ES Tiesa noraida Ungārijas un Slovākijas prasības pret patvēruma meklētāju pārdales kvotām
Luksemburga, 6.sept., LETA–AFP/DPA. Eiropas Savienības (ES) Tiesa trešdien noraidījusi Ungārijas un Slovākijas prasības atcelt obligātās patvēruma meklētāju pārdales kvotas.
Ungārija un Slovākija tiesā apgalvoja, ka ar vairākuma balsošanas procedūru 2015.gada septembrī pieņemtais lēmums ieviest kvotas 120 000 patvēruma meklētāju pārvietošanai no Itālijas un Grieķijas uz citām dalībvalstīm ir pretrunā ar ES tiesību normām.
“Tiesas lēmums ir bezatbildīgs, un mēs uzskatam, ka šis lēmums apdraud visas Eiropas drošību,” izsakoties par ES Tiesas lēmumu, norādīja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto.
Viņš solīja izmantot “visus tiesiskos līdzekļus” pret šo “pilnīgi nepieņemamo” spriedumu, dēvējot to par “politiska, nevis juridiska vai ekspertu lēmuma rezultātu”.
Prasības iesniedzējas bija atbalstījusi arī Polija, un šīs valsts premjerministre Beāta Šidlo trešdien sacīja, ka viņas valdība atteiksies uzņemt imigrantus “drošības apsvērumu dēļ”.
Bratislava solījusi lēmumam pakļauties, norādot, ka vēlas arī turpmāk būt daļa no ES kodola.
Eiropas Komisija (EK) paudusi gandarījumu par spriedumu.
“Solidaritāte nevar būt kā maltītes pasūtīšana no ēdienkartes,” sacīja ES komisārs Dimitris Avramopuls, uzsverot, ka dalībvalstīm ir juridisks, politisks un morāls pienākums piedalīties. “Mēs nedrīkstam aizmirst, kas solidaritāte ir divvirzienu iela.”
Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā premjerministrs Roberts Fico akceptēja tiesas lēmumu, vienlaikus norādot, ka imigrantu izmitināšanas shēma tomēr ir netaisnīga.
Slovākija pieder ES kodolam, bet kvotu shēma spiež cilvēkus doties tur, kur viņi nevēlas, skaidroja premjers.
“Bēgļi negrib doties uz Slovākiju. Vai mums vajadzētu būvēt mūri, lai viņus paturētu pie mums?” vaicāja Fico.
EK ir uzsākusi tiesisku procedūru pret Čehiju, Ungāriju un Poliju par šo valstu atteikšanos pildīt pienākumus imigrantu kvotu plāna ietvaros.
Preses konferencē Ungārijas ārlietu ministrs sacīja: “Politika ir izvarojusi Eiropas tiesības un Eiropas vērtības. Šis lēmums praktiski un atklāti leģitimizē ES varu pār dalībvalstīm.”
“Ja EK turpinās uzspiest obligāto izmitināšanas kvotu ieviešanu, mēs turpināsim cīnīties pret to,” sacīja Sijārto.
“Tagad sāksies īstā cīņa. Mēs izmantosim visus tiesiskos līdzekļus, lai garantētu un panāktu, ka netiek pieņemts neviens lēmums attiecībā uz to, kas var ieceļot Ungārijā,” uzsvēra ministrs.
Šajā pat preses konferencē Ungārijas tieslietu ministrs Lāslo Tročāņi norādīja, ka “Ungārijai priekšā ir jaunas juridiskās cīņās. Tiesas argumentācija nav pārliecinoša.”
Pret ES kvotu plānu balsoja Rumānija, Čehija, Ungārija un Slovākija un pēdējās divas apstrīdēja to ES Tiesā.
ES Tiesas spriedumā uzsvērts, ka ES institūcijām ir tiesības efektīvi un ātri reaģēt uz ārkārtas situāciju, ko radīja pēkšņais patvēruma meklētāju pieplūdums.
Spriedumā arī teikts, ka Eiropadomei nebija jārīkojas vienbalsīgi, pieņemot patvēruma meklētāju pārdales kvotas.
Briseles amatpersonas apgalvoja, ka kvotas ir obligātas visām ES valstīm, arī tām, kuras balsoja pret.
Polija sākotnēji atbalstīja šo sistēmu, taču pakāpeniski pārvērtās tās kritiķē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/88076F2F-68DD-4995-85F5-C545850293A7/
Ungārija nosoda ES Tiesas lēmumu imigrantu kvotu lietā
Budapešta, 6.sept., LETA–AFP. Ungārija trešdien nosodīja Eiropas Savienības (ES) Tiesas lēmumu noraidīt prasību, kurā apstrīdēta imigrantu pārvietošanas obligāto kvotu likumība.
“Tiesas lēmums ir bezatbildīgs, un mēs uzskatam, ka šis lēmums apdraud visas Eiropas drošību,” izsakoties par ES Tiesas lēmumu, norādīja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto.
Viņš solīja izmantot “visus tiesiskos līdzekļus” pret šo “pilnīgi nepieņemamo” spriedumu, dēvējot to par “politiska lēmuma rezultātu, nevis juridiska vai ekspertu lēmuma rezultātu”.
“Politika ir izvarojusi Eiropas tiesības un Eiropas vērtības. Šis lēmums praktiski un atklāti leģitimizē ES varu pār dalībvalstīm,” viņš sacīja.
ES pirms diviem gadiem apstiprināja strīdīgus vērtējumus izsaukušu plānu par 120 000 imigrantu pārvietošanu no Grieķijas un Itālijas, izmitinot tos citās dalībvalstīs pēc obligāto kvotu principa.
Tomēr Ungārija un Slovākija vērsās tiesā, pieprasot plānu bloķēt. Šo soli atbalstīja arī citas Austrumeiropas dalībvalstis, no kurām dažas bija balsojušas pret kvotu plāna ieviešanu.
“Ja Eiropas Komisija turpinās uzspiest obligāto izmitināšanas kvotu ieviešanu, mēs turpināsim cīnīties pret to,” sacīja Sijārto.
“Tagad sāksies īstā cīņa. Mēs izmantosim visus tiesiskos līdzekļus, lai garantētu un panāktu, ka netiek pieņemts neviens lēmums attiecībā uz to, kas var ieceļot Ungārijā,” uzsvēra ministrs.
Ungārija un Slovākija tiesā apgalvoja, ka ar vairākuma balsošanas procedūru 2015.gada septembrī pieņemtais lēmums ieviest kvotas 120 000 patvēruma meklētāju pārvietošanai no Itālijas un Grieķijas uz citām dalībvalstīm ir pretrunā ar ES tiesību normām.
Pret šo lēmumu balsoja Rumānija, Čehija, Ungārija un Slovākija un pēdējās divas apstrīdēja to ES Tiesā.
ES Tiesas spriedumā uzsvērts, ka ES institūcijām ir tiesības efektīvi un ātri reaģēt uz ārkārtas situāciju, ko radīja pēkšņais patvēruma meklētāju pieplūdums.
Spriedumā arī teikts, ka Eiropadomei nebija jārīkojas vienbalsīgi, pieņemot patvēruma meklētāju pārdales kvotas.
Briseles amatpersonas apgalvoja, ka kvotas ir obligātas visām ES valstīm, arī tām, kuras balsoja pret.
Polija sākotnēji atbalstīja šo sistēmu, taču pakāpeniski pārvērtās tās kritiķē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/B7B00C7D-25D9-4929-B719-432045A70F68/
Orbāns: Ungārija respektē ES Tiesas lēmumu par bēgļu kvotām, tomēr turpinās cīnīties
Budapešta, 8.sept., LETA–AFP. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdien paziņoja, ka viņa vadītā valdība respektē Eiropas Savienības (ES) Tiesas lēmumu noraidīt Budapeštas prasību atcelt obligātās patvēruma meklētāju pārdales kvotas, tomēr turpinās cīnīties pret šo mehānismu.
“Ungārija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tādēļ bloka līgumi jāievēro un tiesas lēmumi jāatzīst,” viņš norādīja intervijā radio.
“Tomēr tas nav iemesls, lai mainītu imigrācijas politiku, kas noraida migrantus,” piebilda Orbāns.
“Tiesas lēmums neliek Ungārijai kaut ko darīt,” jo tas koncentrējas tikai uz ES tiesībām uzspiest bēgļu kvotas, uzsvēra premjerministrs.
“Īstā cīņa [pret Briseli] tikai sākas,” piebilda Orbāns.
Jau vēstīts, ka ES Tiesa trešdien noraidīja Ungārijas un Slovākijas prasības atcelt obligātās patvēruma meklētāju pārdales kvotas.
Ungārija un Slovākija tiesā apgalvoja, ka ar vairākuma balsošanas procedūru 2015.gada septembrī pieņemtais lēmums ieviest kvotas 120 000 patvēruma meklētāju pārvietošanai no Itālijas un Grieķijas uz citām dalībvalstīm ir pretrunā ar ES tiesību normām.
Pret šo lēmumu balsoja Rumānija, Čehija, Ungārija un Slovākija, un pēdējās divas apstrīdēja to ES Tiesā.
ES Tiesas spriedumā uzsvērts, ka ES institūcijām ir tiesības efektīvi un ātri reaģēt uz ārkārtas situāciju, ko radīja pēkšņais patvēruma meklētāju pieplūdums.
Spriedumā arī teikts, ka Eiropadomei nebija jārīkojas vienbalsīgi, pieņemot patvēruma meklētāju pārdales kvotas.
Briseles amatpersonas apgalvoja, ka kvotas ir obligātas visām ES valstīm, arī tām, kuras balsoja pret. Polija sākotnēji atbalstīja šo sistēmu, taču pakāpeniski pārvērtās tās kritiķē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/7B0BB82C-B0EC-450F-9DE9-19D2AFDA18CA/
Ungārija nosoda ES uzspiestās migrantu kvotas kā “vardarbību”
Budapešta, 8.sept., LETA–AFP. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien no jauna kritizēja Eiropas Savienības (ES) plānu par migrantu sadalīšanu starp dalībvalstīm, sakot, ka migrantu kvotu uzspiešana Ungārijai robežojas ar “vardarbību”.
Orbāns nāca klajā ar šo kritiku dienu pēc tam, kad Eiropas Savienības (ES) Tiesa noraidīja Ungārijas un Slovākijas prasības atcelt obligātās patvēruma meklētāju pārdales kvotas.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien vēstulē Orbānam vēsi reaģēja uz viņa prasību ES atlīdzināt pusi no 800 miljoniem eiro, ko Budapešta iztērējusi, būvējot žogu, kas aizsargā Ungārijas un līdz arto bloka dienvidu robežu no nelegālo imigrantu plūsmas.
Junkers paziņoja Orbānam, ka ES jau piešķīrusi Ungārijai ievērojamas summas, lai palīdzētu kontrolēt imigrāciju, tostarp valsts dienvidu robežu aizsardzībai, bet Ungārija ne vienmēr pildījusi savus solījumus.
“Solidaritāte ir divvirzienu iela. Ir brīži, kad dalībvalstis var gaidīt atbalstu, un brīži, kad tām vajadzētu dot savu ieguldījumu,” vēstulē Orbānam norādīja Junkers.
“Un solidaritāte nav piedāvājums ēdienkartē, kuru var izvēlēties robežu pārvaldībai, un noraidīt, kad runa ir par [patvēruma meklētāju] pārdali,” uzsvēris Junkers.
Orbāns, kurš iepriekš bija nosaucis imigrāciju par “terorisma Trojas zirgu”, ceturdien sacīja, ka šī Junkera atbilde viņu ir “apdullinājusi un apmulsinājusi”.
“Solidaritātes principa interpretācija, kas aprakstīta jūsu vēstulē, pēc būtības ir Ungārijas pārveidošana par imigrantu valsti pret ungāru tautas gribu,” Orbāns rakstīja Junkeram adresētā vēstulē, kas ceturtdien tika publicēta Ungārijas valdības interneta vietnē.
“Manuprāt, tā nav solidaritāte, tā ir vardarbība.”
Atšķirībā no citām ES dalībvalstīm, Ungārijai nav bijusi “koloniāla pagātne”, piebilda Orbāns.
“Šīs lielākās dalībvalstis ir kļuvušas par imigrantu valstīm saistību dēļ, kuras izriet no to koloniālā mantojuma,” rakstīja Orbāns.
“No otras puses, Ungārija … negrib kļūt par imigrantu valsti un nevar pieņemt, ka tā tiek piespiesta mainīt šo [situāciju].”
2015.gadā Ungāriju tranzītā šķērsoja vairāk nekā 400 000 nelegālo imigrantu, cenšoties nokļūt bagātākajās Rietumeiropas valstīs, īpaši Vācijā.
Reaģējot uz nekontrolēto nelegālo imigrantu plūsmu, kas 2015.gada vasarā sāka gāzties pār robežu ar Serbiju, Ungārija uz robežas uzcēla dzeloņstiepļu žogu, kura patrulēšanā tika iesaistīta arī armija.
Vēlāk tika uzcelts žogs arī uz robežas ar Horvātiju, bet uz robežas ar Serbiju – otra žoga līnija. Tika arī izveidota 3000 vīru liela īpaša robežpolicijas vienība.
Lai gan žogs pasargāja no nelegālajiem imigrantiem ne tikai Ungāriju, bet arī visu ES, līdz šim tā izmaksas segusi Budapešta viena pati. Lai gan žoga būve uz Ungārijas robežām izsauca asu Briseles kritiku, arī citas ES dalībvalstis vēlāk ķērās pie savu robežu nostiprināšanas.
Tieši Ungārijas politika faktiski ļāva slēgt tā dēvēto Balkānu maršrutu nelegālo imigrantu ceļā uz Eiropu. Tomēr oficiāli visi nopelni joprojām tiek piedēvēti vienīgi Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura spēlēja galveno lomu, panākot ES vienošanos ar Turciju, kas tika noslēgta 2016.gada pavasarī.
Orbāns 31.augustā vēstulē Junkeram aicināja ES atlīdzināt pusi no 800 miljoniem eiro, ko Budapešta iztērējusi robežžoga būvniecībai. Viņš atkārtoja šo aicinājumu arī vēlāk sūtītā vēstulē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C89C5-14A5-457F-F997-2CF23BCD5DB2/
