Arnis Kluinis
Taisiet sīko blēžu reģistru!
Vienīgais reālais labums no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izraisītās jezgas ap auto tirgotāju sludinājumiem portālā ss.lv būtu tādi grozījumi likumos, kas noteiktu automobiļu un citu nopietnu mantu pārdošanas sludinājumu licējiem autorizāciju ar Latvijas komercbanku izdotajām kodu kartēm.
Paldies VID vismaz par to, ka tagad visiem viss skaidrs vismaz par privātpersonu aizpildīto segmentu lietoto automobiļu tirgū. Pieticīgāk sakot, skaidrs visiem tiem, kuri sekoja ziņām par VID lēmumu slēgt sludinājumu portālu ss.lv. Lēmums, maigi sakot, jocīgs: kas tad sludinājumos tāds, ko VID darbinieki nevar tāpat kā jebkurš mirstīgais izlasīt un izrakstīt no paša sludinājuma, ieskaitot visiem uzrādītos kontakttālruņu numurus un elektroniskā pasta adreses, un ko ss.lv zina par auto tirdzniecību tādu, kas neparādās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datu bāzē? Atbildes uz šādiem jautājumiem VID glabāja kā valsts noslēpumu, bet galu galā tomēr ļāva saprast savu ierēdņu domu gaitu. Proti, ka viņiem vajag nevis automašīnu pārdevēju, bet pārdošanas sludinājumu licēju elektroniskās adreses, kas patiešām var nebūt viens un tas pats. Citiem vārdiem sakot, VID cerēja izskaitļot cilvēkus, kuri nav reģistrējuši uzņēmējdarbību, bet faktiski ar to nodarbojas, nepārtraukti uzpērkot lietotas automašīnas Vācijā u.c. Rietumeiropas valstīs lētāk un pārdodot tās Latvijā dārgāk. Ak, būtu gan jauki likt viņiem samaksāt nodokļus no automašīnu cenu starpības! Diemžēl šī domu gaita izrādās tāda, kādu mēdz raksturot ar sakāmvārdu par ratu jūgšanu zirgam priekšā. VID vajadzēja vispirms parūpēties par viņiem vajadzīgo datu nonākšanu ss.lv un visos citos elektronisko sludinājumu portālos un komplektā ar to jau likumā ierakstīt, ka pa šo un tikai šo datu sadaļu VID drīkst rakāties kā pa savu ķešu (kā tagad pa CSDD datu bāzi). Tas viss vēl ir izdarāms šogad, ieliekot attiecīgos likumu grozījumus valsts 2018. gada budžetu pavadošo likumu paketē, ko Saeima pieņem bez apspriešanas (ja godīgi, tad bez izlasīšanas); slikta prakse, protams, bet labāka nekā raustīšanās, vienā gadījumā kaut ko darot un pavisam līdzīgā gadījumā nedarot, jo tā taču neesot labi un skaisti.
Tātad uzdevums ir izskaitļot, noapaļoti sakot, to cilvēku simtu, kuri Latvijā parādās reti, jo riņķo pa Rietumeiropas auto plačiem, mēģinot nokampt automobiļus ar lielāko cenu paaugstināšanas potenciālu tajās stundās vai tikai minūtēs, kamēr šo pašu auto nav savācis kāds cits no simt tūkstošiem pārpircēju, kas Rietumeiropā pārstāv Lietuvu vai Poliju, Rumāniju vai Bulgāriju un tā tālāk līdz Turcijai un vēl tālāk visu Āfriku. Tikpat izšķirošs nosacījums šo cilvēku izdzīvošanai ir prasme Rietumeiropas iestādēs vai dokumentu viltotāju tīklos sadabūt pa pusei aizpildītas, tajā skaitā apzīmogotas un parakstītas, veidlapas, kurās automobiļu gala pircēju uzvārdi tiks ierakstīti tad, kad šie pircēji Latvijā atradīsies un dosies uz CSDD, lai reģistrētu automobili, ko it kā paši nopirkuši ārzemēs. Jautājums, vai šādi cilvēki obligāti sūtīs un apmaksās savu savākto auto pārdošanas sludinājumus no Latvijas elektroniskajām adresēm un banku kontiem? Vai VID darbinieki ir kaut ko dzirdējuši par mobilajām internetbankām, kas tieši kā radītas cilvēkiem, kam jādzīvo no mētāšanās katru dienu pa vairākām valstīm? Un kas tad šī mobilā internetbanka ir – tas no lietotāja viedokļa ir mobilais telefons, kas noder arī automobiļa fotografēšanai un attēla nosūtīšanai uz sludinājumu portālu. Tur jau tā lieta, ka konfliktā ar ss.lv VID ierēdņi ir kārtējo reizi nodemonstrējuši savu nevēlēšanos un patieso nespēju apjēgt šādas darbības ātrāk, nekā pūcei aste uzziedēs. Un tad vēl pieļāvums, ka ne viens vien no nelegālajiem auto tirgoņiem varēja paredzēt VID un arī citu valstu nodokļu piedzinēju gājienus jau vairākus gadus iepriekš un par mazu, bet taisnīgu samaksu iznomāt ar automobiļu pirkšanu un pārdošanu nepieciešamajai saziņai mobilo telefonu no kāda vācu Tarika vai Šarika…
Neko daudz labāku VID nesola arī variants, kad sludinājumi likti no Latvijas adresēm, kas izrādīsies tās pašas adreses, kuras var uzzināt no sludinājumiem. Katrs kaut cik vērienīgs automobiļu uzpircējs sava apgrozījuma uzturēšanai noteikti ir apgādājies ar Latvijas pārpircēju grupu, kuras dalībniekiem seko nākamās un atkal nākamās kārtas pārpircēji. Ikviens no tiem iegūst automobiļus par zemāku cenu, ja pieņem pārdošanai vairākas preces vienības un uzņemas risku tās nepārdot vai pārdot pat zem tās cenas, par kādu paši tās pirkuši. Tādā gadījumā VID iznāks darīšana ar sīkmaņiem, kurus varētu noķert kaut šodien, bet tas nevienam nav interesanti.
Tomēr atkāpties VID vairs nedrīkst. Tas nozīmētu, ka uzklupšana ss.lv jau no paša sākuma bija trokšņošana, lai attaisnotu savu nespēju noķert vissīkāko darboni auto pārpircēju rūpalā. Ja VID grib parādīt patiesu vēlmi trenkāt kaut tikai sīkos blēžus, tad lai sagatavo Finanšu ministrijai un tālāk Saeimai likumu grozījumus, atbilstoši kuriem noteiktu automobiļu un citu nopietnu mantu pārdošanas sludinājumu licējiem autorizāciju ar Latvijas komercbanku izdotajām kodu kartēm neatkarīgi no tā, kurā pasaules daļā sludinājuma licējs atrodas.
…Info avots: http://m.nra.lv/latvija/arnis-kluinis/219003-taisiet-siko-blezu-registru.htm
Arnis Kluinis
NRA analizē, ko nozīmē “auto no Vācijas” un kurš par to maksā nodokļus
Divu valsts iestāžu paskaidrojumi Neatkarīgajai, kāpēc lietotu auto pirkšana Vācijā un pārdošana Latvijā vairāku gadu desmitu laikā faktiski izveidojusies par noteiktu profesiju jeb divu paaudžu laikā izkoptu dzīves veidu.
Auto «tikko no Vācijas» kļuva par Latvijas iedzīvotājiem zināmu un būtisku jēdzienu gandrīz tajā pašā mirklī, kad ceļu tam atbrīvoja padomju robežsargi, t.i., šo robežsargu pazušana. Lai gan viņu vietās tūlīt nostājās Vācijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas robežsargi un muitnieki, taču uzņēmīgi cilvēki atrada paņēmienus, kā apmierināt vienlaikus gan visu šo amatpersonu rindas, gan padomju automobiļus ar Eiropas automobiļiem nomainīt alkstošos Latvijas iedzīvotājus. Pēc pirmajiem piecpadsmit gadiem visi robežsargi un muitnieki pazuda līdz ar pašām robežām – līdz ar Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Lietoto auto dzīšanu uz Latviju regulēja tikai konkurence ekstrēmi brīvajā auto pārpircēju tirgū, sniedzot Latvijas iedzīvotājiem itin visus labumus, kādi brīvajam tirgum piedēvēti attiecīgas orientācijas ekonomikas mācību grāmatās un reklāmas bukletos. Tagad izrādās, ka tā tomēr nav labi, jo Latvijas valstij aizvien vairāk trūkst naudas. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nācās vismaz izrādīt, ka tas kaut ko dara, lai iegūtu naudu no auto tirgotājiem gan paša VID, gan visa pārējā ierēdņu daudzuma uzturēšanai.
Šeit bez īsinājumiem un grozījumiem sniegtas VID un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) atbildes, kāpēc valsts tomēr nespēj izspiest naudu no ko konkrētā saimnieciskās darbības segmenta. Proti, ka auto pārpircēji noformē pirkumu nevis uz sava, bet uz automobiļa gala lietotāja vārda, kad šāds lietotājs tiek atrasts. Viņi izmanto situāciju, ka ES nav ne vienota dokumenta auto pirkšanas apliecinājumam, ne datu bāzes, kurā CSDD varētu pārbaudīt, vai Vācijā u.tml. vietās reģistrētais automobiļa pircējs ir tas pats, kurš piesakās par šādu pircēju Latvijā, lai saņemtu atļauju šo auto lietot. Visi zina, ka daudzos gadījumos pircējs melo («informāciju par iegādes valsti, datumu un samaksas veidu persona pašrocīgi norāda iesniegumā un apliecina to ar parakstu», kā formulējis CSDD), bet valsts iestāžu šaubu un jautājumu gadījumā «pircējs neatceras vai nesniedz informāciju par auto pārdevēju, ar kuras palīdzību to varētu identificēt», kā žēlojas VID. Kā tas var būt?! Kas tie tādi par varoņiem, kuri masveidā neatbild uz VID sastāvā esošās Finanšu policijas jautājumiem? Finanšu policija taču ir represīva iestāde ar visām tiesībām aizdomās turamos izsekot un noklausīties, aizturēt un pratināt, atņemt un pārbaudīt viņu datorus un telefonus, bet vēl citas personas piesaistīt lietai kā lieciniekus. Ja ar visu to tomēr nepietiek, lai finanšu policisti spētu paskaidrot automobiļa pircējam, ka viņu gaida sods par fiktīvo ziņu sniegšanu CSDD, bet no soda varētu tikt vaļā, tomēr atceroties un liecinot par (liecinot pret) automobiļa pārdēvēju, tad jautājums ir tikai par Finanšu policijas nespēju veikt savus tiešos darba pienākumus. Ja nespēj, tad nebūs nekādas nozīmes tam, cik daudz un kāda informācija nonāks tās rīcībā no vietējo un tieši tāpat ārzemju sludinājumu portāliem, mobilo sakaru operatoriem vai finanšu norēķinu iestādēm. Visa šī informācija tik un tā ir jāsaliek kopā un tad jādodas meklēt un izjautāt cilvēkus. Ja to darīt nav vēlēšanās, tad atliek meklēt ieganstus, kāpēc darba pienākumi tomēr netiek pildīti.
CSDD
CSDD nav tiesībsargājošā iestāde, bet atbildīga par transportlīdzekļu reģistrācijas procesu. Veicot transportlīdzekļu pirmo reģistrāciju Latvijā, CSDD jāiesniedz arī auto iegādes dokumenti. Papildus tam, informāciju par iegādes valsti, datumu un samaksas veidu persona pašrocīgi norāda iesniegumā un apliecina to ar parakstu. Turklāt iegādes dokumentu kopija tiek ievadīta Transportlīdzekļu reģistrā jau pie pirmās transportlīdzekļu agregātu numuru salīdzināšanas, kas jāveic 5 dienu laikā no ievešanas brīža Latvijā. Iesniegtie dokumenti tiešsaistes režīmā ir pieejami tiesībsargājošām iestādēm, t.sk. VID.
VID
Viena no biežāk sastopamajām shēmām ir tāda, ka juridiska persona Vācijā pārdod auto fiziskai personai Latvijā. Tā savukārt nereģistrē šo auto Latvijā, bet gan pārdod tālāk jau citai fiziskai personai, kura to reģistrē CSDD, norādot, ka pati ir iegādājusies Vācijā. Kā noprotams, šādas shēmas rezultātā attiecīgā persona, kura pārdod auto, nodokļus no gūtā ienākuma nesamaksā.
CSDD var redzēt tikai dokumentus, kuri ir iesniegti reģistrācijai, kad mašīna jau ir reģistrēta. Bet internetā izvietotajos sludinājumos ir ievietota informācija arī par automašīnām «tikko no Vācijas» vai citām valstīm, šīs mašīnas Latvijā vēl nav reģistrētas, un ļoti bieži arī pārdevējs izsniedz pircējam viltotus dokumentus, piemēram, rēķinu, kurā redzams, ka pircējs pats nopirka mašīnu Vācijā.
Ņemot vērā, ka pircējs pārsvarā ir fiziskā persona, kuru interesē auto ar iespējami zemāko cenu, nevis tās pārdevējs, tas ļauj pārdevējam palikt anonīmam. Līdzšinējā pieredze arī liecina, ka pircējs neatceras vai nesniedz informāciju par auto pārdevēju, ar kuras palīdzību to varētu identificēt. Savukārt dokumentos, kas tiek iesniegti CSDD, reģistrējot auto, ir norādīta jau pavisam cita informācija. Tādējādi no CSDD esošās informācijas un reģistrā ievietotajiem dokumentiem krāpniecības gadījumā īsto pārdevēju noskaidrot nav iespējams.
…Info avots: http://nra.lv/latvija/218987-nra-analize-ko-nozime-auto-no-vacijas-un-kurs-par-to-maksa-nodoklus.htm
CSDD: Jāaizliedz ar sludinājumu starpniecību tirgot Latvijā nereģistrētus transportlīdzekļus
Rīga, 14.aug., LETA. Lai efektīvāk cīnītos ar nodokļu apiešanas shēmu jeb tā dēvētajiem “pievienotās vērtības nodokļa (PVN) karuseļiem” auto tirdzniecībā, ir nepieciešams panākt, lai ar dažādu sludinājumu starpniecību nevarētu tirgot Latvijā nereģistrētus transportlīdzekļus, aģentūrai LETA sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Aizpors.
Viņš skaidroja, ka galvenā problēma, kas saistīta ar nodokļu nenomaksāšanu, nav saistīta ar auto reģistrēšanu, bet ar shēmu veidošanu pirms auto tiek reģistrēts Latvijā, kā arī ar to, ka tiek pārkāpti auto tirdzniecības noteikumi. Tāpēc būtu nepieciešams panākt, lai ar sludinājumu starpniecību nevarētu tirgot Latvijā nereģistrētus transportlīdzekļus.
“Neviens tirdzniecības portālos neiedomājas tirgot narkotikas. Līdzīgi vajadzētu rīkoties arī attiecībā uz nereģistrētu transportlīdzekļu tirdzniecību. Iespējams, ka nepieciešamas jauns regulējums tirdzniecībai interneta portālos. Šobrīd iegādāties transportlīdzekļus caur sludinājumu portāliem drīkst, taču aicinām iedzīvotājus būt vērīgiem un iegādāties tikai Latvijā reģistrētus auto,” atzīmēja Aizpors.
Viņš atgādināja, ka CSDD sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Finanšu ministriju (FM) 2016.gadā izstrādāja normatīvo aktu grozījumus transportlīdzekļu reģistrācijas jomā, kas stājās spēkā šā gada janvārī.
“Jāsaka, ka situācija nodokļu apiešanas shēmu veidošanā, salīdzinot ar situāciju pirms gada, ir būtiski uzlabojusies. Arī VID ir apliecinājis, ka izdarītās izmaiņas ir devušas labu rezultātu ēnu ekonomikas apkarošanā, un 2017.gadā jaunas “PVN karuseļu” shēmas nav veidojušās,” norādīja CSDD pārstāvis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka situāciju vēl ir iespējams uzlabot, paredzot stingrāku atbildību par pārkāpumiem automašīnu tirdzniecības jomā.
“Grozījumos tika iekļauta arī norma, kas paredz, ka no ārvalstīm ievesta transportlīdzekļa tirdzniecība ir atļauta tikai noteiktā kārtībā reģistrētos autoveikalos un tikai pēc transportlīdzekļa reģistrācijas Latvijā. Diemžēl šī norma nereti tiek pārkāpta, lielākoties izmantojot interneta sludinājumu portālus. Kā ir atzinis arī VID, tad šobrīd lielākā problēma ir mirklis līdz informācija par transportlīdzekli tiek ievadīta valsts reģistrā. Tādēļ kā viens no ēnu apkarošanas sistēmas vēl tālākiem uzlabojumiem varētu būt stingrāka atbildība par pārkāpumiem automobiļu tirdzniecības jomā, proti, nereģistrētu auto tirdzniecību,” uzsvēra Aizpors.
VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūrai LETA norādīja, ka 2017.gadā spēkā stājušies grozījumi Ceļu satiksmes likumā attiecībā uz liegumu uzlikšanu. Tajos noteikts – ja juridiskā persona savā īpašumā vai turējumā reģistrē transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tajā skaitā M1G) vai N1 (tajā skaitā N1G), un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš gada laikā pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, CSDD vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. CSDD informāciju par reģistrēto transportlīdzekli elektroniski nodod VID, kas veic nodokļu administrēšanas pasākumus.
Vienlaikus ar grozījumiem likumā noteiktas arī stingrākas prasības auto tirdzniecības uzņēmumiem jeb ā sauktajiem “autoplačiem”, tādējādi šobrīd centieni krāpties auto tirdzniecības jomā vērojami tieši auto tirdzniecībā internetā, kur netiek atklāta pietiekama informācija, lai to pilnvērtīgi varētu izmantot nodokļu administrēšanā. VID šobrīd vērtē, vai ir nepieciešami vēl kādi grozījumi normatīvajos aktos.
Kā ziņots, ka pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule sacīja, ka nenomaksāto nodokļu apmērs automašīnu tirdzniecībā sludinājumu portālā “ss.lv” varētu būt līdz 50 miljoniem eiro.
Tāpat vēstīts, ka pēc VID pieprasījuma “ss.lv” domēna vārds augusta sākumā tika atslēgts, taču portāls nomainīja domēna vārdu pret “ss.com”, turpinot nodrošinot pakalpojumus. VID nolēmis apturēt portāla “ss.lv” darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID apturējis arī ar “ss.lv” īpašniekiem saistītā uzņēmuma “Internet” saimniecisko darbību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/27B36B8C-F8BE-4B17-BD45-7D43DACAC44F/
