Ieva Krūmiņa, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja
Trešdien, 20.septembrī, Latvijas ziņu telpā parādījās informācija par iespējamu “zinātnes finansējuma pārtraukumu”. Aprakstot situāciju, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis raidījumā “Pēcpusdiena” izmantoja pat vārdus “bezgalīgs kritums”, piebilstot, ka zinātniekiem bez valsts finansējuma “būs jāmeklē cits darbs, citas mājas, cita dzimtene”. Izklausās patiesi dramatiski! Tāpēc šajā komentārā piedāvājam Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) skatījumu uz situāciju un skaidrojumu, kāpēc “bezgalīga krituma” vietā saskatām soli pretim gaišākai nākotnei.
Sākumā jāpiemin, ka uz nepietiekošu valsts finansējumu zinātnei tiek norādīts regulāri. To atzinuši arī ārzemju eksperti 2014.gadā veiktajā starptautiskajā zinātnes izvērtējumā . Arī LJZA piekrīt, ka šī ir ārkārtīgi svarīga un bīstama problēma, kas ir jārisina nekavējoši! Tomēr vienlaikus uzskatām, ka nepieciešams pēc iespējas prātīgāk un efektīvāk izmantot esošos līdzekļus.
Aktuāls jautājums Latvijas zinātnē ir par Valsts pētījumu programmām (VPP) un to nākotni. Vērts piebilst, ka VPP ir valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē ar mērķi veicināt šīs nozares attīstību . Pašreizējais VPP izpildījums ir “piedāvājuma” vadīts, t.i. zinātnieki iesaka aktuālās tēmas un tās parasti sakrīt ar viņu darbības tēmām un ļauj tās turpināt uzvarot konkursā. Pretstatā šai situācijai, loģiski būtu, ja valsts noteiktu, kādi ir prioritārie jautājumi un zinātniekiem būtu vai nu jāpielāgojas vai arī jāaturas no dalības konkursā atkarībā no tēmas pievilcības un piemērotības. Šāda veida pasūtījumus vislabāk būtu realizēt caur nozaru ministrijām, kurām mēdz būt praktiski, ar zinātniskām metodēm risināmi jautājumi. Tas būtu patiess valsts pasūtījums, kas tiktu realizēts ar Valsts pētījumu programmas palīdzību. Projektu apmērs var būt dažāds- gan īsi un mazi finansējuma ziņā, gan lieli un ilgtermiņa. Tādējādi atdevi no zinātnieku darba saņemtu attiecīgās ministrijas, nozare un, līdz ar to, sabiedrība kopumā. LJZA cieši sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju un, redzot daudzās kopīgās lietas abu organizāciju vīzijā par zinātnes vidē un sistēmā nepieciešamajām izmaiņām, Latvijas zinātnes nākotne izskatās daudzsološa.
Šobrīd tiek īstenotas 14 VPP, kopumā par ~25 miljoniem eiro ar sākotnēji plānoto norisi 4 gadu garumā (2014.-2017.). Katru programmu veido daudzi apakšprojekti, kopumā iesaistot lielu skaitu zinātnieku. Šajā periodā programmām definētie darba uzdevumi ir ļoti plaši un apjomīgi. Programmu uzsākšana 2014.gadā aizkavējās, tāpēc jau šī gada 10.maijā notikušajā Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes (LPISP) sēdē esošo VPP realizācijas termiņu lēma pagarināt līdz 2018.gada beigām. Tās pašas sēdes prezentācijā redzamajos datos VPP finansēšanai 2018.gadā bija iezīmēti 5.7 miljoni eiro, lai arī projektu pabeigšanai plānotajā apmērā nepieciešami tikai 0.44 miljoni eiro. Tomēr par finansējuma apjomiem lēmumi netika pieņemti. Bet no kurienes tad pēkšņais “zinātnes finansējuma pārtraukums”?
Šonedēļ jautājums par VPP atkal aktualizējās, jo 20.septembrī notika Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde ar atbilstošu punktu darba kārtībā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sēdē prezentēja svaigāko piedāvājumu pētniecības un attīstības programmu līdzekļu sadalē un tieši tas radīja ažiotāžu. Īsumā, IZM piedāvā lielāko daļu līdzekļu (9.5 miljonus eiro) novirzīt drīzumā gaidāmajam uz izcilību vērsto Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLP) programmas konkursam, kuram atbilstošais Ministru Kabineta (MK) noteikumu projekts jau ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē . Savukārt esošos VPP ministrija piedāvā finansēt to pabeigšanai nepieciešamo 0.44 miljonu eiro apmērā, vienlaikus sākot darbu pie jaunas kārtības nākotnes VPP. To būtiskākā atšķirība būtu citas ministrijas ne tikai kā prioritāšu un uzdevumu, bet arī finansējuma avots, līdzīgi kā valsts pasūtījums zinātnei tiek finansēts daudzās citās valstīs, turklāt, rodot iespēju piesaistīt zinātniekiem papildu finansējumu arī no citām ministrijām. Atbilstoši šiem principiem, IZM ir iezīmējusi 2.1 miljonus eiro gadā VPP programmām Letonikas un Latviešu valodā, kā arī 2.0 miljonus eiro gadā Enerģētikā, ko, rādot atbalstāmu piemēru, piekritusi finansēt Ekonomikas ministrija. Diemžēl citas ministrijas šai iniciatīvai vēl nav atsaukušās. Plašāk par šo var lasīt IZM 20. septembra ziņā .
Daļa sēdē klātesošo zinātnieku bija ļoti neapmierināti ar IZM plānu maiņu, jo pēc LPISP sēdes maijā bija sapratuši, ka VPP programmas 2018.gadā tiks pagarinātas bez konkursa piešķirot papildu līdzekļus (nevis 0.44 milj.eiro pabeigšanai, bet kopā 5.7 milj.eiro) un pieprasīja īstenot šo scenāriju. Tā argumentācijai minēja draudīgo “zinātnes finansējuma pārtraukumu”, kas radīsies situācijā, ja FLP projektu konkursa realizācija ievilksies. Kolēģu bažas rada fakts, ka FLP projekta konkursa īstenošanai šobrīd ir vairāki birokrātiski izaicinājumi, ieskaitot MK noteikumu pieņemšanu, prioritāro virzienu noteikšanu, nolikuma izstrādi, u.c. Tomēr IZM un LZP priekšsēdētājs Jānis Kloviņš uzskata, ka, aktīvi strādājot, šo konkursu varētu paspēt izsludināt vēl šajā gadā, bet projektus sākt finansēt nākamā gada pirmajā pusē.
Savu skatījumu par VPP un finansējuma iespējām sēdē prezentēja arī J.Kloviņš. Viņš akcentēja esošā VPP problēmas ar neadekvāti lielo uzdevumu apjomu un finansējuma sadrumstalotību, kā arī iezīmēja nākotnes perspektīvu par ikgadējiem FLP konkursiem, kas būtu iespējams tikai IZM piedāvātā finansējuma FLP palielinājuma dēļ. Jāpiebilst, ka likums nosaka, ka FLP tematus, mērķus un uzdevumus formulē paši zinātnieki, bet vērtēšanas galvenais kritērijs ir zinātniskā kvalitāte , turklāt, tas ir vienīgais uz izcilību vērstais Valsts zinātnes finansējums. Un šeit arī, mūsuprāt, parādās iespēja spert soli pretim gaišākai nākotnei. Ikgadēji projektu konkursi ir risinājums vairākām būtiskām un ilgstošām Latvijas zinātnes telpas problēmām. Par šo vairāk var lasīt LJZA viedoklī par topošajiem FLP MK noteikumiem , bet šeit minēsim galveno. Pirmkārt, tas risinātu stabilitātes un paredzamības trūkumu, kas līdz šim zinātniekiem deva tikai vienu iespēju četros gados. Ja, piemēram, konkursā gadījās kritiskāks eksperts vai projekts nebija formulēts pieteikoši veiksmīgi, līdz nākamajam konkursam iespēja palikt zinātnē Latvijā ir atkarīga no institūcijas un kolēģu dāsnuma, nevis savām spējām. Otrkārt, tas beidzot dod iespēju doktorantūru padarīt par pilna laika darbu, kura noslēgumā tiek radīta disertācija, turklāt, projektiem sākoties ik gadu, arī doktorantu vakances būtu ik gadu. Treškārt, FLP būtu labs treniņš zinātniekiem priekš Eiropas Savienības (ES) pētniecības konkursiem ietvarprogrammās (H2020 un turpmākās), kuros Latvijai ir labas iespējas un nepieciešamība uzlabot savu konkurētspēju. Vērts piebilst, ka arī plānotā konkursa procedūra ietvers neatkarīgu starptautisku ekspertīzi un uzsvaru uz izcilības novērtējumu.
Jau šobrīd Latvijas zinātnē finansējums nāk no Bāzes un Snieguma finansējuma, ES struktūrfondiem Praktiskās ievirzes pētījumiem un Pēcdoktorantūras pētniecības atbalstam , dažādiem Latvijas un ārvalstu pasūtījuma pētījumiem, institūciju iekšējiem finansējumiem, kā arī daudzām finansējuma iespējām Horizon 2020 ietvaros. Kopumā 2016.gadā, kurā bija beigušies iepriekšējie ES struktūrfondi, bet nebija sākušiem jaunie, finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam nokritās līdz 110 miljoniem eiro . Tāpēc neredzam iemeslus, kāpēc jautājums par aptuveni 5 miljonu eiro piešķiršanu VPP pabeigtu projektu mākslīgam turpinājumam rada izvēli starp “bezgalīgu kritumu” vai nē. Tā vietā aicinām spert “soli pretim gaišākai nākotnei”, aktīvi strādājot un darot visu iespējamo, lai jaunais FLP konkurss kvalitatīvā veidā tiktu izsludināts jau šogad! Kā arī mudinām zinātniekus aktīvi komunicēt ar citām ministrijām par risināmajām problēmām un finansējumu nākotnes VPP! Uzskatām, ka tieši regulāru konkursu trūkums ir bīstamāka “zinātnes finansējuma pārtraukuma forma” un bīstamāks drauds jauno zinātnieku izaugsmes iespējām Latvijā. Ja arī FLP projektu uzsākšana kavējas, saprātīgāks aizkavētā finansējuma izlietojums būtu Bāzes finansējuma palielinājuma formā. Tas ļautu institūcijām iekšēji atbalstīt tos, kam patiesi iestājies “bezgalīgs kritums”.
…Info avots- http://www.leta.lv/press_releases/861BF3EE-4B35-4C55-99DD-A5C5582929A0/
