Migrācija var kļūt par Merkeles smagāko pārbaudījumu
Vācijas kanclerei Angelai Merkelei cenšoties izveidot jaunu koalīciju ar liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un “zaļajiem”, šķiet, vissmagākie var izrādīties mēģinājumi vienoties par kopīgu imigrācijas un bēgļu politiku, un panākumi šajā jautājumā nebūt nav garantēti.
“Patiesība ir tajā, ka pastāv aritmētiskais vairākums, taču katra no četrām partijām vēlēšanās saņēmusi savu mandātu. Vai tos iespējams valsts interesēs bez pretrunām savienot, vēl jānoskaidro,” trešdienas intervijā laikrakstam “Die Welt” atzinis FDP līderis Kristiāns Linders.
Lai izveidotu tā dēvēto Jamaikas koalīciju, kurai nosaukums dots atbilstoši tās iespējamo dalībnieku krāsām, kas atrodamas arī šīs Karību reģiona valsts karogā, un lai izveidotu stabilu valdību, jāpārvar lielas ideoloģiskās domstarpības.
Vēl pirms vēlēšanām kādā intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai “Deutsche Welle” (DW), Linders atgādināja par raizēm, kuras nomāc daudzus vāciešus pēc Merkeles 2015.gada lēmumu atvērt Vācijas robežas, kas noveda pie nekontrolētas nelegālās imigrācijas viļņa. “Mums situācija jāpakļauj kontrolei. Tas ir viens no jaunās koalīcijas stūrakmeņiem. Mūsu imigrācijas politika ir jāmaina,” uzsvēra FDP līderis.
Lai gan FDP programma neparedz uzņemamo patvēruma meklētāju maksimālā skaita noteikšanu, brīvie demokrāti iesaka jauna humānās aizsardzības statusa ieviešanu. Tas tiktu piemērots bēgļiem no karadarbības zonām vai citu katastrofu skartām teritorijām. Šis status paredzētu, ka pēc mira atjaunošanas viņu izcelsmes zemēm, to saņēmušām personām būtu Vācija jāatstāj. Lai gan Linders neuzstāj uz gada laikā uzņemamo patvēruma meklētāju skaitu, viņš izteicies, ka šādi ierobežojumi varētu tikt ieviesti, ja tiktu konstatēts, ka valsts iespējas bēgļu uzņemšanai ir pārlieku noslogotas.
“Zaļajiem” ar FDP ir asas domstarpības ekonomikas jautājumos, taču atsevišķas nostādnes imigrācijas jautājumos abām partijām ir līdzīgas. “Zaļie” kategoriski iebilst pret uzņemamo patvēruma meklētāju griestiem, par ko iestājas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU). Vides aizstāvji to pasludinājuši par vienu no savām “sarkanajām līnijām”. Tomēr līdzīgi FDP viņi vēlas ieviest Kanādai līdzīgu punktu sistēmā balstītu imigrācijas politiku, kas pavērtu iespēju personām, kuras Vācijā ieradušās kā patvēruma meklētāji, pretendēt uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz punktu sistēmu.
Tomēr, atšķirībā no FDP, “zaļie” Afganistānu neatzīst par drošu valsti, lai uz turieni deportētu nelegālos imigrantus. Viņi iestājas arī par akceptēto bēgļu ģimenes apvienošanas tiesībām, kuras Merkeles līdzšinējā valdība ir apturējusi. “Koalīcijā ar mums, tieši tāpat kā ar CDU un FDP, nebūs bēgļu maksimālā limita. CSU tam jāpielāgojas, ja viņi nopietni vēlas izmēģināt Jamaikas koalīciju,” intervijā laikrakstam “Rheinische Post” trešdien brīdinājusi “zaļo” līdzpriekšsēdētāja Simone Pētera.
Taču vislielākās galvassāpes migrācijas jautājumos Merkelei, iespējams, var sagādāt CSU.
Lai gan CSU faktiski visu Federatīvās Republikas pastāvēšanas laiku Bundestāgā veidojusi kopīgu frakciju ar CDU, tās tomēr ir atsevišķas partijas, un tagad CSU joprojām pieprasa noteikt uzņemamo patvēruma meklētāju griestus, kas nepārsniegtu 200 000. Tieši Bavārija bija galvenie “ieejas vārti” Vācijā “nelegālo imigrantiem”, kas 2015.gadā plūda pa tā dēvēto Balkānu maršrutu.
Merkele pastāvīgi noraidījusi šo prasību, taču, nelegālo imigrantu skaitam samazinoties, mazinājies arī spiediens, ko kanclere izjutusi kopš sava “liktenīgā” lēmuma.
Lai gan CSU līderis Horsts Zēhofers, kas bijis viens no asākajiem Merkeles piekoptās imigrācijas politikas kritiķiem, ir piekritis kopīgi ar CDU iesaistīties iespējamajās koalīcijas sarunās, viņš norādījis, ka vēlētāju noskaņojums jāņem vērā. CSU, kas kandidātus izvirza vienīgi Bavārijā, šajās vēlēšanās salīdzinājumā ar 2013.gadu zaudēja vairāk nekā desmit procentpunktus balsu, vēlētājiem pieslejoties pret imigrāciju noskaņotajai eiroskeptiķu partijai “Alternatīva Vācijai” (AfD).
Neskatoties uz domstarpībām ar pārējām partijām, CSU Eiropas Parlaementa (EP) grupas vadītājs Manfrēds Vēbers paudis pārliecību, ja “Jamaikas koalīcijas” izveide joprojām ir iespējama. “Mums jāsēžas pie galda un vienam ar otru jārunā,” trešdien sniegtajā intervijā radiostacijai “Bayern 3” norādīja Vēbers. Tomēr, piebalsojot Zēhoferam, viņš steidza piebilst: “Mums nepieciešama politika, kas ņem vērā ļaužu raizes.”
Jāņem vērā, ka nākamgad Bavārijā gaidāmas zemes landtāga vēlēšanas, un tas liks CSU ieņemt nepiekāpīgāku nostāju, bažījoties par vēl straujāku vēlētāju aizplūšanu uz AfD nometni.
Lai gan “Jamaikas koalīcija” Vācijas nacionālajā līmenī ir kas pilnīgi jauns, kopš jūnija šāda CDU vadīta koalīcija ir pie varas Šlēsvigas-Holšteinas zemē. Šlēsvigas-Holšteinas premjerministrs Daniēls Ginters uzskata, ka pastāv telpa iespējamajiem kompromisiem. Viņš norāda, ka CDU zemju vēlēšanās, kas notikušas pēc 2015.gada guvusi labus panākumus, neuzstājot uz patvēruma meklētāju griestiem un ka kopš tā laika īstenotā stingrākā imigrācijas politika vienalga notur jaunu patvēruma meklētāju pieplūduma zem CSU pieprasītā maksimuma.
Vienlaikus viņš mudina atturēties no vēlmes panākt pilnīgu vienprātību visos jautājumos. “Mūsu panākumu noslēpums bija tas, ka katra partija pieņēma to, ka, lai šāda koalīcija darbotos, katrai partijai jāgūst nepārprotama uzvara noteiktos jautājumos,” trešdienas intervijā radiostacijai “Deutschlandfunk” uzsvēra Ginters.
(Avots: “Deutsche Welle”.)
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133C8B08-62E0-F246-D646-A3AA4725B049/
Merkeles līdzgaitnieks AfD panākumos vaino sociāldemokrātus
Berlīne, 30.sept., LETA—DPA. Vācijas Kancleres Angelas Merkeles kancelejas vadītājs Pēters Altmaiers atzinis, ka pret imigrāciju noskaņotās eiroskeptiķu partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) panākumos pagājušās nedēļas vēlēšanās vainojami sociāldemokrātu (SPD) līderi.
Intervijā žurnālam “Focus” Altmaiers norādījis, ka līdzšinējais ārlietu ministrs Merkeles kabinetā Zigmārs Gabriēls un SPD kandidāts uz kanclera amatu Martins Šulcs pārliecinājuši vēlētājus, ka valdība “visu dara bēgļu labā, bet neko – vāciešu labā”.
“Šīs debates bija ūdens uz AfD dzirnavām,” uzsvēris Altmaiers, piesaucot Merkeles īstenotās imigrācijas politikas kritiku no Šulca un Gabriēla puses.
Savas kampaņas laikā Šulcs nosodīja Merkeli par lēmumu 2015.gada septembrī atvērt Vācijas robežas faktiski nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai, pirms tam neveicot atbilstošas konsultācijas ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Šulcs Merkelei pārmeta arī nepietiekami stingru nostāju pret tām ES dalībvalstīm, kas atsakās uzņemt patvēruma meklētājus Eiropas Komisijas (ES) uzspiesto kvotu ietvaros.
Pateicoties sabiedrības neapmierinātībai ar milzīgo imigrantu pieplūdumu, AfD pagājušajā svētdienā notikušajās vēlēšanās spēja izcīnīt trešo lielāko pārstāvniecību Bundestāgā, kļūstot par pirmo parlamenta apakšpalātā iekļuvušo partiju pēdējā pusgadsimta laikā, kas politiskajā spektrā atrodas pa labi no Merkeles vadītajiem konservatīvajiem (CDU/CSU).
Lai gan CDU/CSU vēlēšanās uzvarēja, viņu sniegums bija vājākais kopš 1949.gada, un salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām 2013.gadā atbalsts konservatīvajiem saruka par vairāk nekā astoņiem procentpunktiem.
Tajā pašā laikā arī SPD cieta smagāko sakāvi Vācijas pēckara vēsturē un pēc vēlēšanām paziņoja, ka neturpinās darbu Merkeles vadītajā “lielajā koalīcijā” un pāries opozīcijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C8B23-13CF-10F3-2536-6C5F5CA84BED/
