OECD Latvijai iesaka samazināt pacientu līdzmaksājumu apmēru par veselības aprūpes pakalpojumiem
Rīga, 15.sept., LETA. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) iesaka Latvijai turpināt samazināt pacientu līdzmaksājumu apmēru par veselības aprūpes pakalpojumiem, liecina piektdien publiskotais OECD ekonomikas pārskats.
OECD norāda, ka līdzmaksājumu apmēra samazināšana nepieciešama, lai uzlabotu veselības aprūpes nodrošinājumu un pieejamību. Turklāt organizācija uzskata, ka jāpalielina no līdzmaksājumiem atbrīvoto cilvēku skaits iedzīvotāju grupās ar nelieliem un zemiem ienākumiem.
Organizācija savā pārskatā skaidro, ka augsts pacientu tiešo maksājumu apmērs par veselības aprūpi samazina tās pieejamību, turklāt pacienti Latvijā maksā būtisku daļu no veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām, tostarp par vizītēm pie speciālista, uzturēšanos slimnīcā un farmācijas precēm. Latvijā 2015.gadā pacientu tiešie maksājumi veidoja 42% no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem – Latvijai no OECD valstīm bija augstākā maksājuma daļa. Visās OECD valstīs, izņemot Meksiku, šī maksājuma daļa pat nesasniedz 40%. OECD valstu vidējais rādītājs ir 20%.
Vienlaikus organizācija norāda, ka saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem izmaksu dalīšana, izmantojot līdzmaksājumu, ilgtermiņā palielina veselības aprūpes izmaksas, turklāt Latvijā augtie pacientu maksājumi par veselības aprūpi ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc netiek apmierināta vajadzība pēc šīs aprūpes.
Vienlaikus OECD ziņojumā teikts, ka Latvijas mājsaimniecības nav pasargātas no finansiālām grūtībām, kas varētu rasties veselības aprūpes vajadzības gadījumā. 13% iedzīvotāju katastrofāli samazinājušies ienākumi, jo nācās izmantot veselības aprūpes pakalpojumus. Lietuvā ar šādu pieredzi saskārušies 9,5% mājsaimniecību, bet Igaunijā vēl mazāk – 6%. Katastrofāla ienākumu samazināšanās lielā mērā raksturīga nabadzīgām mājsaimniecībām un pensionāriem.
Pēc OECD paustā, kaut arī Latvija salīdzinoši nesen samazināja līdzmaksājumu apmēru, šāda prakse būtu jāturpina, tomēr, lai veiktu šādus soļus, ļoti svarīgi palielināt valsts finansējuma apmēru veselības aprūpei. Organizācija atzinīgi vērtē Latvija 2018.gadam izvirzījusi mērķi uzlabot veselības aprūpes pieejamību, vienlaikus norādot, kas esošais valsts finansējums ir ļoti zems.
Jau ziņots, ka piektdien publiskots pirmais OECD ekonomikas pārskats, kopš Latvijas pievienošanās organizācijai. Tostarp OECD paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,3%.
2015.gada sākumā tika publicēts pirmais OECD ekonomikas pārskats par Latviju, kurā tika uzsvērts, ka Latvijas ekonomikas transformācija un ekonomiskā konverģence kopš 90.gadiem ir bijusi ļoti iespaidīga. Toreiz OECD norādīja, ka Latvijai priekšā ir vēl daudz izaicinājumu, piemēram, jāmazina augstais sociālās nevienlīdzības līmenis un nabadzības riskam pakļauto skaits. Tāpat jāturpina strukturālo reformu īstenošana, lai novērstu šķēršļus, kas kavē Latvijas uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un Latvijas ekonomikas ilgtspējas konverģenci ar attīstītajām Eiropas valstīm.
Latvija kļuva par 35.OECD dalībvalsti 2016.gada 1.jūlijā.
VIDEO: https://youtu.be/WgblIEbXXis
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D700DD3B-1DBC-48DF-841C-34A8381A2099/
Hronisku slimību pārvaldībai Latvijā OECD iesaka palielināt māsu un ārsta palīgu lomu
Rīga, 16.sept., LETA. Lai uzlabotu hronisku saslimšanu pārvaldību, Latvijai būtu jāapsver iespēja atbalstīt ģimenes ārstu darbu, palielinot citu primārās aprūpes profesionāļu, tostarp māsu un ārsta palīgu, lomu, pārskatā par Latviju mudina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).
Pārskatā teikts, ka Latvija izveidojusi jaunus veselības aprūpes profesionāļus, jo īpaši otro prakses māsu un ārsta palīgu, tomēr pagaidām šo profesionāļu potenciāls netiekot pilnībā izmantots. Šie profesionāļi reti iesaistās pacientu ar hroniskām saslimšanām aprūpes koordinēšanā.
OECD norāda, ka citās organizācijas valstīs medicīnas māsas ar papildu specializētu apmācību pārņem arvien lielāku primārās aprūpes uzdevumu loku, jo īpaši hronisko slimību pārvaldībā. Piemēram, Zviedrijā māsu vadītas klīnikas piedāvā aprūpi pacientiem ar ilgtermiņa saslimšanām, piemēram, diabētu un sirds mazspēju. Tur praktizējoša māsa spēlē lomu hroniski slimu pacientu aprūpes koordinēšanā.
Organizācija apgalvo, ka ar atbilstošu apmācību un pastāvīgu atbalstu no ģimenes ārsta praktizējošas māsas dažu akūtu un hronisku saslimšanu gadījumā spēj nodrošināt tik par augstas kvalitātes aprūpi, kā primāras aprūpes ārsti, turklāt ar augstāku pacienta apmierinātības līmeni.
OECD uzskata, ka Latvijā būtiski atjaunot virzienu uz preventīvu veselības aprūpi un ilgtermiņa saslimšanu pārvaldību, ko visefektīvāk var izdarīt, piedāvājot efektīvāku primāro aprūpi. Pastiprinātas uzmanības vēršana veselības veicināšanai un prevencijai gan pieprasot lielākus finansiālos resursus, atzina organizācija.
Pēc ziņojumā paustā, var secināt, ka Latvija jau tagad veikusi virkni pasākumu, kas vērsti uz veselības veicināšanu un prevenciju, tomēr esot vēl vairāk jāstrādā tieši ar hronisku saslimšanu sloga palielināšanos.
Pārskatā teikts, ka Latvijai vajadzētu apsvērt arī farmaceita lomas palielināšanu, jo, kaut arī viņi jau tagad piedāvā konsultācijas saistībā ar medikamentu izmantošanu un citiem veselības aspektiem, šo lomu iespējams attīstīt vēl vairāk. Piemēram, Norvēģijā farmaceiti parasti piedāvā kardiovaskulārās veselības pārbaudes, bet Somijā farmaceiti iesaistās galveno hronisko slimību ārstēšanā un prevencijā, skaidro OECD.
Jau ziņots, ka piektdien publiskots pirmais OECD ekonomikas pārskats, kopš Latvijas pievienošanās organizācijai. Tostarp OECD paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,3%.
2015.gada sākumā tika publicēts pirmais OECD ekonomikas pārskats par Latviju, kurā tika uzsvērts, ka Latvijas ekonomikas transformācija un ekonomiskā konverģence kopš 90.gadiem ir bijusi ļoti iespaidīga. Toreiz OECD norādīja, ka Latvijai priekšā ir vēl daudz izaicinājumu, piemēram, jāmazina augstais sociālās nevienlīdzības līmenis un nabadzības riskam pakļauto skaits. Tāpat jāturpina strukturālo reformu īstenošana, lai novērstu šķēršļus, kas kavē Latvijas uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un Latvijas ekonomikas ilgtspējas konverģenci ar attīstītajām Eiropas valstīm.
Latvija kļuva par 35.OECD dalībvalsti 2016.gada 1.jūlijā.
VIDEO: https://youtu.be/WgblIEbXXis
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/15BE2BC4-93E5-41AE-A150-DD2E9177131F/
