Valsts kontrole: Pērn piemaksas valsts iestādēs un ministrijās sasniegušas 81 miljonu eiro; tās piešķirtas formāli
Rīga, 3.okt., LETA. Pērn piemaksas valsts iestādēs un ministrijās sasniegušas 81 miljonu eiro, turklāt tās galvenokārt piešķirtas formāli, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā “Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”.
Analizējot noteiktu piemaksu saņēmušo darbinieku īpatsvaru, VK konstatējusi, ka, piemēram, Finanšu ministrijā (FM) piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti saņem 94% darbinieku un tā tiek maksāta 10-12 mēnešus gadā.
Arī atalgojuma mainīgās daļas elementu atšķirība uz vienu darbinieku gadā ministriju centrālajos aparātos ir būtiska. Piemēram, prēmijas, naudas balvas un piemaksas, kas saistītas ar darba rezultātu uz vienu darbinieku gadā ir robežās no 815 eiro Aizsardzības ministrijā līdz 1553 eiro Zemkopības ministrijā, piemaksas par aizvietošanu no 451 eiro Ārlietu ministrijā līdz 1736 eiro Veselības ministrijā, piemaksas par darbu ārpus darba laika un citas speciālās piemaksas no 0 eiro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā līdz 3136 eiro Izglītības un zinātnes ministrijā, atvaļinājuma pabalsti no 0 eiro Satiksmes ministrijā līdz 704 eiro FM.
VK secinājusi, ka lielākais piemaksu apmērs 2016.gadā – 1,62 miljoni eiro – ir izmaksāts FM, kam seko Zemkopības ministrija ar 1,06 miljoniem eiro un Vides un reģionālās aizsardzības ministrija ar 719 809 eiro. Šīs ministrijas ir arī sešu ministriju skaitā, kurām ir lielākais atlīdzības finansējuma apmērs eiro uz vienu darbinieku. Procentuāli lielākais darbinieku skaits, kas ir saņēmis kādu no šiem materiālās stimulēšanas veidiem, ir Zemkopības ministrijā – 58%, FM centrālajā aparātā – 55%, un Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijā – 40%.
VK norāda, ka arī ministriju un centrālo valsts iestāžu 2016.gada finanšu revīzijās, detalizēti analizējot piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti piešķiršanu, konstatēts, ka atsevišķos resoros šī piemaksa tiek noteikta gandrīz visiem iestādes darbiniekiem un gūstama pārliecība, par kādu ieguldījumu šī piemaksa tiek piešķirta, kā arī pats piešķiršanas process ir formāls – piemaksas piešķiršanas pamatojumi ir vispārīgi, neietver konkrētus apsvērumus šādas piemaksas piešķiršanai, nav skaidri nošķirami no citu piemaksu, piemēram, piemaksas par papildu darbu, piešķiršanas pamatojuma.
Tāpat VK secinājusi, ka kopējais atalgojuma mainīgās daļas apmērs uz vienu darbinieku gadā ministriju centrālajos aparātos salīdzinājumā ar 2015.gadu ir palielinājies par 367 eiro. Arī atšķirības atalgojuma mainīgās daļas apmērā uz vienu darbinieku gadā ministriju centrālajos aparātos ir būtiskas – Zemkopības ministrijā tas sasniedz pat 5606 eiro gadā uz vienu darbinieku, kamēr Tieslietu ministrijā – 2359 eiro gadā uz vienu darbinieku.
Kopumā VK secina, ka piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti piešķiršanas process ir formāls – piemaksas piešķiršanas pamatojumi ir vispārīgi, neietver konkrētus apsvērumus šādas piemaksas piešķiršanai, nav skaidri nošķirami no citu piemaksu, piemēram, piemaksas par papildu darbu.
Šodien preses konferencē VK vadītāja Elita Krūmiņa uzsvēra, ka VK nav pret piemaksām un bonusiem, tomēr piemaksu izmaksas sistēmai ir jābūt caurredzamai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/79B48D72-6BA4-4F0D-8AC9-9A2429B3401D/
Valsts kontroliere: Maksājot ierēdņiem piemaksas par ikdienas darbu, netiek sasniegts likuma mērķis
Rīga, 4.okt., LETA. Maksājot ierēdņiem piemaksas par ikdienas darba pienākumu veikšanu, netiek sasniegts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Kā ziņots, pārskatā par valsts budžeta izpildi 2016.gadā Valsts kontrole atklājusi, ka piemaksas valsts iestādēs un ministrijās sasniegušas 81 miljonu eiro un tās galvenokārt piešķirtas formāli, nevis, vērtējot reālos ierēdņu sasniegumus. Piemēram, Finanšu ministrijā piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti saņēmuši 94% darbinieku un tā tikusi maksāta 10-12 mēnešus gadā.
Kā šorīt skaidroja Krūmiņa, atlīdzību budžets katrai valsts institūcijai ir veidojies vēsturiski atkarībā no konkrētās nozares spējām piesaistīt sev finansējumu. “Tas nozīmē, ka faktiski reālajā dzīvē likuma mērķis netiek sasniegts. Ja mēs vēlamies, lai šis likums darbojas ne tikai uz papīra, bet pēc būtības, tad acīmredzot šī situācija ir jāvērš citādāk,” sacīja Krūmiņa.
Viņa skaidroja, ka dažas ministrijas saviem darbiniekiem maksā visas iespējamās piemaksas, kādas vien likumā paredzētas, bet citas ministrijas nemaksā, kaut arī darbinieks ir strādājis tieši tikpat daudz un tikpat kvalitatīvi. “Bet netiek maksāts tikai tāpēc, ka institūcijai nav naudas, un tas nav pareizi,” akcentēja valsts kontroliere.
Jautāta, kas tiek darīts, lai šo problēmu risinātu, viņa atbildēja, ka pēc Valsts kontroles ieteikumiem ir izveidota darba grupa, kura patlaban izvērtē, kādi grozījumi būtu jāveic Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, lai tā mērķis tiktu sasniegts. “Līdz gada beigām arī Saeimā jau ir jābūt iesniegtiem grozījumiem vienotās atlīdzības sistēmas likumā,” rezumēja Krūmiņa.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8BDD183A-93AA-4443-8F6F-4272B038868D/
Valsts kontrole: Nodokļu parādu apmērs nesamazinās, jo netiek novērsti parādu rašanās cēloņi
Rīga, 3.okt., LETA. Neskatoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktajām aktivitātēm parādu piedziņas procesa uzlabošanā, jaunie nodokļu parādi nesamazinās, jo netiek novērsti parādu rašanās cēloņi, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Tā arī uzsver, ka tādējādi faktiskais nodokļu parādu apmērs vēl arvien pārsniedz sesto daļu no 2016.gada valsts kopbudžeta ieņēmumiem. 2017.gada 1.janvārī kopējā nodokļu parādu summa bija 1,36 miljardi eiro, tajā skaitā lielāko daļu joprojām veidoja reāli nepiedzenamie nodokļu parādi – 807,6 miljoni eiro jeb 59%.
Lai gan kopējie VID administrēto nodokļu parādi šā gada sākumā, salīdzinot ar 2016.gada 1.janvāri, samazinājušies par 55,7 miljoniem eiro jeb 4%, ņemot vērā arī VID dzēsto nodokļu parādu kopsummu 2016.gadā, kas, salīdzinot ar 2015.gadu, ir pieaugusi par 175,3 miljoniem eiro jeb 54%, faktiskais nodokļu parāds gada laikā ir pieaudzis par 119,6 miljoniem eiro jeb 7%, norāda VK.
2016.gadā nodokļu parādi dzēsti 13 785 nodokļu maksātājiem 500,3 miljonu eiro (2015.gadā – 325 miljonu eiro) apmērā, kas ir par 91% jeb 6557 nodokļu maksātājiem vairāk nekā 2015.gadā.
VK uzsver, ka arī reāli piedzenamie parādi, uz kuriem var tikt vērsta bezstrīda piedziņa, 2016.gadā ir pieauguši – par 36,2 miljoniem eiro jeb 31%, salīdzinot ar reāli piedzenamo parādu summu 2016.gada 1.janvārī, kas liecina, ka nodokļu maksātāju samaksātais parāda apmērs ir mazāks nekā no jauna radies parāds.
Lai arī VID darbību rezultātā 2016.gadā piedzīti 411,9 miljoni eiro, kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 3% vairāk nekā 2015.gadā, tomēr jaunie parādi 2016.gadā izveidojās 30,7 miljonu eiro apmērā un, salīdzinot ar 2015.gadu, pieauga par 2,2 miljoniem eiro jeb 8%, atzīmē VK.
Tāpat VK uzver – lai gan Finanšu ministrija norāda, ka nodokļu pamatnostādnēs ir iekļāvusi vairākus risinājumus nodokļu parāda apmēra samazināšanai, VK iebildumi un ieteikumi nav ņemti vērā, un problēmas nodokļu parāda apmēra pieaugumam vērtētas tikai piedziņas procesa uzlabošanas kontekstā, nevis veikta parādu rašanās cēloņu analīze. Šādi Finanšu ministrija cīnās ar sekām, nevis novērš cēloņus.
VK vērš uzmanību, ka Finanšu ministrijai, izvērtējot cēloņus zemajam nodokļu parādu iekasēšanas līmenim un apzinot risinājumus situācijas uzlabošanai, jāveic ne tikai valsts iestāžu procesu efektivizēšana, parādu tehniska samazināšana un normatīvo aktu pilnveide, bet arī jāanalizē dažādi aspekti, piemēram, nodokļu slogs dažādām nodokļu maksātāju grupām, nodokļu slogs atkarībā no uzņēmējdarbības veida, nodokļu maksāšanas kultūra, motivācija un ieinteresētība godīgi veikt nodokļu maksājumus, segmentējot nodokļu maksātājus pa nozarēm, pēc lieluma, darbības teritorijas un tirgus apmēra, apgrozījuma apmēra u.tml., kā arī jāvērtē nodokļu parādu izveidošanās iemesli (grupās pēc nodokļa veida, apmēra u.c.).
Turklāt VK uzskata, ka pēc VID kontroles pasākumu veikšanas un papildu valsts budžetā maksājamā nodokļa aprēķināšanas būtu jāvērtē, vai papildus aprēķināto summu iemesls ir sarežģīto normatīvo aktu neizpratne, atvieglojumu vai atbrīvojumu nepamatota piemērošana, vai nevēlēšanās maksāt nodokļus (krāpšanās) u.c., kā arī jāanalizē, kāds ir nodokļu pārbaudēs papildus aprēķinātais maksājamo nodokļu apmērs pret nodokļu maksātāja neto apgrozījumu vai vidēji maksāto nodokļu apjomu.
Tāpat VK iesaka, ka pēc VID pārbaužu veikšanas un biežāk pieļauto kļūdu apkopošanas būtu jāizvērtē nepieciešamība rosināt normatīvo aktu grozījumus, lai samazinātu normu atšķirīgu interpretāciju un kļūdīšanās iespējas, kā arī veikt citu nodokļu maksātāju savlaicīgu informēšanu par pārbaudēs konstatētajām problēmām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/97E51122-BA58-4272-95F8-6AA7C2FD6EF1/
Valsts kontroliere: Nenoteiktība nodokļu jomā pastāvēs arī turpmāk
Rīga, 3.okt., LETA. Nenoteiktība nodokļu jomā pastāvēs arī turpmāk, šodien 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem revīzijai veltītā preses konferencē sacīja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Viņa stāstīja, ka Valsts kontrole jau sen uzsvērusi nepieciešamību Latvijā ieviest skaidru un paredzamu nodokļu politiku.
Pēc Krūmiņas teiktā, Finanšu ministrijas (FM) izstrādātā nodokļu reforma ir solis pareizajā virzienā, tomēr ar nodokļu reformu saistītie likumprojekti Saeimā tika pieņemti pretēji tiem uzstādījumiem, kādi tika minēti sākotnēji.
Kā piemēru Valsts kontroles vadītāja minēja, ka FM solīja nepaaugstināt sociālās apdrošināšanas likmes, tomēr rezultātā tās augs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tāpat tika solīts attiekties no solidaritātes nodokļa, tomēr arī šis solījums nepiepildījās.
“Nenoteiktība nodokļu jomā pastāvēs arī turpmāk,” secināja Krūmiņa.
FM pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA norādīja, ka, izstrādājot “Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam”, tika identificētas vairākas nodokļu jomas, kurās nepieciešama papildu analīze un uzlabojumi. Viņš uzsvēra, ka nodokļu politika ir vērsta uz to, lai uzņēmēji varētu rēķināties ar prognozējamu nodokļu sistēmu līdz 2021.gadam.
Tāpat FM pārstāvis skaidroja, ka, lai nodrošinātu veselības nozares finansējumu un budžeta ieņēmumu pietiekamību, kā arī vairāk veicinātu nevienlīdzības samazināšanu, valdība ir akceptējusi un Saeima atbalstījusi atsevišķas izmaiņas ar nodokļu reformu saistītajos likumprojektos, kas atšķiras no FM izstrādātajām nodokļu politikas pamatnostādnēm.
“FM, sniedzot normatīvu aktu projektus izskatīšanai valdībā, ir ievērojusi valdības un Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes lēmumus, kuri papildināja vai precizēja apstiprināto nodokļu stratēģiju. Ministru kabineta apstiprinātā nodokļu stratēģija būtu jāvērtē kopsakarā ar Ministru kabineta lēmumiem, nevis atrauti no tiem,” sacīja Jarockis.
FM gatavo grozījumus rīkojumam “Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021.gadam”, kas atbilst Saeimas pieņemtajiem risinājumiem. Vienlaikus FM pārstāvis piebilda, ka centrālās nodokļu stratēģijas pozīcijas diskusiju un likumdošanas procesa rezultātā nav mainītas.
Tāpat Jarockis norādīja, ka, izskatot normatīvo aktu projektus Saeimā, tika nodrošināts princips, ka kopējā fiskālā ietekme nepieaug, attiecīgi Saeimas pieņemto lēmumu atšķirība no Ministru kabineta iesniegtajiem projektiem neietekmē sākotnējās prognozes attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AE459FAA-E482-4F2A-A598-7598057C82A0/
Revīzija: Pašvaldības 2016.gada sākumā par 1,97 miljoniem eiro nepamatoti palielinājušas zemes, ēku un būvju vērtību
Rīga, 3.okt., LETA. Pašvaldības 2016.gada sākumā par 1,97 miljoniem eiro nepamatoti palielinājušas zemes, ēku un būvju vērtību, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā “Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”.
VK norāda, ka pašvaldību gada pārskatu daļā uzrādītā informācija par zemi, ēkām un būvēm nav patiesa un salīdzināma, jo zemes, ēku un būvju vērtība gada sākumā ir nepamatoti palielināta vismaz par 1 970 435 eiro un 2019.gada beigās – vismaz par 442 070 eiro.
“Lai gan valsts reģistriem ir jānodrošina sabiedrība ar aktuālu informāciju par visiem valsts teritorijā esošiem pazemes aktīviem un mežaudzēm, valsts reģistru lietotājiem nav pieejama kvalitatīva, aktuāla un skaidri saprotama informācija, tajā skaitā pārskata gada inventarizācijas veikšanai, kas ietekmē arī Saimnieciskā gada pārskatā sniegtās informācijas kvalitāti,” atzīst VK.
Bilances posteņa “Zeme, ēkas un būves” vērtība pārskata gada sākumā bija 5,8 miljardi eiro jeb 69% no bilances aktīvu kopsummas un pārskata gada beigās – 5,68 miljardi eiro jeb 67% no bilances aktīvu kopsummas.
Revīzijas izlasē iekļauto 29 pašvaldību bilances posteņa “Zeme, ēkas un būves” vērtība pārskata gada sākumā bija 4,6 miljardi eiro jeb 79% no visu pašvaldību bilances posteņa “Zeme, ēkas un būves” vērtības un pārskata gada beigās bija 4,48 miljardi eiro jeb 79% no visu pašvaldību bilances posteņa.
Veicot revīzijas procedūras izlasē iekļautajās 29 pašvaldībās, VK konstatēja, ka zemes uzskaites vērtība ir nepamatoti palielināta uzrādot tajā citām personām piederošos īpašumus, iekļaujot zemes sastāvā ēku un būvju vērtību vai veicot pārvērtēšanu. Tāpat ēku uzskaitē nav nodrošināta analītiskā uzskaite un atbilstoša klasifikācija, nav noteiktas atbilstošas nolietojuma normas un uzskaites vērtība ir nepamatoti palielināta, uzrādot tajā citām personām piederošos īpašumus.
Savukārt transporta būvju un inženierbūvju uzskaitē nav nodrošināta analītiskā uzskaite un atbilstoša klasifikācija, nav noteiktas atbilstošas nolietojuma normas, kā arī nav nodrošināta pamatlīdzekļu uzskaites vērtību pamatojošo dokumentu saglabāšana.
Lai uzlabotu pamatlīdzekļu uzskaiti, jau 2012.gada revīzijā VK Finanšu ministrijai sniedza ieteikumu nodrošināt vienotu pieeju pamatlīdzekļu uzskaitē, normatīvajos aktos nosakot kritērijus pamatlīdzekļu atzīšanai un uzrādīšanai. Šis ieteikums vēl nav ieviests, bet tā ieviešanas termiņš ir 2017.gada 30.decembris.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8CA78A90-3278-446F-B140-FDC0BF3768DC/
Valsts kontrole: VID pērn nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23,6 miljonu eiro apmērā
Rīga, 3.okt., LETA. Valsts kontroles (VK) revīzijā secināts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23,6 miljonu eiro apmērā, otrdien žurnālistus informēja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
“Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,” sacīja Krūmiņa.
VK norāda uz četriem aspektiem VID darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem. Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016.gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23,6 miljonu eiro apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 000 eiro apmērā.
Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015.gadā, nodokļu pārmaksas 44 000 eiro apmērā. 2016.gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 000 eiro apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apmēru.
Treškārt, 2016.gadā VID desmit mēnešus strādājis, neievērojot izmaiņas likumā attiecībā uz izslēgšanu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra. Brīdinājumu par izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra nodokļu maksātājiem VID nosūtīja vidēji par 15 dienām ātrāk par likumā noteikto termiņu. Līdz ar to nodokļu maksātāji arī ātrāk izslēgti no reģistra, liedzot iespēju likumā noteiktajā termiņā pēc savas iniciatīvas novērst iespējamās izslēgšanas iemeslus, iesniedzot PVN deklarāciju. Valsts kontroliere, komentējot atklātos trūkumus VID darbībā, uzsver, ja likumus neievēro nodokļu administrācija, arī nodokļu maksātājiem zūd motivācija ievērot pienākumus.
VK ieskatā godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem veicina arī administratīvā sloga mazināšana. Revīzijā ir konstatēts, ka 2016.gadā gandrīz 9000 pensionāru ar invaliditāti, automātiski nepiemērojot šīm personām pienākošos atvieglojumus, tika izmaksāta mazāka pensija, nekā faktiski pienāktos. Rezultātā ik mēnesi ieturēts vidēji par 12,4 eiro lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Pensionāriem tiek prasīts aizpildīt elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, kur jānorāda informācija par invaliditāti, kas jau ir gan VID, gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kas aprēķina pensijas, rīcībā. Vairāk nekā 800 no šīm personām 2016.gadā ir mirušas un nevarēs izmantot tiesības iesniegt ienākumu deklarācijas, lai saņemtu pārmaksāto IIN, norāda VK.
VK atzīmē, ka VID pienākums ir ne tikai iekasēt un administrēt nodokļus, bet arī rūpēties par to, lai visi nodokļi nonāktu Valsts kasē paredzētajā apmērā un termiņā un mazinātos iespēja nodokļu maksātājiem izvairīties no nodokļu nomaksas. VK revīzijā atklātais norāda uz to, ka praksē VID nodokļu kontrole, kā arī preventīvie pasākumi ir nepietiekami. Piemēram, VID nepiemēro sankcijas nodokļu maksātājiem, kas izslēgti no PVN maksātāju reģistra par likumā noteikto pienākumu nepildīšanu. Pēc revidentu aplēsēm, 2016.gadā valsts budžetā nav saņemts PVN apmēram 2,4 miljonu eiro apmērā. Kontroles trūkumu izgaismo arī fakts, ka pērn 77% elektroenerģijas nodokļa maksātāju (elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji) nav iesnieguši elektroenerģijas nodokļa deklarācijas un Valsts kasē nav ieskaitīts elektroenerģijas nodoklis vismaz 300 000 eiro apmērā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F452F75B-E288-4BA4-A12F-ECD8BE358A69/
Valsts kontrole aizrāda VID nepamatotu akcīzes nodokļa kontroles pasākumu samazinājumu
Rīga, 3.okt., LETA. Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka bez pamatota iemesla 2015.gadā samazinājies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) akcīzes nodokļa kontroles pasākumu skaits, liecina VK revīzijas dati.
VK informē, ka VID veikto tematisko pārbaužu skaits akcīzes nodokļa jomā 2014.gada bija 2964, 2015.gadā – 455, bet pērn – 753.
Revīzijas laikā VK vērtēja, kā mainījušies akcīzes nodokļa kontroles pasākumi pēc 2015.gada 1.aprīļa, kad VID Akcīzes pārvalde tika reorganizēta, tās uzdevumus akcīzes nodokļa kontroles jomā deleģējot Nodokļu kontroles pārvaldei.
Pēc VK secinātā, kopš 2015.gada aprīļa akcīzes nodokļa datu atbilstības pārbaužu apmērs būtiski samazinājies, kā arī strauji sarukusi pārbaužu rezultativitāte, proti, vidējais datu atbilstības pārbaužu rezultātā papildu aprēķināto maksājumu apmērs kopš 2015.gada 1.aprīļa ir 1480 eiro, kamēr iepriekš tie bija 43 145 eiro.
VK revīzijā pausts, ka datu atbilstības pārbaužu zemā rezultativitāte norāda, ka kontroles pasākumi netiek veikti riskantākajiem komersantiem.
VK arī norāda – pēc VID sniegtās informācijas, līdz 2015.gada aprīlim ar akcīzes nodokļa datu atbilstības pārbaudēm nodarbojās viens darbinieks uz pilnu slodzi un viens darbinieks uz pusslodzi, ik gadu vidēji veicot vairāk nekā 50 datu atbilstības pārbaužu. Taču VID neesot varējis norādīt, cik Nodokļu kontroles pārvaldes darbinieki veica datu atbilstības pārbaudes akcīzes nodokļa jomā pēc 2015.gada aprīļa.
Tā kā VID nav sasniedzis vēlamo akcīzes nodokļa naftas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem plaisas samazinājumu un akcīzes nodokļa cigaretēm plaisa saglabājas augsta – 25,7%, kā arī akcīzes nodokļa deklarēšanai pēdējo četru gadu laikā nav veikti būtiski vienkāršojumi, nav pamata uzskatīt, ka nodokļu maksātāji būtu pieļāvuši mazāk kļūdu vai būtu uzlabojusies to motivācija godīgi maksāt nodokļus un ievērot normatīvos aktus, teikts VK revīzijā.
Pēc VID sniegtās informācijas, būtiskākie VID resursi tiek novirzīti pievienotās vērtības nodokļa (PVN) kontrolēšanai.
Vienlaikus VK atzīmē, ka VID fokusēšanās uz PVN kontrolēšanu varētu būt skaidrojama ar to, ka par šo nodokli VID rīcībā ir visplašākā informācija risku identificēšanai. Turklāt daļa no PVN iemaksājama Eiropas Savienības budžetā, līdz ar to Eiropas Komisija (EK) regulāri veic pārbaudes par šī nodokļa kontroles sistēmu. Konstatējot nepilnības vai neatbilstības, EK var piemērot soda sankcijas. Tomēr Latvijas ekonomikai un uzņēmējdarbībai ir svarīga ne tikai PVN, bet arī pārējo nodokļu pareiza aprēķināšana un maksāšana.
Kontroles pasākumi vienlaikus var darboties arī kā preventīvie pasākumi attiecībā pret tiem nodokļu maksātājiem, kuri tieši netiek kontrolēti, bet ir informēti, ka pārbaudes tiek veiktas citiem nodokļu maksātājiem. Specifiskās un šaurās akcīzes nodokļa jomas uzņēmumi ātri vien spēj konstatēt VID pietiekamas un visaptverošas kontroles trūkumu, tādējādi palielinās risks, ka uzņēmumi šo situāciju izmantos ļaunprātīgi un valsts budžetā netiks ieskaitīti visi tam piekritīgie akcīzes nodokļa maksājumi, pausts VK revīzijā.
VK arī atzinusi, ka akcīzes nodokļa likmju būtiska paaugstināšana no 2018.gada palielina risku, ka nodokļu maksātāji centīsies izvairīties no akcīzes nodokļa deklarēšanas atbilstošā apmērā.
Pēc VK minētā, VID neveicot pietiekamus, atbilstošus un visaptverošus kontroles pasākumus, kas vērsti uz pārbaužu veikšanu valsts iekšienē, būtiski palielinās risks, ka valsts budžetā netiek ieskaitīti visi tam piekritīgie akcīzes nodokļa maksājumi. Turklāt, tā kā akcīzes nodokļa joma ir specifiska un ir nepieciešamas atbilstošas darbinieku kompetences šā nodokļa kontrolei, VID būtu jānodrošina, ka darbinieki, kuri labi pārzina šo jomu, tiek iesaistīti akcīzes nodokļa kontroles pasākumu veikšanā un viņu uzkrātā pieredze tiek lietderīgi izmantota.
Lai nodrošinātu pietiekamus, vispusīgus un atbilstošus kontroles pasākumus, VK iesaka VID izvērtēt līdzšinējo kārtību nodokļu kontroles pasākumu organizēšanā un pilnveidot kontroles pasākumu plānu, aptverot visus VID administrētos nodokļus, tajā skaitā akcīzes preču aprites un akcīzes nodokļa kontroli, ņemot vērā aktuālās akcīzes preču aprites tendences, indikācijas nelegālai akcīzes preču apritei un riskiem, kas liecina par iespējamu izvairīšanos no akcīzes nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FCA26156-4B06-4439-A104-7CECDA39579D/
FM: Ministrijas piemaksu sistēma atbilst likumā noteiktajam
Rīga, 3.okt., LETA. Finanšu ministrijā (FM) motivācijas instrumenti ir atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumā noteiktajām normām un to piemērošanai ir noteikta skaidra, caurskatāma un saprotama sistēma, kas balstīta uz darba kvalitātes izvērtējumu, rezultātu sasniegšanu un darbinieku motivāciju, aģentūrai LETA paziņoja FM, komentējot Valsts kontroles (VK) izteikto kritiku.
VK savā revīzijā norādījusi, ka piemaksas jāpārskata ne retāk kā reizi gadā, turpretī FM ieviestā sistēma paredz, ka šo piemaksu pārskatīšanu veic ne retāk kā reizi ceturksnī. Tādējādi FM nodrošina, ka piemaksa tiek piešķirta par konkrētu rezultātu vai plānotajam darbībām, piemēram, valsts budžeta likumprojekta izstrādes procesā, ko arī apliecina datu analīze par piešķirtajām piemaksām, gan periodi, uz kādiem nosaka piemaksas, gan piemaksas apmērs, gan darbinieki, kuriem nosaka piemaksas, uzskata ministrija.
2016.gadā FM piemaksas pārskatījusi piecas reizes gadā.
Tajā pašā laikā FM atzina, ka ministrijai ir sniegts ieteikums uzlabot sistēmu līdz gada beigām, ko FM vēl turpinās darīt. “Esam izstrādājuši vēl detalizētāku darbinieka snieguma vērtēšanas sistēmu, ko tuvākajā laikā ar Valsts kontroli apspriedīsim,” piebilda FM.
Tāpat ar Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) rīkojumu ir izveidota darba grupa, ko vada Valsts kanceleja un saskaņā ar rīkojumu darba grupai līdz šā gada decembrim ir jāiesniedz Ministru kabinetā likumprojekts par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pilnveidošanu. Līdz ar to minētais jautājums tiks risināts izstrādājamā likumprojekta ietvaros.
Jau ziņots, ka 2016.gadā piemaksas valsts iestādēs un ministrijās sasniegušas 81 miljonu eiro, turklāt tās galvenokārt piešķirtas formāli, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā “Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”.
Analizējot noteiktu piemaksu saņēmušo darbinieku īpatsvaru, VK konstatējusi, ka, piemēram, Finanšu ministrijā (FM) piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti saņem 94% darbinieku un tā tiek maksāta 10-12 mēnešus gadā.
Tāpat VK secinājusi, ka lielākais piemaksu apmērs 2016.gadā – 1,62 miljoni eiro – ir izmaksāts FM.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C2B87936-096E-4E23-B3C0-3DE9DA4A8DC1/
Valsts kontroliere: Nenoteiktība nodokļu jomā pastāvēs arī turpmāk
Rīga, 3.okt., LETA. Nenoteiktība nodokļu jomā pastāvēs arī turpmāk, šodien 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem revīzijai veltītā preses konferencē sacīja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Viņa stāstīja, ka Valsts kontrole jau sen uzsvērusi nepieciešamību Latvijā ieviest skaidru un paredzamu nodokļu politiku.
Pēc Krūmiņas teiktā, Finanšu ministrijas (FM) izstrādātā nodokļu reforma ir solis pareizajā virzienā, tomēr ar nodokļu reformu saistītie likumprojekti Saeimā tika pieņemti pretēji tiem uzstādījumiem, kādi tika minēti sākotnēji.
Kā piemēru Valsts kontroles vadītāja minēja, ka FM solīja nepaaugstināt sociālās apdrošināšanas likmes, tomēr rezultātā tās augs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tāpat tika solīts attiekties no solidaritātes nodokļa, tomēr arī šis solījums nepiepildījās.
“Nenoteiktība nodokļu jomā pastāvēs arī turpmāk,” secināja Krūmiņa.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D422F0C3-FB9E-4044-B401-A4FD55DB4B85/
FM un VID jau īsteno virkni Valsts kontroles ieteikumu
Rīga, 3.okt., LETA. Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau īsteno virkni Valsts kontroles revīzijā “Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” ietverto ieteikumu, par to šodien valdību informēja FM pārstāvji.
FM norādīja, ka viens Valsts kontroles ieteikums ir Tieslietu ministrijas (TM) kompetencē, proti, detalizētas informācijas uzskaite un statistiskās informācijas apkopošana par konfiscējamajiem un konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem.
FM skaidroja, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests veic detalizētu informācijas uzskaiti un apkopo statistisko informāciju par konfiscējamajiem un konfiscētajiem noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Procesa īpašnieks ir TM, tāpēc FM uzskata, ka vienīgi TM var veikt procesa uzlabojumus.
Attiecībā uz Valsts kontroles ieteikumiem par iesniegto nodevu ieņēmumu prognožu pamatotības izvērtēšanas procesa efektivitāti FM norāda, ka ministrija veido pamatbudžeta kopējo nenodokļu prognozi, sistemātiski vērtē nodevu ieņēmumu plāna izpildi un veic atbilstošas darbības, iegūstot maksimāli pieejamo informāciju ieņēmumu attīstības analīzei, plāna izpildes analīzei un ietekmējošo faktoru identificēšanai. Tādējādi FM jau ir īstenojusi Valsts kontroles ieteikumu sekot nodevu ieņēmumu plāna izpildei, savlaicīgi izvērtējot neizpildes iemeslus un veicot atbilstošas darbības.
Papildus tam FM ir apņēmusies, identificējot būtiskas un sistemātiskas faktisko ieņēmumu izpildes novirzes no plānotā, nodrošināt dokumentētas informācijas pieprasīšanu no atbildīgās ministrijas, tādējādi nodrošinot kontroles izsekojamību.
Tāpat nodevu normatīvo aktu projektu virzības procesā FM savas kompetences ietvaros izvērtē fiskālās ietekmes pamatotību, sniedzot projekta virzītājam atzinumu.
Tāpat FM informēja, ka VID 2016.gadā izvērtēja nereģistrētās saimnieciskās darbības identificēšanas un uzraudzības darba rezultātus, VID cilvēkresursus, kā arī piemērotās darba metodes, un secināja, ka ir nepieciešams izveidot atsevišķu struktūrvienību, kuru nepieciešams specializēt minētā procesa izpildes nodrošināšanai. Tādējādi tika nolemts atteikties no līdz šim šajā procesā iesaistītajām 72 amata vietām, izveidojot VID Nodokļu pārvaldes Nereģistrētās saimnieciskās darbības un uzraudzības daļu ar 20 amata vietām. Vienlaikus šai struktūrvienībai tiek deleģēta ne tikai nereģistrētās saimnieciskās darbības identificēšanas un reģistrēšanās pienākuma uzraudzības funkcija, bet arī uzdevums monitorēt gada deklarācijas iesniegšanas un nodokļu nomaksas korektumu.
VID ir izvērtējis resursu efektivitāti, veicis strukturālas izmaiņas un tādēļ neatbalsta Valsts kontroles izteikto ieteikumu attiecībā uz nereģistrētas saimnieciskās darbības identificēšanai izlietoto resursu efektivitāti. Vienlaikus FM norāda, ka VID nepārtraukti analizē sava darba rezultātus, pilnveido darba metodes un meklē jaunas iespējas, tostarp arī izvērtējot resursu efektivitāti, lai novērstu personu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Valsts kontrole FM iesaka nodrošināt uz klientu orientētu servisu, vienkāršot administratīvo procedūru veikšanu, samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un neradītu papildu resursu izlietojumu nodokļu administrācijai. Lai to īstenotu Valsts kontrole VID iesaka nodrošināt automātisku marku aprites pārskatu akceptēšanu. Tomēr VID uzskata, ka minētā ieteikuma ieviešana nav lietderīga no izmaksu viedokļa līdz Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas ieviešanai, kad tiks nodrošināta marku aprites pārskatu automātiska akceptēšana.
Savukārt, runājot par mantinieku apstiprināšanu mantojuma tiesībās, FM norāda, ka šo informāciju VID iegūst ar nobīdi laikā, tāpēc var būt situācijas, kad atbilstoši VID pieejamajai informācijai nodokļu pārmaksas un parādi attiecas uz mirušo personu , bet faktiski uz konkrēto brīdi šīs tiesības un saistības jau ir ieguvusi cita persona.
Līdz ar to sniegt informāciju par mirušās personas saistību un tiesību apjomu kādam potenciālajam mantiniekam nedrīkstētu arī tādēļ, ka šīs saistības un tiesības uz konkrēto brīdi jau iespējams ir ieguvusi cita persona, par kuru VID informācija vēl nemaz nav saņemta. Šāda iemesla dēļ informācija par mantojuma atstājēja saistību un tiesību saturu būtu iegūstama tieši ierosinātās mantojuma lietas ietvaros.
Izvērtējot normatīvo regulējumu, FM secina, ka normatīvais regulējums neparedz potenciālo mantinieku tiesības pieprasīt informāciju no VID.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C8FB6-8E0C-DC9C-D5D8-AA7DFCD166F0/
Skaidri spēles noteikumi, vienlīdzīga un godprātīga attieksme – VK nosauc svarīgus priekšnoteikumus iedzīvotāju motivēšanai maksāt nodokļus
Noslēdzot revīziju par Saimnieciskā gada pārskatu, Valsts kontrole (VK) tāpat iepriekš sniedz atzinumu ar iebildēm. Trūkumi atklāti gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas.
Kā preses konferencē par Saimnieciskā gada pārskata revīzijas rezultātiem norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, svarīgi ir skaidri spēles noteikumi no politikas veidotāju puses un vienlīdzīga un godprātīga attieksme pret nodokļu maksātājiem gan attiecībā uz lielo nodokļu iekasēšanu (PVN, akcīzes nodoklis), gan konkrētām iedzīvotāju grupām nozīmīgiem nodokļu atvieglojumiem. “Mēs regulāri dzirdam to, ka vajadzību ir vairāk, nekā valsts budžetā līdzekļu. Tāpēc vēršam sabiedrības un valsts iestāžu uzmanību uz to, kā valstij veicas ar budžeta piepildīšanu un meklējam atbildi uz jautājumu, kas ir vajadzīgs, lai nodokļu maksātāji būtu motivēti samaksāt nodokļus noteiktajā apmērā un termiņā.”
Finanšu ministrija atbild par nodokļu politikas veidošanu. Šī gada maijā Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādātās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, kurām būtu jānodrošina nodokļu sistēmas stabilitāte un prognozējamība. VK uzskata, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem rēķināties ar stabilitāti un paredzamību nodokļu jomā ir pāragri. Revidenti ir konstatējuši riskus, kas apdraud nodokļu reformas mērķu sasniegšanu. Daļa Saeimā nodokļu reformas ietvaros apstiprināto likumu grozījumu ir pretēji nodokļu politikas pamatnostādnēs noteiktajam. Piemēram, lai arī pamatnostādnēs norādīts, ka nav plānots paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, no 2018. gada par pusprocentu šī likme pieaugs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Savukārt pretēji plānotajam, nav atcelts solidaritātes nodoklis. Turklāt atsevišķi nodokļu pamatnostādnēs ietvertie uzdevumi paredz vēl līdz 2022.gadam izvērtēt turpmākās izmaiņas normatīvajos aktos. Līdz ar ko nenoteiktība nodokļu vidē turpinās pastāvēt vēl vairākus gadus.
Nenoteiktība raksturo ne tikai nodokļu politiku, bet arī nodokļu parāda rašanās cēloņus. VK, ņemot vērā pēdējo gadu aprēķinus, secina, ka Finanšu ministrija nav pilnvērtīgi izvērtējusi iemeslus, kas ietekmē nodokļu parāda apjomu, jo faktiskais nodokļu parāds turpina pieaugt. 2017.gada 1.janvārī nodokļu parāds veidoja 1,36 miljardus EUR. Lai arī, salīdzinot ar 2016.gada 1.janvāri, parāds ir par 4 % mazāks, šis samazinājums ir skaidrojams ar parāda norakstīšanu, apzinoties, ka 500 miljonus eiro reāli neizdosies iekasēt. Attiecīgi VK ir aprēķinājusi, ka faktiskais nodokļu parāds gada laikā ir pieaudzis par 7 %, un prognozē, ka tas turpinās pieaugt.
Kamēr Finanšu ministrija atbild par politikas plānošanu, praktiski par nodokļu savlaicīgu iekasēšanu noteiktajā apmērā un administrēšanu ir atbildīgs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Valsts kontroliere Elita Krūmiņa: “Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam.”
VK norāda uz četriem aspektiem VID darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem. Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.
Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu.
Treškārt, 2016. gadā VID desmit mēnešus strādājis, neievērojot izmaiņas likumā attiecībā uz izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra. Brīdinājumu par izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra nodokļu maksātājiem VID nosūtīja vidēji par 15 dienām ātrāk par likumā noteikto termiņu. Līdz ar to nodokļu maksātāji arī ātrāk izslēgti no reģistra, liedzot iespēju likumā noteiktajā termiņā pēc savas iniciatīvas novērst iespējamās izslēgšanas iemeslus, iesniedzot PVN deklarāciju. Valsts kontroliere, komentējot atklātos trūkumus VID darbībā, uzsver, ka, ja likumus neievēro nodokļu administrācija, arī nodokļu maksātājiem zūd motivācija ievērot savus pienākumus.
Un visbeidzot, VK ieskatā godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem veicina arī administratīvā sloga mazināšana. Diemžēl revīzijā ir konstatēts, ka 2016. gadā gandrīz deviņiem tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti, automātiski nepiemērojot šīm personām pienākošos atvieglojumus, tika izmaksāta mazāka pensija, nekā faktiski pienāktos. Rezultātā ik mēnesi tika ieturēts vidēji par 12,40 EUR lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Pensionāriem tiek prasīts aizpildīt elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, kur jānorāda informācija par invaliditāti, kas jau ir gan VID, gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kas aprēķina pensijas, rīcībā. Diemžēl vairāk nekā 800 no šīm personām 2016.gadā ir mirušas un nevarēs izmantot tiesības iesniegt ienākumu deklarācijas, lai saņemtu pārmaksāto IIN.
VID pienākums ir ne tikai iekasēt un administrēt nodokļus, bet arī rūpēties par to, lai visi nodokļi nonāktu Valsts kasē paredzētajā apjomā un termiņā un mazinātos iespēja nodokļu maksātājiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Revīzijā atklātais norāda uz to, ka praksē VID nodokļu kontrole, kā arī preventīvie pasākumi ir nepietiekami. Piemēram, VID nepiemēro sankcijas nodokļu maksātājiem, kas izslēgti no PVN maksātāju reģistra par likumā noteikto pienākumu nepildīšanu. Pēc revidentu aplēsēm 2016.gadā valsts budžetā nav saņemts PVN apm. 2,4 milj. EUR apmērā. Kontroles trūkumu izgaismo arī fakts, ka pērn 77 % elektroenerģijas nodokļa maksātāju (elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji) nav iesnieguši elektroenerģijas nodokļa deklarācijas un Valsts kasē nav ieskaitīts elektroenerģijas nodoklis vismaz 300 tūkst. EUR apmērā.
VK Saimnieciskā gada pārskata revīzijā, konstatējot iepriekš norādītās nepilnības un virkni trūkumu tiesību aktos un pašvaldību rīcībā esošo līdzekļu un mantas uzskaitē, ir sagatavojusi 44 ieteikumus, kas sniegti Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Zemkopības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un pašvaldībām, kā arī 8 ierosinājumus Ministru kabinetam.
Noslēgumā VK atgādina, ka Saimnieciskā gada pārskatam ikvienam interesentam ir jāsniedz skaidrs un pilnīgs priekšstats par Latvijas finansiālo situāciju. Lai gan Latvijas iedzīvotājiem tas var šķist kā kārtējais “papīru kalns”, ko “saražojuši ierēdņi”, šis dokuments iekļauj nozīmīgu informāciju, kuru vērtē starptautiskās kredītreitingu aģentūras. Savukārt kredītreitings ļauj saprast potenciālajiem kreditoriem un investoriem Latvijas finansiālo saistību nokārtošanas iespējas, ietekmējot viņu lēmumu investēt vai neinvestēt mūsu valsts tautsaimniecībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/7E3170BC-E58D-4D1C-8A6B-88EDC279E77F/
Atalgojums valsts iestādēs atkarīgs no katras iestādes “maciņa biezuma”
Valsts kontroles revidenti Saimnieciskā gada pārskata revīzijā īpašu uzmanību pievērsa valsts budžeta izdevumu pozīcijai “Atalgojums”. Secināts, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis – panākt, ka valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, vēl joprojām nav sasniegts.
Revidenti norādīja uz skaidri redzamām atšķirībām starp “turīgākām” un “mazāk turīgām” ministrijām. Piemēram, Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta atlīdzības izdevumi 2016.gadā uz vienu darbinieku vidēji bija 29 970 EUR, Finanšu ministrijas centrālā aprāta – 28 541 EUR, savukārt Tieslietu ministrijas – 19 749 EUR un Izglītības un zinātnes ministrijas – 19 314 EUR. Tāpat Valsts kontrole konstatējusi, ka no visiem izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem 73% mēnešalga tiek noteikta 90 – 100 % apmērā no maksimāli pieļaujamās.
Savukārt atalgojuma mainīgās daļas – piemaksu, prēmiju, naudas balvu, pabalstu – īpatsvars kopējā atalgojumā lielākajā daļā no izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem ir no 31% līdz 50%. Analizējot datus, redzamas būtiskas atšķirības ministrijās atalgojuma mainīgās daļas apjomā uz vienu darbinieku gadā. Piemēram, piemaksas par aizvietošanu vienam darbiniekam gadā ir no 451 EUR Ārlietu ministrijā līdz 1734 EUR Veselības ministrijā. Piemaksas par darbu ārpus darba laika un citas speciālās piemaksas – no 0 EUR VARAM līdz 3136 EUR Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt atvaļinājuma pabalsti – no 0 EUR Satiksmes ministrijā līdz 705 EUR Finanšu ministrijā.
Salīdzinot dažādu piemaksu veidus ministrijās, revidenti konstatējuši, ka to skaits sasniedz pat 11 vienā ministrijā. Jau iepriekš Valsts kontrole ir norādījusi uz piemaksu, prēmiju un naudas balvu piešķiršanas pamatojuma trūkumu, kā arī uz formāli veiktu darba rezultātu novērtēšanu. Revidenti ir konstatējuši, ka atsevišķās iestādēs piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti saņem līdz pat 94% darbinieku un tā tiek maksāta 10 līdz 12 mēnešus gadā.
Amatu klasificēšanas mērķis ir nodrošināt vienādiem un līdzvērtīgiem amatiem atbilstošu klasifikāciju un atalgojumu. Valsts kontrole norāda uz problēmu, kas attiecas uz vieglāk salīdzināmajiem atbalsta funkciju nodrošinošajiem vadītāju amatiem ar līdzīgiem darba uzdevumiem. Secināts, ka dažādās ministrijās tie ir klasificēti atšķirīgi. Piemēram, no 24 komunikācijas atbalsta funkciju nodrošinošajiem vadītājiem, četri departamentu vadītāju amati ir klasificēti trīs dažādās amatu saimēs: viens – (24) komunikācija un sabiedriskās attiecības, viens – (35) politikas ieviešana, divi – (36) politikas plānošana. Savukārt 18 komunikācijas nodaļu vadītāju amati klasificēti piecās amatu saimēs: viens – (19) informācijas tehnoloģijas, viens – (23) klientu apkalpošana, 10 – (24) komunikācija un sabiedriskās attiecības, pieci – (35) politikas ieviešana, viens – (40) starptautiskie sakari.
Valsts kontrole norāda, ka līdzvērtīgo amatu pamatotai klasificēšanai dažādās amatu saimēs amatu katalogā būtu nepieciešami papildu kritēriji, pēc kuriem precīzāk raksturot konkrētā amata pienākumu saturu. Neesot šādiem kritērijiem, pastāv risks, ka amati tiek klasificēti citās saimēs ar mērķi piemērot augstāku iespējamo mēnešalgas apmēru, kā rezultātā atgriežamies pie sākotnējās problēmas – atlīdzības noteikšanā netiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/22AFC8CC-30BB-4F6A-9370-11205FF1740B/
Kultūras ministrijai 2018.gada budžets būs par 6 miljoniem lielāks; lielāko daļu novirzīs darbinieku atalgojuma palielināšanai
Rīga, 3.okt., LETA. Kultūras ministrijai (KM) 2018.gada budžets būs par sešiem miljoniem eiro lielāks nekā šogad un lielāko daļu no tā novirzīs darbinieku atalgojuma palielināšanai, šodien Saeimas atbildīgajā komisijā pastāstīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) un KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
Melbārde skaidroja, ka KM tradicionāli kā prioritāti izvirza kultūras nozares darbinieku atalgojuma palielināšanu, lai tā turas vidējās algas līmenī.
2018.gadā kultūras nozares darbinieku atalgojuma pieaugumam paredzēti 4,4 miljoni eiro, no kuriem kultūras nozares speciālistu un darbinieku atalgojuma palielinājumam plānoti 3,8 miljoni eiro un KM pārziņā esošo izglītības iestāžu mācībspēku atalgojuma palielinājumam – 0,6 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāve Lita Kokale.
Atalgojuma pieaugumu kultūras nozarēs strādājošajiem neveido tikai papildu valsts budžetā piešķirtais finansējums nākamajam gadam, bet arī citi avoti, tajā skaitā iekšējo resursu pārdale, pašu ieņēmumu prognozes palielinājums muzejos un citās iestādēs un sociālo iemaksu likmes izmaiņas, skaidro KM pārstāve.
Tāpat paredzēts apmēram vienu miljonu eiro atvēlēt Valsts kultūrkapitāla fondam – gan radošo personu atbalsta programmai, tajā skaitā finansiālam atbalstam bezdarba gadījumos un slimības pirmajās dienās, gan sniedzot atbalstu reģionālajiem kultūras centriem.
Arī sakrālā mantojuma atbalstam 2018.gadā paredzēts viens miljons eiro, kas praksē vairāk izpaudīsies kā atbalsts remontam jumtiem un logiem, kā arī apkurei, lai īpašumi neiet bojā, skaidroja KM valsts sekretārs.
Viņš arī pastāstīja par situāciju ar ēku remontdarbu iepirkumiem, kuros ir notikusi iestrēgšana. Viens no tiem ir Rakstniecības un mūzikas muzejs, kura rekonstrukciju, visticamāk, izdosies pabeigt 2018.gadā.
Tāpat aizķeršanās ar iepirkuma procedūru ir bijusi attiecībā uz Jauno Rīgas teātri un Rīgas pils Konventa (Kastelas) daļu, kur remontdarbus iecerēts noslēgt 2021.gadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6FB9BE8F-109C-4C22-B369-08B0BA5B2425/
VM: Nepārskatot tarifus, nebūs iespējams novērt mediķu trūkumu
Rīga, 3.okt., LETA. Nepārskatot pakalpojuma tarifus veselības nozarē, netiks novērsta viena no būtiskākajām problēmām – ārstniecības personu trūkums valsts finansēto pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai, secinājusi Veselības ministrija (VM).
Šodien valdība pieņēma zināšanai VM informatīvo ziņojumu par tālāku rindu samazināšanu sekundārā ambulatorā veselības aprūpē, kurā ministrija norāda, ka, nepārskatot pakalpojumu tarifus, nesamazinot ārstniecības personu pagarināto darba laiku, saskatāma ārstniecības personu trūkuma un izdegšanas sindroma palielināšanās. Jau tagad abas problēmas rada būtiskus riskus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas pieejamībai un kvalitātei, norāda VM.
Ministrijā skaidro, ka atsevišķa pieejamības pastāvīga palielināšana, nepārskatot pakalpojuma tarifus, vērtējama kā stratēģiski neefektīva.
Vienlaikus ministrija par ilgtspējīgu nozares attīstības reformu uzskata pieejamības pakāpenisku palielināšanu kontekstā ar pakāpenisku darba samaksas pieaugumu līdz divām tautsaimniecībā vidējām darba samaksām ārstiem, kā arī vidējam personālam 60% un zemākajam personālam 40% apmērā no ārsta darba samaksas, atbilstoši no valsts budžeta rastajam finansējumam un strukturālajam ietaupījumam.
VM skaidro, ka ārstniecības iestāžu ierobežotās kapacitātes dēļ pastāvīgs pieejamības palielinājums ārstniecības iestādēs ar esošo resursu nodrošinājumu nav iespējams. Šī iemesla dēļ turpmākais pieejamības pieaugums nodrošināms darba apjoma no privātā sektora uz publisko pārvirzīšanas gadījumā, novirzot tam pietiekamu finansējumu atalgojuma palielināšanai. Vienlaikus, apzinot ārstniecības iestādes, secināts, ka pie esošajiem tarifiem ārstniecības iestādes nav gatavas ieguldīt papildus līdzekļus personāla algošanā, lai nodrošinātu pieejamāku un plašāku valsts veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.
Ziņojumā norādīts, ka ārstniecības iestāžu pieejamās kapacitātes ietvaros šogad un 2018.gadā papildus iespējams sniegt 883 183 ambulatoros pakalpojumus par 16,2 miljoniem eiro. Ar minēto pakalpojumu pieejamības pieaugumu plānots nosegt kopumā 50% no pacientu gaidīšanas rindu garuma. 2019.gadā būtu iespējams papildus sniegt vēl 335 073 pakalpojumus par 3,8 miljoniem eiro, attiecīgi nosedzot 50% no rindu garuma.
Ziņojumā arī secināts, ka ārstniecības iestāžu ierobežotās kapacitātes dēļ pastāvīgs pieejamības palielinājums ārstniecības iestādēs ar esošo resursu nodrošinājumu nav iespējams, līdz ar ko turpmākais pieejamības pieaugums nodrošināms pārvirzot ārstniecības personālu no privātā sektora uz publisko, novirzot tam pietiekamu finansējumu atalgojuma palielināšanai. Tomēr, apzinot ārstniecības iestādes secināts, ka pie esošajiem tarifiem ārstniecības iestādes nav gatavas ieguldīt papildus līdzekļus personāla algošanā, lai nodrošinātu pieejamāku un plašāku valsts veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.
Pēc VM paustā, līdz 2020.gadam plānots par trim gadiem palielināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu, sasniedzot 57 gadus vīriešiem un 60 gadus sievietēm, kā arī par 11% samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāju.
Kā norāda VM, lai palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu, kā arī samazinātu potenciāli zaudētos mūža gadus, pacientiem nepieciešams nodrošināt savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu slimību agrīnā stadijā, kas sniedz ne tikai medicīniski, bet arī ekonomiski efektīvāku rezultātu nekā neatliekamās medicīniskās palīdzības vai plānveida stacionārās palīdzības sniegšana.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E4171818-61CB-4C1D-9085-082F1C5CC537/
VID: Valsts kontroles revīzijas ziņojumā sniegta nekorekta informācija par nodokļu atvieglojumiem pensionāriem ar invaliditāti
Rīga, 4.okt., LETA. Lai kliedētu bažas par to, ka nodokļu atvieglojumi netiek piemēroti pensionāriem ar invaliditāti, kā to nekorekti savā revīzijas ziņojumā norādījusi Valsts kontrole, Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka nodokļu atvieglojumus piemēro atkarībā no algas nodokļu grāmatiņā norādītās informācijas.
VID aģentūru LETA informēja, ka informācija par invaliditātes statusu savā algas nodokļu grāmatiņā ir jānorāda personai pašai. VID nav tiesīgs personas vietā informāciju par personas invaliditāti (vai jebkādu citu informāciju) norādīt darba devējam vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.
“Vēl jo vairāk – informācija par invaliditātes statusu ir uzskatāma par sensitīviem personas datiem, kurus persona var brīvi izvēlēties savam darba devējam vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nenorādīt. Tādējādi, aprēķinot vecuma pensiju vai darba algu, nodokļu atvieglojumi par invaliditāti personai netiek piemēroti, taču persona tos var atgūt nākamajā gadā, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju,” skaidroja VID.
Šādu kārtību nosaka likums un, lai to mainītu, būtu jāveic grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, noteiktos gadījumos paredzot VID tiesības personas vietā veikt atzīmes algas nodokļu grāmatiņā.
Savukārt, ja personas algas nodokļu grāmatiņā ir izdarījusi atzīmi par invaliditātes statusu un iesniegusi to darba devējam vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, tai paredzētie nodokļu atvieglojumi tiek piemēroti automātiski, aprēķinot darba algu vai valsts vecuma pensiju.
Algas nodokļa grāmatiņa jau kopš 2014.gada 1.jūnija visiem Latvijas iedzīvotājiem ir pieejama tikai elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un jebkādus ierakstus vai izmaiņas tajā var veikt tikai persona pati.
Plašāka informācija par algas nodokļa grāmatiņu pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa”.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Valsts kontroles revīzijā ir konstatēts, ka 2016.gadā gandrīz 9000 pensionāru ar invaliditāti, automātiski nepiemērojot šīm personām pienākošos atvieglojumus, tika izmaksāta mazāka pensija, nekā faktiski pienāktos. Rezultātā ik mēnesi ieturēts vidēji par 12,4 eiro lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Pensionāriem tiek prasīts aizpildīt elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, kur jānorāda informācija par invaliditāti, kas jau ir gan VID, gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kas aprēķina pensijas, rīcībā. Vairāk nekā 800 no šīm personām 2016.gadā ir mirušas un nevarēs izmantot tiesības iesniegt ienākumu deklarācijas, lai saņemtu pārmaksāto IIN.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/03285090-C733-4EA2-A297-F44F6A9265AE/
Paliek parādā un dāvā prēmijas
VID pērn nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23,6 miljonu eiro apmērā.
Valsts kontroles (VK) revīzijā secināts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23,6 miljonu eiro apmērā, otrdien žurnālistus informēja valsts kontroliere Elita Krūmiņa. “Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,” sacīja Krūmiņa. Tvitera lietotāji savos komentāros izsaka asu kritiku VID pārstāvjiem.
Žurnāliste Guna Vilnīte min veidu, kā pārmācīt iestādi neizdarībā.
Guna Vilnīte
@BluForster
Vajag slēgt VID kontus un apturēt darbību, kamēr viss nav nomaksāts twitter.com/letanewslv/sta…
Tue Oct 03 10:00:03 +0000 2017
Arī tvitera lietotājs Ainis Sproģis aicina sodīt VID darbiniekus.
Ainis Sproģis
@ainissprogis
VIDistus jākar pie vadža fb.me/8AegNdMx9
Tue Oct 03 10:33:39 +0000 2017
Savu viedokli par iestādes sūtību atklāj “Tambovas vilks”.
Tambovas vilks
@ainaronkuls
VID ir ņemšanai, ne atdošanai…. la.lv/vid-pern-nav-s…
Tue Oct 03 11:20:34 +0000 2017
Pērn piemaksām valsts iestādēs un ministrijās formāli tērēts 81 miljons eiro.
Pērn piemaksas valsts iestādēs un ministrijās sasniegušas 81 miljonu eiro, turklāt tās galvenokārt piešķirtas formāli, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā “Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”. Analizējot noteiktu piemaksu saņēmušo darbinieku īpatsvaru, VK konstatējusi, ka, piemēram, Finanšu ministrijā (FM) piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti saņem 94% darbinieku un tā tiek maksāta 10-12 mēnešus gadā. VK secinājusi, ka lielākais piemaksu apmērs 2016.gadā – 1,62 miljoni eiro – ir izmaksāts FM, kam seko Zemkopības ministrija ar 1,06 miljoniem eiro un Vides un reģionālās aizsardzības ministrija ar 719 809 eiro. Daudzi tvitera lietotāji iebilst pret tik dāsnu piemaksu sistēmu valsts pārvaldē.
Advokāte Solvita Olsena norāda uz valsts prioritātēm.
Solvita Olsena
@S_Olsena
Mediķiem neesot ko samaksāt, jo valstij nav, bet valsts pārvaldes darbiniekiem pērn – 81 milj. eiro atrada: lsm.lv/raksts/zinas/l…
Tue Oct 03 11:20:05 +0000 2017
SIA “Maxima Latvija” korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns pieņem, ka tiks sodīti atbildīgie prēmiju izmaksātāji.
Ivars Svilans
@ivarssvilans
Oi, izskatās, ka visus atlaidīs! LETA: “VK: Pērn piemaksas valsts iestādēs un ministrijās sasniegušas 81 mio EUR; tās piešķirtas formāli”
Tue Oct 03 08:11:17 +0000 2017
Digitālā mārketinga speciālists Jānis Polis joko par VK paziņojumu.
Jānis Polis
@JanisPolis
@ivarssvilans Visrēcīgāk būtu, ja atklātu piemaksas @NEPLPadome:D Tiesa, tur personālsastāvs teju pilnībā nomainījies.
Tue Oct 03 08:12:37 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/c9e2f233-663b-40a0-9215-034422518dab
