VIDEO: Ar nodokļu reformas īstenošanu saistītais sociālās nevienlīdzības pieaugums Latvijā atzinīgi novērtēts no OECD puses?

Nodokļu konsultants: Pēc nodokļu reformas īstenošanas sociālā nevienlīdzība var palielināties

Rīga, 14.sept., LETA. Viens no nodokļu reformas galvenajiem mērķiem bija samazināt sociālo nevienlīdzību, taču provizoriskie aprēķini liecina, ka efekts var būt pretējs – sociālā nevienlīdzība tikai palielināsies, intervijā aģentūrai LETA teica finanšu un juridisko jautājumu konsultants, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.
Nav konkrētas atbildes, kāds būs sociāli ekonomiskais efekts no jauno nodokļu likmju ieviešanas, paskaidro eksperts. Pēc viņa domām, atbilžu ir tik, cik ir makroekonomiskās prognozēšanas algoritmu. “Nesen kādā televīzijas raidījumā redzēju tā autoru aplēses, no kurām izrietēja, ka vismazāk apmaksātā nodokļu maksātāju daļa saņems tikai 20 eiro gadā vairāk nekā tagad. Taču teikšu, ka esmu redzējis daudzus šādus aprēķinus, un šie skaitļi atšķiras no 20 eiro gadā līdz 50 eiro mēnesī. Mēs tagad varam skaidri saprast tikai to, ka naudas plūsma no uzņēmuma nodokļu dienesta virzienā palielinās,” sacīja Dābols.
Makroekonomiskās prognozes tiek veiktas pēc kāda konkrēta modeļa, un rezultāti ir atkarīgi no ievadītajiem datiem, viņš skaidroja. “Par to, kādus datus tur ievadīt, arī var ne mazumu strīdēties. Iedzīvotāju skaits, uzņēmēju skaits, kopējais samaksāto nodokļu apmērs, nodokļu likmes un tā tālāk. Tāpēc arī visiem, kas skaita, iznāk dažādi skaitļi. Kaut kur tur, visos šajos aprēķinos, ir patiesības grauds, tomēr neskaidrību pagaidām ir vairāk,” norādīja eksperts.
Pēc viņa domām, nodokļu reformai var būt pretējs efekts, un sociālā nevienlīdzība tikai palielināsies.
Visu interviju krievu valodā ar Aini Dābolu var izlasīt šeit: http://www.leta.lv/rus/news/interviews/2c19649e-fb12-4bf8-b0ff-c02b5e01aa33/
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FE030334-CA63-4795-8B00-C5E0EF803057/

Eksperts: Lai nodokļu reforma dotu vēlamo rezultātu, to vajadzēja gatavot kādus trīs gadus

Rīga, 15.sept., LETA. Nodokļu reformu, lai tā dotu vēlamo rezultātu, vajadzēja gatavot kādus trīs gadus, intervijā aģentūrai LETA teica finanšu un juridisko jautājumu konsultants, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.
Viņš pauda pārliecību, ka jebkuras nodokļu reformas ieviešanai jābūt ilgākai nekā pašlaik. “Es biju klāt, kad bija tikšanās ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, un viņa sacīja, ka ilgāk vilcināt vairs nevar, jo priekšā ir vēlēšanas. Turklāt, pēc viņas teiktā, ir virkne Eiropas Komisijas prasību un citi iemesli, kuru dēļ tas viss jāpaspēj šogad. Iespējams, ka viņai ir taisnība. Taču, ja reforma tiktu izstrādāta rūpīgāk, tad arī efekts būtu labāks,” sacīja Dābols.
Pēc viņa domām, nodokļu reforma bija jāgatavo kādus trīs gadus. “Politiķiem ir viegli teikt – ieviesīsim tagad jaunu kārtību, bet pēc tam paskatīsimies, kā ies. Bet man negribētos, lai 2020.gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) man paziņotu, ka es esmu kaut ko parādā par 2018.gadu. Kas tad par mani maksās nodokļu parādu? Premjers?” sacīja nodokļu konsultants. Viņš uzskata, ka būtu pareizāk ieviest pārejas periodu, kura laikā biznesam, rodoties nesaskaņām ar VID, netiktu piemērotas sankcijas pilnā mērā. Taču, tā kā pārejas periods nav paredzēts, gan uzņēmumus, gan privātpersonas var gaidīt nepatīkami pārsteigumi un sodi.
“Pēc jaunās sistēmas, var izveidoties situācija, ka jūs kā fiziska persona neesat pilnībā samaksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pašreizējā sistēmā jūs varējāt iesniegt deklarāciju ar čekiem par attaisnotajiem izdevumiem un saņemt no valsts atpakaļ daļu no samaksātajiem nodokļiem. Jaunajā sistēmā var būt pilnīgi iespējams, ka jums vēl pašam kaut kas jāpiemaksā budžetā. 2019.gada pavasarī, kad pienāks pēdējais termiņš iesniegt deklarācijas par 2018.gadu, jūs varat nejauši konstatēt, ka esat valstij parādā summu, kas ierindas strādājošajam ir visnotaļ pieklājīga. Ja jūs rūpīgi plānojat ģimenes budžetu, tas izrādīsies ļoti nepatīkams pārsteigums,” teica Dābols.
“Tāpēc esmu par to, ka nodokļu reforma ir jāizstrādā vismaz vairākus gadus, lai modelētu maksimāli daudz situāciju, un izlemtu, kā tajās piemērot jaunos likumus,” viņš piebilda.
Visu interviju krievu valodā ar Aini Dābolu var izlasīt šeit: http://www.leta.lv/rus/news/interviews/2c19649e-fb12-4bf8-b0ff-c02b5e01aa33/
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D5BC73ED-22E5-4458-A6E6-0685204C2534/

“Swedbank” Finanšu institūts: Latvijā arī pēc plānotās nodokļu reformās būs augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā

Rīga, 15.sept., LETA. Latvijā arī pēc plānotās nodokļu reformās būs augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, aģentūrai LETA atzina “Swedbank” Finanšu institūtā.
Institūtā norādīja, ka Latvijā apstiprinātā nodokļu reforma paredz vērienīgas izmaiņas dažādās jomās, kas sola pieaugumu gan ienākumu, gan arī izdevumu pusē. Tostarp būtiskas pārmaiņas piedzīvojusi darbaspēka nodokļu sistēma – mainīta gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme, gan arī mainīti atvieglojumi, proti, neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādājamo.
“Kopumā izmaiņas vairumam strādājošo sola ikmēneša ienākumu pieaugumu. Ienākumu samazinājums reformas rezultātā sagaidāms tikai tiem darba ņēmējiem, kuru alga pārsniedz 5065 eiro mēnesī uz papīra, kā arī iedzīvotājiem ar salīdzinoši zemiem ienākumiem un augstiem atvieglojumiem. Piemēram, darba ņēmējam ar algu 500 eiro uz papīra un diviem reģistrētiem apgādājamiem, 2018.gadā ienākumi uz rokas būs par 2,5 eiro mazāki. Šādu algu un atvieglojumu saņēmēji iedzīvotāju ienākuma nodokli nemaksā, līdz ar to no nodokļa likmes samazinājuma neko neiegūst, taču nedaudz zaudē paaugstināto sociālo iemaksu dēļ,” sacīja “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Viņa arī atzīmēja, ka salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju šobrīd Latvijas iedzīvotājiem nodokļiem jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem – šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi.
“Vai pieņemtā nodokļu reforma ieviesusi kādas korekcijas šajā jomā? Arī kaimiņvalstīs aktuālas izmaiņas darbaspēka nodokļu sistēmā. Kamēr Lietuvā noris diskusijas par plānotajām izmaiņām un lēmuma pieņemšana vēl gaidāma, Igaunijā strādājošie 2018.gadā var rēķināties ar teju trīskārt augstāku neapliekamo minimumu (500 eiro līdzšinējo 180 eiro vietā) un tā diferencēšu pēc ienākuma līmeņa (algām no 1200 eiro mēnesī tas pakāpeniski samazinās, sasniedzot 0 pie 2100 eiromēnešalgas). Lietuvā diskutē par apgādājamo atvieglojumu atcelšanu. Šobrīd par katru reģistrēto apgādājamo tiek piemērots atvieglojums 200 eiro apmērā. Tā vietā tiek rosināts izmaksāt valsts pabalstu 30 eiro apmērā par katru bērnu, plus papildu pabalstu vecākiem ar vienu vai diviem bērniem un ienākumiem līdz 153 eiro uz vienu ģimenes locekli. Noris arī diskusijas par atsevišķa pabalsta izmaksāšanu ģimenēm ar trim un vairāk bērniem neatkarīgi no ienākumu līmeņa,” klāstīja Kropa.
Viņa norādīja, ka minimālā mēnešalga 2018.gadā mainās tikai Latvijā (no 380 eiro līdz 430 eiro), Lietuvā tā saglabāsies 380 eiro apmērā, bet Igaunijā būs 470 eiro. Taču Igaunijā, līdz ar nepaliekamā minimuma palielināšanu līdz 500 eiro mēnesī, aktualizējusies diskusija arī par minimālās algas pieaugumu līdzvērtīgā apmērā.
“Vērtējot nodokļu reformas ietekmi uz ikmēneša ienākumiem, jāatzīst, ka joprojām saglabājam līdera pozīciju kā valsts ar Baltijā augstāko darbaspēka nodokļu slogu. Tomēr atsevišķos gadījumos atšķirību amplitūdu starp Lietuvu esam mazinājuši, kamēr Igaunijas izrāviens kļuvis vēl būtiskāks,” pauda Kropa.
Viņa atzīmēja, ka vēl šogad strādāt un saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk ir Lietuvā pamatā, pateicoties Baltijā lielākajam ar ienākuma nodokli nepaliekamajam minimumam (līdz 310 eiro) un atvieglojumiem par apgādājamo (200 eiro). Līdz ar vērienīgu neapliekamā minimuma pieaugumu, Igaunija 2018.gadā atgūs statusu kā valsts, kurā arī zemo algu saņēmēji savos maciņos iegūst vislielākās summas Baltijā. Nākamgad 430 eiro algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem pēc visu nodokļu nomaksas Latvijā joprojām saņems vismazāk – 346 eiro, kamēr Lietuvā par 23 eiro, bet Igaunijā par 68 eiro vairāk.
Vidējas algas (800 eiro pirms nodokļu nomaksas) pelnoša iedzīvotāja ienākumi pēc nodokļu nomaksas jūtami lielāki būs Igaunijā – ar diviem reģistrētiem apgādājamiem par 84 eiro vairāk, bet bez apgādājamiem par 133 eiro vairāk nekā Latvijā. Lietuvas pārsvars gan samazināsies, tomēr joprojām nodrošinās iedzīvotājiem lielākus ienākumus uz rokas, salīdzinājumā ar identiskā situācijā esošiem strādājošajiem Latvijā – ar diviem reģistrētiem apgādājamiem par 19 eiro, bet bez reģistrētiem apgādājamiem par 39 eiro lielākus faktiskos ienākumus.
Augstāku ienākumu (1000 eiro pirms nodokļu nomaksas) saņēmējiem vispateicīgākās darbaspēka nodokļu politikas titulu joprojām saglabās Igaunija, nodrošinot lielākos ienākumus Baltijā pēc nodokļu nomaksas. Igaunijā bez reģistrētiem apgādājamiem iedzīvotāju alga uz rokas būs par 159 eiro lielāka nekā Latvijā, kamēr Lietuvas pārsvars pār Latviju būs mērāms 48 eiro apmērā. Pie šāda atalgojuma līmeņa Latvijas un Lietuvas strādājošajiem ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums vairs nepienāksies, kamēr Igaunijā tas būs 500 eiro.
“Kopumā jāatzīst, ka līdz ar vērienīgu nepaliekamā minimuma palielināšanu un ar krietni augstāku tā diferenciācijas slieksni, Igaunijas darbaspēku nodokļu slogs darba ņēmējiem būs būtiski zemāks salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu. Kā zemus, tā augstus ienākumus 2018.gadā visizdevīgāk pelnīt būs Igaunijā, jo tur esošā nodokļu sistēma solās būt draudzīgāka dažādu ienākumu guvējiem,” teica Kropa.
Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A5817E0B-A6D5-44B4-B2E4-5ED5A234A802/

OECD: Latvija šogad bijusi spējīgākā reformatore organizācijā

Rīga, 15.sept., LETA. Latvija šogad bijusi spējīgākā reformatore Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), piektdien 2017.gada OECD pārskata par Latviju prezentācijā sacīja organizācijas ģenerālsekretārs Anhels Gurrija.
Viņš atzīmēja, ka šis ir pirmais OECD pārskats par Latvijas ekonomiku, kopš tā pievienojās organizācijai, un Latvijā 2017.gadā starp OECD dalībvalstīm izcēlusies kā “top reformators”, kas ir apsveicami.
Tāpat Gurrija norādīja, ka Latvijas ekonomika veiksmīgi attīstās – budžets ir sabalansēts, valsts parāds pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir aptuveni 40% apmērā, kamēr OECD vidēji tas ir 100% ampērā. Arī privātā sektora parāds nav liels, finanšu tirgu pārliecība ir augsta, bezdarbs sarūk.
Vienlaikus viņš atzinīgi novērtēja Latvijas centienus palielināt nodokļu ieņēmumus, kā arī pieņemto nodokļu politikas reformu.
Gurrija uzsvēra, ka reformas nav kaut kas, ko tikai sāk un pabeidz – tam ir jābūt domāšanas veidam, visu laiku prātā paturot tālākās izmaiņas un attīstību. Attiecīgi OECD ieskatā Latvijai joprojām ir spēcīgi izaicinājumi, piemēram, produktivitāte ir zema, darbaspēka prasmes neatbilst tirgus pieprasījumam, trūkst inovāciju.
OECD ģenerālsekretārs uzsvēra, ka Latvijā šajās jomās nepieciešams būtisks progress, lai ekonomiku un eksportu vairāk veidotu preces un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas eksportam jāvirzās prom no zemas pievienotās vērtības, uz dabīgajiem resursiem balstītiem produktiem. Tāpat jāuzlabo veselības pakalpojumu, mājokļu un darbavietu pieejamība.
Jau ziņots, ka piektdien publiskots pirmais OECD ekonomikas pārskats, kopš Latvijas pievienošanās organizācijai. Tostarp OECD paaugstinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,3%.
2015.gada sākumā tika publicēts pirmais OECD ekonomikas pārskats par Latviju, kurā tika uzsvērts, ka Latvijas ekonomikas transformācija un ekonomiskā konverģence kopš 90.gadiem ir bijusi ļoti iespaidīga. Toreiz OECD norādīja, ka Latvijai priekšā ir vēl daudz izaicinājumu, piemēram, jāmazina augstais sociālās nevienlīdzības līmenis un nabadzības riskam pakļauto skaits. Tāpat jāturpina strukturālo reformu īstenošana, lai novērstu šķēršļus, kas kavē Latvijas uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un Latvijas ekonomikas ilgtspējas konverģenci ar attīstītajām Eiropas valstīm.
Latvija kļuva par 35.OECD dalībvalsti 2016.gada 1.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C8A31-9A3D-90C0-A67F-671B3656506F/

OECD: Latvijas migrācijas politikai jābūt vērstai uz kvalificētiem ārvalstu profesionāļiem

Rīga, 15.sept., LETA. Latvijas migrācijas politikai ir jābūt vērstai uz to, lai piesaistītu kvalificētus ārvalstu profesionāļus, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2017.gada pārskatā par Latviju.
Dokumentā teikts, ka Latvijai jāpiesaista talanti no ārzemēm, lai novērstu prasmju trūkumu valstī, tomēr pagaidām Latvija nav pārāk veiksmīga augsti kvalificētu ārvalstu darbinieku piesaistē. Latvijā salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm ir mazāks īpatsvars ārzemēs dzimušo speciālistu darbspējīgā vecumā ar augstāku izglītības pakāpi, norādīts pārskatā.
Imigrācijas plūsma uz Latviju ir zema. Darba atļauju sistēma ir saskaņota ar Eiropas Savienības (ES) regulējumu, tomēr Latvija atšķirībā no Igaunijas nenodrošina priekšrocības augsti kvalificētiem speciālistiem no trešajām valstīm, lai viņi varētu iegūt uzturēšanas atļaujas.
OECD pārskatā arī pausts, ka šie cilvēki neietilpst valsts veselības apdrošināšanas sistēma, tātad viņiem jāiegādājas veselības apdrošināšana, kas ir papildu izmaksas. Latvijā ir arī prasība par valsts valodas zināšanām jomās, kurās nepieciešama komunikācija ar cilvēkiem vai valsts iestādēm. Tas arī ierobežo jomas, kurās kvalificētie ārzemju darbinieki varētu darboties.
OECD uzsver, ka arī studenti no citām valstīm ir potenciālie izglītoti un prasmīgie darbinieki. Ārvalstu studentu skaits ir strauju pieaudzis, sasniedzot 5% no studējošiem 2014.gadā, tomēr tikai daži no viņiem paliek šeit pēc studiju beigām. Studenti no trešajām valstīm, kuri pabeidz studija Latvijā, ir tiesīgi pieprasīt uzturēšanas atļauju uz termiņu līdz sešiem mēnešiem, lai atrastu darbu. Tomēr nav atvieglojumu viņu nodarbināšanai, piemēram, paātrinātai darba vīzu iegūšanai vai atvieglotie testi.
VIDEO: https://youtu.be/WgblIEbXXis
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7175C0DB-BF99-4BAE-A0A7-D78CC531F8C3/

OECD: Rīgas konkurētspēja ir zemāka nekā līdzīgām Baltijas jūras reģiona pilsētām

Rīga, 15.sept.. LETA. Par spīti Latvijas galvaspilsētas ģeogrāfiskajai atrašanās vietai un lielumam, Rīgas starptautiskā konkurētspēja ir zemāka nekā līdzīgām pilsētām Baltijas jūras reģionā, piektdien publiskotajā pārskatā par Latvijas ekonomiku norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).
Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir vidēji tikai 70% no citām galvaspilsētām Baltijas jūras reģionā, konstatēts pārskatā. Tajā teikts, ka Rīgas reģionam ir jānodrošina vide, kas stimulētu tā ekonomisko aktivitāti un inovācijas apvienojumā ar pakalpojumu augsta līmeņa pieejamību, lai tas būtu konkurētspējīgs Baltijas jūras reģionā un pasaulē. Arī pilsētvadības politika, kas uzlabo ekonomisko sniegumu, var paaugstināt dzīves kvalitāti lielai daļai Latvijas iedzīvotāju un panākt, lai valstī paliek gados jauni un kvalificēti cilvēki, kuri pēdējos gados ir emigrējuši lielā skaitā, norāda OECD.
Par spīti tam, ka Rīga ir reģionāls transporta centrs, IKP līmenis Rīgas reģionā ir zemāks nekā citos līdzīga lieluma pilsētu reģionos Eiropā, tostarp mazāks nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētās, konstatēts pārskatā. Tajā teikts, ka Rīgas reģionam ir iespējas uzlabot savu ekonomisko sniegumu, lai tas kļūtu konkurētspējīgs ar līdzīgiem reģioniem kaimiņvalstīs un plašākā starptautiskā mērogā.
Pārskatā norādīts, ka “Rīgas reģions var veicināt sektoru klasterus, sniedzot potenciālus aglomerācijas labumus ar kopīgas infrastruktūras starpniecību un veicinot zināšanu plūsmu”.
OECD norāda, ka iedzīvotāju aizplūšana no Rīgas uz Pierīgu rada bažas, ka saistītas ar sociālekonomiskiem, transporta, infrastruktūras un vides jautājumiem”. Tā kā uz Pierīgu pārceļas galvenokārt mājsaimniecības ar vidējiem un augstiem ienākumiem, tiek veicināta iedzīvotāju segregācija, jo atsevišķās teritorijās koncentrējas mājsaimniecības ar līdzīgu sociālekonomisko statusu. Iedzīvotāju segregācija var novest pie nevienlīdzīgas pieejas kvalitatīvai izglītībai, sacīts pārskatā, piebilstot, ka iedzīvotāju segregācija Rīgā joprojām ir zemāka nekā citās Eiropas galvaspilsētās, tomēr kopš 2001.gada tā palielinās. Iedzīvotāju segregācija izraisa arī pārlieku lielu transportlīdzekļu blīvumu uz ceļiem un vides piesārņojumu, jo daudzi Pierīgā dzīvojošie dzīvo un strādā Rīgā, teikts pārskatā.
Tajā arī norādīts, ka iedzīvotāji no citām pašvaldībām, kas ierodas strādāt Rīgā, rada pārāk lielu slodzi Rīgas infrastruktūrai, jo maksā nodokļus savās pašvaldībās.
Pārskatā secināts, ka transporta plānošana Rīgā un tās reģionā ir fragmentēta un neatspoguļo Rīgas reģiona mērogu. Ir nepieciešama koordinācija starp Rīgas reģiona pašvaldībām, lai izveidotu augstas kvalitātes un konkurētspējīgu sabiedriskā transporta sistēmu. Plānojot integrētu sabiedriskā transporta tīklu, centrālās valdības līdzfinansējumam būtu pozitīvs efekts uz pārvadājumu tarifiem un grafikiem, norāda OECD.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BBB262C8-055D-424A-B44E-16861147DD4D/

OECD ģenerālsekretārs: Ja pensiju fondu tirgū ir vāja konkurence, nepieciešams spēcīgs regulators

Rīga, 15.sept., LETA. Ja pensiju fondu tirgū ir vāja konkurence, nepieciešams spēcīgs regulators, piektdien 2017.gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārskata par Latvijas ekonomiku prezentācijā sacīja OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurrija.
Viņš norādīja, ka jācenšas nodrošināt konkurence iedzīvotāju uzkrājumu pārvaldībā, bet gadījumā, ja tas nav iespējams, nepieciešams spēcīgs regulators.
Pēc viņa teiktā, tas varētu ļaut izvairīties no paradoksālās situācijas, ka laikā, kad ienesīguma likmes ir zemas, komisijas maksas ir augstas. OECD ģenerālsekretāra ieskatā tā nevajadzētu būt.
Jau ziņots, ka piektdien publiskots pirmais OECD ekonomikas pārskats, kopš Latvijas pievienošanās organizācijai. Tostarp OECD paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,3%.
2015.gada sākumā tika publicēts pirmais OECD ekonomikas pārskats par Latviju, kurā tika uzsvērts, ka Latvijas ekonomikas transformācija un ekonomiskā konverģence kopš 90.gadiem ir bijusi ļoti iespaidīga. Toreiz OECD norādīja, ka Latvijai priekšā ir vēl daudz izaicinājumu, piemēram, jāmazina augstais sociālās nevienlīdzības līmenis un nabadzības riskam pakļauto skaits. Tāpat jāturpina strukturālo reformu īstenošana, lai novērstu šķēršļus, kas kavē Latvijas uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un Latvijas ekonomikas ilgtspējas konverģenci ar attīstītajām Eiropas valstīm.
Latvija kļuva par 35.OECD dalībvalsti 2016.gada 1.jūlijā.
VIDEO: https://youtu.be/WgblIEbXXis
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C8A37-11CC-54A7-6728-58C4E0597896/

OECD ģenerālsekretārs: Pašvaldībām nevajadzētu iesaistīties uzņēmējdarbībā

Rīga, 15.sept., LETA. Pašvaldībām nevajadzētu iesaistīties uzņēmējdarbībā, piektdien 2017.gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārskata par Latvijas ekonomiku prezentācijā sacīja OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurrija.
Viņš atzīmēja, ka publiskais sektors ir labāks regulators nekā biznesa organizators, tāpēc ir pamatoti valstiskā līmenī uzņēmējdarbību atstāt privātā sektora rokās.
Gurrija pauda, ka publiskajam sektoram kā regulatoram jānodrošina konkurence un vienādas iespējas, savukārt, kad publiskā pārvalde iesaistās uzņēmējdarbībā, tas nebeidzas labi. “Ir ļoti grūti mēram kļūt par uzņēmēju. Uzņēmējs var kļūt par mēru,” sacīja OECD ģenerālsekretārs, uzsverot, ka ir regulators un regulējamais – valstij nevajadzētu būt abiem.
Jau ziņots, ka piektdien publiskots pirmais OECD ekonomikas pārskats, kopš Latvijas pievienošanās organizācijai. Tostarp OECD paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,3%.
2015.gada sākumā tika publicēts pirmais OECD ekonomikas pārskats par Latviju, kurā tika uzsvērts, ka Latvijas ekonomikas transformācija un ekonomiskā konverģence kopš 90.gadiem ir bijusi ļoti iespaidīga. Toreiz OECD norādīja, ka Latvijai priekšā ir vēl daudz izaicinājumu, piemēram, jāmazina augstais sociālās nevienlīdzības līmenis un nabadzības riskam pakļauto skaits. Tāpat jāturpina strukturālo reformu īstenošana, lai novērstu šķēršļus, kas kavē Latvijas uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un Latvijas ekonomikas ilgtspējas konverģenci ar attīstītajām Eiropas valstīm.
Latvija kļuva par 35.OECD dalībvalsti 2016.gada 1.jūlijā.
VIDEO: https://youtu.be/WgblIEbXXis
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C8A3A-6D86-C2C8-0E66-D58ACD242ED3/

Latvijas ekonomikas izaugsme ir stabila, taču nepieciešams turpināt strukturālo reformu īstenošanu straujākai dzīves līmeņa palielināšanai

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria) šodien Rīgā prezentēja 2017. gada Ekonomikas pārskatu par Latviju. Tajā izvērtēta Latvijas ekonomiskā situācija, galveno reformu īstenošanas process, Latvijas tautsaimniecības izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas. Saskaņā ar OECD praksi šāda veida pārskati tiek publicēti reizi divos gados.
Ekonomikas pārskatā norādīts, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir stabila, taču nepietiekama, lai strauji uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni. OECD uzsvērusi, ka straujākas izaugsmes nodrošināšanai nepieciešams labāks eksporta sniegums, vienlaikus uzsverot, ka labāka pieejamība mājokļiem, darbavietām un veselības aprūpei veicinātu iekļaujošu izaugsmi.
“OECD sagatavotais pārskats ir neatkarīgs vērtējums par mūsu valsts ekonomisko attīstību, kurā esam guvuši apstiprinājumu tam, ka Latvijas valdības uzsāktais ekonomikas izaugsmes ceļš ir pareizs. Taču, neskatoties uz līdz šim paveikto, Latvijas tālākai izaugsmei un attīstībai nepieciešama gudra ekonomiskā politika. Latvijas lielākais izaicinājums šobrīd ir palielināt tautsaimniecības produktivitāti, uzlabot eksporta sniegumu, kas balstītos uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību, un veicināt Latvijas uzņēmumu iekļaušanos globālajās vērtību ķēdēs,” Ekonomikas pārskata prezentācijā uzsvēra Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Šis ir otrais OECD Ekonomikas pārskats par Latviju (pirmais tika publicēts 2015. gada februārī), taču pirmais Ekonomikas pārskats, Latvijai esot pilnvērtīgai OECD dalībvalstij. OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā.
2017. gada Ekonomikas pārskatā iekļautās rekomendācijas Latvijai skar:
– fiskālo politiku un nodokļu sistēmu;
– profesionālo un augstāko izglītību, kā arī pētniecību;
– tieslietu sistēmu;
– veselības aprūpi;
– transporta infrastruktūras uzlabošanu;
– mājokļu un būvniecības politiku;
– Rīgas reģiona pārvaldību un attīstību, kā arī citas rekomendācijas.
Īpaša uzmanība OECD Ekonomikas pārskatā pievērsta Rīgas reģiona pārvaldībai un attīstībai. Neskatoties uz to, ka Rīgas reģionā koncentrējas lielākā daļa no Latvijas tautsaimniecības aktivitātēm, kā arī tajā ir caurmērā zemāks bezdarba līmenis un lielākas darba iespējas, Rīgas reģions savā konkurētspējā atpaliek no citiem Baltijas jūras reģionā un kopš 2010. gada Rīgas reģions sāk atpalikt no Igaunijas un Lietuvas pilsētām. Vidēji IKP uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir zemāks nekā citās pilsētās Baltijas jūras reģionā. Attiecībā uz Rīgas reģiona pārvaldību OECD uzsver sadarbības trūkumu starp Rīgu un tām pašvaldībām, no kurām cilvēki dodas strādāt uz Rīgu, piemēram, mājokļa pieejamības, sociālo pakalpojumu un transporta infrastruktūras jautājumos.
OECD norādījusi, ka Rīgai un Rīgas reģionam kopumā ir milzīgs potenciāls Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, pārkārtošanai uz zināšanām balstītu augstas pievienotās vērtības produktīvu ekonomiku, kas diemžēl pilnībā netiek izmantots.
OECD 2017. gada Ekonomikas pārskats par Latviju pilnā apmērā publicēts OECD tīmekļa vietnē: http://www.oecd-ilibrary.org/economics/oecd-economic-surveys-latvia-2017_eco_surveys-lva-2017-en
Ekonomikas pārskata par Latviju kopsavilkums un prezentācija publicēta OECD tīmekļa vietnē: http://www.oecd.org/eco/surveys/economic-survey-latvia.htm
Ekonomikas pārskata par Latviju kopsavilkums latviešu valodā un Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena uzruna publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē: https://em.gov.lv/lv/jaunumi/16254-latvijas-ekonomikas-izaugsme-ir-stabila-tacu-nepieciesams-turpinat-strukturalo-reformu-istenosanu-straujakai-dzives-limena-palielinasanai
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/E1035392-31BE-402E-B172-DE687BD821FA/

Sarunā ar M. Kučinski OECD ģenerālsekretārs atzinīgi novērtē Latvijas reformu procesu

Ministru prezidents Māris Kučinskis piektdien, 15.septembrī, Rīgā tikās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju (Angel Gurr?a).
Tikšanās laikā tika apspriests kārtējais OECD sagatavotais Latvijas Ekonomikas pārskats.
M. Kučinskis norādīja, ka vairums doto rekomendāciju pilnībā sakrīt ar valdības svarīgākajiem dienaskārtības jautājumiem – produktivitātes paaugstināšana, reformas izglītības sistēmā un veselības aprūpē, kā arī sociālās nevienlīdzības mazināšana. Salīdzinot ar 1. Ekonomikas pārskata rekomendācijām 2015. gadā, vairumā jomu jau ir panākts būtisks progress – īstenota nodokļu reforma, uzlabota valsts kapitālsabiedrību pārvaldība, konsolidēta pētniecības infrastruktūra, panākti uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē u.c. Tāpat Ministru prezidents pauda pārliecību, ka jau tuvāko gadu laikā veikto reformu rezultātā situācija valstī turpinās uzlaboties.
OECD atzīst, ka, neraugoties uz izaicinājumiem ārējā vidē, pēdējos gados Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi noturīga, ko nodrošināja iepriekšējos gados īstenotās strukturālās reformas. Algu pieaugums ir veicinājis privāto patēriņu. Pēc 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes ir atsācies konverģences process uz attīstītāko OECD valstu līmeni.
Tāpat tiek uzsvērts, ka veikto reformu jomā Latvija ir OECD valstu līdere.
Sarunas ietvaros abas puses bija vienisprātis, ka paveikts ir daudz, un jau iesāktās reformas valstī ir jāturpina. Galvenās OECD rekomendācijas saistītas ar fiskālās politikas izmantošanu strukturālo reformu prioritāšu atbalstam, produktivitātes veicināšanu un labāku ekonomisko iespēju nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem, kā arī pieejamības uzlabošanu veselības aprūpes pakalpojumiem, mājokļiem un darbavietām. OECD ģenerālsekretārs īpaši izcēla izglītības reformas nozīmi Latvijā.
Latvija kļuva par 35.OECD dalībvalsti 2016.gada 1.jūlijā. Līgumu par Latvijas pievienošanos šai organizācijai parakstījis M. Kučinskis un A. Gurija.
Lai Latvija iestātos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, tika uzsākta reforma valsts kapitālsabiedrību efektīvākai pārraudzībai, izveidota kapitālsabiedrību koordinācijas institūcija un mazināta politiskā ietekme tajās, veidojot neatkarīgas padomes.
Foto no tikšanās: https://flic.kr/s/aHsm57yok3
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/5DA9B55E-CA24-4DDC-AB63-97D770F40C60/

OECD palielina šā gada Latvijas IKP pieauguma prognozi līdz 4,3%

Rīga, 15.sept., LETA. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,3%, liecina piektdien publiskotais pirmais OECD ekonomikas pārskats, kopš Latvijas pievienošanās organizācijai.
Vēl jūnijā kārtējās prognozēs par pasaules ekonomiku OECD lēsa, ka Latvijas ekonomikas pieaugums šogad būs 3%.
IKP pieauguma prognoze nākamajam gadam paaugstināta līdz 3,7% salīdzinājumā ar 3,5%, kas tika prognozēti jūnijā.
Savukārt saskaņotā patēriņa cenu pieauguma prognoze šim gadam samazināta līdz 2,7% salīdzinājumā ar 2,8%, kas tika prognozēti jūnijā. Nākamajam gadam prognoze atstāta nemainīga 2,3% apmērā.
Pārskatā OECD konstatē, ka pēc veiksmīgas strukturālo reformu īstenošanas Latvijā pēdējos gados bijis spēcīgs ekonomikas pieaugums. Algu kāpums ir veicinājis mājsaimniecību patēriņu un ir atsākusies tuvināšanās OECD valstīm ar augstākiem ienākumiem, ko bija apturējusi 2008.-2009.gada krīze. Valsts finanšu stāvoklis ir labs, bet privātā sektora parādu līmenis ir zemāks nekā daudzās citās OECD valstīs.
Bezdarba līmenis ir samazinājies, lai gan saglabājas augsts, un daudzi jaunieši emigrē. Neformālās ekonomiskās aktivitātes joprojām ir plaši izplatītas. Uzlabojot piekļuvi mājokļiem, veselības aprūpei un izglītībai uzlabotu zemu ienākumu mājsaimniecību ekonomiskās iespējas un tam ir nepieciešami valdības papildu izdevumi, sacīts pārskatā.
Tajā teikts, ka uzlabojas eksporta rādītāji, tostarp pieaug produktu un eksporta mērķvalstu diversifikācija, tomēr Latvijas eksports joprojām lielā mērā balstās uz precēm, kurās daudz izmantoti dabas resursi un kam ir zema pievienotā vērtība, daļēji atspoguļojot to, ka ekonomikā trūkst kvalificēta darbaspēka un ir zems inovāciju līmenis.
Maz Latvijas uzņēmumu piedalās globālajās vērtību ķēdēs, lai gan tiem, kuri tajās piedalās, ir daudz augstāka produktivitāte. Kompānijām ar izaugsmes potenciālu rada problēmas piekļūt kredītresursiem tas, ka ir grūti atgūt aizdevumus no maksātnespējīgajām firmām, norāda OECD.
Liels ilgstošo bezdarbnieku skaits, vāji sociālās drošības tīkli un augsti darbaspēka nodokļi zemi apmaksātiem darbiniekiem veicina jau tā plaši izplatīto nabadzību. Bezdarbs ir īpaši augsts Latvijas austrumu reģionos. Daudzām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem nav adekvātu mājokļu, pietiekamas pieejas veselības aprūpei to dārdzības dēļ, teikts pārskatā.
Lai mazinātu nabadzību, OECD rekomendē aplikt ar lielākiem nodokļiem nekustamos īpašumus un enerģiju, kā arī palielināt uzņēmumu maksāto nodokļu bāzi, atceļot nodokļu izņēmumus.
Cīņai pret neformālajām ekonomiskajām aktivitātēm pārskatā ieteikts palielināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) budžeta neatkarību, labāk izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nodokļu likuma īstenošanā, kā arī atbrīvot no politiskās ietekmes tiesnešu iecelšanas procesu.
Lai veicinātu to, ka jaunieši no ģimenēm ar zemiem ienākumiem iegūst darba tirgum nepieciešamo kvalifikāciju, OECD rekomendē palielināt finansiālo atbalstu arodskolu audzēkņiem un studentiem no šādām ģimenēm.
OECD norāda, ka, lai gan izdevumi infrastruktūrai ir lieli, infrastruktūras kvalitāte atpaliek no valstīm ar augstiem ienākumiem. Lai uzlabotu šo situāciju, pārskatā ieteikts izmantot lieliem valsts projektiem tādus pašus izdevumu lietderības kritērijus, kādi tiek izmantoti Eiropas Savienības finansētajiem projektiem.
Lai uzlabotu iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpei, OECD rekomendē samazināt maksu par veselības pakalpojumiem, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
Savukārt, lai uzlabotu darbaspēka mobilitāti, OECD iesaka paplašināt Nodarbinātības valsts aģentūras programmu, kurā attālāk no dzīvesvietas nodarbinātām personām ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumiem.
Latvija kļuva par OECD dalībvalsti 2016.gada jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A227D714-360A-450E-9E54-409217018A3C/

Kučinskis: Vairums OECD rekomendāciju pilnībā saskan ar valdības svarīgākajiem dienaskārtības jautājumiem

Rīga, 15.sept., LETA. Vairums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju pilnībā saskan ar valdības svarīgākajiem dienaskārtības jautājumiem – produktivitātes paaugstināšana, reformas izglītības sistēmā un veselības aprūpē, kā arī sociālās nevienlīdzības mazināšana, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kā aģentūru LETA informēja premjerministra preses sekretārs Andrejs Vaivars, Kučinskis šodien tikšanās laikā ar OECD ģenerālsekretāru Anhelu Guriju apsprieda kārtējo OECD sagatavoto Latvijas Ekonomikas pārskatu, un organizācijas vadītājs atzinīgi novērtēja Latvijas reformu procesu.
Valdības vadītājs norādīja, ka salīdzinot ar pirmā ekonomikas pārskata rekomendācijām 2015.gadā, vairumā jomu jau ir panākts būtisks progress – īstenota nodokļu reforma, uzlabota valsts kapitālsabiedrību pārvaldība, konsolidēta pētniecības infrastruktūra, panākti uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē un veiktas arī citas lietas. Tāpat Ministru prezidents pauda pārliecību, ka jau tuvāko gadu laikā veikto reformu rezultātā situācija valstī turpinās uzlaboties.
OECD atzīst, ka, neraugoties uz izaicinājumiem ārējā vidē, pēdējos gados Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi noturīga, ko nodrošināja iepriekšējos gados īstenotās strukturālās reformas. Algu pieaugums ir veicinājis privāto patēriņu. Pēc 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes ir atsācies konverģences process uz attīstītāko OECD valstu līmeni. Tāpat tiek uzsvērts, ka veikto reformu jomā Latvija ir OECD valstu līdere, informēja Vaivars.
Sarunā abas puses bija vienisprātis, ka paveikts ir daudz, un jau sāktās reformas valstī ir jāturpina. Galvenās OECD rekomendācijas saistītas ar fiskālās politikas izmantošanu strukturālo reformu prioritāšu atbalstam, produktivitātes veicināšanu un labāku ekonomisko iespēju nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem, kā arī pieejamības uzlabošanu veselības aprūpes pakalpojumiem, mājokļiem un darbavietām. OECD ģenerālsekretārs īpaši izcēla izglītības reformas nozīmi Latvijā.
Latvija kļuva par 35. OECD dalībvalsti 2016.gadā. Lai Latvija iestātos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, tika sākta reforma valsts kapitālsabiedrību efektīvākai pārraudzībai, izveidota kapitālsabiedrību koordinācijas institūcija un mazināta politiskā ietekme tajās, veidojot neatkarīgas padomes.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0575A7C9-EC3B-4B8A-B811-A00649F0261C/

Ekonomikas ministrs: OECD pārskatā veiktā analīze par Rīgu ir “sarkanā brīdinājuma lampiņa” nepieciešamībai steidzami uzlabot Rīgas reģiona pārvaldību

Rīga, 15.sept., LETA. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekonomikas pārskatā par Latviju veiktā analīze par Rīgas un Rīgas reģiona attīstības potenciālu ir “sarkanā brīdinājuma lampiņa”, ka ir steidzami jāuzlabo Rīgas reģiona pārvaldība, pārskata prezentācijā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
“Tā ir sarkanā brīdinājuma lampiņa mums, ka ir steidzami jāuzlabo Rīgas reģiona pārvaldība, ja vēlamies Rīgu padarīt par pievilcīgāku un attīstītāku Baltijas jūras reģiona metropoli,” uzsvēra Ašeradens.
Viņš norādīja, ka pārskatā par Latviju ietverta plaša Rīgas un Rīgas reģiona attīstības potenciāla analīze. Kā secina OECD, neskatoties uz to, ka Rīgas reģionā koncentrējas lielāka daļa no Latvijas tautsaimniecības aktivitātēm, kā arī tajā ir caurmērā zemāks bezdarba līmenis un lielākas darba iespējas, Rīgas reģions savā konkurētspējā atpaliek no citiem Baltijas jūras reģionā, tai skaitā Igaunijas un Lietuvas pilsētām. OECD analīze arī parāda, ka vidēji IKP uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir zemāks nekā citās pilsētās Baltijas jūras reģionā, sacīja Ašeradens.
Ministrs vērsa uzmanību uz to, ka OECD norāda arī uz trūkumiem Rīgas reģiona pārvaldībā, piemēram, ka trūkst sadarbības starp Rīgu un tām pašvaldībām, no kurām cilvēki dodas strādāt uz Rīgu.
“Te ir gan mājokļa pieejamības jautājums, gan sociālie pakalpojumi, transporta infrastruktūra, sabiedriskā transporta tīkls, bērnudārzu pieejamība un citi. Tas ir ļoti nopietns jautājums, jo Rīgai un Rīgas reģionam kopumā ir milzīgs potenciāls Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, pārkārtošanai uz zināšanām balstītu augstas pievienotās vērtības ekonomiku, kas pagaidām diemžēl pilnībā netiek izmantots. Salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, Rīgas reģionā ir lielākas darba iespējas. OECD norāda, ka ir jāpalīdz cilvēkiem nokļūt pilsētās, kurās ir darba iespējas. Taču parasti cilvēkiem ir problēmas atrast sev piemērotu mājokli par pieņemamām cenām,” skaidroja Ašeradens.
Ministrs pauda gandarījumu, ka no nākamā gada Rīga būs iekļauta arī reģionālās mobilitātes programmā, kas palīdzēs labāk izmantot Latvijas iekšējos darbaspēka resursus, palīdzot bezdarbniekiem pārvietoties uz reģioniem, kur ir labākas darba iespējas
“Jāpiekrīt OECD, ka Rīgā kvalitatīvu mājokli par pieņemamu cenu ir ļoti grūti atrast. Veiksmīgs piemērs ir Valmieras pašvaldība, kur tiek būvēti zemo izmaksu īres mājokļi. Man būtu prieks, ja Rīgas un Pierīgas pašvaldības izmantotu šo veiksmīgu piemēru. Es noteikti tuvākajā laikā iniciēšu atsevišķu sanāksmi ar Rīgas domi, kurā iepazīstināšanu ar 2017.gada OECD Ekonomikas pārskata analīzi un apspriedīšu pārskatā minētās problēmas,” norādīja Ašeradens.
Jau ziņots, ka piektdien publiskots pirmais OECD ekonomikas pārskats, kopš Latvijas pievienošanās organizācijai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2BDA483B-0EFB-42D2-91D7-8211ED2AD193/

Ašeradens: Latvijas lielākais izaicinājums šobrīd ir palielināt tautsaimniecības produktivitāti

Rīga, 15.sept., LETA. Latvijas lielākais izaicinājums šobrīd ir palielināt tautsaimniecības produktivitāti, kā arī uzlabot eksporta sniegumu, kas balstītos uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību, piektdien 2017.gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekonomikas pārskata par Latviju prezentācijā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ministrs uzsvēra, ka OECD pārskats ir apliecinājums veiksmīgai Latvijas un OECD sadarbībai, kas neapšaubāmi turpināsies un kļūs vēl stiprāka. “OECD ekonomikas pārskats par Latviju ir ļoti vērtīgs, un es esmu pārliecināts, ka tas tagad būs neatņemama ikdienas darba sastāvdaļa valdībai un politikas veidotājiem. Tas palīdzēs Latvijai veiksmīgāk īstenot ekonomikas politiku un jau uzsāktās strukturālās reformas, kas ir tik ļoti svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai,” sacīja Ašeradens.
OECD ekonomikas pārskatā par Latviju ir teikts, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi noturīga, pateicoties iepriekšējos gados īstenotām strukturālām reformām, taču izaugsme ir bijusi nepietiekama straujai dzīves līmeņa konverģencei, teica Ašeradens un uzsvēra, ka Latvija ne mirkli nedrīkst apstāties strukturālo reformu ieviešanā.
Ekonomikas ministrs norādīja, ka produktivitātes tēma ir plaši apspriesta 2017.gada OECD ekonomikas pārskatā par Latviju un tieši produktivitātes veicināšana ir viena no Ekonomikas ministrijas šā brīža prioritātēm.
“Kāpēc produktivitātes tematika ir tik svarīga Latvijai? Esmu jau vairākkārt uzsvēris, ka Latvijā pastāv risks nonākt vidējā ienākuma slazdā, tāpēc jākoncentrējas uz produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu. Tas mums palīdzēs uzbūvēt labklājības valsti, mazināt sociālo nevienlīdzību un nabadzību – problēmas, kas tiek plaši apspriestas OECD ekonomikas pārskatā par Latviju,” sacīja Ašeradens.
Viņš norādīja, ka tautsaimniecības transformācijai uz zināšanām balstītu augstas pievienotās vērtības ražošanu tiek īstenotas vairākas aktivitātes, kā piemēram, tiek uzlabota tehnoloģiju pārneses sistēma, stiprināta sadarbība starp pētniecības sektoru un uzņēmējiem, atbalstīta inovatīvo un tehnoloģiski orientēto uzņēmumu darbība, piedāvājot dažādus finanšu atbalsta instrumentus, it īpaši inovatīvu jaunuzņēmumu attīstībai.
“OECD ir atzinīgi novērtējis, ka Latvijas valsts budžeta stāvoklis ir labs un valdības parāda līmenis ir zems. Mūsu fiskālā politika un valsts budžets tiek veidots atbilstoši ES noteikumiem, kas ir ierakstīti Stabilitātes un izaugsmes paktā. Esam apstiprinājuši jaunu nodokļu reformu, kas ir vērsta uz ekonomikas izaugsmi, nevienlīdzības mazināšanu un uzņēmējdarbības attīstību. Vēl viens būtisks elements gan nodokļu reformas, gan nākamā gada budžeta kontekstā ir ēnu ekonomikas apkarošana. Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu – komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, iegūst negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem komersantiem. Tas negatīvi ietekmē kopējo valsts ekonomisko attīstību,” pauda Ašeradens.
Savukārt valsts sniegto sabiedrisko pakalpojumu apjoms un kvalitāte pašlaik ir zema, skaidroja Ašeradens, piebilstot, ka tā ir gadiem pastāvošā neapmierinātība ar izglītības, veselības aizsardzības sistēmu, nesakārtotiem ceļiem un neapmierinošais ieguldījums aizsardzībā, sabiedriskā drošībā un tamlīdzīgi jautājumi.
“Latvijai ir ļoti ierobežota budžeta telpa jebkādiem atbalsta un modernizācijas pakalpojumiem. Tāpēc būtiski ir palielināt nodokļu ieņēmu īpatsvaru ekonomikā. Zemu nodokļu ievākumu nosaka iespējas nemaksāt un izvairīties no nodokļu maksāšanas, kā arī nodokļu optimizēšanas shēmas, ko nevar atrisināt tikai nodokļu reformas rezultātā. Tāpēc tiks turpināts aktīvs darbs pie uzņēmēju un sabiedrību motivāciju veicinošiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai, kam jākļūst par galveno papildus ienākumu avotu budžetā,” sacīja ekonomikas ministrs.
Ašeradens norādīja, ka 21.gadsimta straujo zinātnes un tehnikas sasniegumu un augstas tehnoloģijas laikmetā zināšanas un prasmes noveco arvien ātrāk, tādēļ pastāvīgi nepieciešams tās pilnveidot un uzlabot, kā arī apgūt jaunas zināšanas un prasmes, lai spētu konkurēt darba tirgū. Latvijas tautsaimniecības transformācija uz zināšanām balstītu augstas pievienotās vērtības ražošanu un ekonomiku nav iespējama bez labi izglītota un nepārtraukti izglītības procesā iesaistīta cilvēkkapitāla.
“Tāpēc nopietnas reformas tiek īstenotas izglītībā, piemēram, skolu tīkla sakārtošana, profesionālās izglītības stiprināšana, piemēram, tiek ieviestas darba vidē balstītas mācības, tiek uzlabots profesionālās izglītības mācību saturs. Ir apstiprināts jauns augstākās izglītības finansējuma modelis, kas ir vērsts uz efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu. Ir veikta zinātnisko institūciju konsolidācija, kas ļauj efektīvāk koncentrēt finanšu resursus,” sacīja Ašeradens.
Ministrs arī piebilda, ka notiek reformas tieslietu sistēmā, piemēram, tiek uzlabota tiesnešu specializācija, tiek uzlabots maksātnespējas regulējums un maksātnespējas administratoru atbildība, ir ieviesti alternatīvie strīdu risināšanas mehānismi kā šķīrējtiesa un mediācija.
“Arī mājokļu politikai ir veltīta liela uzmanība 2017.gada OECD ekonomikas pārskatā par Latviju. Pilnīgi piekrītu OECD rekomendācijai par nepieciešamību veicināt mājokļu pieejamību, uzlabot īres tirgus regulējumu, vienkāršot būvatļauju saņemšanas procesu,” teica Ašeradens.
Ekonomikas ministrs norādīja, ka šobrīd tiek strādāts arī pie Dzīvojamo telpu īres likumprojekta, kas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo regulējumu ieviesīs virkni būtisku pārmaiņu: būs pieejama publiski ticama informācija par noslēgtajiem īres līgumiem, ātra strīdu izšķiršana, būtiski mazāki riski investoriem un izīrētājiem, lielākas iespējas apkarot ēnu ekonomiku īres tirgū, lielāka mājokļu pieejamība, kā arī investīciju apmēra pieaugums.
“Tāpat tiek turpināta atbalsta programmas īstenošana mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem, tiek uzlabots būvniecības nozares regulējums ar mērķi mazināt administratīvo slogu un citi pasākumi. Esmu gandarīts, ka šodienas paneļdiskusijas laikā mājokļu politikas tēma ir izvēlēta starp galvenajām diskusiju tēmām, jo līdz šim diemžēl tā ir bijusi maz diskutēta publiskajā telpā. Pateicoties 2017.gada OECD Ekonomikas pārskatam par Latviju, nepieciešams diskutēt par mājokļu politiku plašāk, ņemot vērā ka tā saistās ar cilvēkkapitāla attīstību, darba tirgu un arī ietekmē tautsaimniecības produktivitāti,” sacīja Ašeradens.
Ministrs norādīja, ka arī veselības aprūpes nozare ir plaši apspriesta pēdējā laikā Latvijā un piekrita OECD rekomendācijām par nepieciešamību mazināt pacientu tiešos maksājumus, uzlabot galvenos pakalpojumu kvalitātes rādītājus. “Lai reaģētu uz šīm rekomendācijām, veselības aprūpē arī tiek īstenotas reformas ar mērķi palielināt pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, uzlabot veselības aprūpes efektivitāti. Tiek plānots finansējuma palielinājums veselības aprūpei. Plānots izveidot veselības sistēmas darbības novērtēšanas sistēmu Latvijā,” skaidroja Ašeradens.
Viņš piebilda, ka 2017.gada OECD pārskatā par Latviju ir arī dažas OECD rekomendācijas, kas prasa detalizētāku analīzi un diskusijas Latvijā, piemēram, rekomendācija par energoefektivitātes uzlabošanu ēku sektorā, atgūstot izmaksas kopā ar īpašuma nodokļa maksājumu vai enerģijas rēķiniem.
“Uzskatu, ka ar jau esošajiem instrumentiem un atbalsta programmām ēku energoefektivitātes veicināšanai mēs sasniegsim šīs rekomendācijas mērķi. Un vēl viena interesanta rekomendācija, par kuru nepieciešamas padziļinātas diskusijas, tā ir par Latvijas darbaspēka iekšējo mobilitāti un nodokļu ieņēmumu pārdali starp pašvaldībām. Es pagaidām neredzu iespēju esošajā politiskajā kontekstā Latvijā īstenot šo rekomendāciju,” sacīja Ašeradens.
Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka šis OECD ekonomikas pārskats par Latviju ir vēl viens solis Latvijas ceļā uz labklājības valsti un zināšanu balstītu, produktīvu tautsaimniecību, ja vien Latvija spēs atbilstoši reaģēt uz OECD pārskatā minētām rekomendācijām un turpināt svarīgu strukturālo reformu īstenošanu, kas ir vērstas uz pozitīvām pārmaiņām tautsaimniecībā un sabiedrībā.
Latvija kļuva par 35.OECD dalībvalsti 2016.gada 1.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F06E996E-7859-40C7-951F-369236616259/

Šadurskis: Pārmaiņas, investīcijas izglītībā un zinātnē ir priekšnosacījums Latvijas izaugsmei OECD

Piektdien, 15.septembrī, izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis tikās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju (?ngel Gurr?a), lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar pārmaiņu procesiem izglītības jomā un ir priekšnoteikums, lai Latvijai būtu augsts izaugsmes potenciāls OECD dalībvalstu vidū.
“Globālā ekonomika, pārmaiņas, kas to ietekmē ir objektīvā realitāte, kas nosaka ikvienas valsts izvēli izaugsmes un attīstības ceļam,” pauž K.Šadurskis. “Latvijas galvenais kapitāls ir mūsu cilvēki, kas ar savām zināšanām un prasmēm spēs veidot labklājīgu sabiedrību, globāli konkurētspējīgu valsti. Taču, lai to sasniegtu, mums ir jābūt gataviem gan mainīties, gan gataviem ieguldīt valsts investīcijas izglītībā un zinātnē. Mērķtiecīgi valsts un privātās partnerības ieguldījumi izglītībā un zinātnē ir tie nosacījumi, lai veidotu mūsu valsts izaugsmes potenciālu un pārtikušu sabiedrību,” saka Šadurskis.
Jau iepriekš OECD ziņojumā “Izglītība Latvijā” secināts, ka Latvija kopš neatkarības atjaunošanas būtiski uzlabojusi savu izglītības sistēmu. OECD eksperti akcentē, ka jāturpina rosinātās pārmaiņas, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību, sākot no visagrākā vecuma. Kopš 2000. gada skolēnu mācību sasniegumu līmenis ir būtiski paaugstinājies. Latvijas skolēnu sniegums bijis līdzvērtīgs vienaudžiem daudzās OECD valstīs. Tāpat OECD eksperti jau iepriekš uzsvēruši, ka Latvijā ir mērķtiecīgi jāturpina pārmaiņas vispārējās izglītības tīklā, veidojot to atbilstošu reālajai situācijai, pieejamu un mūsdienīgu, kas jaunajai paaudzei nodrošinās to zināšanu un prasmju kopumu, kas būs nepieciešams nākotnē.
Ministrs uzsver, ka mērķtiecīgi tiek īstenotas valdības noteiktās prioritātes un sasniedzamie uzdevumi izglītības politikas jomā, kas veicina kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas ikvienam. Progress ir panākts, veidojot sistēmu, kas nodrošina atalgojuma pieaugumu pedagogiem kā vispārējā izglītībā, tā augstākajā izglītībā akadēmiskajam personālam. Lēnām, bet mērķtiecīgi noris pārmaiņas efektīva un mūsdienīga vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstībā, kura primārais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Tāpat ministrs informēja, ka Latvija veic sistemātisku darbu profesionālās izglītības sasaistei ar darba tirgus un ekonomikas pieprasījumu, kā arī kvalitatīvu attīstību, lai sekmētu augstākās izglītības konkurētspēju starptautiskā mērogā.
Ziņojumā tāpat secināts, ka Latvijas valsts izdevumi izglītībai un finansējums katram skolniekam visos līmeņos ir zemāki nekā daudzās OECD valstīs. Efektivitātes uzlabošanas ilgtermiņa ieguvumi būs atkarīgi no tā, cik veiksmīgas būs nesen uzsāktās pārmaiņas efektīva un mūsdienīga skolu tīkla attīstībā, kur līdzās valsts kā izglītības politikas veidotājam, nozīmīga loma ir pašvaldībām kā skolu dibinātājām. Pedagogu atalgojuma paaugstināšana uzlabos situāciju personāla atlases jomā, tomēr liks veidot lielākas klases ar augstāku skolēnu skaita īpatsvaru attiecībā pret skolotāju skaitu, uzsvērts ziņojumā. Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Latvijai nāksies pārskatīt izglītības sistēmas kapacitāti, tostarp vispārējās un augstākās izglītības iestāžu un to darbinieku skaitu.
Latvija kļuva par 35.OECD dalībvalsti 2016.gada 1.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/013396E0-07AD-4E04-B6F7-B77F775C6F0E/

Šadurskis: Lai valsts kļūtu globāli konkurētspējīga, jābūt gataviem mainīties un ieguldīt izglītībā un zinātnē

Rīga, 15.sept., LETA. Lai Latvija kļūtu globāli konkurētspējīga, ir jābūt gataviem mainīties, pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Viņš šodien tikās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar pārmaiņu procesiem izglītības jomā.
Ministrs uzsvēra, ka globālā ekonomika, pārmaiņas, kas to ietekmē, ir objektīvā realitāte, kas nosaka ikvienas valsts izvēli izaugsmes un attīstības ceļam.
“Latvijas galvenais kapitāls ir mūsu cilvēki, kas ar savām zināšanām un prasmēm spēs veidot labklājīgu sabiedrību, globāli konkurētspējīgu valsti. Taču, lai to sasniegtu, mums ir jābūt gataviem gan mainīties, gan gataviem ieguldīt valsts investīcijas izglītībā un zinātnē. Mērķtiecīgi valsts un privātās partnerības ieguldījumi izglītībā un zinātnē ir tie nosacījumi, lai veidotu mūsu valsts izaugsmes potenciālu un pārtikušu sabiedrību,” uzskata Šadurskis.
OECD ziņojumā “Izglītība Latvijā” tika secināts, ka Latvija kopš neatkarības atjaunošanas būtiski uzlabojusi savu izglītības sistēmu. OECD eksperti akcentēja, ka jāturpina rosinātās pārmaiņas, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību, sākot no visagrākā vecuma, savukārt kopš 2000.gada skolēnu mācību sasniegumu līmenis ir būtiski paaugstinājies. Latvijas skolēnu sniegums bijis līdzvērtīgs vienaudžiem daudzās OECD valstīs.
Tāpat OECD eksperti jau iepriekš uzsvēruši, ka Latvijā ir mērķtiecīgi jāturpina pārmaiņas vispārējās izglītības tīklā, veidojot to atbilstošu reālajai situācijai, pieejamu un mūsdienīgu, kas jaunajai paaudzei nodrošinās to zināšanu un prasmju kopumu, kas būs nepieciešams nākotnē.
Ministrs uzsvēra, ka mērķtiecīgi tiek īstenotas valdības noteiktās prioritātes un sasniedzamie uzdevumi izglītības politikas jomā, kas veicina kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas ikvienam. Progress ir panākts, veidojot sistēmu, kas nodrošina atalgojuma pieaugumu pedagogiem kā vispārējā izglītībā, tā augstākajā izglītībā akadēmiskajam personālam. Lēnām, bet mērķtiecīgi noris pārmaiņas efektīva un mūsdienīga vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstībā, kura primārais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību, sacīja politiķis.
Tāpat ministrs informēja, ka Latvija veic sistemātisku darbu profesionālās izglītības sasaistei ar darba tirgus un ekonomikas pieprasījumu, kā arī kvalitatīvu attīstību, lai sekmētu augstākās izglītības konkurētspēju starptautiskā mērogā.
OECD ziņojumā secināts, ka Latvijas valsts izdevumi izglītībai un finansējums katram skolēnam visos līmeņos ir zemāki nekā daudzās OECD valstīs. Efektivitātes uzlabošanas ilgtermiņa ieguvumi būs atkarīgi no tā, cik veiksmīgas būs nesen sāktās pārmaiņas efektīva un mūsdienīga skolu tīkla attīstībā, kur līdzās valsts kā izglītības politikas veidotājam, nozīmīga loma ir pašvaldībām kā skolu dibinātājām. Pedagogu atalgojuma paaugstināšana uzlabos situāciju personāla atlases jomā, tomēr liks veidot lielākas klases ar augstāku skolēnu skaita īpatsvaru attiecībā pret skolotāju skaitu, uzsvērts ziņojumā. Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Latvijai nāksies pārskatīt izglītības sistēmas kapacitāti, tostarp vispārējās un augstākās izglītības iestāžu un to darbinieku skaitu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/66FC2277-1C0A-4A71-A690-B386F816D4D2/

Top reformatore

Latvija šogad bijusi spējīgākā reformatore Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), piektdien 2017.gada OECD pārskata par Latviju prezentācijā sacīja organizācijas ģenerālsekretārs Anhels Gurrija. Viņš atzīmēja, ka šis ir pirmais OECD pārskats par Latvijas ekonomiku, kopš tā pievienojās organizācijai, un Latvijā 2017.gadā starp OECD dalībvalstīm izcēlusies kā “top reformators”, kas ir apsveicami. Tāpat Gurrija norādīja, ka Latvijas ekonomika veiksmīgi attīstās – budžets ir sabalansēts, finanšu tirgu pārliecība ir augsta, bezdarbs sarūk. Vienlaikus viņš atzinīgi novērtēja Latvijas centienus palielināt nodokļu ieņēmumus, kā arī pieņemto nodokļu politikas reformu. Nozares speciālisti tviterī izteica savu viedokli par OECD pārskatā pausto.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) priecājas par paveikto.
Maris Kucinskis
@MarisKucinskis
Viesojoties Rīgā, @OECD ģenerālsekretārs @A_Gurria atzinīgi novērtēja paveikto, uzsverot, ka reformu jomā LV ir OEC… twitter.com/i/web/status/9…
Fri Sep 15 07:05:28 +0000 2017

Saeimas deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK) pamanījis OECD novērtējumu.
Rihards Kols
@RihardsKols
#OECD Latvijas Ekonomikas pārskatā atzinīgi vērtē LV nodokļu reformu.
Fri Sep 15 07:01:06 +0000 2017

Kols norāda uz nepilnībām Rīgas domes darbā.
Rihards Kols
@RihardsKols
OECD Ekonomikas pārskatā par Latviju norāda, ka Rīgas pārvaldība ir neatbilstoša. Vai @RigasDome ir gatava ņemt vēr… twitter.com/i/web/status/9…
Fri Sep 15 06:57:41 +0000 2017

Bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis precizē ziņojumu.
Vj.Dombrovskis
@VjDombrovskis
Sākas.. OECD ziņojumā skaidri rakstīts par “Rīgas reģiona” (+Pierīgas pašvaldības), nevis “Rīgas” pārvaldību. twitter.com/rihardskols/st…
Fri Sep 15 07:29:31 +0000 2017

Pārskatā secināto pamanījis arī Baltijas jūras telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits.
Tālis Linkaits
@Talis_L
Latvijā ir stiprs pašvaldību egoisms un vāja funkcionālo teritoriju sadarbība, īpaši Rīgā-Pierīgā #oecd https://t.co/bu0X4bHPKP
Fri Sep 15 07:50:57 +0000 2017

Savukārt portāla “lsm.lv” angļu versijas redaktors Maiks Koljērs pamanījis kādu latviešiem pazīstamu interešu konfliktu.
Mike Collier
@mikskoljers
“It’s very difficult to have a mayor become a businessman…it’s a conflict of interest” says OECD’s Gurria. Ironic smiles from all Latvians
Fri Sep 15 07:55:11 +0000 2017

Tulkotājs Uldis Šēns ironizē par teikto.
Uldis Šēns
@wrongtale
@mikskoljers So, let’s cherish those few who have succeeded to overcome these difficulties..
Fri Sep 15 07:57:56 +0000 2017

Dombrovski priecē OECD priekšlikumi.
Vj.Dombrovskis
@VjDombrovskis
Kopumā OECD šā gada LV ziņojums patīkami pārsteidz ar savu ārpus ierasta šablona domāšanu. Vairākas interesantas rekomendācijas.
Fri Sep 15 08:09:23 +0000 2017

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piekrīt organizācijas ģenerālsekretāra teiktajam.
Dana Reizniece-Ozola
@DanaReiznieceOz
Trāpīgi Gurija kunga teiktais, ka “reformas nav kaut kas, ko tikai sāk un pabeidz”. m.delfi.lv/bizness/articl… #Latvia #TopReformer
Fri Sep 15 08:13:14 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/c805f93e-ecb0-4fbc-b59f-860a24d5885a/