagad tiek apsūdzēti par pārmērīgu varas lietošanu.
Sadursmēs ar katalāņiem, kas vēlējās piedalīties svētdienas balsojumā, saskaņā ar Katalonijas valdības datiem ievainoti gandrīz 900 cilvēku, no kuriem četri hospitalizēti, turklāt divi smagā stāvoklī.
Protestējot pret Spānijas policijas vardarbību, otrdien Katalonijā sākās vispārējais streiks un Barselonas ielās saskaņā ar reģionālās policijas datiem izgāja 700 000 cilvēku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/AF983452-3BF5-49F5-BF95-E3775B5EF6C9/
Lietuvas Seima komiteja: Spēka lietošanai pret Katalonijas neatkarības referenduma dalībniekiem nav attaisnojuma
Viļņa, 4.okt., LETA–BNS. Lietuvas Seima Ārlietu komiteja trešdien atzinusi par neattaisnojamu spēka lietošanu Spānijā pret svētdien notikušā Katalonijas neatkarības referenduma dalībniekiem.
“Konstitūcijas pārākuma un tiesiskuma principi ir neapstrīdami, taču tas neattaisno spēka lietošanu,” teikts komisijas pieņemtajā paziņojumā.
Dokumentā atzīts, ka šī situācija ir ļoti sarežģīta un, to risinot, jāizvēlas “pacietīga dialoga un kompromisu meklēšanas ceļš, respektējot tiesiskumu un valsts pilsoņu cerības”.
Lietuvas Seima Ārlietu komiteja aicinājusi abas puses sākt “nopietnu un atklātu dialogu”.
Kā ziņots, cenšoties nepieļaut centrālās valdības neatzīto referendumu, Madride uz Kataloniju nosūtīja 10 000 vīru lielus nacionālās policijas spēkus. Policija svētdien ieņēma vēlēšanu iecirkņus, lai apturētu balsošanu, un cilvēku izklīdināšanai izmantoja arī gumijas lodes un stekus.
Saskaņā ar Katalonijas valdības informāciju svētdien no policijas vardarbības cietuši 893 cilvēki, četri no viņiem hospitalizēti.
Protestējot pret Spānijas policijas vardarbību, otrdien Katalonijā notika vispārējais streiks un Barselonas ielās, pēc reģionālās policijas datiem, izgāja 700 000 cilvēku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/74956C81-C7B3-477D-8996-0A95DBC0E08E/
Latvijas pārstāve ES: Dažādajai EK reakcijai uz situāciju Polijā un uz notikumiem Katalonijā ir atšķirīgi iemesli
Rīga, 4.okt., LETA. Dažādajai Eiropas Komisijas (EK) reakcijai uz iekšpolitisko situāciju Polijā un uz notikumiem Katalonijā ir atšķirīgi iemesli, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja Latvijas pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā (ES) Sanita Pavļuta-Deslandes.
Viņa skaidroja, ka tas, kas notiek Polijā, proti, plānotā tiesu sistēmas reforma, uztrauc ne tikai EK, bet arī ES dalībvalstis. No praktiskā skatu punkta EK ir pārliecināta, ka draudi tiesu varai var apdraudēt ES iekšējo tirgu, norādīja Pavļuta-Deslandes.
“Lai iekšējais tirgus funkcionētu, ir nepieciešama likumdošanas piemērošana neatkarīgā un godīgā veidā,” EK bažas skaidroja Latvijas pārstāve ES.
Pavļuta-Deslandes klātesošajiem deputātiem arī izklāstīja Briseles nostāju Katalonijas jautājumos, vēršot uzmanību, ka no Briseles puses situācija Katalonijā izskatās ļoti sarežģīti. Šī iemesla dēļ ir redzams, ka visi ES institūciju pārstāvji izsakās par šo tematu atturīgi, ja vispār izsakās.
“Neviens nevar īsti atļauties kritizēt Spānijas valdību, jo tā ir ES dalībvalsts un tā ir Spānijas iekšējā lieta. Institūciju pārstāvji ierasti ir ļoti piesardzīgi, komentējot dažādas valstu iekšpolitiskās norises,” sacīja Latvijas pārstāve ES.
Komisijas loceklis, deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) pauda neizpratni par EK atšķirīgo nostāju Katalonijas un Polijas gadījumā, norādot, ka Polijā policija nesit cilvēkus un nevelk tos aiz matiem, taču pārmetumi pret šo valsti ir izteikti, turpretim pret Kataloniju pozīcijas paušana nav naska, stingra un no daudzu augstu Eiropas amatpersonu puses izpaliek un šķiet, ka EK ir aizņemta ar Poliju.
Pavļuta-Deslandes atbildēja, ka Polijā tiek runāts par likumdošanas aktiem, kas tiek grozīti tālejoši, tādēļ no tiesu varas politizēšanas vēlāk atbrīvoties jau būtu ļoti grūti, ja EK šobrīd neko nedarītu. “EK nav aizņemta ar Poliju. Spānijā runa ir par konkrētu situāciju, bet Polijā par fundamentālām izmaiņām likumdošanā,” viņa piebilda.
Savukārt Ojārs Ēriks Kalniņš (V) klātesošajiem pauda viedokli, ka Polija iestājās ES uz zināmiem noteikumiem un ja šī valsts tos pārkāpj, EK ir tiesības aizrādīt. Tikmēr Katalonijas jautājumā deputāts bija pārliecināts, ka par notikušā referenduma leģitimitāti strīdi būs ilgi, bet par Spānijas varas pielietošanu vairāki Eiropas politiķi jau ir izteikuši kritiku, tādēļ par pilnīgi klusēšanu to nevarētu saukt. Viņš aicināja dot laiku izvērtēt situāciju un pauda pārliecību, ka diskusija par šiem jautājumiem sāksies.
Komisijas sēdes noslēgumā deputāte Jūlija Stepaņenko (S) aicināja komisiju Katalonijas jautājumu apspriest kādā no nākamajām sēdēm, uzaicinot ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V), lai formulētu un saprastu Latvijas pozīciju šajā jautājumā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C8FCC-F402-4820-7493-29DFA81BF6E1/
Vējonis: Situācija Katalonijā nesasaucas ar vēsturisko situāciju Latvijā
Rīga, 4.okt., LETA. Situācija Katalonijā nesasaucas ar vēsturisko situāciju Latvijā, jo tas, kā Latvija veidojās kā neatkarīga valsts, un tas, kas notiek Katalonijā, ir divas dažādas situācijas, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Viņš skaidroja, ka situācija Katalonijā ir Spānijas iekšējais jautājums, kas jārisina atbilstoši Spānijas likumiem un konstitūcijai. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka Latvija pauž nožēlu par pielietoto vardarbība, kas tika vērsta pret iedzīvotājiem.
“Šī vardarbības pielietošana, manuprāt, nav pareiza un tā ir nožēlojama darbība. Tomēr ir būtiski atsākt dialogu starp Kataloniju un Madridi, jo šis jautājums jārisina dialoga ceļā, lai panāktu kādu risinājumu. Visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienotas un skatīsies, kā Spānija risinās šos jautājumus, jo tā ir ES dalībvalsts,” teica Vējonis.
Jau ziņots, ka Katalonijas reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons otrdienas vakarā paziņoja, ka reģiona neatkarība no Spānijas tiks pasludināta “tuvāko dienu laikā”.
Viņš nepiekrita Eiropas Komisijas (EK) pirmdien paustajam paziņojumam, ka notikumi Katalonijā esot Spānijas iekšēja lieta.
Cenšoties nepieļaut 1.oktobrī notikušo referendumu, Madride uz Kataloniju nosūtīja 10 000 vīru lielus nacionālās policijas spēkus, kas tagad tiek apsūdzēti par pārmērīgu varas lietošanu.
Sadursmēs ar katalāņiem, kas vēlējās piedalīties svētdienas balsojumā saskaņā ar Katalonijas valdības datiem ievainoti gandrīz 900 cilvēku, no kuriem četri hospitalizēti, turklāt divi smagā stāvoklī.
Protestējot pret Spānijas policijas vardarbību, otrdien Katalonijā sākās vispārējais streiks un Barselonas ielās saskaņā ar reģionālās policijas datiem izgāja 700 000 cilvēku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C8FC0-74FA-C5A5-BE4C-0AADF14BF5FB/
Spānija noraida aicinājumus risināt Katalonijas krīzi sarunu ceļā
Barselona, 5.okt., LETA–AFP. Spānijas valdība noraidījusi aicinājumus krīzi Katalonijā risināt sarunu ceļā ar starpnieku iesaistīšanu.
Eiropas Savienība aicinājusi uz dialogu, lai mazinātu spriedzi attiecībās starp Madridi un Kataloniju, bet katalāņu līderi paziņojuši, ka jau pirmdien varētu vienpusējā kārtā pasludināt neatkarību.
“Valdība nerisinās sarunas par kaut ko nelegālu un nepieņems šantāžu,” teikts Spānijas premjerministra Marjano Rahoja biroja paziņojumā. “Sarunām demokrātijā ir tikai viens ceļš – likuma ceļš.”
Valdība paziņojumā trešdienas vakarā noraidīja iespēju risināt krīzi ar starpnieku iesaistīšanu, ja Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons neatkāpjas no savām pozīcijām.
Katalonija neatkarību varētu pasludināt pirmdien, ziņu aģentūrai AFP trešdien apliecināja avots reģiona valdībā.
Reģiona līderi pirmdien sasaukuši parlamenta sēdi, lai analizētu neatkarības referenduma rezultātus, un “atkarībā no sēdes gaitas var tikt pasludināta neatkarība”, sacīja avots.
Sēdes darba kārtības galvenais punkts būs Pudždemona uzstāšanās. Premjers šonedēļ jau solīja, ka Katalonijas neatkarība tiks pasludināta “dažu dienu laikā”.
Svētdien notikušajā Katalonijas neatkarības referendumā 90% tā dalībnieku nobalsojuši par reģiona neatkarību, jau iepriekš apliecinājusi Katalonijas valdība.
Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusējā kārtā, Spānijas valsts nonāks bezprecedenta konstitucionālās krīzes situācija, turklāt satricinājuma viļņi izplatīsies pa visu Eiropu. Līdz šim gan neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Katalonijas valsti.
Arī Spānijas valdībai būs jāizlemj par tālāko rīcību. Tā varētu iejaukties un atcelt Katalonijas autonomijas statusu, kas Spānijas 40 demokrātijas gados būtu bezprecedenta solis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/79740C20-767E-4AB2-B203-DC859F5B99D2/
Spānijas Konstitucionālā tiesa liedz Katalonijas parlamentam pirmdien sapulcēties uz sēdi
Madride, 5.okt., LETA–AFP. Spānijas Konstitucionālā tiesa ceturtdien uzdevusi atlikt pirmdien plānoto Katalonijas parlamenta sēdi, kurā paredzēts analizēt neatkarības referenduma rezultātus un, iespējams, pasludināt neatkarību.
Tiesneši “deva rīkojumu apturēt plenārsēdi, kas pirmdien paredzēta Katalonijas parlamentā”, kamēr tiesa izskatīs prasību, kas iesniegta pret to, paziņoja tiesas preses pārstāve.
Tiesa to apstiprināja arī rakstiska paziņojuma veidā.
Tiesa uzsvēra, ka ikviena plenārsēde, kas būs sasaukta, ignorējot tās rīkojumu, tiks atzīta par spēkā neesošu.
Tiesa arī brīdināja, ka Katalonijas parlamenta līderi var saskarties ar kriminālvajāšanu, ja ignorēs tiesas rīkojumu.
Tiesas lēmums izvirzījis jautājumus par Madrides reakciju, ja Katalonijas parlaments tomēr nolems rīkot sēdi.
Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons un citi katalāņu līderi paziņojuši, ka nebaidās no nonākšanas cietumā, ja Spānijas varasiestādes nolems viņus aizturēt.
Katalonijas likumdevēji ir izsaukuši Pudždemonu uzrunāt parlamentu par pagājušās svētdienas neatkarības referendumu.
Kāds avots Katalonijas valdībā trešdien apliecināja, ka Spānijas Katalonijas reģions neatkarību varētu pasludināt jau pirmdienas sēdē, kas paredzēta reģiona parlamentā.
Jau ziņots, ka svētdien notikušajā Katalonijas neatkarības referendumā, ko centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu, 90% tā dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību.
Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusējā kārtā, Spānijas valsts nonāks bezprecedenta konstitucionālās krīzes situācija, turklāt satricinājuma viļņi izplatīsies pa visu Eiropu. Līdz šim gan neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Katalonijas valsti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/9CFCBF7C-5A58-449A-8926-13436A037450/
Urmass Paets: Situācija Katalonijā virzās pretī sadursmei
Tallina, 5.okt., LETA–BNS. Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets paudis viedokli, ka situācija Katalonijā virzās pretī sadursmei un Spānijas valdībai būtu jāpiekrīt sarunām, lai no tās izvairītos.
“Notikumi Katalonijā joprojām attīstās bīstamā gultnē. Nedz Spānijas centrālā valdība, nedz Katalonijas līderi nav spēruši nekādus soļus pretī otrai pusei. Spānijas karaļa neparastā uzruna tautai nemazināja spriedzi, Spānijas valdība turpina nosodīt katalāņus no spēka pozīcijām un nevēlas palīdzību sarunu vešanai. Katalonijas līderi tajā pašā laikā sola pirmdien vienpusēji pasludināt neatkarību. Tādejādi situācija virzās pretī jaunai sadursmei,” paziņojumā presei norādījis Paets.
“Tas ir slikti visai Spānijai, Katalonijai, kā arī Eiropai,” uzskata politiķis.
Viņaprāt, vienīgais veids, kā izvairīties no sadursmes, ir Spānijas valdībai sākt sarunas, iepriekš neizslēdzot iespēju mainīt likumus. Tas sniegtu iespēju nepieciešamības gadījumā nākotnē sarīkot likumīgu referendumu.
“Tomēr Katalonijas līderiem nevajadzētu steigties spert vienpusējus soļu pretī neatkarības pasludināšanai, jo (..) neiespējami iedomāties, ka kāds atzītu neatkarību, kas pasludināta šādā veidā. Rezultāts būtu ass konflikts, kas ilgtu gadiem, un, iespējams, jauna vardarbība,” norādījis Paets.
“Svētdien notikušajai vardarbībai Katalonijas pilsētās jākļūst par nopietnu brīdinājumu, kas rāda, kurp konflikts virzās, ja neviena puse nespers soli. Un visiem ir ko zaudēt, ja tā notiks,” norādījis bijušais Igaunijas ārlietu ministrs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/CCC7859A-C2FC-4A9A-90F2-25ED4421EEB3/
“Barcelona” un komandas kapteinis Injesta aicina uz dialogu starp Spāniju un Kataloniju
Barselona, 5.okt., LETA–DPA. Spānijas futbola grands “Barcelona” un komandas kapteinis Andress Injesta aicina Spāniju un referendumā par neatkarību nobalsojušo Kataloniju uz savstarpēju dialogu.
Svētdien notikušajā Katalonijas neatkarības referendumā 90% tā dalībnieku nobalsojuši par reģiona neatkarību.
Uz Kataloniju nosūtītā policija svētdien ieņēma vēlēšanu iecirkņus, lai apturētu balsošanu centrālās valdības neatzītajā referendumā par Katalonijas atdalīšanos no Spānijas. Lai izklīdinātu cilvēku pūļus, policisti izmantoja arī gumijas lodes un stekus.
Savukārt otrdien apmēram 700 000 cilvēku izgāja demonstrācijās, protestējot pret policijas vardarbību.
Eiropas Savienība aicinājusi abas puses uz dialogu, lai mazinātu spriedzi attiecībās starp Madridi un Barselonu, bet katalāņu līderi paziņojuši, ka jau pirmdien varētu vienpusējā kārtā pasludināt neatkarību. Tikmēr Spānijas valdība noraidījusi aicinājumus krīzi Katalonijā risināt sarunu ceļā ar starpnieku iesaistīšanu.
“”Barcelona” kā viena no lielākajam organizācijām valstī pieprasa dialogu un pārrunas, lai rastu politisko risinājumu situācijai Katalonijā. Tas jādara, cienot lielākās daļas Katalonijas iedzīvotāju vēlmi lemt pašiem savu likteni,” paziņoja “Barcelona”.
“Mēs esam vairāk nekā tikai klubs. Un tieši tādēļ uzskatām, ka tas ir mūsu pienākums – iestāties par savu tautu, kas tagad atrodas ļoti sarežģītā situācijā,” teikts kluba paziņojumā.
Tāpat arī Injesta aicina abas puses uz dialogu.
“Nekad publiski neesmu komentējis lietas, kas izraisa dalītas jūtas, tomēr šī ir ārkārtēja situācija. Viena lieta, ko vajadzētu darīt, pirms nodarām sev vēl lielāku ļaunumu – veidot dialogu, pie varas esošajiem vajag uzsākt dialogu. Dariet to mūsu dēļ. Mēs esam pelnījuši dzīvot mierā,” sociālajos tīklos raksta Injesta.
Pašlaik 33 gadus vecais Injesta profesionāļa karjerā pārstāvējis tikai “Barcelona” klubu. Tāpat viņš aizvadījis 121 spēli Spānijas izlasē, gūdams 12 vārtus.
Injesta nospēlējis arī vienu maču Katalonijas izlasē, kas gan nav oficiāla Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) un Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) biedre.
Svētdien, kad Katalonijā risinājās Spānijas valdības aizliegtais neatkarības referendums, Injestas komandas biedrs Žerārs Pikē pauda lielas skumjas par vardarbību, ko izraisīja Spānijas policija. Līdz ar to pirmdien viņš no nacionāli noskaņotajiem faniem tika izsvilpts Spānijas izlases treniņā pirms gaidāmajām Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm, kas valstsvienībai lika šo treniņu pārtraukt ātrāk.
Pikē Spānijas valstsvienībā 91 spēlē guvis piecus vārtus, bet Katalonijas izlasē viņš bijis laukumā deviņos mačos.
Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusējā kārtā, Spānijas valsts nonāks bezprecedenta konstitucionālās krīzes situācijā, turklāt satricinājuma viļņi izplatīsies pa visu Eiropu. Līdz šim gan neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Katalonijas valsti.
Arī Spānijas valdībai būs jāizlemj par tālāko rīcību. Tā varētu iejaukties un atcelt Katalonijas autonomijas statusu, kas Spānijas 40 demokrātijas gados būtu bezprecedenta solis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/26C5EA6F-D202-402C-9D07-21E6571CA84F/
Katalonijas krīzes dēļ atlikts ES dienvidvalstu samits
Nikosija, 5.okt., LETA–AFP. Katalonijas krīzes dēļ atlikts oktobrī Kiprā paredzētais Eiropas Savienības (ES) dienvidvalstu samits, ceturtdien paziņojis Kipras prezidents Niks Anastasiadis.
Samits, kurā paredzēta Francijas, Grieķijas, Itālijas, Kipras, Maltas Portugāles un Spānijas dalība, pārcelts uz decembra vidu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/DA4138EE-E9F1-43F8-8B04-5F9DE3290303/
Katalonijas policijas priekšnieks Madrides tiesā liecina musināšanas lietā
Madride, 6.okt., LETA–AFP. Katalonijas policijas priekšnieks piektdien ieradās Madrides tiesā, lai sniegtu liecību izmeklēšanā par pārmetumiem musināšanā nemieros, ko septembra beigās izraisīja Madrides varasiestāžu vēršanās pret Barselonas iecerēto neatkarības referendumu.
Izmeklēšanas tiesnesis liecināt izsauca reģiona policijas priekšnieku Džuzepu Luisu Trapero un trīs citus aizdomās turamos, tostarp nevalstiskās organizācijas Katalāņu nacionālā sapulce (ANC) līderi Džordi Sančesu.
Paziņojot par aizdomās turamo izsaukšanu, Madrides Nacionālā tiesa trešdien pavēstīja, ka viņi tiek vainoti par “musināšanu (..) attiecībā uz pulcēšanos un demonstrācijām, kuras tika veiktas, lai ar spēku neļautu varasiestādēm un to darbiniekiem veikt savus pienākumus”.
Notiesājoša sprieduma gadījumā par musināšanu Spānijā var tik piespriests pat 15 gadus ilgs cietumsods, ja noziegumu pastrādājis varasiestāžu pārstāvis.
Spānijas centrālā valdība vaino Katalonijas reģionālo policiju bezdarbībā un tiesu rīkojumu nepildīšanā, nemēģinot apturēt svētdien notikušo referendumu, kura rīkošanu Madride bija atzinusi par antikonstitucionālu un aizliegusi.
Ierosinātā lieta attiecas uz notikumiem 21. un 22.septembrī, kad policija veica kratīšanas vairākās Katalonijas reģionālās valdības ēkās un aizturēja vairākas katalāņu amatpersonas.
Tas izsauca protesta demonstrācijas, kuras, kā uzskata Madrides varasiestādes, traucējušas policijas darbu. Protestu laikā cieta arī divas policijas automašīnas.
Neskatoties uz centrālo varasiestāžu pretestību, katalāņi svētdien aktīvi iesaistījās balsošanā, un saskaņā ar Katalonijas reģionālās valdības izziņotajiem neoficiālajiem rezultātiem 90% no balsotājiem atbalstījuši atdalīšanos no Spānijas.
Tiesa gan, referendumā piedalījās tikai 2,2 miljoni jeb 42% no 5,3 miljoniem balsstiesīgo.
Cenšoties nepieļaut referendumu, Madride uz Kataloniju nosūtīja 10 000 vīru lielus nacionālās policijas spēkus, kas tagad tiek apsūdzēti par pārmērīgu varas lietošanu.
Sadursmēs ar katalāņiem, kas vēlējās piedalīties svētdienas balsojumā, saskaņā ar Katalonijas valdības datiem, ievainoti gandrīz 900 cilvēki, no kuriem četri hospitalizēti, turklāt divi smagā stāvoklī.
Vietējās varasiestādes pagaidām apstiprinājušas tikai 92 gadījumus, kad cilvēki guvuši ievainojumus.
Tajā pašā laikā Madride apgalvo, ka sadursmēs ievainoti arī vairāk nekā 400 policistu.
Protestējot pret Spānijas policijas vardarbību, otrdien Katalonijā sākās vispārējais streiks un Barselonas ielās saskaņā ar reģionālās policijas datiem izgāja 700 000 cilvēku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/B6D1A3AB-213F-438D-8EB8-10190B17EF8C/
Katalonijas premjers līdz otrdienai atliek reģiona parlamenta sēdi
Barselona, 6.okt., LETA–AFP. Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons līdz otrdienai atlicis pirmdien paredzēto un Spānijas tiesas aizliegto reģiona parlamenta sēdi, kurā bija paredzēts analizēt neatkarības referenduma rezultātus un, iespējams, pasludināt neatkarību, piektdien paziņoja Katalonijas valdības pārstāvis.
“Pudždemons pieprasījis ierašanos parlamentā otrdien, lai apspriestu pašreizējo politisko situāciju,” pavēstīja reģiona valdības pārstāvis.
Jau vēstīts, ka Spānijas Konstitucionālā tiesa ceturtdien uzdeva atlikt pirmdien plānoto Katalonijas parlamenta sēdi.
Tiesa uzsvēra, ka ikviena plenārsēde, kas būs sasaukta, ignorējot tās rīkojumu, tiks atzīta par spēkā neesošu.
Tiesa arī brīdināja, ka Katalonijas parlamenta līderi var saskarties ar kriminālvajāšanu, ja ignorēs tiesas rīkojumu.
Tiesas lēmums izvirzījis jautājumus par Madrides reakciju, ja Katalonijas parlaments tomēr nolems rīkot sēdi.
Pudždemons un citi katalāņu līderi paziņojuši, ka nebaidās no nonākšanas cietumā, ja Spānijas varasiestādes nolems viņus aizturēt.
Katalonijas likumdevēji ir izsaukuši Pudždemonu uzrunāt parlamentu par pagājušās svētdienas neatkarības referendumu.
Kāds avots Katalonijas valdībā trešdien apliecināja, ka Spānijas Katalonijas reģions neatkarību varētu pasludināt jau pirmdienas sēdē, kas paredzēta reģiona parlamentā.
Svētdien notikušajā Katalonijas neatkarības referendumā, ko centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu, 90% tā dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību.
Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusējā kārtā, Spānijas valsts nonāks bezprecedenta konstitucionālās krīzes situācija, turklāt satricinājuma viļņi izplatīsies pa visu Eiropu. Līdz šim gan neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Katalonijas valsti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/B75D81F1-E207-41EF-83EA-E216385983BC/
