Dzintars Zaļūksnis
Ceļoties nodokļiem un pamatpreču cenām, nedaudz paaugstinās arī algas, bet ne visiem un ne pietiekami. To varam secināt, aplūkojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskoto informāciju par algām 2017. gada otrajā ceturksnī.
Taču sākumā vienosimies par to, kas ir visumā pieņemama alga par pilna laika darbu. Manuprāt, cilvēka cienīgai samaksai par darbu bez nosacījumiem jāsedz mēneša izdevumi par mājokli, transportu, komunikācijām, jānodrošina veselīgs, pilnvērtīgs uzturs, sezonai atbilstošs apģērbs un apavi, kā arī kultūras un izklaides vajadzības. “Eurostat” bildīs vēl kaut ko par ikgadējo atpūtu ārvalstīs kopā ar ģimeni, neaizskaramajām rezervēm, spēju iegādāties auto, sadzīves tehniku utt., bet nebūsim nu tik prasīgi, citādi izrādīsies, ka mūsu godātās koalīcijas pavalstnieki ir vieni vienīgi lupatlaši un politiskā elite, kas savās atsevišķajās mājsaimniecībās ir pamanījusies nodrošināt zināmu komunis…, atvainojiet, komforta līmeni.
Noteikt robežu starp cilvēka cienīgām un necienīgām algām nav vienkārši, jo līmenis ir atkarīgs no dzīvesvietas (Rīga un citas lielākās pilsētas “apēd” vairāk naudas nekā mazpilsētas un lauki), apgādāmajiem, ģimenes sastāva, mājokļa “aprīkojuma”, komunālo pakalpojumu cenām, arī no dzīvesveida un psiholoģiskiem faktoriem. Tāpēc līniju novilksim ar subjektīvisma piedevu – vientuļam cilvēkam patlaban tā varētu būt ap 700-800 eiro, pieaugušajam ar vienu bērnu – ap 1000 eiro mēnesī. Un, lūdzu, savos spriedumos neesiet pieticīgi, jo runa ir par cilvēka nevis verga cienīgu atalgojumu!
Ko rāda statistika? Šogad otrajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 39,2% darba ņēmēju, kas ir par 5,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016. gada attiecīgajā periodā, liecina CSP publiskotā informācija. Tostarp 18,9% darba ņēmēju jeb 148,2 tūkstoši strādājošo 2017. gada otrajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk.
Vēl 31,8% šogad otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro. Arī šiem cilvēkiem varam piešķirt modernā verga statusu – tātad kopā ar vēl mazāku algu saņēmējiem tādu būs 71%! Uz verga statusa asmens balansē 19,7% darba ņēmēju, kas saņem algu 700,01-1400 eiro robežās. Normālu algu – 1400,01 eiro un vairāk mēnesī – saņem tikai 3,7% darba ņēmēju, tostarp parlamenta deputāti, valdības struktūru amatpersonas un augstākā līmeņa valsts pārvaldes klerki.
Tāds, lūk, ir stāvoklis Latvijā pirms nu jau nenovēršamās “nodokļu politikas reformas”, kas iesāksies 2018. gada 1. janvārī un “verdzības slieksni” pabīdīs kādu sprīdi uz augšu. Protams, runa ir nevis par politiķu iestāstīto, bet reālo slieksni.
Jā, un lūgums šajā situācijā nevainot privātos darba devējus – lauvas tiesa no viņiem ir vēl lielāki nodokļu “reformas” upuri nekā viņu algotie darbinieki. Vienīgais darba devējs, kas šajā situācijā neizjūt diskomfortu, ir valsts pārvalde. Taču tai ausis ir ieaugušas taukos un kļuvušas pagalam kurlas.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/71-stradajoso-latvija-vergo
un ko nu?