“Delna”: Atsevišķu “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas ekspertu izvēle liecina par neieinteresētību objektīvā izmeklēšanā
Rīga, 1.sept., LETA. “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas konsultanta, kā arī atsevišķu ekspertu izvēle liecina par neieinteresētību veikt objektīvu izmeklēšanu, aģentūrai LETA sacīja sabiedrības par atklātību “Delna” vadītājs Jānis Volberts.
Lai parlamentārā izmeklēšana būtu uzticama un no tās varētu sagaidīt kvalitatīvus rezultātus, tās sastāvā jāiekļauj neatkarīgi un profesionāli cilvēki, norāda Volberts. No komisijas deputātiem tikai “Vienotības” frakcijas deputātam Andrejam Judinam un daļēji Ingunai Sudrabai (NSL) ir pieredze saistībā ar izmeklēšanas jautājumiem. Tomēr Sudrabai neatkarīgi no viņas pieredzes ir interešu konflikts, uzsvēra “Delnas” vadītājs.
Gan šis interešu konflikts, gan citu personu kaut kāda veida saistībā ar pašu oligarhu lietu ir diskreditējusi komisijas darbu, skaidroja Volberts. Piemēram, komisijai konsultanta amatā jurista Alda Allika vietā vajadzēja izvēlēties kādu personu, kam nav bijusi saistība ar Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) ģimeni, viņš teica.
Arī atsevišķu ekspertu izvēlē saskatāmas kļūdas, ņemot vērā dažu šo personu pausto “diezgan jocīgo” nostāju attiecībā uz “oligarhu lietas” aktualitāti un izvērtēšanas nozīmību. Savukārt tas rada jautājumu, kā komisijai var izdoties īstenot tās izveidošanai sākotnēji nospraustos mērķus, norādīja “Delnas” vadītājs.
“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā kā eksperti pieaicināti jurists Aivars Borovkovs, bijušais Augstākās tiesas senators Pāvels Gruziņš un bijusī Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa.
Komisija arī plāno saņemt informāciju no Latvijas Žurnālistu savienības valdes locekļa, savulaik laikrakstā “Neatkarīgā” rakstošā žurnālista Imanta Liepiņa par to, cik patiesas esot vēstis par mediju ietekmēšanu. Tāpat plānots uzklausīt Edgaru Jansonu, kurš savulaik vadījis kompāniju “LSF Holdings”, no kuras saskaņā ar “oligarhu sarunu” materiāliem 2010.gadā, iespējams, ir noticis kukuļa izspiešanas mēģinājums.
“Komisijas vadītāja saņēma Jansona piekrišanu palīdzēt noskaidrot, vai 2010.gadā ir vai nav noticis kukuļa izspiešanas mēģinājums, kas, iespējams, varētu būt saistāms ar Andra Amerika (S/GKR) un Leonīda Loginova darbībām attiecībā uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā,” aģentūru LETA informēja parlamentārās izmeklēšanas tehniskais sekretārs Pauls Zeņķis.
Kā ziņots, Borovkovs ir Latvijas Juristu biedrības prezidents un KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs. Viņš nesen intervijā “Neatkarīgajai” kritiski izteicās par nepieciešamību pētīt “Rīdzenes sarunas”: “Kāpēc šīs senās sarunas ir atkal izvilktas dienaskārtībā? Kāpēc šī vecā zupa tiek piedāvāta? Nezin kāpēc man ir iespaids, ka tas nav ar mērķi atrast taisnību… Tagad fonā tiek piespēlēta vēl viena zupiņa – 15 gadu veca, kur kāds no žurnālistiem publicē rakstu, ka Šlesers ir ienācis politikā pirms 15 gadiem kopā ar mācītājiem. Problēma ir tajā, ka netiek pateiktas lietas līdz galam. Proti, ka tādas sarunas notiek, notiek nemitīgi un arī šodien, vakar un rīt tās notiks. Tādas sarunas notiek visu laiku.”
“Kas attiecas uz tā dēvētajām “oligarhu sarunām”, tad uzskatu, ka šobrīd ir nepieciešams jauns kriminālprocess, kurā tiktu noskaidrots, kā šī lieta tika izmeklēta; kāda ir bijusi darbība un bezdarbība, ja reiz šī lieta ir beigusies ne ar ko un sabiedrībā izsaukusi ļoti pelnītu vilšanos. Otrs, ir vajadzīgs vēl viens šauri specifisks kriminālprocess, lai pētītu, kas notiek Latvijas valstī ar valsts noslēpumiem. Klasificētā informācija, kura ir operatīvās izstrādes lietā, ir valsts noslēpums. Te nevar būt runa par to, ka šoreiz pieveram acis, jo ir labie un pareizie, bet citreiz atveram acis, jo ir sliktie un nepareizie,” jūlija sākumā izteicās Borovkovs.
Gruziņš ir bijušais Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs. Arī Gruziņš nesen intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” skeptiski izteicās par komisijas darbu, jo no savas darba pieredzes zinot, ka sabiedriski nozīmīgu rezultātu Saeimas izmeklēšanas komisijām nav un nebūšot arī tagad.
“Ja runājam par šo sarunu saturu – es tur neko kriminālu neredzu. Viss tas, kas notiek ap šīm sarunām – piedodiet, bet tās ir žurnāla “Ir” sarunas. Es šajā žurnālā nevēlos ieklausīties. Es gan arī nevēlos apvainot žurnālistus, jo katrs dara savu darbiņu. Bet aiz tā žurnāla “Ir” arī kaut kas stāv. Acīmredzot tur varētu būt kādas politiskās intereses. Kādēļ viņi šīs sarunas nepublicēja agrāk? Kādēļ tieši tagad? Tas viss rada daudz jautājumu,” laikrakstam uzsvēris bijušais senators.
Gruziņa vērtējumā, viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas pamatuzdevumiem būtu noskaidrot, kurš šīs sarunas ir noplūdinājis.
Savukārt Meikališu pirms 8.Saeimas vēlēšanām 2002.gadā Ainara Šlesera vadītā Latvijas Pirmā partija bija izvirzījusi kā savu kandidāti iekšlietu ministra amatam.
Jau ziņots, ka parlamentārās izmeklēšanas komisiju oficiāli konsultē bijušais Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) dēla Anrija advokāts Alliks.
LETA jau vēstīja, ka pēc Sudrabas apstiprināšanas komisijas vadītājas amatā ir izskanējušas arī bažas par politiķes spēju objektīvi vadīt izmeklēšanu, ņemot vērā, ka “oligarhu sarunās” tiek pieminēta arī viņa. Pati politiķe gan norāda, ka šos izteikumus pauž tie, kuriem ir bail no parlamentārās izmeklēšanas gaidāmajiem rezultātiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/58344CA5-EB9C-43F7-A799-1372F65D9262/
Judins: Oligarhu lietā vairāki cilvēki atteikušies no liecināšanas
Rīga, 31.aug., LETA. Tā dēvētajā oligarhu lietā vairāki cilvēki izmantojuši savas tiesības atteikties no liecību sniegšanas, intervijā žurnālam “Ir” pastāstījis Saeimas deputāts, oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis Andrejs Judins (V).
Izskatot minētā kriminālprocesa materiālus, deputāts patlaban ticis apmēram līdz devītajam no 117 sējumiem. “Protams, var paturēt rokās un nolikt, bet es mēģinu lasīt, un tas prasa laiku,” atzinis Judins.
Pētot minētos sējumus, politiķim licies interesanti, ka cilvēki izmantojuši iespējas nesniegt liecības. “Piemēram, ar tādu motivāciju – jā, es apzinos, ka esmu liecinieks, bet, ja sākšu liecināt, tad mans statuss var mainīties, līdz ar to vispār neliecināšu. Tas norāda, ka cilvēks apzinās – ar likuma ievērošanu tur nav kārtībā. Bet, ja vairākums atsakās sniegt liecības, tad ir saprotama arī procesa virzītāja situācija.”
Uz jautājumu, vai, lasot lietas materiālus, nerodas iespaids, ka izmeklētāji nevēlējās meklēt pierādījumus, deputāts atbildējis noraidoši. “Nē, 117 sējumi paši par sevi pierāda, ka KNAB pierādījumus meklēja. Prokuratūra uzskatīja, ka tie nav pietiekami.”
Judins esot novērojis, ka Latvijas prokurori ļoti bieži skatās uz lietu “ar advokāta acīm” – kā attaisnot. Ja ir aizdomas, prokurora funkcija ir tās pārbaudīt. “Mūsu prokurors aizdomas atslēdz, jo saka – ir šaubas. Ja viņam ir šaubas, tad jāturpina darbs, lai būtu skaidrs secinājums. Diemžēl prokurors var izbeigt lietu, uzskatot, ka aizdomas joprojām ir, bet nav iespējams pierādīt,” skaidrojis deputāts.
Par konkrēto lietu parlamentārietis izteicies, ka shēmas, kā daži cilvēki izmantojuši valsti par instrumentu savu interešu privāta labuma gūšanai, ir bijušas primitīvas. “Šeit mums ir zemes gabals, būvēt varēs, ja būs pasūtījums, pasūtījums būs, ja cilvēki varēs braukt uz Latviju, līdz ar to mums jāgroza migrācijas kārtība, un, ja vēl varēsim arī pilsonību, tad vispār būs forši,” lietu kārtošanu oligarhu lietā žurnālam “Ir” aprakstījis Judins.
“Šie cilvēki, vienodamies par neleģitīmām darbībām, pie notāra neiet un neapstiprina savu gribu. Pierādījumu ir tik daudz, cik ir. Bet, manuprāt, ļoti nopietna pierādīšanas bāze ir faktiski pieņemtie lēmumi, izdarītās darbības,” sacījis parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis.
Deputātam neesot nekādu šaubu par oligarhu sarunās figurējušo personu gatavību nodot savu valsti citas valsts ietekmē, ja tas būs viņiem izdevīgi. Pēc Judina teiktā, valsts nozagšanas gadījumā valsts vairs nepieder tautai, bet gan “atsevišķiem cilvēkiem, kuri to var izmantot arī, kalpojot kādai citai zemei, bet var arī neizmantot – tas atkarīgs no viņu gribas”. Parlamentārietis uzsver, ka šāda situācija ir ļoti bīstama, un, ja Kriminālprocesa likums nedod iespēju to efektīvi apkarot un novērst, tā ir problēma.
“Valsts nozagšana, kaut arī nav krimināli sodāma, ir ļaunums, kas šo valsti var iznīcināt. Nepārspīlējot – reāli iznīcināt. Ka nebūs Latvijas. Tas nav joks. Es saprotu, ka var ar patosu runāt, bet tas nav mans lauciņš. Es vienkārši reāli redzu tādu risku – valsti var pazaudēt. Dažiem tas ir svarīgi, bet citiem laikam – nu un? Un tieši tā vienaldzība valsti iznīcinātu,” sacījis Judins.
Komentējot parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, deputāts vērsis uzmanību, ka komisija nevar pildīt procesa virzītāja funkcijas, taču var atklāti runāt ārpus kriminālprocesa par tām pazīmēm, kas attiecīgajos materiālos ir redzamas. “Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka prokuratūras rīcība ir valsts nozagšanas legalizēšana. Bet tā faktiski demonstrē tiesību aizsardzības institūciju mazspēju gadījumos, kad runa nav par zādzību lielveikalā vai piekaušanu kādā klubā. Jā, nevaram notiesāt cilvēkus, kuri, iespējams, izdarīja noziedzīgus nodarījumus. Bet mēs varam veidot attieksmi pret valsts nozagšanu. Un notiesāšana nav vienīgais, kas var sekot.”
Pēc Judina teiktā, ļoti liela problēma ir tā, ka daļa sabiedrības ir pieradināta pie tā, ka vara dota nevis, lai kalpotu sabiedrībai un valstij, bet gan kā iespēja cilvēkam. “Viņš iegulda naudu, lai viņu ievēlē, un pēc tam viņam ir tiesības dabūt to atpakaļ. Ja sabiedrībai tas ir pieņemams, tā ir lielā problēma. Tā ir Latvijas traģēdija, ka cilvēki to uzskata par normu,” uzskata deputāts.
Viņš neizslēdz, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija sava darba noslēgumā varētu rosināt Saeimu pieņemt atsevišķu likumu, lai sabiedrības interesēs ļautu publicēt ar oligarhu lietu saistītus materiālus, kurus pagaidām Kriminālprocesa likums liedz nodot plašākai sabiedrībai. Judins esot apņēmies runāt ar kolēģiem, lai to panāktu.
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā. Komisijas darbības mērķis ir izvērtēt oligarhu lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie procesa izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Tajā kā viens no galvenajiem pierādījumiem kalpoja viesnīcā “Rīdzene” noklausītas politiķu un uzņēmēju sarunas.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šogad lieta atkal aktualizējās, kad žurnālā “Ir” tika publicēti, iespējams, viesnīcā “Rīdzene” noklausīto politiķu un uzņēmēju sarunu atšifrējumi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4FA6285A-D872-4EC4-BEB1-83D3615EC9CF/
