Jūlija Jerņeva, Konkurences tiesību advokāte, advokātu biroja VILGERTS partnere
LMT un “Lattelecom” apvienošanas ēnas puses – vai KPMG piedāvā radīt telekomunikāciju “Frankenšteinu”?
Jau pavisam drīz Ministru kabinets lems par Latvijas valsts kā akcionāra rīcību uzņēmumos Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Lattelecom. Pastāv risks, ka lēmums tiks balstīts KPMG ieteikumos, kas idealizē uzņēmumu apvienošanu, ignorējot vai noklusējot, ka apvienošanas rezultātā šiem uzņēmumiem var nākties atdalīt stratēģisku infrastruktūru, kas bīstamo seku dēļ salīdzināma ar “gaļas gabala izraušanu no miesas”.
Viens no visbiežāk dzirdamajiem argumentiem, vētījot apvienošanās iespējamās priekšrocības, ir atsauce uz Eiropā it kā bieži novērojamu telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās tendenci. Taču nav skaidrs, kādēļ publiski netiek runāts par divām ļoti būtiskām lietām. Pirmkārt, tik bieži pieminētā Eiropas valstu tendence konsolidēt telekomunikāciju uzņēmumus lielākoties ir novērojama vienas uzņēmumu grupas ietvaros. Tā visbiežāk ir vienkārša uzņēmumu reorganizācija, kuras laikā no divām juridiskām personām tiek izveidota viena. Otrkārt, publiskajā komunikācijā nekas nav dzirdams par to, ka cita veida lielo uzņēmumu apvienošanās no konkurences iestāžu puses tiek vērtētas pretrunīgi un darījumi lielākoties tiek atļauti vien ar bargiem saistošajiem nosacījumiem.
Neizbēgamās apvienošanās sekas – uzņēmuma daļas, infrastruktūras vai klientu bāzes zaudēšana
Gadījumos, ja uzņēmumu apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis, Konkurences padome ir tiesīga atļaut šādu uzņēmumu apvienošanos pie nosacījuma, ka izvirza uzņēmumiem kādu no divu veidu nosacījumiem. Tie ir – uzvedību koriģējošie nosacījumi (piemēram, noteiktu laiku patērētājiem nodrošināt pietiekamu izvēli kādā noteiktā jomā) vai uzņēmumu struktūru mainošie nosacījumi (liek pārdot vai atteikties no kāda būtiska biznesa).
LMT un Lattelecom gadījumā izpildās likumā minētais negatīvais scenārijs. Turklāt ir skaidrs, ka, ņemot vērā augsto tirgus koncentrāciju, respektīvi nelielo konkurentu skaitu Latvijas telekomunikāciju tirgū, mazāk sāpīgie jeb uzvedību koriģējošie nosacījumi netiks izvēlēti. Gan Eiropas Komisijas, gan Konkurences padomes ieskatā tie atzīti par neefektīviem, ja apvienojas ekonomiski giganti.
Tādējādi, ja patiesi nonāks līdz LMT un Lattelecom apvienošanai, visticamāk būs jāsaskaras ar tādiem konkurences iestāžu nosacījumiem, kas “izrauj miesai gabalu” – tātad liek pārdot vai atteikties no kāda būtiska biznesa daļas, piemēram, pārdot vai atteikties no kāda būtiska pakalpojumu portfeļa u.c.
Eiropas pieredze jeb Vai tiešām vērts uzkāpt uz tā paša grābekļa?
Lai gan cilvēku dabā nav mācīties no citu kļūdām, domājot par iespējamo abu uzņēmumu apvienošanu, akcionāriem būtu vērts apsvērt darījuma iespējamās sekas un bez konsultantu radītās eiforijas palūkoties uz citu nozares uzņēmumu apvienošanās pieredzi. Kā jau minēju ievadā, daudziem uzņēmumiem apvienošanās līdzi ir nesusi ievērojamus ierobežojumus, kas būtiski mazinājuši darījumu izdevīgumu.
Tā, piemēram, pērn apvienojoties Nīderlandes sakaru operatoriem Vodafone (Ziggo) un Liberty Global, apvienotajam uzņēmumam nācās pārdot savu privāto klientu fiksēto balss līniju biznesu, tostarp klientu bāzi valstī. Itālijas uzņēmumiem Vivendi un Telecom Italia Eiropas Komisija, novēršot apvienotā uzņēmuma iespējas paaugstināt cenas par vairumtirdzniecības pieeju ciparu virszemes televīzijas tīklam, pieprasīja pārdot Telecom Italia meitasuzņēmuma Persidera daļas, kas nodrošināja televīzijas kanālu pārraidi Itālijā. Savukārt PT Portugal un Altice apvienoties bija atļauts vienīgi ar nosacījumu, ka Altice pārdotu visu savu Portugāles biznesu (meitasuzņēmumus Cabovis?o un ONI). Tik barga nosacījuma mērķis bija novērst jebkādu Altice un PT Portugal biznesa pārklāšanos Portugālē, jo konkurences iestādei bija bažas, ka apvienošanās iznīcinātu spēcīgo konkurenci tirgū un varētu tikt paaugstinātas pakalpojumu cenas Portugālē. Arī Spānijas uzņēmumiem Jazztel un Orange apvienojoties, nācās pārdot būtisku biznesa daļu, lai novērstu situāciju, ka, uzņēmumiem apvienojoties, tirgū krasi samazinās konkurence un Spānijas patērētājiem sadārdzinās fiksētā interneta pakalpojumu cenas, pusēm tika uzlikts par pienākumu pārdot optiskās šķiedras tīklu, kas aptvēra būtisku daļu no piecām lielākajām Spānijas pilsētām.
Apvienotā uzņēmuma klientu bāzes, infrastruktūras vai kapitāldaļu izpārdošana ir saudzīgākās no iespējamiem scenārijiem. Nereti apvienošanās darījumi tiek pilnībā aizliegti. Tā, piemēram, 2016. gadā Eiropas Komisija aizliedza Hutchison 3G UK un Telefonica UK apvienošanos. Komisija uzskatīja, ka darījums būtu pretrunā ar Lielbritānijas patērētāju interesēm, kā arī kopumā kaitētu Apvienotās Karalistes telekomunikācijas nozarei. Komisijai bija nopietnas bažas par to, ka abu uzņēmumu apvienošanās gadījumā patērētājiem neizdosies atrast pakalpojumu komplektus, kas atbilstu viņu vajadzībām (piemēram, neietverot nevajadzīgus pakalpojumus) vai šo komplektu cenas būs neizdevīgākas. Turklāt, samazinoties konkurencei, tiktu kavēta inovāciju un tīkla infrastruktūras attīstība, un šī attīstības aizkavēšana īpaši skartu strauji mainīgos tirgus segmentus.
Telia apvienošanās veiksmes stāsti – fikcija
Par spīti Telia entuziasmam, uzstājībai un atsaucēm uz it kā veiksmīgu apvienošanās pieredzi jāuzsver divi apstākļi. Pirmkārt, Telia jau ir bijusi ne pārāk veiksmīga pieredze ar divu lielu operatoru apvienošanu – 2015. gadā Dānijā nācās atteikties no TeliaSonera un Telenor apvienošanās. Lai saņemtu konkurences uzrauga piekrišanu darījumam, puses pat bija piedāvājušas tādu risinājumu, kas paredzēja līdz pat 40% TeliaSonera-Telenor kopējās infrastruktūras pārdošanu jaunajam operatoram. Tomēr uzraugs neuzskatīja šādu risinājumu par pietiekamu, lai kliedētu bažas par to, ka darījums veicinās inovāciju un izvēles iespēju samazināšanos patērētājiem, kā arī palielinās pakalpojumu cenas.
Otrkārt, Telia pārstāvju bieži minētais veiksmīgais Igaunijas piemērs nav nemaz salīdzināms ar Latvijas situāciju – Igaunijā Telia nevis ieguva kontroli pār telekomunikācijas uzņēmumiem, bet gan reorganizēja jau iepriekš tai pilnībā piederošus uzņēmumus. Savukārt Latvijā LMT un Lattelecom ir savstarpēji neatkarīgi uzņēmumi, konkurenti. Latvijai piedāvāta apvienošanās iznīcinās to konkurenci, kuras starp diviem pieminētajiem Telia Igaunijas meitas uzņēmumiem nemaz nav bijis. Līdz ar to atsauce uz Igaunijas pieredzi ir nevietā.
LMT un Lattelekom apvienošana – ceļš uz zaudētām biznesa iespējām un kuslu telekomunikāciju “Frankenšteinu”
Leģendām apvītajā KPMG vīzijā par LMT un Lattelecom apvienošanu ir virkne neatbildētu jautājumu, kas viennozīmīgi būtu jāņem vērā, lemjot par abu uzņēmumu tālāko likteni. Piemēram, kāds būs scenārijs, ja apvienošanās patiešām tiks atļauta, tikai uzņēmumiem atsakoties no daļas esošās infrastruktūras vai aizejot no konkrēta tirgus? Vai apvienošanās idejas autori maz apzinās to, ka piespiedu kārtā var nākties pārdod kabeļu tīklus, un vai ir domājuši par to, vai šādā gadījumā maz būs iespējams turpināt sniegt TV pakalpojumus? Ja šādas iespējas nav, kādēļ apvienošanās tiek spītīgi pamatota ar nepieciešamību konkurēt ar Netflix vai ar TV operatoriem? Tāpat nav izslēgts, ka konkurences iestādes lems par labu esošā mobilā tīkla infrastruktūras (vai tā daļas) pārdošanai. Vai iniciatori apzinās, ka tādā gadījumā šobrīd kultivētais apvienošanās skaidrojums par tās nepieciešamību 5G tīkla ieviešanai vairs nebūs relevants?
Ir jāsaprot, ka Konkurences padome, lemjot par nosacījumiem, kas ļaus ierobežot apvienotā uzņēmuma dominanci tirgū, nekoncentrēsies uz “pagātnes tirgiem”, bet vērtēs to, kā nodrošināt konkurenci tur, kur šobrīd ir un tuvākajos gados būs klientu pieprasījums. Tādēļ apvienošanās nosacījumi viennozīmīgi darījuma dalībniekiem būs nepārprotami “sāpīgi”. Maz ticams, ka šobrīd esošās infrastruktūras un tehnoloģiju piespiedu zaudējums palīdzēs apvienotajam LMT un Lattelecom kļūt par tirgus un inovāciju līderi.
Šobrīd gan LMT, gan Lattelecom ir stabili nozares līderi – apvienošanās rezultātā viennozīmīgi tiks iegūts telekomunikāciju “Frankenšteins”, kas diezin vai būs tikpat veikls un izdarīgs kā konkurenti (vai, kā tiek solīts, pat pārspēs tos).
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/467F1BE6-ACD8-4A7C-AD3E-3515C42D3E33/
Latvijas valstij jālemj par telekomunikāciju nozares nākotni
Septembra sākumā nācās piedzīvot nepatīkamu pārsteigumu. Latvijā īsā, iespējams, tieši sabiedrisko attiecību veidošanas nolūkā organizētā vizītē bija ieradies Lattelecom un Latvijas Mobilā telefona (LMT) privātā īpašnieka, Zviedrijas uzņēmuma Telia Company AB vecākais viceprezidents Roberts Andersons. Viņš sniedza interviju laikrakstam “Diena”, kurā, komentējot ideju par abu telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, skaidri un gaiši paziņoja: “Mēs esam gatavi akceptēt milzu investīcijas apvienotā uzņēmuma attīstībā. Tieši īpašnieks, nevis menedžments, pieņem lēmumu par investīcijām. Vienlaikus, ja dialogs beigsies bez rezultāta, mūsu vēlme investēt pašsaprotami ievērojami samazināsies. Es varu godīgi atzīt, ka šādā gadījumā mūs daudz vairāk interesēs nevis investīcijas, bet gan peļņas gūšana. Tāda ir kapitālisma loģika”.
Jāatzīst, ka “Telia” vēlme abus uzņēmumus apvienot nevienam nav noslēpums. Pārsteidz negaidīti asais un klaji nediplomātiskais tonis, kādā šī vēlme šoreiz tiek izteikta. Tādēļ, neskatoties uz to, ka neesmu nedz satiksmes, nedz ekonomikas ministrs, kuri tieši atbild par sakaru nozari, valsts kapitāla daļa pārvaldi un privatizācijas procesu, es tomēr uzskatu par savu pienākumu reaģēt uz šiem izteikumiem. No turpmākās investīciju politikas modernākajās sakaru tehnoloģijās ir atkarīga arī Latvijas reģionu attīstība un to iespējas attīstīt t.s. digitālo ekonomiku, kas ir obligāts priekšnosacījums reģionu attīstībai un depopulācijas procesa apturēšanai.
Lai labāk kļūtu saprotama Telia pārstāvja izteikumu būtība, ir jāņem vērā konteksts. Atgādināšu, ka augusta sākumā tika prezentēts valdības uzdevumā pasūtītais KPMG Baltics, Superia un Sorainen pētījums “Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde”, kurā tika apskatīti vairāki abu telekomunikāciju uzņēmumu nākotnes scenāriji. Pētījums tika skatīts Ministru kabineta sēdē, un tika panākta vienošanās, ka Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju līdz 5. oktobrim ir jāsagatavo konkrēti priekšlikumi, kā rīkoties ar valsts kapitāla daļām abos uzņēmumos. Ministru prezidents Māris Kučinskis augusta beigās publiski atzina, ka valdība šobrīd nodarbojas ar padziļinātu jautājuma analīzi, un ir apņēmusies līdz oktobrim sniegt savu redzējumu. Māris Kučinskis arī apliecināja, ka valdībai ir jāsaglabā kontrole abos telekomunikāciju uzņēmumos, lai tie nenonāk tādu īpašnieku rokās, pār ko Latvijai nav nekādas ietekmes. Tas ir pamatoti, ņemot vērā, ka lielākie telekomunikāciju uzņēmumi valstī LMT un Lattelecom ir Latvijai un tās drošībai stratēģiski nozīmīgi..\
Tātad valdība šobrīd nodarbojas ar rūpīgu jautājuma analīzi, kas nav iespējama bez valsts politikas telekomunikāciju nozarē precīzas definēšanas. Ir jābūt skaidriem valsts mērķiem – vai tā ir pēc iespējas lielākas konkurences panākšana tirgū un pēc iespējas zemāka cena, vai tie ir vismodernākie pakalpojumi, vai tā ir sakaru drošība un maksimāls pārklājums, ieskaitot, piemēram, Latvijas televīzijas programmu pieejamību pierobežas reģionos? Mūsu privātajam partnerim uzņēmumos Lattelecom un LMT ir skaidri pateikts, ka jau šoruden valdība nāks klajā ar izsvērtu atbildi, kas vislabāk atbilst Latvijas valsts un tās pilsoņu interesēm.
Diemžēl, procesa vidū, nesagaidot valdības slēdzienu, Telia vadības pārstāvis ir publiski atļāvies komentāru, kas balansē uz šantāžas robežas – ja jūsu izvēlētais abu uzņēmumu attīstības modelis neatbildīs mūsu interesēm, turpmākas investīcijas sakaru modernizēšanā mēs bloķēsim un nodarbosimies ar klaju naudas “izpumpēšanu” no Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu kabatām! Intervijā viņš arī norāda uz Telia jauno stratēģiju – pakāpeniski atteikties no darbības Āzijas tirgos un koncentrēties uz Baltijas jūras reģionu, tajā izveidojot vienotu un spēcīgu uzņēmumu, kas darbotos gan fiksēto, gan mobilo, gan interneta sakaru un TV apraides jomā. Būtība ir skaidra – Telia acīmredzot labprāt apvienotu Lattelecom ar LMT, iegūstot noteicošo kontroli apvienotajā uzņēmumā.
Cits jautājums – vai šis plāns atbilst Latvijas valsts un tās iedzīvotāju interesēm? Konkurences padome ir norādījusi uz pārlieku lielo ietekmi, kādu apvienotais uzņēmums iegūtu Latvijas tirgū, apdraudot konkurenci. Jāņem vērā, ka Lattelecom un LMT jau šobrīd ir lielākie spēlētāji gan fiksētajā un mobilajā balss, gan datu pārraidē, gan arī TV apraidē. KPMG Baltics un partneru pētījums rāda, ka apvienotajam uzņēmumam būtu kopumā 52% daļa Latvijas telekomunikāciju tirgū. Vienlaikus abi uzņēmumi kontrolē ievērojamu daļu no elektronisko sakaru tīkliem un kabeļu kanalizācijas infrastruktūras. Situāciju no konkurences, valsts drošības un attīstības viedokļa vēl sarežģītāku padarītu valsts kontroles zaudēšana šajā uzņēmumā.
Pat tad, ja valdība izšķirtos tikai par Lattelecom un LMT apvienošanu, ir jautājums, kādus resursus būtu nepieciešams ieguldīt kontrolpaketes saglabāšanai apvienotajā uzņēmumā? Kā norādījuši eksperti, šobrīd valstij abos telekomunikāciju uzņēmumos vai nu tiešā veidā caur Privatizācijas aģentūru, vai arī caur citiem valstij piederošiem uzņēmumiem pieder 51% kapitāla daļu. Ņemot vērā mobilo tehnoloģiju dominanti pasaulē, ir ļoti ticams, ka LMT kapitāla daļu tirgus vērtība būtu lielāka, nekā Lattelecom. Ņemot vērā abu uzņēmumu savstarpēji saistīto īpašnieku struktūru (piemēram Lattelecom pieder 23% LMT kapitāla daļu), tas var nozīmēt, ka valstij kontrolpaketes saglabāšanai apvienotajā uzņēmumā vajadzēs maksāt Telia ievērojamu kompensāciju, vai arī šo kontrolpaketi būs jāatdod privātajam partnerim.
Līdz ar to, es gribētu aicināt savus kolēģus valdībā ļoti rūpīgi iedziļināties visās šī sarežģītā jautājuma niansēs, vispirms vienojoties par izsvērtu un visas sabiedrības interesēm atbilstošu stratēģisko redzējumu par to, kādam nākotnē jāizskatās Latvijas telekomunikāciju tirgum un kāda ir tā stratēģiskā nozīme nacionālajai drošībai, valsts ekonomiskajai attīstībai un atbilstība Latvijas iedzīvotāju interesēm. Tikai pēc tam ir iespējams objektīvi lemt arī par Lattelecom un LMT valsts kapitāla daļu likteni, tostarp iespējamo uzņēmumu apvienošanu. Savukārt Telia pārstāvjus es aicinu būt pacietīgiem, respektēt Latvijas valsts suverenitāti un tās demokrātiski ievēlētās valdības tiesības rūpīgi izvērtēt situāciju un pieņemt Latvijas sabiedrības interesēm visatbilstošāko lēmumu. Ar spiediena metodēm sarunās iespējams panākt tikai aizdomas un neuzticēšanos. Par telekomunikāciju nozares nākotni Latvijā pirmkārt ir jālemj Latvijas valstij, nevis ārzemju kompāniju pārstāvjiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/A04D0074-C826-4461-803A-4C7260153D88/
Par korupcijas pārkāpumiem “Telia” maksās gandrīz viena miljarda dolāru naudassodu
Vašingtona, 22.sept., LETA–AFP. Zviedrijas telekomunikācijas kompānija “Telia Company AB” maksās naudassodu gandrīz viena miljarda dolāru apmērā, lai ASV, Zviedrijā un Nīderlandē izbeigtu izmeklēšanas saistībā ar korupciju Uzbekistānā, ceturtdien paziņoja ASV Tieslietu ministrija.
ASV Tieslietu ministrija norāda, ka “Telia” ar korupcijas palīdzību izveidoja ienesīgu telekomunikāciju biznesu Uzbekistānā, izmantojot kukuļus, kas tika maksāti caur banku kontiem Ņujorkā.
“Telia” un Uzbekistānas struktūrvienība “Coscom LLC” atzinusi kukuļu došanu vairāk nekā 331 miljona dolāru apmērā vairāku gadu garumā Uzbekistānas valdības amatpersonai.
Izmeklēšana sākta 2014.gada martā saistībā ar maksājumiem, kas veikti Uzbekistānas kompānijai, lai iegūtu mobilo sakaru licenci un 26% akciju daļu operatorā “Ucell”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C8AA5-77F9-B299-98DC-9673630CA4C1/
Teju miljards dolāru lielais naudassods neietekmēs “Telia Company” darbu Ziemeļu un Baltijas valstīs
Rīga, 22.sept., LETA. Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmumam “Telia Company” piešķirtais naudassods gandrīz viena miljarda dolāru apmērā saistībā ar korupciju Uzbekistānā neietekmēs uzņēmuma darbu Ziemeļu un Baltijas valstīs, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Preses dienests.
Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka “Telia Company” jau iepriekš, gada pirmajā ceturksnī rezervēja nepieciešamos līdzekļus, tādēļ noslēgtā vienošanās nekādā mērā neietekmēs un nemainīs “Telia Company” finanšu perspektīvas un darbības stratēģijas fokusu uz Ziemeļu un Baltijas valstīm.
Kā ziņots, “Telia Company” maksās naudassodu gandrīz viena miljarda dolāru apmērā, lai ASV, Zviedrijā un Nīderlandē izbeigtu izmeklēšanas saistībā ar korupciju Uzbekistānā, vakar paziņoja ASV Tieslietu ministrija.
ASV Tieslietu ministrija norādīja, ka uzņēmums ar korupcijas palīdzību izveidoja ienesīgu telekomunikāciju biznesu Uzbekistānā, izmantojot kukuļus, kas tika maksāti caur banku kontiem Ņujorkā.
“Telia Company” ir divu Latvijā strādājošu telekomunikāciju uzņēmumu – “Lattelecom” un “Latvijas Mobilais telefons” līdzīpašnieks.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D3BDCBC7-A3A1-4A35-9AB5-09B55C9F4EDB/
