WEF: Latvija konkurētspējas indeksā atkāpusies uz 54.vietu pasaulē
Rīga, 27.sept., LETA. Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad ir atkāpusies uz 54.vietu pretstatā 49.pozīcijai pērn, un mūsu valsts konkurētspējas ziņā joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, liecina trešdien publiskotais Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) jaunākais gadskārtējais pētījums.
Lietuva šogad ir atzīta par 41.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, kas ir par sešām pozīcijām sliktāks sniegums nekā pērn. Savukārt Igaunija ir pakāpusies no 30.vietas uz 29.vietu.
Valstu reitings veidots pēc trim apakšindeksiem: pamatprasībām, kur Latvija ieņem 54.vietu, efektivitātes pastiprinātājiem, kur mūsu valsts ierindota 49.vietā, kā arī inovāciju un modernizācijas faktoriem, kur Latvija ieņem vien 68.vietu. Lietuva ieņem attiecīgi 34., 40. un 44.vietu, bet Igaunija – 22., 27.un 35.vietu.
No pamatprasību kritērijiem Latvija makroekonomiskās vides novērtējumā šogad ieguvusi 23.vietu reitingā, veselības aprūpes un pamatizglītības rādītājā – 45.vietu, bet institūciju un infrastruktūras rādītājos attiecīgi 82.un 55.vietu.
Jaunākajā WEF pētījumā no efektivitātes pastiprināšanas jomām vislabākais sniegums Latvijai ir tehnoloģiskās gatavības jomā – 37.vieta pasaulē, izglītības kvalitātes kritērijā mūsu valsts ieņem 42.vietu, darba tirgus efektivitātē – 43.vietu, preču tirgus efektivitātes rādītājā – 59.vietu, finanšu tirgus attīstības jomā – 64.vietu, bet tirgus izmēra rādītājā mūsu valsts ir 92.vietā pasaulē.
Savukārt uzņēmējdarbības izsmalcinātības un inovāciju rādītājā Latvija ieguvusi attiecīgi 62.un 83.augstāko novērtējumu pasaulē.
Pasaulē pirmās trīs konkurētspējīgākās valstis savu vietu indeksā saglabājušas arī šogad. Tās ir Šveice, ASV un Singapūra, kam seko Nīderlande, Vācija, Honkonga, Zviedrija, Lielbritānija, Japāna un Somija.
Ķīna no 28.vietas pakāpusies uz 27.vietu, Krievija no 43. vietas pērn pakāpusies uz 38. pozīciju šogad, Turcija ieņem 53.vietu (55.vieta pērn), bet Indija – noslīdējusi no 39. uz 40.vietu. No Eiropas Savienības valstīm vissliktākais sniegums ir Grieķijai, kas no 86.pozīcijas pērn atkāpusies un 87.vietu šogad.
Viszemākā konkurētspēja pasaules valstu vidū ir Jemenai, kas nedaudz atpaliek no Mozambikas, Čadas un Libērijas.
Kopumā WEF secina, ka pasaules ekonomika uzrāda atlabšanas pazīmes, taču valstu līderus sagaida būtiski izaicinājumi attiecībā uz ekonomikas politiku. Ekonomiskā progresa sniegtā ieguvuma nevienlīdzīgais sadalījums, paaudžu sašķeltība, aizvien pieaugošā ienākumu nevienlīdzība attīstītajās valstīs un vides degradācijas kāpums veicina uzskatus, ka iepriekšējo gadu ekonomikas politika nav pietiekami labi kalpojusi iedzīvotājiem vai sabiedrībai. Tādējādi aizvien biežāk tiek novērota vienprātība, ka ekonomikas izaugsmei kārtējo reizi jākoncentrējas vairāk uz cilvēku labklājību.
Pētījumā iekļauti dati par 137 pasaules valstīm un teritorijām, kuru konkurētspējas aprēķināšanai ņemti vērā tādi rādītāji kā situācija makroekonomikā un izglītībā, tirgus darbības efektivitāte, informācijas sabiedrības attīstība un inovācijas. Kopumā izvērtēti vairāk nekā 100 rādītāji, un kopumā tika aptaujāti 14 tūkstoši uzņēmēju, kas sniedza savu viedokli par valstīm, kurās viņi nodarbojas ar biznesu.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/133C8AF9-203D-E622-2EBC-4F22F3167455/
LTRK: Latvijas kritums Globālajā konkurētspējas indeksā ir bēdīgs signāls pasaulei un investoriem
Rīga, 27.sept., LETA. Latvijas kritums par piecām vietām Globālajā konkurētspējas indeksā ir bēdīgs signāls pasaulei un investoriem, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Viņš piebilda, ka Latvijā konkurētspējas ziņā pēdējo piecu gadu laikā būtiska uzrāviena nav bijis, un ir iestājusies zināma stagnācija. Tajā pašā laikā daudzas citas pasaules valstis ir turpinājušas audzēt konkurētspēju. “Diemžēl daudzās pazīmēs objektīvi konkurētspējā mēs tiešām atpaliekam no pasaules attīstītajām valstīm,” teica Rostovskis, piebilstot, ka Latvijas kritums par piecām vietām Globālajā konkurētspējas indeksā ir bēdīgs signāls pasaulei un investoriem, kuri seko šiem reitingiem.
Rostovskis atgādināja, ka Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā ar citām valstīm negatīvi ietekmē arī iedzīvotāju skaita kritums, kuri ik gadu izbrauc no Latvijas un pārceļas uz dzīvi citur. Tāpat pensionāru skaits pieaug straujāk nekā to cilvēku skaits, kas ienāk darba tirgū. Līdz ar to ilgtermiņā ekonomiskā izaugsme neturpināsies un šķietamā izaugsme ir iluzora. “Šobrīd pastāv ilūzija, ka viss notiek, jo ārējie apstākļi eksportam ir pietiekami labi un tādā ziņā ekonomika pagaidām aug. To veicina arī no Eiropas Savienības fondiem ienākošais finansējums. Dažus gadus šāda situācija var saglabāties, bet patiesā aina ir draudīga,” sacīja Rostovskis.
Viņš piebilda, lai novērstu iepriekš minētos konkurētspējas draudus, Latvijā ir jāsāk strukturālās reformas un konkurētspēja globāli jāpalielina, tajā skaitā viens no risinājumiem ir pārskatīt nodokļu politiku. “Tas ir komplekss jautājums, pie kā jāstrādā. Šobrīd mēs tā kā pēc inerces “braucam”,” sacīja Rostovskis.
Jau vēstīts, ka trešdien publiskotais Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) jaunākais gadskārtējais pētījums liecina, ka Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad ir atkāpusies uz 54.vietu pretstatā 49.pozīcijai pērn, un mūsu valsts konkurētspējas ziņā joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.
Lietuva šogad ir atzīta par 41.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, kas ir par sešām pozīcijām sliktāks sniegums nekā pērn. Savukārt Igaunija ir pakāpusies no 30.vietas uz 29.vietu.
Valstu reitings veidots pēc trim apakšindeksiem: pamatprasībām, kur Latvija ieņem 54.vietu, efektivitātes pastiprinātājiem, kur mūsu valsts ierindota 49.vietā, kā arī inovāciju un modernizācijas faktoriem, kur Latvija ieņem vien 68.vietu. Lietuva ieņem attiecīgi 34., 40. un 44.vietu, bet Igaunija – 22., 27.un 35.vietu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6AA985A6-032A-493F-AE0F-F828E4B0FCD1/
Eksperts: Latvijas kritums Globālajā konkurētspējas indeksā skaidrojams ar pētījuma metodoloģijas maiņu, nevis ar reālo situāciju valsts konkurētspējā
Rīga, 27.sept., LETA. Latvijas kritums par piecām vietām Globālajā konkurētspējas indeksā skaidrojams ar pētījuma metodoloģijas maiņu, nevis ar reālo situāciju valsts konkurētspējā, aģentūrai LETA sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka.
Viņš skaidroja, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā.
Tāpat atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem.
“Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā,” teica Sauka.
Eksperts arī min piemēru, ka tieši metodoloģijas izmaiņas bija viens no iemesliem, kāpēc Latvija ieņēma labāku pozīciju Pasaules Bankas indeksā “Doing Business”, jo izmaiņas metodoloģijā nāca par labu Latvijai, turpretī Globālās konkurētspējas indeksa gadījumā – nē.
Tāpat Sauka stāstīja, ka Globālās konkurētspējas indeksā ir iekļautas dažādas valstis, un, piemēram, vērtējot likumdošanas, ceļu vai tieslietu sistēmas kvalitāti skalā no viens līdz septiņi, ir ļoti liela varbūtība, ka atšķirsies gan atskaites punkts, gan arī uztvere par progresu attiecīgajā rādītājā. “Piemēram, valstīs, kur ir ļoti slikts ceļu segums, bet tas ir salīdzinoši uzlabojies, uzņēmēji šo rādītāju var vērtēt ar seši, savukārt Latvijā, piemēram, zemāk – ar trim punktiem. Protams, ka nebūs objektīvi teikt, ka ceļi Latvijā tāpēc ir zemākas kvalitātes,” piebilda eksperts.
Atbilstoši Saukas teiktajam, tomēr ir daudz kas, ko no šādas aptaujas varam izmantot, sevišķi politikas veidošanā, uzlabojot Latvijas konkurētspēju.
“Tā vietā lai uztrauktos par to, kur atrodamies dažādos indeksos, ko, diemžēl arī bieži darām, būtu svarīgāk analizēt savas stiprās un vājās puses konkurētspējā, veicot darbības vājo pušu novēršanai. Šajā ziņā daudz varam iegūt arī no Globālā konkurētspējas indeksa ziņojuma. Proti, kā parāda indeksa rezultāti, Latvijai ir potenciāls attīstīt inovācijas. Pie līdzīga secinājuma nesen prezentētajā pētījumā par Latvijas ekonomikas izaugsmi ir nonākuši arī OECD pētnieki,” stāstīja Sauka.
Jau vēstīts, ka trešdien publiskotais Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) jaunākais gadskārtējais pētījums liecina, ka Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad ir atkāpusies uz 54.vietu pretstatā 49.pozīcijai pērn, un mūsu valsts konkurētspējas ziņā joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.
Lietuva šogad ir atzīta par 41.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, kas ir par sešām pozīcijām sliktāks sniegums nekā pērn. Savukārt Igaunija ir pakāpusies no 30.vietas uz 29.vietu.
Valstu reitings veidots pēc trim apakšindeksiem: pamatprasībām, kur Latvija ieņem 54.vietu, efektivitātes pastiprinātājiem, kur mūsu valsts ierindota 49.vietā, kā arī inovāciju un modernizācijas faktoriem, kur Latvija ieņem vien 68.vietu. Lietuva ieņem attiecīgi 34., 40. un 44.vietu, bet Igaunija – 22., 27.un 35.vietu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5E0E824B-AAC2-46F3-929E-6BD59ED7D738/
