Uzsākts kriminālprocess “Tokyo City” aplokšņu algu lietā
Rīga, 25.sept., LETA. Saistībā ar aizdomām par aplokšņu algu maksāšanu un izvairīšanos no nodokļiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā “Tokyo City” Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija sākusi kriminālprocesu, vēsta LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, atsaucoties uz neoficiālu informāciju.
Raidījuma žurnāliste aptuveni piecus mēnešus uzņēmumā strādāja par trauku mazgātāju, par savu darbu daļu no algas saņemot aploksnē. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), komentējot žurnālistu atklātos faktus, raidījumam norādīja, ka šajā gadījumā drīzāk ir runa par uzņēmuma bezkaunību, jo nodokļu lielums sabiedriskās ēdināšanas nozarē esot optimāls, un citi uzņēmēji varot atļauties strādāt godīgi.
Kopš šī gada sākuma aplokšņu algas maksāšana saskaņā ar likumu ir krimināli sodāma darbība. Lai arī bijušas diskusijas, ka atbildība būtu jāpiemēro arī aplokšņu algas saņēmējam, šobrīd šāda norma nav.
Pirms aptuveni diviem gadiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas tika pieķerts liels šīs jomas uzņēmums “Ganbei”, kura amatpersonas rezultātā saņēma nosacītus sodus, un uzņēmums samaksāja aptuveni vienu miljonu eiro valsts budžetā, atgādina “Aizliegtais paņēmiens”. Toreiz gan “aplokšņu algu” fakts netika pierādīts, apsūdzības izrietēja no manipulācijām ar kases aparātiem.
Raidījums atklāj, ka aplokšņu algas “Tokyo City” saņem kā trauku mazgātāji, tā arī viesmīļi, pavāru palīgi un pavāri, un raidījuma žurnāliste video fiksējusi, kā tas notiek dzīvē.
“Tokyo City” restorāni pieder trim uzņēmumiem “Resto Court”, “Restograd” un “Stollons”, kuru kopējā peļņa pēdējos divos gados bija aptuveni 1,3 miljoni eiro. Par visu šo uzņēmumu patieso īpašnieku tiek uzskatīts Krievijas pilsonis Sergejs Simarjovs, kurš bija arī klāt pirmā “Tokyo City” restorāna atvēršanā 2010.gadā un kuram Santpēterburgā pieder aptuveni 40 “Tokyo City” restorāni.
VID aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.pants liedz VID izpaust informāciju par konkrētu komersantu, tajā skaitā, par tam veiktajiem nodokļu kontroles pasākumiem un to rezultātiem.
Šī gada vasarā VID ir veicis pārbaudes vairāk nekā 50 dažādos ēdināšanas uzņēmumos Rīgā un Jūrmalā, lielākajā daļā konstatējot dažādus pārkāpumus, pārsvarā – darbinieku nodarbināšanu bez darba līgumiem, patiesā darba laika neuzrādīšanu un attiecīgi arī daļēja atalgojuma izmaksu “aploksnē”. Tāpat ēdināšanas uzņēmumi kā darījumu apliecinošus dokumentus čeka vietā izsnieguši pirmčekus, līdz ar to dodot uzņēmumam iespēju slēpt vai samazināt reālo apgrozījumu.
VID aģentūrai LETA norādīja, ka kontroles pasākumus veic personām vai komersantiem, kam risku analīze uzrāda augstākos nodokļu nenomaksas riskus. Taču, ievērojot “Konsultē vispirms” principu, arī ēdināšanas nozares uzņēmumu gadījumā VID aicina uzņēmējus veikt precizējumus nodokļu deklarācijās un sakārtot savu saimniecisko darbību atbilstoši Latvijā spēkā esošajām likumdošanas prasībām. Tomēr VID atzīst, ka pārbaudes tiks veiktas arī turpmāk, jo diemžēl ne visi uzņēmumi ir gatavi sadarbībai un neatsaucas VID preventīvajiem pasākumiem un aicinājumam pašiem novērst nepilnības sava uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šā gada 7.septembrī Rīgā pie trīs sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma “Tokyo City” filiālēm notika pikets “pret aplokšņu algām”, uz kuru tolaik ieradās divi piketētāji.
Piketa organizatore Māra Kursīte aģentūru LETA informēja, ka pikets rīkots “darbinieku aizstāvībai ar nolūku pievērst sabiedrības uzmanību ilgstoši maksātām aplokšņu algām, mazām stundu likmēm, neapmaksātām virsstundām, minimālām sociālajām garantijām un aizdomām par klientu apkrāpšanu”.
Restorānu “Tokyo City” pārvaldošā uzņēmuma SIA “Restograd” valdes loceklis Dmitrijs Tribuncovs aģentūrai LETA tolaik teica, ka viņam nav zināma akcijas organizatore. Viņš pieļāva, ka tas varētu būt kādu konkurentu pasūtījums, taču atteicās precizēt iespējamo konkurentu vai konkurentus.
Tribuncovs arī norādīja, ka piketa aprakstā teiktais par ilgstoši maksātām aplokšņu algām, mazām stundu likmēm, neapmaksātām virsstundām, minimālām sociālajām garantijām un aizdomām par klientu apkrāpšanu nevar tikt attiecināts uz “Tokyo City”, jo “Restograd” vienmēr esot atvērts sadarbībai ar VID.
“Nav noslēpums, ka patlaban VID veic plašas pārbaudes restorānu nozarē, tāpēc esam gatavi sadarboties ar VID, sniedzot nepieciešamo informāciju, ja tas ir nepieciešams,” sacīja Tribuncovs.
Restorānu “Tokyo City” vadītājs atzīmēja, ka patlaban vidējā mēnešalga restorānos ir 400 līdz 500 eiro robežās, taču uzņēmums strādā, lai vidējās algas rādītāju paceltu līdz 600 eiro mēnesī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C2C54A18-4C09-4AD4-B220-5115AD601070/
Zane Driņķe, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, lidostas “Jūrmala” valdes locekle, SIA “Next Maritime Baltic” valdes priekšsēdētāja
Zane Driņķe: “Tokyo City” gadījums signalizē par daudz plašāku un nopietnāku problēmu
Nesen plašākai sabiedrībai kļuva zināms, ka saistībā ar aizdomām par aplokšņu algu maksāšanu un izvairīšanos no nodokļiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā “Tokyo City”, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija sākusi kriminālprocesu, taču “Tokyo City” gadījums nav tik daudz stāsts par pašu uzņēmumu, bet gan par šādas situācijas iespējamību. Konkrētais uzņēmums tikai izgaismo situāciju, kurā ir iespējams, ka visas iesaistītās puses – gan darba devēji, gan darba ņēmēji – dzīvo un strādā šādā veidā. Attiecīgi rodas jautājums, kas ir novedis pie šādas situācijas, un mēs nonākam pie daudz plašāka un būtiskāka jautājuma – pie valsts nodokļu politikas kopumā, pie vides un fona, kurā jādarbojas uzņēmējiem un rezultātā – arī darba ņēmējiem.
Atsevišķie gadījumi liecina par sistēmu
Sabiedrībā vēl nav aizmirsies iepriekšējais skandāls, kad pirms diviem gadiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas pieķēra citu ēdinātāju – “Gan Bei”. Tas tikai pierāda, ka tā ir sistēma, nevis viena uzņēmuma kaprīze. Un sistēmu veido vairāki aspekti: uzņēmēju domāšana un mūsu biznesa vides vēsturiskais fons, valsts salīdzinoši neilgā pieredze brīvā tirgus apstākļos, atbildīgo un uzraugošo dienestu kapacitātes trūkums, nodokļu apjomi, sodi, kas tiek piemēroti par pārkāpumiem u.c. Ja netiks mainīti šie faktori, arī sistēma nemainīsies un par tādiem uzņēmumiem mēs dzirdēsim vēl un vēl.
Visi uzņēmēji Latvijā nav vienādi!
Protams, es nevēlos vispārināt – visi uzņēmēji Latvijā nav vienādi! Ir tādi, kuri maksā visus nodokļus un izprot, kāpēc to dara; ir tādi, kuri maksā, neredzot jēgu, bet baidoties no sankcijām; ir tādi, kas maksā daļu nodokļu, dažādu iemeslu pēc nespējot vai nevēloties tos maksāt pilnībā, un ir t.s. ļaunprātīgie nemaksātāji, kuri to nedarītu pat labvēlīgākās nodokļu politikas apstākļos.
Kā tad īsti cīnīties ar šiem ļaunprātīgajiem nemaksātājiem? “Tokyo City” gadījumā izskanēja informācija, ka uzņēmējus varbūtējais sods nebija nobaidījis, un tie aplokšņu algu praksi piekopa visai atklāti. Varbūt nepieciešami bargāki sodi? Taču, lai piespiestu negodprātīgos uzņēmējus maksāt nodokļus, pirms pusotra gada tika grozīts likums, kas paredz līdz 370 000 eiro soda naudu, komercdarbības aizliegumu un pat līdz diviem gadiem cietumā, tomēr būtisku uzlabojumu nav. Tad varbūt problēma nav sodu bardzībā? Varbūt problēma daļēji slēpjas arī atbildīgo iestāžu kapacitātē? Pārkāpēji noteikti ir, bet, vai attiecīgās iestādes spēj visus atrast un identificēt? Tātad, lai izskaustu šādu praksi, jādomā arī par to, kā palielināt atbildīgo iestāšu kapacitāti un resursus, lai viņi varētu veikt pārbaudes vēl pilnvērtīgāk.
Atbildīgajām iestādēm nepieciešama lielāka kapacitāte
Šī problēma nodarbina ne tikai tiesībsargājošās iestādes, piemēram, VID, – risinājumus meklē un piedāvā arī paši uzņēmēji. Nozares organizācijas jau sen ir paudušas viedokli, ka problēma slēpjas daudz dziļāk, proti, nodokļu politikā kopumā. Latvijā ir ļoti augsti darbaspēka nodokļi – tas mazina uzņēmumu konkurētspēju un rezultātā var novest ne tikai pie aplokšņu algām, bet pat pie tā, ka uzņēmumi pamet Latviju izdevīgākās nodokļu vides meklējumos. Mēs vēl neesam sasnieguši tik augstu attīstības līmeni, lai varētu atļauties tik lielus darbaspēka nodokļus, kādi mums ir šobrīd. Ar mazākiem darbaspēka nodokļiem mēs motivētu uzņēmējus darboties un aizvien mazāk domāt par aplokšņu algām.
Daudzi eksperti jau ir atzinuši, ka ar šī brīža nodokļu politiku nav iespējams sasniegt Nacionālajā attīstības plānā ietverto ekonomikas izrāvienu, un šādi gadījumi tikai izgaismo un apstiprina problēmu, kura pati no sevis neizzudīs.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/72AF8E7D-D792-45C3-950E-2A3FF947113A/
NA aicinās VID skaidrot, vai aplokšņu algas nav sistemātiska problēma
Nolūkā saņemt informāciju par šonedēļ medijos atspoguļoto tā dēvēto “aplokšņu algu” maksāšanu ēdināšanas uzņēmumā “Tokyo City”, kā arī ne tik sen atklāto nodokļu izkrāpšanas skandālu ēdināšanas uzņēmumu ķēdē “Gan Bei”, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) aicinājusi uz partijas valdes sēdi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ilzi Cīruli. NA aicina VID vadību skaidrot, vai aplokšņu algas nav sistemātiska problēma valstī, kā arī sniegt skaidrojumu, kādus pasākumus VID plānojis veikt nolūkā pārtraukt valsts izzagšanu.
Kā zināms, 25.09.2017. LTV1 raidījums “Aizliegtais paņēmiens” atspoguļoja kārtējo nodokļu nemaksāšanas gadījumu, parādot, ka valsts un uzņēmuma darbinieki tiek krāpti lielos apmēros. Rūpējoties par Latvijas ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājību, NA ir aicinājusi VID vadību partijas valdei sniegt skaidrojumu par konkrēto gadījumu, kā arī informēt, kādi pasākumi plānoti nolūkā veicināt godīgu nodokļu nomaksu valstī.
NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atzīst: “Ir nepieļaujami, ka mums jācīnās par katru valsts budžeta centu, lai gūtu atbalstu demogrāfijai un citām iedzīvotājiem svarīgām iniciatīvām, bet tanī pat laikā mēs redzam gadījumus, kad Krievijas uzņēmumu meitas kompānijas mēģina optimizēt nodokļus un cilvēku algas, pelnot miljonus.”
NA vēlas pēc iespējas ātrāk valdes sēdē uzklausīt VID vadību par konsekvencēm, kādas sekos šajā lietā, un par VID turpmāko rīcību, lai izskaustu līdzīgus gadījumus.
“Uzskatu, ka tā ir vesela sistēma, kas izveidojusies gadu garumā, kur iesaistīti simtiem cilvēku, bet visi klusē un piever acis uz likumpārkāpumiem, jo grib saglabāt darbu, nodarot kaitējumu valsts un līdz ar to savām mantiskajām interesēm,” piebilst G.Bērziņš, aicinot VID skaidrot, vai aplokšnu algas nav sistemātiska problēma valstī.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/9B75781D-EE34-4EDF-9DA2-967D9403E90A/
