Roberts Ozols
Ceturtdien, 21. septembrī provizoriski stājas spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (The Comprehensive Economic and Trade Agreement, CETA) starp Eiropas Savienību (ES) un Kanādu, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā.
ES un Kanāda CETA dokumentus parakstīja 2016. gada 30. oktobrī – pēc tam, kad ES dalībvalstis to bija apstiprinājušas Padomē. 2017. gada 15. februārī CETA akceptēja arī Eiropas Parlaments. Kanādas puse CETA ratificēja 2017. gada 16. maijā.
CETA pilnībā stāsies spēkā, kad to ratificēs visas ES dalībvalstis atbilstoši savām konstitucionālajām prasībām.
21. septembrī CETA stājas spēkā provizoriski. Pilnībā un galīgi tas stāsies spēkā tad, kad šo nolīgumubūs ratificējušas visas ES dalībvalstis.
Ar CETA pilnu tekstu ikviens var iepazīties šeit: http://ec.europa.eu/trade/policy/in-focus/ceta/ceta-chapter-by-chapter/ . Bez šaubām, Eiropas Komisija slavina šo dokumentu, apgalvojot, piemēram, ka “CETA paver jaunas iespējas visu lielumu ES uzņēmumiem eksportēt uz Kanādu. Tas ļaus ES uzņēmumiem ietaupīt 590 miljonus eiro gadā — summu, ko tie maksā muitas nodevās par preču eksportu uz Kanādu. Sākot no 21. septembra, ar CETA tiek atcelti nodokļi 98 % ražojumu (tarifu pozīciju), ar kuriem ES tirgojas ar Kanādu. Turklāt tas nodrošina ES uzņēmumiem vislabāko piekļuvi Kanādas publiskā iepirkuma tirgum, kāda jelkad ir piedāvāta uzņēmumiem ārpus Kanādas, ne tikai federālā līmenī, bet arī provinču un pašvaldību līmenī.”
Eiropas komisija gan “aizmirst” piebilst, ka tieši tādas pašas iespējas ES teritorijā iegūst arī Kanādas uzņēmumi, un būtībā CETA saasina starptautisko konkurenci, kas, piemēram, ekonomiski vājās Latvija uzņēmējiem rada draudus ne tikai ES kopējā, bet arī Latvijas iekšējā tirgū.
“It īpaši nolīgums sniegs priekšrocības mazajiem uzņēmumiem, kuri vismazāk var atļauties augstās birokrātiskās izmaksas, ko ietver eksports uz Kanādu. Mazie uzņēmumi varēs ietaupīt laiku un naudu, piemēram, tādēļ, ka vairs nebūs ražojumu dubulto pārbaužu prasību, laikietilpīgu muitas procedūru un dārgu juridisko izmaksu,” priecājas Eiropas Komisija, lai gan nav daudz tādu Latvijas mazo uzņēmumu, kuri pašlaik eksportē savas preces un pakalpojumus uz Kanādu vai grasās to sākt pēc CETA stāšanās spēkā.
Pārāk optimistiski skan arī Eiropas Komisijas apgalvojumi, ka “CETA radīs jaunas iespējas Eiropas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, vienlaikus pilnībā aizsargājot ES jutīgās nozares. Ierobežotā un piemērotā veidā ES ir vēl vairāk atvērusi savu tirgu atsevišķiem konkurējošiem Kanādas izcelsmes ražojumiem, vienlaikus svarīgiem Eiropas eksporta produktiem nodrošinot labāku piekļuvi Kanādas tirgum. Šādi produkti ir, piemēram, siers, vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni, augļi un dārzeņi, pārstrādes produkti. Ar CETA Kanādā tiks arī aizsargātas 143 ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes – augstas kvalitātes reģionālie pārtikas produkti un dzērieni.” Diezin vai CETA būs tā, kas atvieglos dzīvi plūdos cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem. Drīzāk runa varētu būt par Kanādas lētās lauksaimniecības produkcijas invāziju. Eiropas Komisija gan mierina, ka CETA nemainīšot ES standartus un, piemēram, ģenētiski modificēti produkti un liellopu gaļa, kuras audzēšanā izmantoti hormoni, ES tirgū joprojām tikšot ierobežoti.
Taču jāatceras, ka ES līmenī nepastāv nekādi aizliegumi audzēt vai tirgot ģenētiski modificētus organismus, bet nacionālā likumdošana šajā gadījumā var izrādīties par vāju.
Īsāk sakot, CETA nolīgums pats par sevi ir tikai papīrs vai fails datorā – tas vēl nav nedz labs, nedz slikts, un ar konkrētiem “sīkumiem” aplips laika gaitā. Tomēr nav pamata uzskatīt, ka “Eiropa mūs aizsargās”, jo līdz šim ekonomiski spēcīgākās valstis ir ignorējušas Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas vitālās intereses. Būtu muļķīgi domāt, ka CETA šajā ziņā jelko manīs.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/uzmanibu-21-septembri-provizoriski-stajas-speka-ceta un http://www.leta.lv/news/world/B92249AC-28FC-4750-9766-D0B1B533E012/
