Rīga, 24.aug., LETA. Latvijas ekonomikā parādās “trekno gadu” pazīmes, tāpēc jāgatavojas iespējamajām sekām, šodien preses konferencē sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs Jānis Platais.
Viņš norādīja, ka Finanšu ministrijas sagatavotās pozitīvās makroekonomiskās prognozes nākamajiem trim gadiem ir reālas, jo patlaban uzlabojas ārējā vide, kas rada labvēlīgus apstākļus Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā Platais brīdināja, ka optimisma atgriešanās uzņēmējdarbībā ir saistīta arī ar ekonomikas uzkaršanu.
“Ja patlaban ekonomika ir sabalansēta, tad nākamajos gados sagaidāma ekonomikas uzkaršana. Jau tagad ekonomikā sāk parādīties tādas pazīmes, kādas bija vērojamas “treknajos gados”,” uzsvēra eksperts.
Pēc FDP vadītāja teiktā, ekonomikas uzkaršana nozīmē arī labu ziņu darba tirgum, jo darba tirgus kļūs labvēlīgāks darba ņēmējiem. “Uzņēmumi centīsies pieņemt darbā papildu darbiniekus, kas attiecīgi radīs spiedienu uz algu palielināšanu. Visi sacentīsies, lai piesaistītu darbiniekus,” skaidroja Platais.
Tajā pašā laikā negatīvas izmaiņas gaidāmas attiecībā uz valsts budžetu. “Budžets pieaugs, bet tas nenozīmē, ka varēsim tērēt vairāk. Ekonomikai uzkarstot, ir jādomā par sabalansēta budžeta veidošanu, jāveido pārpalikums, kas jānovirza valsts parāda dzēšanai,” stāstīja Platais.
Viņš atzina, ka valsts parāds ļāva vieglāk pārdzīvot iepriekšējo ekonomisko krīzi, tomēr patlaban valsts parāda līmenis, kas ir aptuveni 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), būtu jāsamazina. “Rūpīgi ir jāanalizē makroekonomisko rādītāju jūtīgums, lai novērstu situāciju, kāda bija 2000.gadu beigās. Ja brauksim ātri, neredzot problēmas aiz stūra, varam sagaidīt nelāgas sekas. Tāpēc jau tagad ir jāsāk domāt par to, kas notiks pēc ekonomikas uzkaršanas,” uzsvēra FDP priekšsēdētājs.
Runājot par ārējo parādu, FDP vadītājs kā piemēru minēja Igauniju, kas pieņēmusi likumu neaizņemties budžeta vajadzību segšanai. “Viņiem valsts parāds ir 8% no IKP. Viņi atļaujas nenopirkt “stiklenes” papildus klāt tam, kas viņiem jau ir. Bet, ja Latviju salīdzina ar pārējo Eiropu, tad situācija ar valsts parādu nav tik slikta. Tomēr jāsaprot, ka pie vidēji smagas ekonomiskās krīzes, mēs būsim tādi paši – ar valsts parādu 60% apmērā no IKP,” stāstīja Platais.
Pēc viņa domā, Latvijai nav noteikts konkrēts mērķis valsts parāda līmenim, izņemot fiskālās disciplīnas likumā noteikto maksimālo apmēru – 60% no IKP. “Ja patlaban saka, ka līdz šim līmenim esam tālu, tad situācija strauji var pagriezties pretējā virzienā,” sacīja Platais un piebilda, ka patlaban grūti prognozēt nākamo ekonomikas krīzi, tomēr cikliski tādas iestājas astoņos vai 12-13 gados.
Platais norādīja, ka FDP uzdevums ir brīdināt valdību par riskiem, ja netiks ievērota fiskālā disciplīna. “Grūti prognozēt, vai politiķi ieklausīsies FDP analīzē. Bet ir skaidrs, ka politiski būs viegli norādīt uz ļaundariem, kas liedz tērēt vairāk,” atzina eksperts.
FDP Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās makroekonomiskās prognozes 2017.-2020.gadam vērtē kā reālistiskas un tās apstiprina, liecina FDP vēstule FM.
FDP apstiprina reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi “Stabilitātes programmas 2017-2020” ietvaros, reālā IKP pieauguma tempa prognoze ir palielināta par 0,5 procentpunktiem līdz 3,7% šim gadam, nav mainīta 2018.gadam un 2019.gadam, saglabājot to attiecīgi 3,4% un 3,2% līmenī. Savukārt 2020.gadā izaugsmes tempa prognoze ir palielināta par 0,2 procentpunktiem līdz 3,2%.
Kā vienu no problemātiskajiem aspektiem pārskatītajiem ekonomikas attīstības tempiem FDP atzīmē nozaru kapacitātes risku, absorbējot gaidāmo Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūšanu ekonomikā. Bezdarba līmeņa prognozes 2020.gadā 7,2% apmērā tuvojas 2006.gada līmenim, kad tas bija 7%. FDP ieskatā šīs prognozes liecina par iespējamām grūtībām nozaru papildu cilvēkresursu piesaistē.
“FM aplēstais dabiskā bezdarba līmenis ir virs faktiskā bezdarba prognozēm, t.i. dabiskais bezdarbs tiek lēsts 2017.gadam 9,5% apmērā, 2018.gadā – 8,9%, 2019.gadā – 8,4% un 2020.gadā – 7,9%, kas ir papildu norāde, ka darba tirgus uzsilst,” atzina FDP.
FDP arī apstiprina patēriņa cenu indeksa izmaiņas prognozi. Padome jau otro reizi šajā gadā atbalsta augšupvērstu inflācijas prognozes pārskatīšanu no 2,3% “Stabilitātes programmā” uz 2,8% pašlaik 2017.gadam, no 2% līdz 2,8% arī 2018.gadam, 2019.gadā no 2% uz 2,4% un 2020.gadā uz 2,1%.
Faktiskā inflācija šā gada pirmajos sešos mēnešos uzrāda gada vidējo inflāciju 3,1% apmērā, līdz ar to prognoze 2017.gadam 2,8% līmenī FDP vērtējumā ir reālistiska. “Šīs prognozes ir augstākas nekā Eiropas Centrālās bankas prognoze ES kopumā, kas saistāms ar turpinošos cenu konverģenci un administratīvi noteikto akcīzes nodokļa
palielinājumu,” piebilda FDP.
Tajā pašā laikā FDP pieņem zināšanai FM aplēses, ka nodokļu reformas rezultātā ekonomiskās izaugsmes efekts Latvijas tautsaimniecībā 2018.gadam būs 103 miljoni eiro, 2019.gadam – 67 miljoni eiro un 2020.gadam – 119 miljoni eiro. Kā galvenos virzītājus FM min privātā patēriņa pieaugumu par 105 miljoniem eiro, 225 miljoniem eiro un 222 miljoniem eiro attiecīgi, kā arī tiek sagaidīts investīciju pieaugums līdz 100 miljoniem eiro 2020.gadā, to galvenokārt pamatojot ar iniciatīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmā ieviest nulles likmi reinvestētajai peļņai.
“Šie FM pieņēmumi ir balstīti uz patērētāju un uzņēmēju tūlītēju uzvedības maiņu sakarā ar nodokļu reformu. Šie pieņēmumi jāpieņem piesardzīgi. FDP piekrīt, ka nodokļu reforma var sniegt vairākus ilgtermiņa strukturālos ieguvumus, it īpaši stiprinot uzņēmējdarbības vadības grāmatvedības pārskatāmību un veidojot priekšnosacījumus krīžu noturībai, bet tas arī varētu nebūt tuvākajos trīs gados sasniedzams rezultāts,” atzīts padome.
Jau ziņots, ka, uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, FM ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/09F5A76E-8A2A-4B73-BF7B-6CF8F324CBE2/
Fiskālās disciplīnas padome: Ekonomikā parādās “trekno gadu” pazīmes, tāpēc jāgatavojas iespējamajām sekām
Rīga, 24.aug., LETA. Latvijas ekonomikā parādās “trekno gadu” pazīmes, tāpēc jāgatavojas iespējamajām sekām, šodien preses konferencē sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs Jānis Platais.
Viņš norādīja, ka Finanšu ministrijas sagatavotās pozitīvās makroekonomiskās prognozes nākamajiem trim gadiem ir reālas, jo patlaban uzlabojas ārējā vide, kas rada labvēlīgus apstākļus Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā Platais brīdināja, ka optimisma atgriešanās uzņēmējdarbībā ir saistīta arī ar ekonomikas uzkaršanu.
“Ja patlaban ekonomika ir sabalansēta, tad nākamajos gados sagaidāma ekonomikas uzkaršana. Jau tagad ekonomikā sāk parādīties tādas pazīmes, kādas bija vērojamas “treknajos gados”,” uzsvēra eksperts.
Pēc FDP vadītāja teiktā, ekonomikas uzkaršana nozīmē arī labu ziņu darba tirgum, jo darba tirgus kļūs labvēlīgāks darba ņēmējiem. “Uzņēmumi centīsies pieņemt darbā papildu darbiniekus, kas attiecīgi radīs spiedienu uz algu palielināšanu. Visi sacentīsies, lai piesaistītu darbiniekus,” skaidroja Platais.
Tajā pašā laikā negatīvas izmaiņas gaidāmas attiecībā uz valsts budžetu. “Budžets pieaugs, bet tas nenozīmē, ka varēsim tērēt vairāk. Ekonomikai uzkarstot, ir jādomā par sabalansēta budžeta veidošanu, jāveido pārpalikums, kas jānovirza valsts parāda dzēšanai,” stāstīja Platais.
Viņš atzina, ka valsts parāds ļāva vieglāk pārdzīvot iepriekšējo ekonomisko krīzi, tomēr patlaban valsts parāda līmenis, kas ir aptuveni 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), būtu jāsamazina. “Rūpīgi ir jāanalizē makroekonomisko rādītāju jūtīgums, lai novērstu situāciju, kāda bija 2000.gadu beigās. Ja brauksim ātri, neredzot problēmas aiz stūra, varam sagaidīt nelāgas sekas. Tāpēc jau tagad ir jāsāk domāt par to, kas notiks pēc ekonomikas uzkaršanas,” uzsvēra FDP priekšsēdētājs.
Runājot par ārējo parādu, FDP vadītājs kā piemēru minēja Igauniju, kas pieņēmusi likumu neaizņemties budžeta vajadzību segšanai. “Viņiem valsts parāds ir 8% no IKP. Viņi atļaujas nenopirkt “stiklenes” papildus klāt tam, kas viņiem jau ir. Bet, ja Latviju salīdzina ar pārējo Eiropu, tad situācija ar valsts parādu nav tik slikta. Tomēr jāsaprot, ka pie vidēji smagas ekonomiskās krīzes, mēs būsim tādi paši – ar valsts parādu 60% apmērā no IKP,” stāstīja Platais.
Pēc viņa domā, Latvijai nav noteikts konkrēts mērķis valsts parāda līmenim, izņemot fiskālās disciplīnas likumā noteikto maksimālo apmēru – 60% no IKP. “Ja patlaban saka, ka līdz šim līmenim esam tālu, tad situācija strauji var pagriezties pretējā virzienā,” sacīja Platais un piebilda, ka patlaban grūti prognozēt nākamo ekonomikas krīzi, tomēr cikliski tādas iestājas astoņos vai 12-13 gados.
Platais norādīja, ka FDP uzdevums ir brīdināt valdību par riskiem, ja netiks ievērota fiskālā disciplīna. “Grūti prognozēt, vai politiķi ieklausīsies FDP analīzē. Bet ir skaidrs, ka politiski būs viegli norādīt uz ļaundariem, kas liedz tērēt vairāk,” atzina eksperts.
Jau ziņots, ka, uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, FM ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DCC569AF-A167-47A1-A3B7-3089CD977B6D/
