Emīlija Kozule, LETA
Cilvēkiem ir jāpulcējas publiskās vietās un jāpauž savs viedoklis par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, jo tā ir sekmīgu, demokrātisku valstu panākumu ķīla, pārliecināts Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, Rīgas domes opozīcijas deputāts Jānis Bordāns. Intervijā aģentūrai LETA viņš atgādina, ka atmodas gados tieši masveida mītiņi bija pagrieziena punkti valsts un sabiedrības dzīvē, un līdzīgi pagriezieni vajadzīgi arī šodien. Pēc politiķa domām, patlaban notiek karš starp tautu un tā dēvētajiem oligarhiem, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) mokās agonijā un drīz piedzīvos galu. Paša vadītās partijas nākotni gan Bordāns redz daudz gaišāku, paredzot tās nokļūšanu Saeimā un valdībā bez apvienošanās ar grimstošiem politiskajiem spēkiem.
Kāpēc Rīgas domes vēlēšanās JKP izdevās pārvarēt 5% barjeru?
Pirms vēlēšanām cilvēkiem tika intensīvi iegalvots, ka latviskajām partijām nekas neizdosies, ka atņemt varu “Saskaņai” un GKR nav iespējams. To apzināti darīja gan nolīgti polittehnologi, gan sabiedrībā pazīstami, populāri cilvēki. JKP Rīgas domes vēlēšanās ieguva 13,42% vēlētāju atbalstu, kas tai deva deviņus deputātu mandātus. Pietrūka tikai pāris tūkstoši balsu, lai panāktu varas maiņu Rīgas domē. Nevar prasīt, lai visi būtu cīnītāji. Daudzi cilvēki ir noguruši no savām ikdienas rūpēm, nolaiž rokas un neatnāk uz vēlēšanām. Es domāju, ka arī mēs, JKP, varējām izdarīt daudz vairāk, lai vēlētāji noticētu pozitīvo pārmaiņu iespējai galvaspilsētā. Šajā sakarā es gribētu atgādināt ASV prezidenta Franklina Rūzvelta teikto: “Vienīgais tavu rītdienas panākumu šķērslis ir tavas šodienas šaubas.” Tikmēr “Saskaņa” un GKR līdz pēdējam brīdim aicināja savus atbalstītājus doties uz vēlēšanu iecirkņiem un balsot par viņu sarakstu.
Piedaloties Rīgas domes vēlēšanās, JKP solīja mainīt politisko kultūru un vidi galvaspilsētā. Mēs skaidri definējām, ka Rīgas domē nav labējo un kreiso. Nedz mērs Nils Ušakovs (S) ar saviem dārgajiem auto un grezno dzīvesveidu ir “kreisais”, nedz ļoti daudzi deputāti no citām partijām ir uzskatāmi par “labējiem”. Runa bija par partijām, kas ir lojālas Latvijas valstij, un “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai” (GKR), kas vairāk vai mazāk atrodas antilatviskās pozīcijās.
Kāpēc JKP, pretēji dažādām sociālajām aptaujām, izdevās Rīgas domes vēlēšanās pārvarēt 5% barjeru un iegūt deviņus deputātu mandātus? Iespējams, tāpēc, ka mēs startējām vēlēšanās bez oligarhu un sponsoru aizmugures. Vēlētāji redzēja, ka mūsu pozīcija saskan ar mūsu programmātiskajiem lozungiem un darbiem, ko mūsu deputātu kandidāti ir veikuši līdz šim. Es domāju, ja JKP nebūtu iesaistījusies pašvaldību vēlēšanās, tad valstij lojālo partiju sniegums Rīgā būtu tāds pats kā 2013.gadā vai vēl sliktāks. JKP iesaistīšanās lika sasparoties arī pārējām partijām. Mēs izjaucām “Saskaņas” un GKR plānus atstāt pārējās partijas dziļā un klusējošā opozīcijā.
Vai tad tagad situācija ir citāda?
Nacionālā apvienība un “Vienotība” iepriekšējā Rīgas domes sasaukumā sēdēja klusējošā opozīcijā. Šodien Rīgas domē ir pilnīgi cita situācija. Ušakovs un viņa cilvēki dabū skraidīt pa Rīgas ielām un taisnoties, kāpēc remontdarbi rit tik haotiski un ir iekavējušies. Ja ielu remontdarbus tika pavēlēts sākt tikai pēc pašvaldību vēlēšanām, nav brīnums, ka tie ir nopietni iekavējušies. Tas ir labs piemērs tam, kas notiek, ja saimnieciskus jautājumus pieskaņo politiskām vai privātām vajadzībām.
Rīdzinieki ir normāli cilvēki, viņi ir gatavi paciest neērtības, ko rada ielu remonti. Bet, ja ielu remonti tiek rīkoti veidā, kas apdraud gājēju drošību, tas nav pieņemami.
Kāpēc, jūsuprāt, izgāzās akcija “Gāžam Nilu”?
Jāuzsver, ka tā nebija JKP, bet gan Latvijas Reģionu apvienības un partijas “Latvijas attīstībai” akcija, turklāt izvēlētais lozungs, manuprāt, bija neveiksmīgs un nepareizs, kā jau standarta sabiedrisko attiecību speciālistu gatavots. Varbūt tas bija viens no iemesliem, kāpēc Mārtiņam Bondaram neizdevās kļūt par Rīgas mēru.
Šaubas, cilvēku pasivitāte un zināmā mērā skeptiska attieksme patlaban ir vērojama pret JKP rīkotajām tautas sapulcēm. Ko jūs cenšaties panākt ar šiem pasākumiem?
Mūsu partijas atšķirība no pārējām ir tā, ka mums ir cilvēki, kas nāk un dara, kad jūt, ka nevar citādi rīkoties – sirdsapziņa viņiem iesper pa dibenu, un nav jāgaida, kad būs izdevīgākā konjunktūra šādai rīcībai.
Runājot par tā dēvētajām oligarhu sarunām, daudzi no mums, īpaši tie, kuri strādājuši tieslietu sistēmā, šos faktus jau zināja. Tomēr, publicējot “oligarhu sarunas”, sabiedrībai tiek atklāts daudz kas, kam ir cilvēkiem jāatver acis.
Par to, kā tiek taisīta politika?
Nē, šajā gadījumā par to, kā izdara noziegumus. Sarunās viesnīcā “Rīdzene” tika apspriests, kā, izmantojot augstas valsts amatpersonas statusu, piesavināties valsts īpašumus, kuri ir šīs amatpersonas pārraudzībā. Mēs aicinājām un aicinām cilvēkus iziet ielās, cerot, ka tas piespiedīs “oligarhu sarunās” iesaistītos cilvēkus sakravāt čemodānus, aizvākties no visiem posteņiem un savākt savus cilvēkus līdzi. Tautai ir jāpulcējas sapulcēs un jāpauž savs viedoklis par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Cilvēkiem nav jākautrējas sevi saukt par tautu un pulcēties pie Rīgas pils, kur strādā Valsts prezidents, un paust savu viedokli. Tā ir sekmīgu, demokrātisku valstu panākumu ķīla. Tās ir Rietumu vērtības, ka cilvēki iziet ielās un pauž savu viedokli. JKP vēlas šo tradīciju atjaunot un iedzīvināt. Pēdējo astoņu gadu laikā neviena partija nav spējusi sasaukt uz savu pasākumu 1000-2000 cilvēku. Tādi masveida mītiņi bija Atmodas gados, tie izdarīja pagriezienu valsts un sabiedrības dzīvē.
Un ko jūs tagad gaidāt no tautas sapulcēm?
Manā ieskatā, sapulcei, kā tas bija pieņemts kolhozu laikā, nav jābeidzas ar kādas rezolūcijas pieņemšanu, kurā tiek uzskaitīts, kas konkrēti jādara. Svarīgi ir atnākt un pateikt savas domas. Jau ar to daudz kas ir izdarīts, vismaz sapulces dalībnieku dzīvē.
Ukrainā, kur patlaban plosās karš, cilvēki dodas ekskursijās uz apartamentiem, kuros dzīvoja bijušais prezidents Viktors Janukovičs, lai aplūkotu greznās telpas un plašo autoparku. Iespējams, ka šīs tautas sapulces arī beigsies ar ekskursiju, kurā apskatīsim kādu muižu, ko kāds “prihvatizators” uzbūvēja par mūsu visu naudu, par “oligarhu sarunās” sarunāto naudu. Ja tik mazā zemē, kāda ir Latvija, daži cilvēki var kļūt par miljardieriem, es ceru, ka nākotnē tas notiks ar legālu biznesu, bet līdz šim tas bieži vien ir noticis, izmantojot savu dienesta stāvokli, iegūstot ietekmi pār nacionāli svarīgiem uzņēmumiem, legāli nedeklarējot, kļūstot par to īpašniekiem.
Atbildot uz jautājumu, vai kaut kas no viesnīcā “Rīdzene” runātā ir piepildījies, jāatgādina, ka jau pērn sāka publiski parādīties ziņas, ka ir legalizēti īpašumi Rīgas ostā. Būdams tieslietu ministrs un strādājot kā advokāts, es esmu lietas kursā par to, kāda bija tiesāšanās par “airBaltic”, kāds karš bija starp valsti un oligarhiem par kontroles noturēšanu pār šo lidsabiedrību.
Cik bieži turpmāk rīkosiet tautas sapulces, un vai to tematika mainīsies?
Pirmā tautas sapulce notika, lai pasniegtu manifestu “Ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi” Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un aicinātu viņu rīkoties. Otrā tautas sapulce bija jau ar nedaudz citu pavērsienu. Mēs vērsāmies pie tautas ar aicinājumu sākt rīkoties, centāmies modināt cilvēku pašapziņu. Daži aktīvisti bija ierosinājuši sākt akciju “Nebaro oligarhu!”. Cilvēki tika aicināti apzināt uzņēmumus, kuros ir ietekme oligarhiem, un neizmantot to pakalpojumus un preces.
Es šobrīd vēl nestāstīšu, kā notiks nākamā tautas sapulce, kāda būs tās tematika, un kā tiks organizētas sabiedriskās aktivitātes. Centīsimies atrast kādu jaunu dimensiju. Skatīsimies pēc situācijas. Domāju, ka kāda masu akcija notiks vidēji reizi mēnesī.
Kā jūs domājat, ar ko beigsies “oligarhu sarunu” lieta? Vai gala rezultātā neieradīsies Drošības policija un nesavāks kādu šo sarunu nopludinātāju?
Jau ir parādījusies ziņa, ka virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas ir atcēlis prokurora Aivja Zalužinska 15.jūnija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret Rīgas domē ievēlēto bijušo KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu. Jurašs ir JKP biedrs. Tas liecina, ka oligarhi aktīvi turpina pret tautu vērstos pasākumus. Šobrīd notiek karš starp tautu un oligarhiem. Visas šīs muļķīgās un pretlikumīgās darbības, ko pasāk oligarhi, – krimināllietu rosināšana, parlamentārās izmeklēšanas komisijas farss – ir vienas pretdarbības sastāvdaļas. Beigu beigās tā ir ZZS agonija. Kā 80.gadu beigās pienāca Komunistiskās partijas gals, tāpat tas dažu gadu laikā beigsies ar ZZS. Cilvēkiem vienkārši atvērsies acis, un viņi novērsīsies no šīs partijas. Cilvēkiem, kas bijuši ZZS biedri un tās vēlētāji, pašiem ir jāizdara izvēle. Daudzi no viņiem ir praktiski domājoši cilvēki, un viņi man teikuši, ka labprāt atbrīvotos no Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmes. Šiem cilvēkiem ir jābūt gataviem uz aktīvu rīcību, un es ceru, ka agrāk vai vēlāk viņi sāks rīkoties un aizies no ZZS. Protams, tiem, kas izdarījuši kriminālnoziegumus, būs par tiem jāatbild.
Ir bijis pārejas process no padomju laikiem līdz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai. Šajā laikā daudzi padomju laika vadošie darbinieki, kuriem bija piekļuve pie informācijas un resursiem, ieguva ekonomisku ietekmi. Lielākā daļa Austrumeiropas valstu ir izgājušas šo procesu un kļuvušas par brīvām un demokrātiskām. Latvija ir iestrēgusi. Manuprāt, mēs esam nonākuši pie robežas, no kuras varam atkrist līdz Ukrainas un Baltkrievijas līmenim vai strauji aiziet normālas eiropeiskas valsts virzienā. Bet tam ir vajadzīga cilvēku aktivitāte.
Kā JKP jūtas Rīgas domes opozīcijā?
Izņemot to, ka mūs var pārbalsot, kas arī noteiktos jautājumos tiek darīts, opozīcija var darīt ļoti daudz. Es domāju, ka šajā domes sasaukumā situācija ir principiāli citāda, ar laiku tas būs vēl skaidrāk redzams. Jau tagad arvien biežāk tiek sasauktas domes komiteju ārkārtas sēdes, lai apspriestu opozīcijas rosinātos aktuālos jautājumus. Mēs Rīgas domē darbojamies vēl tikai divus mēnešus. Būs brīdis, kad mēs piekļūsim arī pie tās informācijas, kuru Rīgas domes vadība ir centusies noslēpt. Domāsim, kā šo informāciju var izmantot visu rīdzinieku labā.
Līdz šim Rīgas domes vadība dara visu, lai opozīcijai apgrūtinātu iedziļināšanos apspriežamajos jautājumos. Trīs stundas pirms Rīgas domes ārkārtas sēdes mums uz galda tiek nosviesti 140 jautājumi, par kuriem ir jābalso. Ja nav skaidrs, kā līdz tādam lēmumprojektam ir nonākuši, mēs balsojumā parasti atturamies. Paies laiks un mēs spēsim iedziļināties aktuālās pašvaldību darba problēmās vēl pirms to iekļaušanas domes darba kārtībā. Domāju, ka tuvākā gada laikā iedzīvotāji varēs sagaidīt interesantas ziņas no Rīgas domes. Cilvēki daudz ko uzzinās un būs labāk informēti. Ceru, ka tas mainīs viņu viedokli nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Neviens nav arī teicis, ka pašreizējā Rīgas domes pozīcija nostrādās visu savu pilnvaru termiņu līdz galam. Domāju, ka pēc četriem gadiem situācija galvaspilsētā būs pilnīgi cita.
Un situācija citviet Latvijā?
Lai arī JKP ir opozīcijā ne tikai Rīgas domē, bet arī varas partijām valstī kopumā, mēs izskatām visus aktuālos jautājumus un piedāvājam savus risinājumus. Jaunā konservatīvā partija ir pārstāvēta Rīgas domē ar deviņiem deputātiem, Talsu domē ar vienu, Saldus domē – ar diviem, Ķekavā – ar pieciem, Ķegumā un Limbažos ar trim deputātiem katrā. JKP patlaban vada Ķekavas novada domi un darbojas koalīcijā Ķeguma novada pašvaldībā.
Mēs parādīsim paraugu, kā var vadīt pašvaldības, ka godīga strādāšana nes ekonomiskus rezultātus. Tiks atlasīti arī profesionālākie kadri. Domāju, ka Ķekavas novada dome spēs parādīt arī Rīgas domei, kā ir jāstrādā pašvaldībai. Es domāju, ka Rīgas domes vadībai ir jābrauc smelties pieredzi nevis uz Maskavu vai kādu Eiropas pašvaldību, ir jēdzīgas pašvaldības arī Latvijā, kuras vērts apskatīt, kaut vai Cēsis un Valmiera.
Esat gatavi startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās?
Noteikti. Mūsu deputātu kandidātu sarakstā būs daudz jaunu, zinošu un enerģisku cilvēku. Mēs vēlētos ievest politikā arī cilvēkus, kurus plašāka sabiedrība vēl nepazīst. Mūsuprāt, būtu labi, ja parlamentā ienāktu profesionāļi, kuri nezina tā iepriekšējo darba stilu un metodes. Mūsu sarakstā būs nopietni līderi, kas jau ir iekļāvušies partijas darbībā.
Un tie būtu?
Man Rīgas domes darbā nav jākautrējas ne par Mariju Balceri, ne par Sandi Riekstiņu, ne par Lindu Ozolu un Krišjāni Feldmani. Viņi ir izveidojuši sevi par uzņēmējiem un politiķiem pārejas posmā, ir ielikuši savas ģimenes līdzekļus sava uzņēmuma un JKP attīstībā.
Mēs ik pa brīdim ar preses relīzēm informēsim, kādi cilvēki pievienojas JKP. Ir profesionāli cilvēki, bet ir jautājums, vai viņi vēlēsies kandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās. Esmu pārliecināts, ka JKP pievienosies vairāki Atmodas laika līderi, cilvēki, kas ir izveidojuši un veiksmīgi vada savus uzņēmumus. Mūsu partijas kodolu veido pārsvarā mazie un vidējie uzņēmēji, kuri savu biznesu izveidojuši paši saviem spēkiem. Tas ir topošais vidusslānis. Šie cilvēki ir neatkarīgi un tāpēc politiski bīstami visiem oligarhiem un baņķieriem. Viņi veido savu politiku, ko nevar nopirkt un ietekmēt. Viņi arī ir sapratuši: ja paši neienāks politikā, viņu ģimenēm draud pārcelšanās uz dzīvi Īrijā.
Vai Bordāns, Jurašs un Juta Strīķe būs nākamajā Saeimā?
Es domāju, ka Bordāns, Jurašs un Strīķe būs nākamajā Saeimā un vadīs valdību. Mēs esam JKP līderi. JKP noteikti startēs nākamajās Saeimas vēlēšanās. Kāds izskatīsies tās deputātu kandidātu saraksts, par to, ņemot vērā konkrēto situāciju sabiedrībā, lems JKP valde.
Vai JKP ir saņēmusi piedāvājumu no kādas citas partijas apvienoties vai vismaz veidot kopēju deputātu kandidātu sarakstu uz nākamajām Saeimas vēlēšanām?
Tādi priekšlikumi ir bijuši tikai no grimstošām partijām. Mēs neredzam iemeslu, kāpēc mums būtu jāpieviļ savi vēlētāji, kuri cer uz JKP nostiprināšanos un jaunas politikas izveidošanos valstī. Iespējams, gada laikā parādīsies vēl kādi priekšlikumi par apvienošanos, bet pagaidām neredzu iemeslu, kāpēc kaut kam tādam būtu jānotiek.
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133C89A7-2E22-C63D-51DF-5FCE2A11BA54/
