Rinkēvičs: Satrauc vardarbības gadījumi Katalonijā, tāpēc ceram uz jautājuma risināšanu politiskā ceļā
Rīga, 1.okt., LETA. Latvija rūpīgi seko notikumu attīstībai Spānijā un Katalonijā, un situācijā, kad ir konstatēti satraucoši vardarbības gadījumi, cer, ka risinājums tiks panākts Spānijas politiskā un konstitucionālā procesa ceļā, aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Ministrs norādīja, ka satrauc un sāpina konstatētie vardarbības gadījumi, jo vardarbība nav metode, ko izmantot politiskajā procesā. Rinkēvičs uzsvēra, ka likuma vara nozīmē konstitūcijas un likumu ievērošanu, domstarpības risinot juridiskā un politiskā dialoga ceļā.
Vaicāts, kādu šajā gadījumā redz Spānijas varas iestāžu atbildību, politiķis norādīja, ka situācijā, kad ir izcēlušās sadursmes, varas iestādēm ir jāzina, ka jebkura policijas rīcība tiks rūpīgi analizēta un izmeklēta no žurnālistu puses.
Būtiskākais ir, lai šādas situācijas neatkārtojas un lai varas iestādes un protestētāji ievērotu samērīgumu un proporcionalitāti savā rīcībā, teica Rinkēvičs.
Kā ziņots, svētdien Katalonijā notiek referendums par reģiona neatkarību, taču Spānijas valdība to ir aizliegusi. Spānijas policija, mēģinot nepieļaut balsošanu, ieņēma vai slēdza daudzus referenduma iecirkņus, konfiscējot urnas un biļetenus.
Neskatoties uz to, cilvēki svētdien devās uz balsošanas iecirkņiem, taču daudzviet policija ar gumijas lodēm un vardarbīgu rīcību centās izklīdināt balsotājus. Tiek ziņots, ka policijas rīcības dēļ traumas guvuši vismaz 91 cilvēks.
Spānijas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka ievainoti 11 policisti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C8F9E-C362-90E9-F45B-85720448D53D/
Katalonijas valdība: Konfrontācijā ar policiju 844 cietušie
Barselona, 1.okt., LETA–AFP. Konfrontācijā ar policiju neatkarības referenduma laikā Katalonijā svētdien cietuši 844 cilvēki, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība, paziņojušas reģiona varasiestādes.
Nav gan zināms, cik daudzi no viņiem ir patiešām ievainoti. Iepriekš Katalonijas valdības veselības departaments pavēstīja, ka 92 cilvēki ir ievainoti.
Spānijas Iekšlietu ministrija savukārt paziņojusi, ka medicīniskā palīdzība bijusi nepieciešama 33 policistiem.
Jau vēstīts, ka Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons iepriekš apsūdzēja policiju pārmērīgā vardarbībā.
“Spānijas valsts īstenotā neattaisnojamā vardarbības izmantošana, kas ir gan neracionāla, gan bezatbildīga, neapturēs katalāņu tautas gribu,” žurnālistiem sacīja Pudždemons.
Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs savukārt svētdienas vakarā paziņoja, ka neatkarības referendums Katalonijā nav noticis.
“Šodien pašnoteikšanās referenduma Katalonijā nebija. Joprojām valda likuma vara ar visu tās spēku,” sacīja Rahojs uzrunā televīzijā drīz pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas Katalonijas valdības rīkotajā neatkarības referendumā.
Policija Katalonijā “izpildīja savu pienākumu”, uzsvēra Spānijas premjers.
Jau ziņots, ka Katalonijā svētdien notika balsošana Spānijas valdības aizliegtajā neatkarības referendumā, lai gan policija mēģināja nepieļaut balsošanu, ieņemot referenduma iecirkņus, konfiscējot urnas un biļetenus, kā lietojot spēku, lai neļautu cilvēkiem doties balsot. Katalonijas valdība paziņojusi, ka darbojušies apmēram trīs ceturtdaļas balsošanas iecirkņu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/3E89C3B2-765F-482C-B8B9-C8E684F407B0/
Spānijas premjers: Neatkarības referendums Katalonijā nav noticis
Madride, 1.okt., LETA–AFP/DPA. Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs svētdienas vakarā paziņoja, ka neatkarības referendums Katalonijā nav noticis.
“Šodien pašnoteikšanās referenduma Katalonijā nebija. Joprojām valda likuma vara ar visu tās spēku,” sacīja Rahojs uzrunā televīzijā drīz pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas Katalonijas valdības rīkotajā neatkarības referendumā.
Policija Katalonijā “izpildīja savu pienākumu”, uzsvēra Spānijas premjers.
Referendums bija “īsts uzbrukums likuma varai, (..) uz kuru valsts reaģēja stingri un mierīgi,” teica Rahojs.
Viņš arī sacīja, ka referendums bija “‘ņirgāšanās par pašu demokrātijas būtību”.
“Mums bija jādara tas, kas bija jādara,” uzsvēra Spānijas premjers, kurš ir arī konservatīvās Tautas partijas līderis.
Jau ziņots, ka Katalonijā svētdien notika balsošana Spānijas valdības aizliegtajā neatkarības referendumā, lai gan policija mēģināja nepieļaut balsošanu, ieņemot referenduma iecirkņus, konfiscējot urnas un biļetenus, kā lietojot spēku, lai neļautu cilvēkiem doties balsot. Katalonijas valdība paziņojusi, ka darbojušies apmēram trīs ceturtdaļas balsošanas iecirkņu.
Pēc Katalonijas valdības sniegtajām ziņām, policijas vardarbībā svētdien cietis 761 cilvēks. Spānijas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka medicīniskā palīdzība bijusi nepieciešama 33 policistiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C8F94-3BB8-971C-ACE3-7F7A9F63412D/
Katalonijas premjers: Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti
Barselona, 2.okt., LETA–DPA. Pēc svētdien notikušā neatkarības referenduma Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā, paziņojis reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons.
Viņš gan neatklāja referenduma rezultātus, bet lika saprast, ka lielais vairākums tā dalībnieku būs atbalstījuši Katalonijas neatkarību.
Rezultāti “tuvākajās dienās” tiks iesniegti Katalonijas parlamentam, “lai tas varētu īstenot” referenduma likumu, kas paredz neatkarības pasludināšanu “jā” nometnes uzvaras gadījumā, norādīja Pudždemons.
Viņš arī aicināja Eiropas Savienību (ES) uzklausīt katalāņu bažas.
“Eiropas Savienība vairs nevar turpināt ignorēt notiekošo,” uzsvēra Pudždemons.
Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs savukārt svētdienas vakarā paziņoja, ka neatkarības referendums Katalonijā nav noticis.
“Šodien pašnoteikšanās referenduma Katalonijā nebija. Joprojām valda likuma vara ar visu tās spēku,” sacīja Rahojs uzrunā televīzijā drīz pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas Katalonijas valdības rīkotajā neatkarības referendumā.
Policija Katalonijā “izpildīja savu pienākumu”, uzsvēra Spānijas premjers.
Konfrontācijā ar policiju neatkarības referenduma laikā Katalonijā svētdien cietuši 844 cilvēki, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība, paziņojušas reģiona varasiestādes.
Nav gan zināms, cik daudzi no viņiem ir patiešām ievainoti. Iepriekš Katalonijas valdības veselības departaments pavēstīja, ka 92 cilvēki ir ievainoti.
Spānijas Iekšlietu ministrija savukārt paziņojusi, ka medicīniskā palīdzība bijusi nepieciešama 33 policistiem.
Pudždemons iepriekš apsūdzēja policiju pārmērīgā vardarbībā.
“Spānijas valsts īstenotā neattaisnojamā vardarbības izmantošana, kas ir gan neracionāla, gan bezatbildīga, neapturēs katalāņu tautas gribu,” žurnālistiem sacīja Pudždemons.
Jau ziņots, ka Katalonijā svētdien notika balsošana Spānijas valdības aizliegtajā neatkarības referendumā, lai gan policija mēģināja nepieļaut balsošanu, ieņemot referenduma iecirkņus, konfiscējot urnas un biļetenus, kā lietojot spēku, lai neļautu cilvēkiem doties balsot. Katalonijas valdība paziņojusi, ka darbojušies apmēram trīs ceturtdaļas balsošanas iecirkņu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/0494F34E-23C2-4492-9771-50E0850C4A46/
Arodbiedrības un organizācijas aicina otrdien Katalonijā rīkot vispārēju streiku
Barselona, 2.okt., LETA–AFP. Vairāk nekā 40 arodbiedrības un Katalonijas organizācijas aicinājušas otrdien visā reģiona teritorijā rīkot streiku, reaģējot uz svētdien notikušā neatkarības referenduma apspiešanu.
Spānijas lielākās arodbiedrības UGT un CCOO, reģiona neatkarību atbalstošā organizācija Katalonijas Nacionālā sapulce (ANC) un vēl 41 organizācija aicināja uz streiku, ņemot vērā “rupjos tiesību un brīvību pārkāpumus”.
“Mēs aicinām visu sabiedrību, darba devēju organizācijas, uzņēmumu īpašniekus, arodbiedrības, strādniekus, pašnodarbinātos, institūcijas un visus Katalonijas pilsoņus” 3.oktobrī apturēt darbu, paziņoja uzsaukuma autori.
Reģiona varasiestādes paziņojušas, ka konfrontācijā ar policiju neatkarības referenduma laikā Katalonijā svētdien cietuši 844 cilvēki, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība.
Spānijas Iekšlietu ministrija savukārt paziņojusi, ka medicīniskā palīdzība bijusi nepieciešama 33 policistiem.
Reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas paziņojis, ka referenduma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā.
Viņš gan neatklāja referenduma rezultātus, bet lika saprast, ka lielais vairākums tā dalībnieku būs atbalstījuši Katalonijas neatkarību.
Rezultāti “tuvākajās dienās” tiks iesniegti Katalonijas parlamentam, “lai tas varētu īstenot” referenduma likumu, kas paredz neatkarības pasludināšanu “jā” nometnes uzvaras gadījumā, norādīja Pudždemons.
Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs savukārt svētdienas vakarā paziņoja, ka neatkarības referendums Katalonijā nav noticis.
“Šodien pašnoteikšanās referenduma Katalonijā nebija. Joprojām valda likuma vara ar visu tās spēku,” sacīja Rahojs uzrunā televīzijā drīz pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas Katalonijas valdības rīkotajā neatkarības referendumā.
Policija Katalonijā “izpildīja savu pienākumu”, uzsvēra Spānijas premjers.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/620F17B0-DE82-47C8-B33F-0DBADFA94C11/
Katalonijas valdība: Neatkarību atbalstījuši 90% referenduma dalībnieku
Barselona, 2.okt., LETA–AFP/AP. Katalonijā svētdien notikušajā referendumā par reģiona neatkarību nobalsoja 90% tā dalībnieku, paziņojušas Katalonijas varasiestādes.
Katalonijas valdības preses pārstāvis Džordi Turuļs pavēstīja, ka atbilstoši sākotnējiem rezultātiem par reģiona neatkarību nobalsoja 2,02 miljoni balsstiesīgo reģiona iedzīvotāju, bet kopumā referendumā piedalījās 2,26 miljoni cilvēku. Nepilni 8% referenduma dalībnieku nobalsojuši pret Katalonijas neatkarību. Vēl nav saskaitīti 15 000 biļetenu.
Turuļs arī norādīja, ka nav saskaitīti tie biļeteni, kurus konfiscēja Spānijas policija.
Kopumā Katalonijā ir 5,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju.
Reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas jau bija paziņojis, ka referenduma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā.
Viņš gan neatklāja referenduma rezultātus, bet lika saprast, ka lielais vairākums tā dalībnieku būs atbalstījuši Katalonijas neatkarību.
Rezultāti “tuvākajās dienās” tiks iesniegti Katalonijas parlamentam, “lai tas varētu īstenot” referenduma likumu, kas paredz neatkarības pasludināšanu “jā” nometnes uzvaras gadījumā, norādīja Pudždemons.
Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs savukārt svētdienas vakarā paziņoja, ka neatkarības referendums Katalonijā nav noticis.
“Šodien pašnoteikšanās referenduma Katalonijā nebija. Joprojām valda likuma vara ar visu tās spēku,” sacīja Rahojs uzrunā televīzijā drīz pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas Katalonijas valdības rīkotajā neatkarības referendumā.
Policija Katalonijā “izpildīja savu pienākumu”, uzsvēra Spānijas premjers.
Reģiona varasiestādes paziņojušas, ka konfrontācijā ar policiju neatkarības referenduma laikā Katalonijā svētdien cietuši 844 cilvēki, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība.
Spānijas Iekšlietu ministrija savukārt paziņojusi, ka medicīniskā palīdzība bijusi nepieciešama 33 policistiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/497E0141-C230-4DC9-9495-9116D9A1AB53/
EP deputāts, bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Paets aicina valdību nevilcinoties reaģēt uz Spānijas policijas vardarbību Katalonijā
Tallina, 2.okt., LETA–BNS. Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets aicinājis savas valsts valdību nevilcinoties sniegt konkrētu vērtējumu Spānijas policijas vardarbībai svētdien notikušā Katalonijas referenduma laikā.
“Ceru, ka Igaunija kā Eiropas Savienības (ES) prezidētājvalsts ieņems noteiktu nostāju attiecībā uz policijas vakardienas patvaļu Katalonijā,” sacīts Paeta izplatītajā paziņojumā. “Patiesību sakot, cerēju to izdzirdēt jau vakar. Taču premjers un ārlietu ministrs klusē.”
“Kādēļ Igaunijai vispār vajadzīga ES prezidentūra, ja mēs vairāmies sniegt paziņojumus tik svarīgā jautājumā? Prezidētājvalsts statuss – tas nav tikai gods, bet arī atbildība,” uzsvēris EP deputāts, kas ir Igaunijas parlamentā opozīcijā esošās Reformu partijas biedrs.
Igaunijas Ārlietu ministriju Paets vadīja no 2005. līdz 2014.gadam.
Kā paziņojušas Katalonijas varasiestādes, svētdien notikušajā referendumā Katalonijas neatkarību atbalstījuši 90% balsotāju. Referendumā piedalījušies 2,26 miljoni cilvēku jeb 42,3% Katalonijas balsstiesīgo iedzīvotāju. Nepilni 8% referenduma dalībnieku nobalsojuši pret reģiona neatkarību.
Reģiona varasiestādes arī norāda, ka konfrontācijā ar Spānijas policiju, kas centās nepieļaut balsošanu neatkarības referendumā, svētdien cietuši 844 cilvēki, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība.
Spānijas Iekšlietu ministrija savukārt paziņojusi, ka mediķu palīdzība bijusi nepieciešama 33 policistiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/C3D0B5CD-F460-4813-ACB0-E63B4BEF2F09/
Grībauskaite: Vardarbība apgrūtinās Madrides un katalāņu dialogu
Viļņa, 2.okt., LETA–BNS. Svētdien pieļautā vardarbība Katalonijā apgrūtinās dialogu starp Madridi un Katalonijas neatkarības piekritējiem, norādījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, komentējot situāciju Katalonijas neatkarības referenduma laikā, kad Spānijas varasiestādes ar spēku vērsās pret referenduma dalībniekiem un rīkotājiem.
Kā ziņots, konfrontācijā ar Spānijas policiju, kas centās nepieļaut balsošanu, svētdien saskaņā ar Katalonijas varasiestāžu informāciju cietuši 844 cilvēki, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība. Spānijas Iekšlietu ministrija savukārt paziņojusi, ka mediķu palīdzība bijusi nepieciešama 33 policistiem.
“Uzskatu – ja referendumam būtu ļauts notikt (..), nelietojot spēku, šobrīd būtu vieglāk pāriet uz dialoga stadiju, jo sarunāties vajadzēs tik un tā,” pirmdien žurnālistiem Viļņā sacījusi Grībauskaite.
“Ar varu neviens neko nekad nesavedīs kopā, neapvienos un nesaliedēs, tādēļ atliek vienīgi nožēlot, ka notikušas šādas sadursmes, ka ir tik daudz cietušo, un domāju, ka jebkurai valstij tā ir liela sāpe un kauns,” viņa piebildusi.
Vienlaikus Lietuvas prezidente norādījusi, ka ar referenduma rīkošanu pārkāpta Spānijas konstitūcija, un paudusi viedokli, ka arī neatkarības piekritējiem bija jātiecas pēc dialoga.
Jau ziņots, ka Katalonijā svētdien notika balsošana Spānijas valdības aizliegtajā neatkarības referendumā, lai gan policija mēģināja nepieļaut balsošanu, ieņemot referenduma iecirkņus, konfiscējot urnas un biļetenus, kā lietojot spēku, lai neļautu cilvēkiem doties balsot. Katalonijas valdība paziņojusi, ka darbojušies apmēram trīs ceturtdaļas balsošanas iecirkņu.
Saskaņā ar Katalonijas varasiestāžu sniegto informāciju referendumā Katalonijas neatkarību atbalstījuši 90% balsotāju. Referendumā piedalījušies 2,26 miljoni cilvēku jeb 42,3% Katalonijas balsstiesīgo iedzīvotāju. Nepilni 8% referenduma dalībnieku nobalsojuši pret reģiona neatkarību.
Nožēlu par vadarbību svētdien tviterī izteica arī Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.
“Emocionālā slodze ir liela, neuzticēšanās brūces dziļas, dialogs ar savu sabiedrību Spānijai ir pilnīgi nepieciešams. Vardarbība nepalīdzēs,” viņš rakstīja, vienlaikus atgādinot, ka Lietuva jau iepriekš paziņojusi, ka nejauksies Spānijas iekšējās lietās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/F03B8456-C1B4-4BB6-86A4-7B03AD5999E5/
ĀM: Katalonijas jautājums ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem
Rīga, 2.okt., LETA. Referendums par Katalonijas atdalīšanos ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).
ĀM pauž nožēlu par konstatētajiem vardarbības gadījumiem un izsaka cerību, ka risinājums tiks panākts politiskā un konstitucionālā ceļā.
ĀM uzsver, ka vardarbība nav piemērota metode, ko izmantot politiskajā procesā. ĀM aicina iesaistītās puses ieturēt līdzsvarotu attieksmi, ievērojot samērīgumu un proporcionalitāti savā rīcība.
Spānijai un Latvijai ir ciešas divpusējās attiecības, un tā ir Latvijas sabiedrotā Eiropas savienībā (ES) un NATO, un citās starptautiskās organizācijās. Tā ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot Spānijas un ES atbilstošo normatīvo regulējumu, norāda ĀM.
Kā paziņojušas Katalonijas varasiestādes, Katalonijā svētdien notikušajā referendumā par reģiona neatkarību nobalsoja 90% tā dalībnieku. Katalonijas valdības preses pārstāvis Džordi Turuļs pavēstīja, ka atbilstoši sākotnējiem rezultātiem par reģiona neatkarību nobalsoja 2,02 miljoni balsstiesīgo reģiona iedzīvotāju, bet kopumā referendumā piedalījās 2,26 miljoni cilvēku. Nepilni 8% referenduma dalībnieku nobalsojuši pret Katalonijas neatkarību.
Kopumā Katalonijā ir 5,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju.
Reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas jau bija paziņojis, ka referenduma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā.
Konfrontācijā ar Spānijas policiju, kas centās nepieļaut balsošanu, svētdien saskaņā ar Katalonijas varasiestāžu informāciju cietuši 844 cilvēki, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība. Spānijas Iekšlietu ministrija savukārt paziņojusi, ka mediķu palīdzība bijusi nepieciešama 33 policistiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/6466C0DE-C35A-44D2-87F6-4888003A619D/
EK aicina uz vienotību un dialogu Katalonijas krīzē
Brisele, 2.okt., LETA–AFP. Reaģējot uz svētdien Katalonijā notikušo referendumu, Eiropas Komisija (EK) pirmdien aicinājusi visas puses ātri pārorientēties no konfrontācijas uz dialogu un uzsvēra, ka vardarbībai nevajadzētu būt daļai no politikas.
EK paziņoja, ka saskaņā ar Spānijas likumiem referendums nav bijis legāls, piebilstot, ka tā ir Spānijas iekšējā lieta.
Jau ziņots, ka svētdien Katalonijā notika referendums par atdalīšanos no Spānijas, un Katalonijas varasiestādes paziņojušas, ka 90% referenduma dalībnieku nobalsojuši par reģiona neatkarību.
Reģiona varasiestādes paziņojušas, ka konfrontācijā ar policiju referenduma laikā cietuši 844 cilvēki, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība. Spānijas Iekšlietu ministrija savukārt paziņojusi, ka medicīniskā palīdzība bijusi nepieciešama 33 policistiem.
EK preses pārstāvis Margaritis Shins paziņoja, ka gadījumā, ja Katalonija nobalsotu par atdalīšanos no Spānijas legālā referendumā, tai būtu jāizstājas arī no Eiropas Savienības (ES).
Vienlaikus viņš norādīja, ka “ārpus tīri tiesiskiem aspektiem, komisija uzskata, ka šis ir laiks vienotībai un stabilitātei, nevis sašķeltībai”.
Shins komisijas vārdā aicināja visas iesaistītās puses nekavēties un pārorientēties no konfrontācijas uz dialogu.
“Vardarbība nekad nevar būt instruments politikā,” viņš piebilda.
Spānijas tieslietu ministrs Rafaels Katala paziņojis, ka Spānija darīs visu likuma robežās iespējamo, lai novērstu Katalonijas neatkarības pasludināšanu.
Shins uzsvēra, EK skatījumā Katalonijas referendums ir Spānijas iekšējā lieta, kas jārisina atbilstoši Spānijas konstitucionālajai kārtībai.
..Info avots: http://www.leta.lv/news/world/CB3CC01C-928F-44C3-BED2-F5409760E671/
Pudždemons: Visām Spānijas policijas vienībām jāatstāj Katalonija
Barselona, 2.okt., LETA–DPA. Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons pirmdien paziņojis, ka visām Spānijas policijas vienībām, kas izvietotas reģionā, ir jāatstāj Katalonija.
Pudždemons ar šādu paziņojumu nāca klajā pēc slēgtas valdības sēdes, kurā tika apspriesti nākamie soļi pēc svētdien notikušā referenduma par reģiona atdalīšanos no Spānijas. Katalonijas varasiestādes paziņojušas, ka 90% referenduma dalībnieku nobalsojuši par Katalonijas neatkarību.
Pudždemons paziņoja, ka konfrontācijā ar policiju nedēļas nogalē cietuši 893 cilvēki, un tiks izveidota īpaša komiteja, lai to izmeklētu.
Viņš atklāja, ka četri cilvēki nogādāti slimnīcā un divi no viņiem atrodas kritiskā stāvoklī.
Pudždemons apstiprināja, ka otrdien tiks rīkots streiks Katalonijas reģiona atbalstam, un uzsvēra, ka “nav citu iespēju”, kā realizēt referenduma rezultātu.
Madride tikmēr paziņojusi, ka darīs visu likuma robežās iespējamo, lai novērstu Katalonijas neatkarības pasludināšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/FC94CC67-886D-4952-8E46-470EA31A53ED/
Madride sola nepieļaut Katalonijas neatkarības pasludināšanu
Madride, 2.okt., LETA–AFP/AP. Spānija darīs visu likuma robežās iespējamo, lai novērstu Katalonijas neatkarības pasludināšanu, pirmdien paziņojis Spānijas tieslietu ministrs Rafaels Katala.
Tikmēr Katalonijas reģiona valdība pirmdien sapulcējusies uz sēdi aiz slēgtām durvīm, lai apspriestu nākamos soļus pēc svētdien notikušā referenduma par reģiona atdalīšanos no Spānijas. Katalonijas varasiestādes paziņojušas, ka 90% referenduma dalībnieku nobalsojuši par Katalonijas neatkarību.
Katala paziņoja, ka Spānija darīs visu, ko ļauj likums, lai novērstu Katalonijas neatkarības pasludināšanu, norādot, ka nevienam nav tādu tiesību.
Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons pēc referenduma beigām paziņoja, ka referenduma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā. Viņš sacīja, ka iepazīstinās ar referenduma rezultātiem Katalonijas reģiona parlamentu, kas tad varēs izsludināt neatkarību.
Neatkarības atbalstītājiem ir neliels pārsvars Katalonijas parlamentā, kur tie kontrolē 72 no 135 vietām.
Jautāts vai Spānijas centrālā valdība izmantos konstitūcijas 155.pantu, lai apturētu Katalonijas daļējo autonomiju, Katala sacīja, ka tas ir viens no instrumentiem.
“Mēs vienmēr esam sacījuši, ka izmantosim visu likuma spēku, visus mehānismus, ko konstitūcija un likumi piešķir valdībai,” norādīja ministrs.
“Mēs neesam šeit, lai sašķeltu Spānijas iedzīvotājus, mēs esam šeit, lai kalpotu kopējām interesēm, tādēļ, ja mums nāksies likt lietā zināmus pasākumus, kas mūs satrauc un var būt sāpīgi, mēs to darīsim. Ir svarīgi nodrošināt, lai Spānijā ir likuma vara, lai likumi tiek ievēroti,” paziņoja Katala.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/951C7376-9F41-4BD5-98A3-5A0133924F8A/
Kučinskis pauž nožēlu par vardarbības gadījumiem Katalonijā; cer uz risinājumu politiskā procesa ceļā
Rīga, 2.okt., LETA. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pauž nožēlu par vardarbības gadījumiem Katalonijā un cer, ka risinājums tiks rasts politiskā procesa ceļā, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.
“Attiecībā uz Katalonijas jautājumu nostāja ir nemainīga – tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju. Jāpauž nožēla par konstatētajiem vardarbības gadījumiem, un ceru, ka risinājums tiks panākts Spānijas politiskā un konstitucionālā procesa ceļā,” norāda Kučinskis.
Latvijas valdības vadītājs pauž pārliecību, ka vardarbība nav politiskajam procesam piemērota metode. “Aicinu iesaistītās puses ieturēt līdzsvarotu attieksmi, ievērojot samērīgumu un proporcionalitāti savā rīcībā,” mudina premjerministrs.
Kā ziņots, svētdien Katalonijā notika referendums par atdalīšanos no Spānijas, un Katalonijas varasiestādes paziņojušas, ka 90% referenduma dalībnieku nobalsojuši par reģiona neatkarību.
Reģiona varasiestādes paziņojušas, ka konfrontācijā ar policiju referenduma laikā cietuši 844 cilvēki, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība. Spānijas Iekšlietu ministrija savukārt paziņojusi, ka medicīniskā palīdzība bijusi nepieciešama 33 policistiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C8FA1-01CA-9C40-CD78-C1C83827C16F/
Ārlietu ministrijas nostāja par notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā
Attiecībā uz Katalonijas jautājumu Latvijas valdības nostāja ir nemainīga: tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un Konstitūciju.
Paužam nožēlu par konstatētajiem vardarbības gadījumiem un ceram, ka risinājums tiks panākts Spānijas politiskā un konstitucionālā procesa ceļā.
Vēlamies uzsvērt, ka vardarbība nav piemērota metode, kas būtu izmantojama politiskajā procesā. Vienlaikus aicinām iesaistītās puses ieturēt līdzsvarotu attieksmi, ievērojot samērīgumu un proporcionalitāti savā rīcībā.
Spānijai un Latvijai ir ciešas divpusējās attiecības, un tā ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, un citās starptautiskās organizācijās. Tā ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/777D22F6-61AA-4B68-800E-6466E0D86D66/
Katalonijas referenduma biļeteni slepeni iespiesti Francijā
Perpiņāna (Francija), 2.okt., LETA–AFP. Katalonijas neatkarības referenduma biļeteni slepeni iespiesti Francijā un pēc tam nogādāti pāri Spānijas robežai, pirmdien paziņojis katalāņu neatkarības centienu atbalsta grupas “Oui au Pays Catalan” (“Jā, Katalonijas valstij”) pārstāvis Jordi Vera.
Francijā ir liela katalāņu kopiena un vairāki miljoni biļetenu iespiesti uzņēmumos, kas labvēlīgi noskaņoti pret Katalonijas neatkarību, atklāja Vera.
“Cilvēki, kas pie tā strādāja, nevēlas tikt identificēti, jo Spānijas tieneši var mēģināt ierosināt lietu pret viņiem vai lūgt viņu izdošanu,” sacīja Vera.
“Mēs vēlējāmies izrādīt mūsu solidaritāti un to, ka robežas mūs neizšķirs,” viņš piebilda.
Aplēsts, ka Perpiņānā dzīvo aptuveni 450 000 katalāņu, bet viņi nav tik aktīvi separātisti kā viņu tautieši pāri robežai Spānijā, kur svētdien Katalonijas reģionā notika centrālās valdības neatzīts referendums par neatkarību.
Katalonijas varasiestādes paziņojušas, ka 90% referenduma dalībnieku nobalsojuši par reģiona neatkarību.
Madride tikmēr paziņojusi, ka darīs visu likuma robežās iespējamo, lai novērstu Katalonijas neatkarības pasludināšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/2569040F-1D0D-4D56-9CE7-65BC4BF89E8C/
Igaunijas prezidente: Katalāņu situāciju nevar salīdzināt ar Igaunijas neatkarības atjaunošanu
Tallina, 3.okt., LETA–BNS. Katalāņu situāciju nevar salīdzināt ar Igaunijas stāvokli, tai atgūstot neatkarību pēc Padomju Savienības okupācijas, paziņojusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.
“Spānija ir demokrātiska valsts ar konstitūciju, ko [referendumā] apstiprinājuši arī cilvēki, kas dzīvo Katalonijā, tādēļ visos apstākļos jārīkojas saskaņā ar šo konstitūciju,” intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja Kaljulaida.
Viņa piebilda, ka, iespējams, būtu noderīgi sarīkot diskusijas par to, vai Spānijas konstitūcijā nebūtu jāietver iespēja debatēt par šiem jautājumiem, kā tas ir Lielbritānijā, kur Skotijā tika sarīkots neatkarības referendums.
“Es varu saprast, ka katalāņu politiķiem var šķist, ka viņu politiskā dzīve būs par īsu, lai debatētu par to, vai Spānijas konstitūcija varētu būt citādāka. (..) Viņi vēlētos virzīties uz priekšu ļoti ātri, bet tādā veidā sabiedrībai tiek nodarītas lielas sāpes. Vienīgais veids, kā virzīties uz priekšu, ir ar demokrātiska procesa līdzekļiem,” sacīja Kaljulaida.
Viņa piebilda, ka Katalonijā svētdien notikušais bijusi demonstrācija referenduma formā, kas ir pretrunā Spānijas konstitūcijai.
Par spīti policijas pretestībai, Katalonijā svētdien notika referendums par neatkarību no Spānijas. Atbilstoši Katalonijas varasiestāžu informācijai referendumā piedalījās 2,2 miljoni no 5,3 miljoniem balsstiesīgo pilsoņu un 90% no referenduma dalībniekiem atbalstījuši reģiona neatkarību. Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons paziņojis, ka nav citas izvēles, kā vien īstenot Katalonijas neatkarības plānu. Viņš gan arī aicinājis Eiropas Savienību krīzē uzņemties vidutāja lomu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/983A14F9-0468-47D3-8B5A-B2BAAC7F3CED/
Zīle: Politiski jāpiespiež EK rast risinājumu sarunām starp Madridi un Kataloniju
Rīga, 3.okt., LETA. Eiropas Savienības (ES) institūcijām ir jāreaģē uz notikumiem Katalonijā un politiski jāpiespiež Eiropas Komisija (EK) kaut kādā veidā rast risinājumu sarunām starp Madridi un Kataloniju un atrast pieņemamu risinājumu, kas ļautu kataloņiem pašnoteikšanos iegūt daudz lielākā veidā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Eiroparlamentārietis uzskata, ka Žana Kloda Junkera vadītā EK parādījusi “absolūtu despozīciju un bezzobainību” attiecībā uz notikumiem Katalonijā svētdien notikušā referenduma laikā. “Ja līdzīgos un daudz maigākos gadījumos Polijā vai Ungārijā parādās pirksta kratīšana un 7.panta piesaukšana un iedarbināšana, tad attiecībā uz šiem notikumiem, kur bija acīmredzams Eiropas vērtību pārkāpums, bija absolūta despozīcija,” ir pārliecināts deputāts, kurš jau agrāk daudzkārt kritizējis Junkeru.
Politiķis vērsa uzmanību, ka rīt EP notiks šī jautājuma izskatīšana, kurā uzstāsies EP politisko frakciju vadītāji, un, kaut gan debates nav plānotas garas, vismaz ir skaidrs, ka par šo problēmu tiks runāts. Zīle skaidroja, ka no EK puses, kurai ir pilnvaras saskaņā ar līgumiem, kuru pamatā dalībvalstīm būtu jāievēro, piemēram, vērtībām atbilstoša kārtība, cilvēktiesības un tamlīdzīgi principi, bija nepieciešama rīcība. Viņš pauda cerību, ka rīt frakciju vadītāji debatēs paudīs tieši šādu nostāju. “Junkers vienmēr saka, ka šī EK ir politiska komisija. Lai tad Junkers rīkojas un aizsargā Eiropas pilsoņu vērtības, tajā skaitā arī Katalonijas,” teica Zīle.
EP deputāts uzskata, ka Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir diezgan gļēva. Viņš norādīja, ka, piemēram, Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels atļāvies paust daudz stingrāku pozīciju un to jau izdarījis svētdien, tikmēr no mūsu augstāko amatpersonu puses “nav kustības”. Viņaprāt, iespējamie spriedumi, ka pret Latviju varētu vērsties līdzīgi, rīkojot referendumu Latgalē, neiztur kritiku, jo situācija Katalonijā vairāk atgādinot to, kādā Latvija atradās 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā.
“Mums nekas netraucēja veikt vēlēšanas pilnīgā okupācijas situācijā. Skaidrs, ka cilvēkiem ir jābūt tiesībām izteikties, un jautājums par to, vai tas ir konstitucionāli vai nē, tas ir svarīgs jautājums, tomēr tas nevar būt svarīgākais. Pretējā gadījumā mēs tad toreiz rīkojāmies pretēji PSRS konstitūcijai. Mēs atceramies, kāda toreiz bija Rietumvalstu noskaņa – “nekaitiniet PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu, tikai paprasiet lielāku autonomiju”. Ja mēs nebūtu gājuši pret likumu, tad neatkarību nebūtu atguvuši,” ir pārliecināts Zīle.
Jau ziņots, ka par spīti Spānijas policijas operācijām referendums svētdien Katalonijā tomēr notika, tiesa gan, bez pienācīgās uzraudzības. Atbilstoši Katalonijas varasiestāžu informācijai referendumā piedalījās 2,2 miljoni pilsoņu un 90% no referenduma dalībniekiem atbalstījuši reģiona neatkarību.
Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons sacījis, ka “nav citas izvēles”, kā vien īstenot Katalonijas neatkarības plānu. Viņš gan arī aicinājis ES krīzē uzņemties vidutāja lomu.
Tikmēr šodien, streika ietvaros Katalonijā, protestējot pret Spānijas policijas vardarbību reģiona neatkarības referenduma laikā, aktīvisti nobloķējuši vairākus ceļus un rīko demonstrācijas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BC7DE369-C225-4A09-A01E-C90DE8310407/
Atbalsts Katalonijai
Katalonijā svētdien notikušajā referendumā par reģiona neatkarību nobalsoja 90% tā dalībnieku, paziņojušas Katalonijas varasiestādes. Katalonijas valdības preses pārstāvis Džordi Turuļs pavēstīja, ka atbilstoši sākotnējiem rezultātiem par reģiona neatkarību nobalsoja 2,02 miljoni balsstiesīgo reģiona iedzīvotāju, bet kopumā referendumā piedalījās 2,26 miljoni cilvēku. Reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas jau bija paziņojis, ka referenduma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā. Rezultāti “tuvākajās dienās” tiks iesniegti Katalonijas parlamentam, “lai tas varētu īstenot” referenduma likumu, kas paredz neatkarības pasludināšanu “jā” nometnes uzvaras gadījumā, norādīja Pudždemons. Reģiona varasiestādes paziņojušas, ka konfrontācijā ar policiju neatkarības referenduma laikā Katalonijā svētdien cietuši 844 cilvēki, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība. Tvitera lietotāji izsaka domas par notikušo referendumu, daudziem izbrīnu radījis pašmāju politiķu komentāru trūkums.
Pensionāre Guna Skangale atbalsta Katalonijas iedzīvotāju cīņu par neatkarību.
Guna Skangale @GunaSkangale
Tas,kas notiek Spānijā,ir apkaunojums Eiropas Savienībai.Arī Latvijai!Katrai tautai pieder brīvība un neatkarība.Arī kataloņiem!
Sun Oct 01 08:24:20 +0000 2017
Ierēdnis Pēteris Krišjānis izsakās par Spānijā notiekošo.
Pēteris Krišjānis @pecisk
Neatbalstu referendumu Katalonijā pašreizējā formā,bet abās pusēs tie,kuri eskalēja situāciju – it īpaši politiķi – ir pelnījuši nosodījumu.
Sun Oct 01 18:00:24 +0000 2017
Spānijas nostāja raisījusi pārdomas portāla “Draugiem.lv” radošajam direktoram Guntaram Meluškānam.
Guntars Meluškāns @GMeluskans
Pieņemu, ka Katalonijas referenduma rezultāti nebūtu tik pārliecinoši, ja Spānija uzvestos kaut cik civilizēti.
Mon Oct 02 04:48:21 +0000 2017
“Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns vērsis uzmanību referenduma laikā notikušajām sadursmēm.
Edvards Smiltēns @EdvardsSmiltens
Spānijas valdība ar savu agresīvo rīcību vēl vairāk nostiprina neatkarības ideju. Vardarbība Katalonijā ir nepieņemama mūsdienu Eiropā.
Sun Oct 01 15:19:38 +0000 2017
Līdzcilvēku nostāja radījusi neizpratni tvitera lietotājam Ivaram.
Ivars @SudmalisIvars
@EdvardsSmiltens @DLiepins Ar ko Krimas tautas “balsojums” ir sliktāks vai labāks par to, kas notiek tur? Vai arī b… twitter.com/i/web/status/9…
Sun Oct 01 18:43:27 +0000 2017
Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) izsaka savas prognozes par referendumu.
Jānis Dombrava @janisdombrava
Var patikt vai nepatikt, bet Katalonija būs neatkarīga. Spānijas valdība ar agresiju vēršoties pret kataloņiem ir to panākusi.
Sun Oct 01 14:43:30 +0000 2017
Tvitera lietotājs Ojārs Kapteinis vērš uzmanību Katalonijas līdzībai ar Latgali.
Ojārs Kapteinis @ojars
@janisdombrava Ja Latvija (jau kopš Ulmaņa režīma) nepilda līgumu ar Latgali par tās kultūras un valodas saglabāšan… twitter.com/i/web/status/9…
Sun Oct 01 18:27:29 +0000 2017
Dombrava norāda uz atšķirībām.
Jānis Dombrava @janisdombrava
@ojars Kataloniju nevar salīdzināt ar Latgali. Latgalieši ir latvieši. Latviešu valodu ir veidojuši latgalieši. Latgale ir Latvija.
Mon Oct 02 06:59:11 +0000 2017
Baltijas jūras telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits pamanījis valsts amatpersonu skopos komentārus par Katalonijas referendumu.
Tālis Linkaits @Talis_L
Mūsu valsts vadītāji izvēlējušies aktīvi klusēt par notikumiem Spānijā
Sun Oct 01 19:50:47 +0000 2017
Reklāmas nozares speciālists Edijs Majors raksturo latviešu attieksmi pret referendumu.
Edijs Majors @EdijsMajors
Katalonija mums taču tāda draudzene. Pie Brauna visi dungot gatavi, bet kad jāpauž atbalsts – nevar, Brisele skatās, par nākotni jādomā 🙁
Sun Oct 01 06:27:39 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/0c085c1a-e0c1-4f7d-8fcd-a2644c78e35d/
Latgale nav Katalonija
Notikumi Spānijā tvitera lietotājiem aktualizējuši domu apmaiņu par iespējamo Latgales atdalīšanos no Latvijas. Dažiem tvitera lietotājiem šķiet, ka Spānijā notiekošais referendums par Katalonijas neatkarību ir pielīdzināms Latvijas un Latgales situācijai. Viedoklim gan ir daudz oponentu, kas norāda uz būtiskām atšķirībām. Jau vēstīts, ka Katalonijā svētdien notikušajā referendumā par reģiona neatkarību nobalsoja 90% tā dalībnieku, paziņojušas Katalonijas varasiestādes. Madride tikmēr paziņojusi, ka darīs visu likuma robežās iespējamo, lai novērstu Katalonijas neatkarības pasludināšanu.
Polittehnologs Jurģis Liepnieks vērš uzmanību Spānijā notiekošajam referendumam.
Jurģis Liepnieks
@JurgisLiepnieks
Visiem, kas atbalsta katalāņus, ieteiktu apdomāt kā viņiem patiktu Satversmei neatbilstošs referendums par Latgales tautas republ. izveidi.
Sun Oct 01 09:32:46 +0000 2017
Tvitera lietotāja Daiga Grinberga tādā situācijā neatbalstītu vardarbību.
Daiga Grinberga
@DaigaGrinberga
@JurgisLiepnieks Tas ir sarežģīti. Nepatiktu. Bet,ja Latgale TĀDĀ MASVEIDĀ demonstrētu vēlmi atdalīties, NEATBALSTĪ… twitter.com/i/web/status/9…
Sun Oct 01 13:13:35 +0000 2017
Liepnieks interesējas par citu domām, ja Latvijā notiktu referendums par Latgales atdalīšanos.
Jurģis Liepnieks
@JurgisLiepnieks
Un kādu valdības un policijas rīcību mēs sagiadītu, ja šāds (Krievijas protams atbalstīts) referendums tiktu organizēts Latgalē?
Sun Oct 01 09:34:32 +0000 2017
Jurists Voldemārs Burģis norāda uz atšķirībām.
voldemārs burģis
@voldemars
@JurgisLiepnieks Daļa kataloņu ilgstoši dzīvojuši ar nācijas sajūtu. Bet es kā latgalietis un pārējie latgalieši ja… twitter.com/i/web/status/9…
Sun Oct 01 10:45:44 +0000 2017
Zinātnes entuziasts Vents Zvaigzne pielīdzina Kataloniju Latgalei.
Vents Zvaigzne
@Vents_Zvaigzne
Atbalstu tiklab Katalonijas referendumu kā Latgales kultūrautonomiju. Citādi es zaimotu pārliecību, ar kuru atbalstīju Latvijas neatkarību.
Sun Oct 01 11:37:57 +0000 2017
Žurnāliste Iveta Buiķe prognozē, kādos apstākļos iespējama atsevišķu reģionu atdalīšanās.
Iveta Buiķe
@IvetaBuike
@Vents_Zvaigzne Ja Latvija novedīs Latgali, da jebkuru mūsu novadu tik tālu, ka tas ilgosies pēc neatkarības, ta tā… twitter.com/i/web/status/9…
Sun Oct 01 20:01:33 +0000 2017
Viedokli izsaka Latgalē dzīvojošais Ainārs Daugovičs.
Ainārs Daugovičs
@andaugs
@Vents_Zvaigzne Lieciet mierā #Latgali. Varat savus reģionus un pašvaldības dalīt un atdalīt! Tas attiecas arī uz citiem dalīt gribētājiem.
Sun Oct 01 11:45:04 +0000 2017
Tikmēr žurnālists Uģis Lībietis pieņem, ka kādas kaimiņvalsts iedzīvotāji priecājas par šādas tēmas aktualizēšanu.
Ugis Libietis
@darbvedis
Pilnīgi redzu, kā dažā labā kaimiņvalstī kāds smīn par Latgales referenduma piesaucējiem Katalonijas gadījumā! Tieši tas, ko kāds vēlējās!
Mon Oct 02 12:50:10 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/f8022260-a6c0-42c9-9e64-d7797fe404bf/
