Kirgizstāna turpina pārkāpt Latvijas pilsoņu tiesības
Kirgizstānā sešus gadus ilgajā procesā ir atstāts spēkā spriedums pret četriem Latvijas pilsoņiem – bijušajām “Manas Bank” amatpersonām Jevgeniju Verbicki, Anitu Lasi, Juriju Kačnovu un bankas akcionāru Valēriju Belokoņu, tādējādi turpinot pārkāpt Latvijas pilsoņu tiesības. Apelācijas izskatīšanu tiesa novilcināja, 7 reizes pārceļot izskatīšanas datumu. Taču uzsākot lietas izskatīšanu, tā ilga vien dažas stundas, kuru laikā tika noraidīti visi bez izņēmuma advokātu lūgumi un noraidījumi tiesas sastāvam, pretēji izvirzītajām prasībām, netika nopratināts neviens aizstāvības liecinieks un no tūkstošiem lietas materiālos esošajiem dokumentiem tiesā pārbaudīti tika vien 7.
Spriedums tiks pārsūdzēts Augstākā tiesā. Spriedums netiek atzīts un izpildīts Latvijā, Eiropas Savienībā un citās civilizētās valstīs.
Tiesas process jau sākotnēji ir bijis izteikti politizēts, lieta tika safabricēta, atriebjoties par Kirgizstānas valdībai nelabvēlīgo Starptautiskās Arbitrāžas lēmumu, kas nosaka, ka Kirgizstānai Latvijas pilsonim Valērijam Belokoņam jāmaksā 16,5 miljoni dolāru kompensācija par viņam savulaik nelikumīgi atņemto banku.
Iepriekš jau trīs reizes pašas Kirgizstānas tiesas bija atgriezušas krimināllietu atpakaļ izmeklēšanai būtisku trūkumu novēršanai, norādot, ka lieta izmeklēta virspusēji, apsūdzošā virzienā. Tas pierāda šīs lietas politizēto raksturu.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija par Kirgizstānas prettiesisko rīcību pret Latvijas pilsoņiem ir iesniegusi Kirgizstānai diplomātisko notu, pieprasot tai skaidrojumu par pārkāpumiem pret Latvijas pilsoņiem un aicinot nodrošināt Latvijas pilsoņu procesuālās tiesības.
LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne šādu prettiesisku aizmugurisku Latvijas pilsoņu notiesāšanu Kirgizstānā vērtē kā klaju cilvēktiesību pārkāpumu, kas izskatās pēc ļaunākajiem totalitārajiem Staļina laikiem.
Nupat, kādā citā procesā Kirgizstānā, bijusī šīs valsts prezidente Roza Otunbajeva, nosauca Kirgizstānas tiesu sistēmu par “Ježova tiesu”. Bijusī prezidente jūnijā bija atnākusi sniegt liecību, taču tiesa viņai pat nedeva vārdu.
Kā ziņo Kirgizstānas ziņu aģentūra www.24.kg, Latvijas Ārlietu ministrija izskata jautājumu par “Manas Bank” lietā iesaistītu Kirgizstānas amatpersonu iekļaušanu ES «melnajā sarakstā».
Atgādinām ka 2010. gadā pēc vardarbīga valsts apvērsuma Kirgizstānas jaunais režīms faktiski atņēma V.Belokoņam piederošo “Manas Bank”. V.Belokoņs vairākkārtīgi mēģināja risināt sarunas par savu investīciju atgūšanu ar Kirgizstānas jauno valdību, balstoties uz starp Latviju un Kirgizstānu noslēgto starpvalstu līgumu par investīciju aizsardzību. Latvijas Ārlietu ministrija atbalsta V. Belokoņa pozīciju, vairākas reizes atgādinot Kirgizstānas valdībai par tās starptautiskajām saistībām.
Lai gan jau 2011.gada aprīlī Kirgizstānas Republikas Finanšu izmeklēšanas dienests oficiāli atzina, ka “Manas Bank” nav konstatēti pārkāpumi un nav pamata soda sankcijām pret banku, Kirgizstānas valdība steidzās izmantot krimināltiesiskas metodes, lai atriebtos par zaudējumu starptautiskajā arbitrāžā.
Starptautiskā arbitrāža apstiprināja, ka Kirgizstānas valdība prettiesiski un bez likumīga pamatojuma atņēma V.Belokoņam piederošo Manas Banku. Starptautiskā tiesa Kirgizstānas iesniegtos pierādījums raksturoja kā anekdotiskus. Arbitrāžas spriedumā teikts, ka jau pats lēmums par labu Belokoņa kungam novērš viņa reputācijai nodarīto kaitējumu.
Kirgizstānas valdība joprojām pārkāpj 2008.gadā noslēgto Latvijas – Kirgizstānas divpusējo līgumu par Investīciju aizsardzību, kas nosaka, ka visi investīciju strīdi jārisina draudzīgi un maksimāli īsā laikā, kā arī, ka pusēm ir saistoši un obligāti izpildāmi tiesu lēmumi investīciju strīdu sakarībā.
Jaunākais Transparency International korupcijas uztveres indekss Kirgizstānā ir nemainīgi augsts – 28, kas tai dod vien 123. – 129. vietu no apskatītajām 168 valstīm.
Savukārt, ASV Valsts departamenta 2015. gada ziņojumā par investīciju klimatu Kirgizstānā konstatēts, ka jautājumos, kas saistīti ar investīciju strīdiem, vietējās tiesas darbojas kā valdības politisko uzstādījumu izpildītājas. Arī Amnesty International apskatos atkārtoti tiek vērsta uzmanība uz būtiskiem pārkāpumiem Kirgizstānā notiekošo kriminālprocesu izmeklēšanā un to politizēšana.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/2D45D3B8-7BA2-41D0-850A-92AED826E25C/
Ārlietu ministrija iesniegusi notu Kirgizstānai prasot skaidrojumus par pārkāpumiem pret Latvijas pilsoņiem
Rīga, 30.aug., LETA. Ārlietu ministrija (ĀM) ir iesniegusi notu Kirgizstānai, prasot paskaidrojumus, par pārkāpumiem pret Latvijas pilsoņiem, aģentūru LETA uzzināja ĀM.
Nota iesniegta 20.jūnijā saistībā ar sešus gadus ilgušo kriminālprocesu Kirgizstānā pret bijušo “Manas bank” akcionāru Valēriju Belokoņu un trīs tās amatpersonām – Jevgeniju Verbicki, Anitu Lasi un Juriju Kačnovu.
Apelācijas izskatīšanu tiesa novilcināja, septiņas reizes pārceļot izskatīšanas datumu. Taču uzsākot lietas izskatīšanu, tā ilga vien dažas stundas, kuru laikā tika noraidīti visi bez izņēmuma advokātu lūgumi un noraidījumi tiesas sastāvam, pretēji izvirzītajām prasībām, netika nopratināts neviens aizstāvības liecinieks un no tūkstošiem lietas materiālos esošajiem dokumentiem tiesā pārbaudīti tika vien septiņi, norāda Belokoņs.
Viņš arī stāsta, ka spriedums tiks pārsūdzēts Augstākā tiesā, kā arī, ka spriedums netiek atzīts un izpildīts Latvijā, Eiropas Savienībā un citās valstīs.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas baņķiera Valērija Belokoņa banku savulaik nacionalizējušās Kirgizstānas tiesa aizmuguriski piespriedusi viņam un vairākām bijušajām “Manas Bank” amatpersonām no Latvijas 20 gadu cietumsodu.
Belokoņam piederošās AS “Belokon Holdings” preses dienests norāda, ka tiesas sēde 12.maijā sasaukta slepeni, nebrīdinot advokātus, un spriedums pieņemts dažu stundu laikā.
Belokoņs uzskata, ka šāds spriedums pieņemts, atriebjoties par Kirgizstānas valdībai nelabvēlīgo starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu, kas nosaka, ka Kirgizstānai jāmaksā Latvijas baņķierim 16,5 miljoni ASV dolāru kompensācija par “Manas Bank” nacionalizāciju.
Kirgizstānas tiesas lēmums nekādi neietekmē Kirgizstānas valdības pienākumu samaksāt Belokoņam piespriesto kompensāciju, bet dod iespēju iekšpolitiski skaidrot Kirgizstānas zaudējumu starptautiskā arbitrāžā, uzskata baņķieris.
“Kirgizstāna pieļāvusi būtiskus krimināltiesību pamatprincipu pārkāpumus, un tāpēc spriedums netiks atzīts un izpildīts Latvijā, Eiropas Savienībā un citās civilizētās valstīs,” norāda “Belokon Holdings”.
Kirgizstānas ziņu vietne “Tazabek” vēsta, ka Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas Pervomaiskas rajona tiesa noteikusi, ka sods Belokoņam jāizcieš pastiprināta režīma labošanas darbu kolonijā. Tiesa arī nolēmusi konfiscēt Belokoņa īpašumu un noteikusi viņam aizliegumu trīs gadus darboties banku jomā.
20 gadu ieslodzījums pastiprināta režīma kolonijā un mantas konfiskācija aizmuguriski piespriesti arī bijušajām “Manas Bank” amatpersonām no Latvijas – bijušajam padomes priekšsēdētājam Jevgeņijam Verbickim un bijušajiem padomes locekļiem Anitai Lasei un Jurijam Kačnovam.
“Tazabek” ziņo, ka šajā lietā notiesāti arī vairāki apsūdzētie no Kirgizstānas, tostarp bijušā Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva dēls Maksims Bakijevs, kuram aizmuguriski piespriests mūža ieslodzījums. Viņš Kirgizstānā aizmuguriski ir notiesāts arī par citiem ekonomiskajiem noziegumiem. Kad 2010.gada aprīlī no Kirgizstānas prezidenta amata tika gāzts viņa tēvs, Maksims Bakijevs atradās ārzemēs un Kirgizstānā nav atgriezies.
Visi notiesātie esot atzīti par vainīgiem korupcijā un naudas atmazgāšanā.
Belokoņs savu vainu šajās apsūdzībās noliedz jau kopš to izvirzīšanas un ar starptautiskās šķīrējtiesas starpniecību cenšas panākt kompensāciju no Kirgizstānas par “Manas Bank” nacionalizāciju. 2014.gada oktobrī starptautiskā šķīrējtiesa Parīzē nolēma, ka Kirgizstānas valdībai jāmaksā Belokoņam 16,5 miljoni ASV dolāru, taču Kirgizstānas valdība aizvien atsakās maksāt šo kompensāciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5D8F39AD-FB9E-480E-A12B-18B1C9AFF23A/
Beidzot kautrīgā Latvijas Ārlietu ministrija spēra valsts institūcijas cienīgu soli – izrādīja aktīvu atbalstu Latvijas pilsonim un vienam no retajiem biznesmeņiem – investoriem, kas šīs valsts labā ir izdarījis vairāk kā daudzie “auseklīšu nēsātāji”.