“Kustparieši” kā “velkomisti”, TUA pircēju klubiņš vai Komunistiskā partija?!

Nodibināta partija “Kustība Par!”

Sestdien, 26. augustā, Latvijas nedzirdīgo savienības kultūras centrā Rītausma, Rīgā, klātesot 298 dibinātājiem un 274 balsīm “PAR!”, tika nodibināta politiskā partija Kustība PAR! Par partijas valdes priekšsēdētāju dibinātāju kopsapulce ievēlēja Danielu Pavļutu.
Jaunievēlētais Valdes priekšsēdētājs Daniels Pavļuts dibināšanas sapulcē uzsvēra: “Es zinu, cik daudziem no mums šodien nācās pārvarēt šaubas, lai nodibinātu politisku partiju. Būt “par”, uzņemties, atbildību un rīkoties, ir grūta izvēle. Mēs visi šodien esam uzņēmušies atbildību par savu valsti. Paldies, ka esat nolēmuši turpmāk nesēdēt malā!“ Pavļuts pauda pārliecību, ka mēs varam izcili pārvaldīt savu valsti: “Pārvarot šķirtnes, mēs varam radīt valsti, kura ir iespēja visiem. Ne tikai individuāli, bet arī kopā mēs varam būt izcili”.
Kopš 26. jūlija manifestam “Mēs esam PAR!” pievienojušies vairāk nekā 600 Latvijas pilsoņu. Manifestam joprojām var pievienoties mājaslapā MesPar.LV. Tajā lasāmi arī visu parakstītāju vārdi un katrs var sev “pielaikot” kustības vērtības un politiskos uzskatus.
Kustības PAR! Valdi uz divu gadu termiņu deviņu locekļu sastāvā ievēlēja:
Mariju Golubevu, Evitu Gošu, Ilzi Viņķeli, Kasparu Briškenu, Intu Dālderi, Oskaru Kaulēnu, Mārtiņu Staķi, Danielu Pavļutu un Anduli Židkovu.
Kustības PAR! Pārskata padomē, kas apvienos revīzijas un ētikas komisijas funkcijas, ievēlēja: Ilzi Kurmi, Vitu Andu Tēraudu, Māri Puriņu, Pēteri Pūrīti un Pēteri Viņķeli.
Dibināšanas sapulce apstiprināja Kustības PAR! statūtus, programmu un biedra naudas apmērus.
“Dibināšanas sapulce ir nozīmīgs notikums ne tikai tāpēc, ka šodien ar domubiedru palīdzību tika nodibināts jauns politisks un sabiedrisks spēks. Balsošanā tika izmantota inovatīva elektroniskā balsošanas sistēma, kas tapusi sadarbībā ar demokrātisku iniciatīvu platformu manabalss.lv. Partijas dibināšanas kongress bija ģimenēm draudzīgs, jo daudzi cilvēki bija ieradušies ar bērniem, kuriem bija iespēja interesanti pavadīt laiku ar zinātkāres centra ZINOO pārstāvjiem.”, stāsta Mārtiņš Staķis, dibināšanas sapulces organizators.
Politiskā partija Kustība PAR! ir proeiropeiska liberāli centriska partija, kas piedalīsies Saeimas vēlēšanās 2018. gadā. Tās pamatvērtības ir brīvs cilvēks, saliedēta sabiedrība, tiesiska valsts, Eiropas vienotība. Partijas mērķis ir nodrošināt vienādas iespējas visiem Latvijas cilvēkiem modernā, tiesiskā Eiropas valstī.
Fotogrāfijas no dibināšanas sapulces pieejamas šeit: https://failiem.lv/MesParLV
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/36FA1E15-EEAE-41B2-86D9-DDF3F6F45DDE/

Ivars Ījabs

Ar labu ceļa vēju

26. augustā tika nodibināta partija, kura skaidri un gaiši sevi piesaka kā eiropeiskus liberāļus. Pat neraugoties uz konkrētām personālijām, es šo iniciatīvu vērtēju pozitīvi. Runa ir ne tik daudz par kalniem, kurus šie ļaudis varētu gāzt Latvijas politikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām. Tas ir atsevišķi apspriežams jautājums, kurš dod daudz iemeslu labvēlīgai kritikai. Daudz svarīgāk ir sekojošais. Tie nosacītie liberāļi, kuru stiprā puse vēsturiski ir bijusi runāšana un tekstu jaunrade, beidzot ir nolēmuši iesaistīties cīņā par balsīm – procesā, kurš, dziedi vai raudi, mūsdienu sabiedrībā ir galvenā demokrātiskās leģitimitātes mēraukla. Par konkrētiem personāžiem es šeit negribu izpausties – ne tik daudz tādēļ, ka ar vairumu no iniciatīvas grupas esmu uz “tu” un negribu priekšlaikus bojāt attiecības, bet gan tādēļ, ka cilvēki mainās, un katrs no mums ir pelnījis tiesības uz “jaunu sākumu”: vismaz morāli, ja ne politiski. Ir skumji, ja cilvēki galu galā izrādās sliktāki, nekā mēs domājam; taču kādu priekšlaikus norakstīt un izsmērēt pa sienām ilgtermiņā ir daudz bīstamāk. Tas, starp citu, attiecas ne tikai uz kustību “Par”, bet arī uz pārējiem politiskajiem stārtapiem.
Tā vietā man nāk prātā dažas strukturālas problēmas, kuras godātie kungi un kundzes varētu ņemt vērā pirms lielā cīniņa par 13. Saeimas mandātiem. Iespējams, es šeit izņēmuma kārtā pārkāpšu abus t.s. Belkovska politkonsultanta principus, pie kuriem citādi dzelžaini pieturos. Atgādināšu: šie principi teic, ka politiskajam konsultantam nevajag dot padomus, a) ja to nelūdz, un b) ja par to nemaksā. Taču šoreiz šo principu pārkāpšanai ir labs iemesls: es kā jebkurš Latvijas pilsonis vidējos gados savas dzīves laikā esmu piedzīvojis virkni kustībai “Par” stipri līdzīgu iniciatīvu. Tādēļ ir sāpīgi raudzīties, kā tās ir izgāzušās ar lielu troksni, turklāt diezgan prognozējamu iemeslu dēļ. Tā kā es nepiederu pie Latvijas elektorāta (sado)mazohistiskās daļas, atļaušos padalīties ar dažiem apsvērumiem jaunās partijas sakarā.
Vispirms – daži vārdi par programmu. “Par”, labu gribēdama, ir publicējusi uzsaukumu, kurā izklāsta savus uzskatus par valsts pamatprincipiem, nodokļiem un finansējumu, sociālo politiku un ārpolitiku, un aizsardzību. Tie pagaidām ir diezgan vispārīgi formulēti, taču virkne nostādņu droši vien tiks precizētas. Tas, ka iespējamajiem interesentiem tiek piedāvāts pielāgot sev šo partijas programmu, ir labi un pareizi – pat tad, ja šī pielaikošana agrāk ir kaut kur jau redzēta. Tiesa, minētais pasākums ir ne tik daudz partijas pielaikošana, cik aptauja, kurā tiek ievākta informācija par to, vai “Par” esot jābūt kustībai vai kaut kam citam, kā to vajagot saukt, ko vēl aptaujātie gribot saņemt un tamlīdzīgi. Es ceru, ka šī “crowd sourcing” programmas rakstīšana nebūs partijas prioritāte. Runa nav tik daudz par to, ka šādā veidā rakstītas programmas lielākoties ir tīri vēlmju dokumenti: lai tā arī būtu. Lielāka problēma ir tajā, ka šādas programmas atbaida vēlētājus: sak’, dārgais vēlētāj, pasaki mums priekšā, kādai jābūt mūsu programmai un partijai. Paši mēs nemaz īsti nezinām, ko gribam.
Kad aizpildīsiet šo anketu, “Par” interneta mašīna jums izmetīs jūsu uzskatu salīdzinājumu ar savām prioritātēm un procentos noteiks jūsu atbilstību tai. Šāda pieeja ir jauka un slēpj sevī arī dažus draiskus kuriozus. Piemēram, kāds mans draugs aizpildīja anketu, kā saka, “pontam” un panāca atbilstības rezultātu apaļu nulli. Tomēr, neraugoties uz to, viesmīlīgā “Par” kompānija arī viņu uzaicināja parunāties uz savu biroju Blaumaņa ielā – sak’, varbūt mums tomēr izdodas pārliecināt tevi par to, ka seksuālās minoritātes arī ir cilvēki. Anketas sastādītāji beigu beigās atklāj arī savas kārtis: kuri jautājumi aptaujā tad ir bijuši tie svarīgākie? Un te, lūk, labvēlīgu skeptiķi sāk mākt viegls mulsums. Izšķirīgie un “Par” svarīgākie jautājumi esot bijuši: 1) attieksme pret Ulmani, 2) nāvessoda atjaunošana, 3) abortu aizliegšana, 4) studijas svešvalodās Latvijas augstskolās un 5) starptautisko partneru izvēle Austrumos vai Rietumos. Varbūt izņemot 5. jautājumu, šīs prioritātes ir diezgan tālas no Latvijas sabiedrības dienaskārtības, un partija, kas mēģinās uz tām būvēt savu publisko platformu, marginalizēs pati sevi. Man šķiet, ka pirmie trīs punkti ir vienkāršs copy-paste no kādām citām demokrātiskām valstīm, piemēram, Polijas un Ungārijas, kurās autoritāras tendences, nāvessods un abortu aizliegšana tiešām ir politiskās dienaskārtības elements. Īsi sakot, es tiešām ceru, ka partijas stratēģijas veidotāji prot atšķirt programmu no lozungiem un saprot, par ko reāli domā un uztraucas Latvijas sabiedrība. Citādi tas viss sāks atgādināt jau Antonio Gramši aprakstīto situāciju starpkaru Itālijā, kur liberālā inteliģence bija kļuvusi tiktāl kosmopolītiska, ka vispār nespēja formulēt nacionālo dienaskārtību.
Otrkārt, jaundibināmās partijas reitingu dinamiku pašlaik ir grūti prognozēt. Abi scenāriji ietver sevī riskus. Viens no tiem ir – reitings tuvākajā pusgadā paliks aptuveni tajā pašā līmenī, kāds tas jau ilgāku laiku ir līdzīgam veidojumam, partijai “Latvijas attīstībai”. Tas gan būs sāpīgi un liks domāt par straujākiem manevriem un inovatīvu komunikāciju. Taču otrs scenārijs nebūtu bez savām problēmām. Iedomāsimies, ka partija, pateicoties spilgtiem līderiem un simpātiskam partijas tēlam, tiešām mobilizē kādu daļu jauna, progresīva un globalizēta elektorāta tuvu liktenīgajiem 5%. Tas nozīmē, ka partija kļūs par interesantu aerodromu virknei galēju oportūnistu – turklāt daļa no tiem būs ar tīri pieklājīgu reputāciju, lai tādiem atteikt it kā būtu grēks. Tur būs arī “šķiriski tuvi” ļaudis ar labu angļu valodu, kuru godīgās acis noteikti nespēs melot. Tur būs gan pārbēdzēji no citām partijām, gan štata avantūristi, kuri, lai ieraustos nākamajā Saeimā, spēs notēlot fanātisku uzticību jebkurai ideoloģijai – no fašisma līdz anarhismam ieskaitot. Un te, lūk, sāksies problēmas. Protams, priekšvēlēšanu kampaņas laikā šie jaunizceptie “liberāļi” šķebinās tikai rūdītus politikas vērotājus. Taču tad, kad viss šis tabors būs ievēlējies 13. Saeimā, “Par” jaukais ideoloģiskais ietvars sāks irt pa vīlēm. Ņemot vērā, ka virkne no “Par” iniciatīvas grupas ir piedzīvojuši citu partiju šķelšanos (un, nenoliegsim, arī paši bijuši šķeltnieki), jādomā, ka viņi ir pietiekami gudri, lai neuzkāptu uz tā paša grābekļa. Gan “Zatlera Reformu partijas”, gan “Vienotības” likteni “PAR” rīcības grupai vajadzētu rūpīgi un bezkaislīgi studēt, lai gūtu no tā savas mācības.
Visbeidzot, Latvijā jebkurai partijai liktenīgs var būt koalīciju jautājums, un, jo skaidrāka kļūs partiju ainava, tuvojoties vēlēšanām, jo grūtāk būs šo “sarkano līniju” jautājumu apiet. Te “Par” būs grūti izvairīties, no marginalizācijas, no vienas puses, un no normalizācijas, no otras. Marginalizācija Latvijā tradicionāli nozīmē pieļaut koalīciju ar “Saskaņu” – un partijas stratēģiem, protams, piemīt gana daudz sajēgas, lai neko tādu nedarītu. Taču diez ko jauka nav arī otra iespēja: “Par” grupai draud neizbēgama normalizācija: proti, iekļaušanās vienā “valstisko spēku” koalīcijā ar ZZS, NA un kādiem “Vienotības” dažādu nosaukumu pēcniekiem – lai pēc tam mēģinātu šajā kompānijā realizēt savu programmu par viendzimuma partnerattiecībām un pašvaldību vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem. Vēlam sekmes, kā saka. Protams, ir arī iespējams novilkt stingras “sarkanās līnijas”, piemēram, pret Lemberga ZZS un Ulmani godinošo NA. Taču šis scenārijs novestu pie nonākšanas bezcerīgā opozīcijā. Proti, koalīciju jautājums pieder pie tiem, kurus nevar vienkārši retoriski apiet.
Visbeidzot, liberāļi vēsturiski ir bijuši optimistiski attiecībā uz racionalitātes un argumentācijas lomu politikā. Tas, protams, ir jauki, taču aizraušanās ar izglītotām runām un smukiem formulējumiem ne vienmēr ir politiski efektīva. Protams, var draudzēties ar Rietumeiropas liberāļiem no ALDE, taču daudz labākus paraugus mums sniedz Krievijas liberālie spēki, kuri savā starpā kasās daudz sīvāk, nekā ar “asiņaino režīmu”. Turklāt viņi visi ir ļoti jauki, inteliģenti cilvēki, katram ir sava, labi argumentēta taisnība: tikai tāds sīkums, ka viņi nespēj strādāt kopā. Cita starpā tas ir sociālpsiholoģiski nosacīts. Liberālās partijās (t.sk. “Par”) parasti sapulcējas cilvēki ar izglītības un ienākumu līmeni virs vidējā, un cilvēkiem ar šādiem parametriem parasti ir arī lielāks “ego”. Tieši tādēļ “Par” vajadzētu domāt par stingru saikni ar to sabiedrības daļu, kas nelīdzinās viņiem pašiem. Var jau būt, ka tīra hipsteru partija var iebraukt vienā Saeimas sasaukumā (lai gan, pēc manām domām, it takes a Zatlers, lai to panāktu). Taču ilgtspējīgai partijai ir vajadzīgs kaut kas vairāk.
Manis šeit rakstītais, protams, man nekādus labvēļus šās partijas rindās neradīs. Par to runāt tiešām ir nepatīkami: tā, it kā pārim, kas tikko iemīlējies, stāstīt par vardarbību ģimenē, kura var sekot laulībām. Tomēr, kā saka, ir lietas, kas jāpasaka savlaicīgi, ja nevēlamies, ka vismaz formāli liberāla iniciatīva kārtējo reizi beidzas ar pilnīgu fiasko.
…Info avots: http://www.satori.lv/article/ar-labu-cela-veju

Vēl viena partija

Aizvadītajā sestdienā Rīgā tika nodibināta partija “Kustība Par!”, kas sevi pozicionē kā proeiropeisks liberāli centrisks politiskais spēks. Partijas nodibināšanai bija reģistrējušies 298 biedri, no kuriem par dibināšanu nobalsoja 274. Neviens nebalsoja “pret” vai “atturas”. Partijas valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēts bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, savukārt valdē ievēlēti arī Saeimas deputāti Ilze Viņķele un Ints Dālderis. Iepriekš vēstīts, ka jaunajā sabiedriski politiskajā kustībā apvienojušies pieci no partijas “Vienotība” aizgājušie Saeimas deputāti – Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Dālderis. Kustības manifestu parakstījuši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Pavļuts gan iepriekš tika atzinis, ka ne visi manifesta parakstītāji būs arī starp partijas dibinātājiem. Tvitera lietotāji skeptiski vērtē jaunās partijas dibināšanu, kritiku saņem gan politiskā spēka nosaukums, gan vizuālā identitāte.

Operators Alvis Balodis komentē partijas dibināšanu.
Alvis Balodis @AlvisBalodis
Prezidents jau ir, tagad Eurāzijas imigrantu un TUA pircēju klubiņam «Novije latvijci» būs arī partija. diena.lv/raksts/latvija…
Sat Aug 26 10:16:13 +0000 2017

Savu vērtējumu atklāj politiski aktīvais tviterlietotājs Armands Strazds.
Armands Strazds @strazds
Vēl viena radikāli-centriska partija. Un tik ilgi, kamēr vara Latvijā piederēs bankām, tās turpinās vairoties. delfi.lv/news/national/…
Sat Aug 26 13:12:23 +0000 2017

Ance tikmēr atklāj asociācijas, ko radījis partijas logo.
AnceAV ? @AnceAV
@AlvisBalodis @AdvokateKrista Izvēlētās krāsas liek domāt , ka piedāvājumā ir politiķi ar atlaidēm, lētās mamutu (i… twitter.com/i/web/status/9…
Sun Aug 27 07:24:47 +0000 2017

Kārlim Freibergam mulsinošs šķiet “Kustība Par!” nosaukums.
Kārlis @KarlisFreibergs
@SlavaVK @MesParLV Nosaukums pilnīgi muļķīgs, laikam fizmati fachidioten grib valsti būvēt. Tas jādara filozofiem,… twitter.com/i/web/status/8…
Wed Jul 26 09:51:14 +0000 2017

Politoloģe Ilze Ostrovska apspriež partijas nosaukuma abreviatūru.
Ilze Ostrovska @io7246
Jaunā partija “Kustība Par” saīsināti KP. Tāpat kā Komunistiskā partija. Vispār jau ērti.
Sat Aug 26 13:39:23 +0000 2017

Arī deputāts Kārlis Seržants (ZZS) vērš uzmanību nosaukuma saīsinājumam.
kārlis @karlis_serzants
@io7246 Nu ja tā paskatās – JKP, KPV, KP, K vēl KP (kristaps porziņģis) … grūti vnk cilvēkam būs ar identificēšanu.
Sat Aug 26 20:22:16 +0000 2017

Aija Kaija atklāj, savu viedokli par partijas nosaukumu.
Aija Kaija @bottija
Tīri fonētiski salikums “Kustība Par!” man skan kā fizioterapeita pavēle kroplītim – un tas nabadziņš ceļ to rociņu augšā čerez ņemogu.
Sat Aug 26 17:00:51 +0000 2017

Tikmēr bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs vēsta, kā varētu dēvēt politiskā spēka pārstāvjus.
Guntis Belēvičs @guntisbelevics
@bottija Un biedrus sauks par kustpariešiem…
Sun Aug 27 00:00:45 +0000 2017

Tikmēr Maija Rēna cenšas attaisnot “Kustība Par!” nosaukuma izvēli.
Maija Rēna @Paija
Var jau saprast to tik neveiklo nosaukumu jaunajai partijai. Mums partiju tik daudz, ka visi daudz maz jēdzīgie nosaukumi jau aizņemti.
Sat Aug 26 17:27:12 +0000 2017

Grafiskais dizaineris Edgars Eglītis joko par politiskā spēka nākotni.
Edgars Eglītis @eedgars
Tāds haips ap to jauno #MesParLV partiju, esot jauna un smuka…
“…bet izaugs un izplūdīs tāda pati resna govs kā māte.”
Sat Aug 26 21:19:12 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/898f9f7d-f555-4825-b2a0-5b7e9922978a/