FOTO: 14.8.2017. un 15.8.2017. piketos aicina RIMI pilnībā atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības. Iedzīvotājiem jāatstāj izvēle iegādāties sprostos vai brīvībā turētu vistu olas

Asociācija: Iedzīvotājiem jāatstāj izvēle iegādāties sprostos vai brīvībā turētu vistu olas

Rīga, 15.aug., LETA. Latvijas iedzīvotājiem ir jāatstāj izvēles iespējas iegādāties sprostos vai brīvībā turētu vistu olas, aģentūrai LETA, komentējot biedrības “Dzīvnieku brīvība” rīkotos piketus ar aicinājumu mazumtirgotājam “Rimi” līdz 2025.gadam pilnībā atteikties no sprostos turētu vistu olu tirdzniecības, pauda Latvijas Olu ražotāju asociācijas pārstāvji.
“Nešaubos, ka mēs visi vēlamies nodrošināt dzīvniekiem aizvien labākus dzīves apstākļus, bet, pieprasot veikaliem netirgot sprostos turētu vistu olas, aktīvistu grupa vēlas izdarīt izvēli visas sabiedrības vārdā, neņemot vērā cilvēku iespējas. Mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka brīvībā turētu vistu olas maksā vismaz uz pusi dārgāk, un ne mazums Latvijas cilvēku to vienkārši nevar atļauties,” skaidroja Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe.
Kā piemēru viņa minēja Dāniju, kur patlaban sprostos turētu vistu olas pērk tikai apmēram 25% patērētāju. Taču to nosaka vispārējā valsts labklājība un dzīves līmenis. Turpretī Latvijā sprostos turētu vistu olas iegādājas 98% patērētāju.
Viņa arī uzsvēra, ka Latvijas olu ražotāji olas ražo produkciju saskaņā ar Eiropas Savienības pastāvošo likumdošanu, ievērojot labturības prasības. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) kā kontroles institūcija regulāri pārbauda novietnes un veic saražotās produkcijas analīzes, nodrošinot pārtikas nekaitīgumu. “Ja patiešām ir vēlēšanās mainīt dzīvnieku turēšanas kartību, šis jautājums jāskata ne veikalu, ražotāju vai pat valsts līmenī, bet gan Eiropas likumdošanas līmenī,” norādīja Gulbe.
Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja atgādināja, ka kopš 2012. gada Eiropas Savienībā (ES) tika ieviestas stingrākas dējējvistu labturības prasības, kuras izpilda arī visi Latvijas un Lietuvas olu ražotāji. Attiecīgās prasības ir vienas no stingrākajām pasaulē, nosakot augstāku olu cenu salīdzinājumā ar valstīm, kurās ES prasības netiek piemērotas. Saskaņā ar ES noteiktajiem olu tirdzniecības standartiem, dējējvistu turēšanas veidu olu marķējumā apzīmē ar vienu no šādiem skaitļiem – bioloģiski sertificētas olas – “0”; brīvu turēšanu – “1”; turēšanu kūtī – “2”, turēšanu sprostos – “3”.
Jau ziņots, ka “Dzīvnieku brīvība” plāno rīkot divus piketus pie mazumtirdzniecības tīkla “Rimi” veikaliem Rīgas centrā, lai aicinātu tirgotāju apņemties līdz 2025.gadam pilnībā atteikties no sprostos turētu vistu olu tirdzniecības. “Dzīvnieku brīvības” valdes locekle Katrīna Krīgere uzsvēra, ka dējējvistu turēšana sprostos ir viena no cietsirdīgākajām lopkopības praksēm, kas nav savietojama ar dzīvnieku labturību. Tā radot milzu ciešanas miljoniem putnu, liedzot tiem jebkādas iespējas paust savu dabisko uzvedību.
Tāpat vēstīts, ka vietnē “rimi.olucena.lv” dažu dienu laikā vairāk nekā 5000 cilvēku aicinājuši “Rimi” atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības un izmantošanas.
1.augustā Lietuvas dzīvnieku aizstāvības organizācija “Tušti narvai” publicēja video materiālus no dējējvistu fermām Lietuvā, kurās ražotās olas tiekot pārdotas arī Latvijā ar “Rimi” privāto preču zīmi. Video materiālos, kas esot iegūti šovasar vistu fermās Ausienišķu un Kaušēnu ciematos, redzamas dējējvistas ar apspalvojuma trūkumu, ievainojumiem un parazītiem, kā arī nāves gadījumi fermā. Vienlaikus Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests nekonstatēja pārkāpumus uzņēmuma “Kaušēnu paukštynas” ražotnē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B08D9F2A-3A84-4AA1-88A3-2B98B88289CD/

Solvita Gulbe, Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja

Latvijas Olu ražotāju asociācija: pērkot olas, katrs pats var veikt izvēli

“Nešaubos, ka mēs visi vēlamies nodrošināt dzīvniekiem aizvien labākus dzīves apstākļus, bet pieprasot veikaliem netirgot sprostos turētu vistu olas, aktīvistu grupa vēlas izdarīt izvēli visas sabiedrības vārdā, neņemot vērā cilvēku iespējas. Mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka brīvībā turētu vistu olas maksā vismaz uz pusi dārgāk, un ne mazums Latvijas cilvēku to vienkārši nevar atļauties,” skaidro Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe.
Piemēram, Dānijā jau šobrīd sprostos turētu vistu olas pērk tikai ap 25% patērētāju, kamēr Latvijā tie ir 98%. Šādu izvēli nosaka vispārēja valsts labklājība un dzīves līmenis.
“Vēlos uzsvērt, ka Latvijas, tāpat kā Lietuvas, olu ražotāji olas ražo saskaņā ar Eiropas Savienības pastāvošo likumdošanu, ievērojot labturības prasības. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) kā kontroles institūcija regulāri pārbauda gan novietnes, gan veic saražotās produkcijas analīzes, nodrošinot pārtikas nekaitīgumu. Tāpēc, ja patiešām ir vēlēšanās mainīt dzīvnieku turēšanas kartību, šis jautājums jāskata ne veikalu, ražotāju vai pat valsts līmenī, bet gan Eiropas likumdošanas līmenī,” norāda Solvita Gulbe.
No 2012. gada Eiropas Savienībā tika ieviestas stingrākas dējējvistu labturības prasības, kuras izpilda arī visi Latvijas un Lietuvas olu ražotāji. Šīs prasības ir vienas no stingrākajām pasaulē, kas arī nosaka augstāku olu cenu, ja salīdzinām ar valstīm, kurās šīs Eiropas Savienības prasības netiek piemērotas. Saskaņā ar Eiropas Savienībā noteiktajiem olu tirdzniecības standartiem, dējējvistu turēšanas veidu olu marķējumā apzīmē ar vienu no šādiem skaitļiem: bioloģiski sertificētas olas – “0”; brīva turēšana – “1”; turēšana kūtī – “2”; turēšana sprostos – “3”.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/A0343FCA-8343-4735-AB83-D2725E3C6093/

“Balticovo”: Latvijas iedzīvotāji ierobežotās pirktspējas dēļ pagaidām nav gatavi atteikties no sprostos turētu vistu olu iegādes

Rīga, 17.aug., LETA. Latvijas iedzīvotāji ierobežotās pirktspējas dēļ pagaidām nav gatavi atteikties no sprostos turētu vistu olu iegādes, aģentūrai LETA pastāstīja olu un olu produktu ražotāja “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors Toma Auškāps.
“Manuprāt, tas [attiekties no sprostos dētu olu tirdzniecības] pagaidām ir nereāli. Taču emocionālā līmenī, ja būtu pētījums, vai iedzīvotājiem interesē vistu labturība, domāju, ka 100% visi teiktu, ka, jā. Visiem rūp vistu labturības jautājums,” sacīja Auškāps.
Viņš piebilda, ka šobrīd Latvijā nav iespējams attiekties no sprostos turētu vistu olām iedzīvotāju ierobežotās pirktspējas dēļ, taču tas varētu notikt nākotnē, kad situācija valsts ekonomikā būs uzlabojusies. “Materiālais līmenis pēc visām šobrīd pieejamajām aptaujām ir noteicošais dzinulis, kas vada patērētāju izvēli. Reālā pirktspēja, kā arī vistu labturība un brīvība ir atšķirīgas tēmas, kas šobrīd emociju iespaidā tiek miksētas. Protams, visus interesē labturība, bet tiklīdz ir jāizvēlas par olām maksāt vienu, trīs vai četrus eiro, ir cita lieta,” teica “Balticovo” pārstāvis.
Viņš sacīja, ka Latvijas iedzīvotājiem olu iegādē cena joprojām ir būtiskākais faktors, kam seko kvalitāte, mārketinga zīmols, olu iepakojums, izcelsmes valsts un citi kritēriji.
Auškāps teica, ka augstākas brīvos apstākļos turētu vistu olu cenas cilvēkos nereti rada neizpratni, jo trūkst informācijas par to, kā veidojas olu cena. Ne katrs zina, ka kūtī dētām olām pašizmaksa kāpj par vismaz 20%, bet brīvi turētu vistu olu pašizmaksa ir vidēji par 40% augstāka nekā sprostos dētām olām. “Katrs nākamais līmenis vistu olu turēšanā – sprosti, kam seko kūtī dētas olas un brīvos turēšanas apstākļos dētas olas prasa arvien lielākus ieguldījumus, cilvēku resursos un tā tālāk,” viņš skaidroja, piebilstot, ka tas atsaucas uz olu cenu.
“Balticovo” pārstāvis uzsvēra, ka sprostos turētām vistām ir vistīrākie apstākļi, mazākā mikrobioloģiskā klātbūtne, kas atstāj ietekmi uz vistu dzīves ciklu un vistu spēju dēt, kas atspoguļojas olu cenā. Tāpat ārpus sprostiem turētām vistām ir augstāks barības patēriņš, kas sadārdzina pašizmaksu, kā rezultātā ceļas arī olu cena.
Viņš piebilda, lai “Balticovo” pārvietotu visus savus putnus no sprostiem uz kūtīm, būtu nepieciešama tik liela teritorija kā Iecava, bet brīvās turēšanas apstākļos teritorija vistu turēšanai, atbilstošu apstākļu nodrošināšanai iesniegtos Ozolnieku novadā, kas nav videi draudzīgi risinājums.
Taču Vācija un Dānija, kurās ir augstāks labklājības līmenis, lēnām pāriet uz arvien lielāku ārpus sprostiem ražotu olu tirdzniecības īpatsvaru. Piemēram, Dānijā cena ir viens no pēdējiem kritērijiem, kam ir nozīme olu iegādē. Arī Latvijai nākotnē nav neiespējami pietuvoties šim līmenim. Viss ir atkarīgs no iedzīvotāju labklājības. Tajā pašā laikā sprostos un brīvībā dētu olu uzturvērtība ir vienlīdz augsta.
Jau ziņots, ka biedrība “Dzīvnieku brīvība” rīkoja divus piketus pie mazumtirdzniecības tīkla “Rimi” veikaliem Rīgas centrā, lai aicinātu tirgotāju apņemties līdz 2025.gadam pilnībā atteikties no sprostos turētu vistu olu tirdzniecības. “Dzīvnieku brīvības” valdes locekle Katrīna Krīgere uzsvēra, ka dējējvistu turēšana sprostos ir viena no cietsirdīgākajām lopkopības praksēm, kas nav savietojama ar dzīvnieku labturību. Tā rada milzu ciešanas miljoniem putnu, liedzot tiem jebkādas iespējas paust savu dabisko uzvedību.
Tāpat vēstīts, ka vietnē “rimi.olucena.lv” dažu dienu laikā vairāk nekā 5000 cilvēku aicinājuši “Rimi” atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības un izmantošanas.
Ziņots arī, ka pērn rudenī pēc “Dzīvnieku brīvības” izteiktajiem pārmetumiem Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests veica ārkārtas pārbaudes uzņēmumā “Balticovo” un atzina, ka putnu blīvums visās uzņēmuma dējējvistu novietnēs Daugavpilī, Madonā un Iecavā atbilst noteiktajām labturības prasībām, izņemot gadījumus atsevišķās mītnēs, kur vistām nav nodrošināti pakaiši jeb speciāli paklājiņi, uz kuriem putnam ir iespēja kašņāties.
“Balticovo” pamatdarbība ir vistu olu, olu pulvera, olu šķidrās masas, vārītu vistu olu bez čaumalas, vārītu kapātu olu ražošana un realizācija. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir BCO, kam pieder 95,42% akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/ADD49793-76EC-4EF1-9013-4584BAE76479/