Koalīcija atbalsta priekšlikumu samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem
Rīga, 7.sept., LETA. Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.
Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.
ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.
Savukārt Latvijai raksturīgie dārzeņi un zaļumi, kuriem būtu jāievieš samazinātā PVN likme, ir kartupeļi, sīpoli, ķiploki, puravi, kāposti, tostarp ziedkāposti, brokoļi, rožu kāposti, baltie un sarkanie galviņkāposti, dārza salāti un cigoriņi, burkāni, galda rāceņi, kāļi, mārrutki, topinambūri, melnie rutki, turnepši, sakņu pētersīļi, bietes, redīsi, gurķi, nelobīti zirņi, nelobītas pupiņas, citi nelobīti pākšu dārzeņi, selerijas, izņemot sakņu selerijas, spināti, tostarp Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes, rabarberi, kabači un ķirbji, lapu bietes, fenhelis, cukurkukurūza, pētersīļi, tostarp dekoratīvie pētersīļi, sīpolloki, ķiploku loki, baziliks, dilles, piparmētras, kinza, visa veida zaļumi, tajā skaitā bietīšu lapas, rukola un zirņu dīgsti.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūru LETA informēja, ka saskaņā ar ZM informatīvo ziņojumu “Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai” valsts budžeta ieņēmumi saistībā ar PVN likmes samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem varētu sarukt ne vairāk kā par 3,9 līdz 5,7 miljoniem eiro.
ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai” teikts, ka tikai tad nozarē būšot iespējams panākt pozitīvāko un lielāko efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju.
Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas atzinumos par ZM sagatavoto informatīvo ziņojumu bija teikts, ka ZM priekšlikums nav atbalstāms.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F9F79162-3C26-48F8-9AB6-EA17F4FBD155/
Lauksaimnieki atzinīgi vērtē koalīcijas atbalstu PVN samazināšanai Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem
Rīga, 7.sept., LETA. Lauksaimnieki pozitīvi vērē valdošās koalīcijas atbalstu Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumam samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 21% līdz 5% Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, aģentūrai LETA teica Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
“Šo lēmumu mēs vērtējam kā lielu un drosmīgu valdības un Finanšu ministrijas (FM) soli,” teica Treibergs.
Viņš piebilda, ka, samazinot PVN likmi no 21% līdz 5% Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, to cenas Latvijas veikalos samazināsies, kas pozitīvi vērtējams no patērētāju skatu punkta. Tāpat tas palielinās Latvijas dārzeņu un augļu ražotāju konkurētspēju salīdzinājumā ar citām valstīm, kurās PVN likme ir zemāka.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja, ka valdošās koalīcijas partijas vienojušās atbalstīt ZM ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem samazināt PVN likmi no 21% līdz 5%.
Jautājums par PVN likmes samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.
Zemkopības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai” ir teikts, ka tikai, samazinot PVN likmi no 21% līdz 5% Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, nozarē būšot iespējams panākt pozitīvāko un lielāko efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5ADDA837-AB7A-4C8F-BBF4-2D805092D8CA/
Tirgotāji: PVN likmes samazināšana augļiem un dārzeņiem ir laba ziņa patērētājiem
Rīga, 7.sept., LETA. Valdošās koalīcijas atbalstītais Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājums samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 21% līdz 5% Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir laba ziņa patērētājiem, aģentūrai LETA pauda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji.
LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis sacīja, ka samazinātā PVN likme pozitīvi ietekmēs arī Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu audzētājus, veicinot viņu konkurētspēju.
Krūzītis arī norādīja, ka LPTA pārstāvētie tirgotāji – “Maxima”, “Rimi” un “Narvesen” – noteikti samazinās cenas attiecīgajiem produktiem. Cenu samazinājums varētu notikt pakāpeniski, neilgi pēc tam, kad spēkā būs stājušās izmaiņas PVN likmē.
Arī LTA padomes pārstāvis Raimonds Nipers atzina, ka kopumā šī ir laba ziņa gan patērētājiem, gan arī augļu, ogu un dārzeņu audzētājiem, kuru audzētā produkcija iekļausies izmaiņās.
Tiesa, viņš atzīmēja, ka samazinātā PVN būtu jāpiemēro visai pārtikai, nevis tikai Latvijā raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Tas skaidrojams ar to, ka pārtika būtībā ir pirmās nepieciešamības prece, nevis luksus prece.
Jautāts par cenu samazinājuma apmēru, Nipers prognozēja, ka cenas Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu segmentā mazumtirdzniecības veikalos varētu mazināties par kādiem 10% no šā brīža cenām par attiecīgo produkciju.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja, ka valdošās koalīcijas partijas vienojušās atbalstīt ZM ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem samazināt PVN likmi no 21% līdz 5%.
Jautājums par PVN likmes samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.
Zemkopības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai” ir teikts, ka tikai, samazinot PVN likmi no 21% līdz 5% Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, nozarē būšot iespējams panākt pozitīvāko un lielāko efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A2062718-0FF7-4DE6-861A-E9568A740CDC/
Banku analītiķi: PVN likmes samazināšana vietējiem augļiem un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā
Rīga, 8.sept., LETA. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.
Tostarp “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.
“Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma – centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana,” teica Strautiņš.
Viņš skaidroja, ka šajā gadījumā kaitējums ekonomikai tiks nodarīts divos veidos – tiks atņemts laiks pievienoto vērtību radošu risinājumu radīšanai un tiks traucēts cenu mehānisma darbībai, kas signalizē patērētājiem par dažādu preču un pakalpojumu salīdzinošajām izmaksām. “Valsts uzdevums nav mudināt patērētājus drīzāk iegādāties dārzeņus vai pienu, pārtiku vai apģērbus. Ja kādam trūkst naudas, tas jārisina ar sociālās politikas palīdzību. Ir grūti iedomāties muļķīgāku, triviālāku politikas mērķi kā kādas atsevišķu dārzeņu veidu cenu pazemināšana,” uzsvēra Strautiņš.
Tāpat viņš minēja, ka ar šādu lēmumu tiek sūtīts aplams signāls, ka lauksaimniecība ir nozare, kas nākotnē var nozīmīgi ietekmēt sabiedrības labklājību. “Tā veido 2-2,5% no kopējās pievienotās vērtības. Turklāt tajā dārzeņu audzēšana veido niecīgu daļu. Esam lieli piena un graudu eksportētāji, klimata dēļ mums nav nekādu cerību kļūt par lieliem dārzeņu eksportētājiem. Aplama ir arī ziņa, ka iekšējais tirgus var būt nozīmīgs attīstību veicinošs faktors pat lauksaimniecībai, šai nelielajai nozarei. Apmēram divas trešdaļas piena un graudu tieši vai netieši eksportējam, tālākā nākotnē proporcija augs. Tur arī jāmeklē attīstības iespējas,” pauda Strautiņš.
Vienlaikus viņš arī atzina, ka šis lēmums, neapšaubāmi, dārzeņu cenas samazinās, taču ražotāji naivi cer, ka tas palielinās pieprasījumu pēc viņu produktiem. “Pārtika ir prece, kuru lielākā daļa cilvēku pārstāj pirkt nevis tad, ka viņiem beidzas nauda, bet tad, ka viņiem to vairāk nevajag. Jā, ir bēdīgas situācijas, kad pirmā beidzas nauda, taču palīdzēšana viņiem ir sociālās politikas uzdevums. Piemēram, no 2002.gada līdz 2015.gadam Latvijas iedzīvotāju spēja pirkt kartupeļus (kartupeļu daudzums, kuru var nopirkt par vidējo algu) pieauga vairāk nekā trīs reizes, bet kartupeļu patēriņš uz vienu iedzīvotāju samazinājās par 40%. Pieaugot ienākumiem, cilvēki sāka vairāk pirkt citus produktus. Dārzeņi, kuri tiešām Latvijai raksturīgi, mēdz būt lēti jebkurā gadījumā,” sacīja “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts.
“Tā vietā, lai veidotu tehnoloģiski attīstītu ekonomiku, grimstam provinciālā marasmā,” rezumēja Strautiņš.
Savukārt “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka nodokļu palielināšana vai samazināšana ir politiska izšķiršanās. “Ja kungi lemj, tad tā būs būt. Tomēr, šķiet, ka šis lēmums ir samērojams ar deputātu kvotām, kad ir pārlieku liela vēlme izpatikt, neņemot vērā kontekstu,” viņš teica.
Viņš uzsvēra, ka PVN likmes pazemināšana augļiem un dārzeņiem, kā arī visam citam ir jāatliek malā, līdz tiek novadītas fundamentālās izmaiņas un izvērtēts kādas ir jaunās fiskālās iespējas. “Šajā gadījumā nav ne mazākā skaidrojuma kādēļ tieši atbalsts ir šai grupai un nevienai citai. Un vai tiešām ieplānoto būs iespējams nokontrolēt. Turklāt vairums skaidrojumu ir baltiem diegiem šūti. Ja ir vēlme balstīt uzņēmējus, tad, vismaz ņemot vērā viņu bažas, būtu jāstiprina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un citu uzraugošo iestāžu darbs, nevis jāmazina PVN. Uzņēmējiem būtu jāatrod citi atbalsta pasākumi, manuprāt daudz efektīvāki,” sacīja Gašpuitis.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdošās koalīcijas partijas ceturtdien, 7.septembrī, vienojās atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN likmi samazināt no 21% līdz 5%.
ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tajā skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.
Savukārt Latvijai raksturīgie dārzeņi un zaļumi, kuriem būtu jāievieš samazinātā PVN likme, ir kartupeļi, sīpoli, ķiploki, puravi, kāposti, tostarp ziedkāposti, brokoļi, rožu kāposti, baltie un sarkanie galviņkāposti, dārza salāti un cigoriņi, burkāni, galda rāceņi, kāļi, mārrutki, topinambūri, melnie rutki, turnepši, sakņu pētersīļi, bietes, redīsi, gurķi, nelobīti zirņi, nelobītas pupiņas, citi nelobīti pākšu dārzeņi, selerijas, izņemot sakņu selerijas, spināti, tostarp Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes, rabarberi, kabači un ķirbji, lapu bietes, fenhelis, cukurkukurūza, pētersīļi, tostarp dekoratīvie pētersīļi, sīpolloki, ķiploku loki, baziliks, dilles, piparmētras, kinza, visa veida zaļumi, tajā skaitā bietīšu lapas, rukola un zirņu dīgsti.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja, ka Finanšu ministrija rosina samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem. “Ja PVN tiek samazināts, tad jābūt vismaz džentlmeņu vienošanās ar tirgotājiem, ka viņi neizmantos šo nodokļa starpību, lai uzliktu vēl papildu uzcenojumus, kā arī noteikti ir jāvienojas, ka šāda samazināta likme būtu noteiktu laiku – dažus gadus, lai šajā periodā mēs varētu vērtēt vai tiešām ir sasniegti tie mērķi un rezultāti, uz kuriem mēs cerējām, piemēram, apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas mūsu ražotājuiem,” sacīja ministre.
Valdība piektdien ārkārtas sēdē spriedīs par budžeta fiskālās telpas paplašināšanas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2290539B-AC15-4514-BC79-39A6B959CD02/
Finanšu ministrija rosina samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem
Rīga, 8.sept., LETA. Finanšu ministrija rosina samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
“Ja PVN tiek samazināts, tad jābūt vismaz džentlmeņu vienošanās ar tirgotājiem, ka viņi neizmantos šo nodokļa starpību, lai uzliktu vēl papildu uzcenojumus, kā arī noteikti ir jāvienojas, ka šāda samazināta likme būtu noteiktu laiku – dažus gadus, lai šajā periodā mēs varētu vērtēt vai tiešām ir sasniegti tie mērķi un rezultāti, uz kuriem mēs cerējām, piemēram, apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas mūsu ražotājuiem,” sacīja Reizniece-Ozola.
Viņa arī piebilda, ja triju gadu laikā noteiktie rādītāji netiks sasniegti, tad būtu tikai loģiski Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem atcelt šo samazināto PVN likmi.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība piektdien ārkārtas sēdē spriedīs par budžeta fiskālās telpas paplašināšanas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā.
Tāpat ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas ceturtdien, 7.septembrī, vienojās atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN likmi samazināt no 21% līdz 5%.
ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tajā skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.
Savukārt Latvijai raksturīgie dārzeņi un zaļumi, kuriem būtu jāievieš samazinātā PVN likme, ir kartupeļi, sīpoli, ķiploki, puravi, kāposti, tostarp ziedkāposti, brokoļi, rožu kāposti, baltie un sarkanie galviņkāposti, dārza salāti un cigoriņi, burkāni, galda rāceņi, kāļi, mārrutki, topinambūri, melnie rutki, turnepši, sakņu pētersīļi, bietes, redīsi, gurķi, nelobīti zirņi, nelobītas pupiņas, citi nelobīti pākšu dārzeņi, selerijas, izņemot sakņu selerijas, spināti, tostarp Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes, rabarberi, kabači un ķirbji, lapu bietes, fenhelis, cukurkukurūza, pētersīļi, tostarp dekoratīvie pētersīļi, sīpolloki, ķiploku loki, baziliks, dilles, piparmētras, kinza, visa veida zaļumi, tajā skaitā bietīšu lapas, rukola un zirņu dīgsti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FC6D87D5-B925-4718-9A84-347C29640234/
Koalīcija atbalsta priekšlikumu samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.
Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%. Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā. ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai” teikts, ka tikai tad nozarē būšot iespējams panākt pozitīvāko un lielāko efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju.
Uzņēmējs Normunds Bergs interesējas par sekām valsts budžetam, ko radīs šāds lēmums.
Normunds Bergs
@normundsbergs
kurš zin, cik lielu caurumu budžetā tas uztaisīs? twitter.com/dblv/status/90…
Thu Sep 07 13:07:43 +0000 2017
Nodibinājuma “Sociālo pakalpojumu aģentūra” mediju konsultants Dzintris Kolāts pamanījis, ka samazināts PVN dārzeņiem ir arī citviet.
Dzintris Kolāts
@Dzintris
Daudzām valstīm ir samazinātais, GB un Maltai pat esot 0% dārzeņiem, kaut kas jau tur laikam ir twitter.com/janisnezinamai…
Thu Sep 07 13:12:55 +0000 2017
Tikmēr Eiropas Parlamenta deputātu Arti Pabriku (V) nomāc daudz praktiskāki jautājumi.
Artis Pabriks
@Pabriks
@pucej Un kā nošķirs Latvijas dārzeņus no Polijas?
Thu Sep 07 12:47:38 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/1036f0e0-4fa9-41cb-9eba-d700ea69a803/
