AGNESE MARGĒVIČA
Konsultanti kā lēmumu apdrošinātāji vai piesedzēji
Paziņojot, ka starptautiskā auditorkompānija KPMG valdībai piedāvā apvienot divus valstij daļēji piederošus telekomunikāciju uzņēmumus Latvijas mobilais telefons un Lattelecom, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) pagājušajā nedēļā turpināja izmantot pēdējo valdību iesākto apdrošināšanās taktiku pret politisku atbildību par saimnieciskiem lēmumiem.
Pieredze ar banku Citadele, Liepājas metalurgu un citiem pēdējo gadu lēmumiem rāda, ka starptautiskas auditorfirmas un juridiskie biroji kalpo kā buferi pret iespējamu kritiku, ka tas vai cits lēmums nav bijis ekonomiski pamatots vai ir būvēts uz juridiski ļodzīgiem pamatiem. Šis nav aicinājums atteikties no konsultantu piesaistes kā tādas. Galu galā, viņu rakstīti atzinumi vieš kaut vai vājas cerības, ka ar lēmumu tieši nesaistīti ministri pirms balsojuma valdībā vismaz palasīs kādu kopsavilkumu vai uzdos kādu pretjautājumu.
Šī ir drīzāk skepse par praksi, kā faktiski top un tiek izmantoti šādi konsultantu ziņojumi. Lai gan parasti šie dokumenti ir ierobežotas pieejamības, ir lasīti gan konsultanta Prudentia Advisers ziņojumi par situāciju ar Liepājas metalurgu, kas ietvēra starptautiskās preses apskatu, gan savā sausumā pārliecinošā Societe Generale analīze par bankas Citadele pircējiem. Problēma tā, ka patiesībā lēmumi valdībā tiek pieņemti politiski neatkarīgi no tā, kāds ir bijis noslepenotais konsultantu ziņojums.
Tieši tas, ka konsultantu atzinumiem parasti ir ierobežotas pieejamības statuss, liedz iespēju pastāvēt neatkarīgai analīzei no malas, vai konsultanta ieteikumi ir saskanējuši ar amatpersonu faktisko rīcību. Tā, starp citu, niansēs vai lēmumu pieņemšanas gaitā var būtiski atšķirties. Piemēram, bankas Citadele pārdošanas gaitā, lasot avotu uzticētos pārdošanas konsultantu Societe Generale izvērtējumus, atsevišķi ar Krievijas izcelsmes kapitālu saistīti pircēji racionāli atzīti par ekonomiski pamatotu izvēli. Protams, lēmumus par Citadeles pārdošanu objektīvi noteica vairāki faktori, ne tikai saimnieciskais, bet, piekritīsiet taču – amatpersonas ne ar pušplēstu vārdu neatzina, ka vispār jau nav tā, ka tīri no saimnieciskā viedokļa mūsu pašu par valsts naudu nolīgtais konsultants mums neieteiktu turpināt sarunas ar šiem pircējiem. Tas nebija politiski izdevīgi.
Bet cik bieži mēs pat neuzzinām par ministriju pārvaldīto lielo kapitālsabiedrību nolīgtiem konsultantiem, kuru loma ir būt apdrošināšanas polisei pret iespējamiem pārmetumiem nesaimnieciskumā? Tā, piemēram, jau vairākus mēnešus Satiksmes ministrijas gaiteņos un aviācijas biznesa aprindās runā, ka Starptautiskā lidosta Rīga nolīgusi pat divus konsultantus (abi ir starptautisko auditorfirmu Latvijas atzari), lai tie atrod ekonomisko pamatojumu jauna lidmašīnu apkalpošanas angāra celtniecībai. Turklāt klīst versija, ka otrs konsultants jau ar skaidru uzdevumu tomēr pierādīt ekonomisko pamatojumu nolīgts pēc tam, kad pirmais konsultants iesniedzis aprēķinus, kas daudzmiljonu projekta saimnieciskumu nu nekādi nepierāda. Te arī stāsts par to, ka valdības, ministriju, kapitālsabiedrību nolīgtie konsultanti kalpo a) kā apdrošināšanas polises jeb buferi pret iespējamu kritiku un lēmumu sekām, b) kā bieži vien iepriekš politiski jau izlemtu lēmumu “iepakotāji”.
…Info avots: https://diena.lv/raksts/latvija/viedokli/konsultanti-ka-lemumu-apdrosinataji-vai-piesedzeji-14178335
Raivis Šveicars; Latvijas Avīze
179 tūkstoši tikai par ieteikumu
“Mēs nekur nesteidzamies. Abi uzņēmumi ir veiksmīgi un pelnoši, taču meklējam veidus, kā tos padarīt vēl veiksmīgākus,” tā vakar izteicās Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs, iepazīstinot ar auditorfirmas “KPMG Baltics” pētījumu par telekomunikāciju nozari Latvijā un Eiropā.
Auditori rekomendē apvienot un biržā kotēt abus valsts telekomunikāciju milžus “Lattelecom” un “LMT”, kas nozīmētu vairākuma akciju zaudēšanu, taču kontroles saglabāšanu kopā ar otru uzņēmumu īpašnieku “Telia Sonera”, kam šobrīd abos uzņēmumos pieder 49% akciju.
“KPMG Baltics” konsultāciju pakalpojumu direktore Evija Miezīte norādīja, ka kopumā gan Latvijā, gan Eiropā telekomunikāciju tirgus samazinās – krītas gan klientu skaits, gan vidējie ienākumi no viena iedzīvotāja. Lai radītu papildu pakalpojumus, kompensētu ieņēmumu kritumu, optimizētu uzņēmumu darbību un veiktu lielākas investīcijas, telekomunikāciju uzņēmumiem ir tendence apvienoties. Apvienojot “Lattelecom” un “LMT”, rastos operators, kuram Latvijā piederētu 52% telekomunikāciju tirgus daļa. Līdzīga situācija esot arī Norvēģijā un Igaunijā. “Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav viena liela vadošā operatora, kas sniegtu gan mobilos, gan fiksētos pakalpojumus,” sacīja E. Miezīte.
Pēc apvienošanās Latvijai un “Telia Sonera” piederētu vienāds akciju daudzums – no 30 – 40%, pārējo atstājot privātajiem investoriem vai, piemēram, pensiju fondiem, piebilda V. Loginovs. Šobrīd abos uzņēmumos Latvijai pieder 51% akciju. Lai izvairītos no, piemēram, Kremļa intereses uz kotētajām akcijām, noteikti iesaistītos valdība kā darījuma apstiprinātājs. Savukārt, lai izvairītos no “Telia Sonera” intereses nopirkt pārējās akcijas, būtu jāmaina akcionāru līgums, kas aizliegtu šādas darbības.
Cenām celties nevajadzētu
Konsultanti, izstrādājot “LMT” un “Lattelecom” apvienošanas plānus, ņēmuši vērā vairākas valstij svarīgas prioritātes. Viena no tām – valsts konkurētspējas attīstīšana telekomunikāciju nozarē, kas, iespējams, ietvertu arī apvienoto uzņēmumu lūkošanos pāri Latvijas robežām. V. Loginovs gan atzina, ka “Telia Sonera” pārāk nevēloties apvienotā uzņēmuma pakalpojumu piedāvāšanu citās valstīs. Kā zināms, šim uzņēmumam jau pieder akcijas apvienotajos telekomunikāciju uzņēmumos vairākās citās Eiropas valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā.
No apvienošanās mēs iegūtu ērtākus un kvalitatīvākus pakalpojumus. Bet kā ar cenām? V. Loginovs sacīja, ka palielināties cenām nevajadzētu – būtu jāpaliek esošajos apmēros vai pat jāsamazinās, jo apvienojoties abi uzņēmumi ieekonomētu ap 100 miljoniem eiro.
…Info avots: http://www.la.lv/179-tukstosi-tikai-par-ieteikumu/ un http://www.la.lv/179-tukstosi-tikai-par-ieteikumu/2/
Ģirts Greiškalns, Uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts
Vai Latvija ir tik bagāta, lai apvienotu LMT un Lattelecom
Kopš pagājušās nedēļas par aktuālu tēmu kā plašsaziņas līdzekļos, tā visticamāk arī politiskajos kuluāros atkal kļūs ilgi apcerētā Latvijas lielāko telekomunikācijas uzņēmumu – Lattelecom un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) iespējamā apvienošana. Cerību vēsmas un atbildes uz dažādiem pretrunīgiem jautājumiem diskusiju karstumā vajadzēja sniegt konsultāciju uzņēmuma KPMG veiktajam pētījumam, tomēr arī tas, norādot pareizo risinājumu attiecībā uz abu milžu apvienošanu, politiķu ilgi gaidīto “pestīšanu” nesniedza. Gluži pretēji – 179 400 eiro vērtais pētījums, spilgti iezīmējot vienu un nosaucot astoņus iespējamos variantus valsts rīcībai ar šo uzņēmumu kapitāldaļām, raisījis virkni pārdomu, kas šobrīd liek ne tikai uzdot papildu jautājumus, bet arī apšaubīt LMT un Lattelecom apvienošanas nepieciešamību.
Petījums ir, atbildes – nē!
Pētījuma lietderību varētu labi salīdzināt ar kādu tautas mutvārdu daiļradē atrodamu pastāstiņu, kurā peles ierodas pie dižās stratēģes – pūces – ar lūgumu rast risinājumu mūžsenajai problēmai un dod padomu, kā panākt, lai kaķi vairs neķertu peles. Proti, pūce iesaka pelēm kļūt par ežiem, jo ežus, kā zināms, kaķi neķer un neēd. Bet kā pārtapt par ezi pūcei nav ne jausmas: “Es atbildu par stratēģiju, par taktiku, lai peles domā pašas!”. Šajā gadījumā KPMG ir nācis klajā ar stratēģiju, kāds būtu ieteicamais risinājums, bet kas jādara un ar kādiem līdzekļiem to sasniegt – ziņojums vai vismaz ziņojuma publiski pieejamā daļa klusē. Līdz ar to īsti netop skaidrs, kā šis apjomīgais pētījums varētu atvieglot lēmuma pieņemšanas procesu un kāds būs jautājums, par kuru valdībai tuvākajā laikā būtu jālemj. Der atcerēties, ka uzzīmēt ideālu bildi ideālā pasaulē ir viena lieta, bet panākt, lai dzīvē viss darbojas tikpat labi kā teorijā – pavisam cita.
Manuprāt, ir aplami attīstīt veselus sējumus ar scenārijiem, ko Latvijas valsts var darīt ar abu uzņēmumu kapitāldaļām, jo izvēles iespējas ir ļoti plašas, ja pirms tam valsts kā īpašnieks nav definējis savu īpašnieka politiku attiecībā uz uzņēmuma mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem. Tādēļ būtu tikai loģiski sākt ar valsts mērķu definēšanu attiecībā uz abiem uzņēmumiem un tālāk domāt, kā tos labāk sasniegt un vai abu uzņēmumu apvienošana vispār nepieciešama.
Tehnoloģiju čempioni – būvējot vienu varam zaudēt divus
Protams, var atsaukties uz līdzīgu uzņēmumu apvienošanas pieredzi citur Eiropā, tomēr tas nevar būt pamatarguments šāda lēmuma pieņemšanai. Savulaik Latvija apsteidza pārējās Rietumvalstis, neieviešot banku čeku grāmatiņas, bet uzreiz krietni modernāku risinājumu – banku norēķinu kartes un internetbanku. Iespējams, arī šoreiz nevajadzētu neapdomīgi sekot novecojušām tendencēm, bet izvērtēt valsts un tās ekonomikas ieguvumus nākotnē, ko sniegtu LMT un Lattelecom apvienošana. Pārvēršot LMT un Lattelecom vienā uzņēmumā, Latvijas telekomunikāciju tirgū tiks izveidots nepārprotams monopols, kas samazinās konkurenci un, iespējams, izspiedīs kādu no mazākajiem spēlētājiem. Savukārt patērētājiem, visticamāk, būs jārēķinās ar pakalpojumu cenu pieaugumu.
Pašlaik gan LMT, gan Lattelecom ir veiksmīgi un perspektīvi uzņēmumi, no kuriem valsts kā akcionārs saņem prāvas dividendes Latvijas budžetam. Vai tiešām mēs esam tik bagāti, lai tikai tāpēc, ka citas Eiropas valstis tā savulaik darījušas, riskētu ar diviem veiksmīgiem uzņēmumiem? Neatbildot uz jautājumiem par valsts mērķiem attiecībā uz abiem uzņēmumiem, Latvija var ne vien neiegūt vienu īpaši spēcīgu, bet pat zaudēt divus konkurētspējīgus Latvijas telekomunikāciju milžus.
Otrs aspekts, kas noteikti jāņem vērā, – valsts ir tikai viens no akcionāriem. Līdz ar to nekur nav garantēts, ka otrs akcionārs piekritīs izvēlētajam “ieteicamajam risinājumam” un jau pirmajā sarunu raundā to nenoraidīs. Īpaši, ja atceramies otra akcionāra 2015. gada nogalē izteikto citu trīs scenāriju piedāvājumu. Vai KPMG ziņojums sniedz atbildes uz otra akcionāra izteikto piedāvājumu?
Septiņreiz nomērīt pirms griezt
Manuprāt, pirms domāt, ko darīt ar valstij piederošām kapitāldaļām abos uzņēmumos, valstij kā akcionāram būtu jāizvērtē sava pārstāvība abos uzņēmumos atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam. Tāpat arī jāsaprot, kādi varētu būt vai ir mērķi, kurus īstenot vai censties sasniegt caur katru no uzņēmumiem. Ja pirms 20 gadiem mērķis varēja būt 2G tehnoloģiju ieviešana un digitalizācija, tad tagad mēs varētu runāt par 5G un “lietu internetu” vai TV apraides nodrošināšana pierobežā. Un pēc tam kā pēdējais jautājums varētu būt stratēģijas un darbības plāna izstrāde rīcībai ar valstij piederošajām kapitāldaļām un sekojošiem lēmumiem, ko valsts vēlas panākt ar esošo ietekmi un tālāk lemt par ietekmes paturēšanu, palielināšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībās.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/F4D26187-A2AB-464D-BF2A-2FA1D81B0181/
Greiškalns: LMT un “Lattelecom” apvienošanas nepieciešamība ir apšaubāma
Rīga, 15.aug., LETA. Uzņēmumu SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un SIA “Lattelecom” apvienošanas nepieciešamība ir apšaubāma, uzskata uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns.
Tāpat viņš apšauba arī konsultāciju kompānijas “KPMG Baltics” veiktā pētījuma “Valsts stratēģijas rīcībai ar “Lattelecom” un LMT kapitāla daļām izstrāde” lietderīgumu.
“”KPMG” ir nācis klajā ar stratēģiju, kāds būtu ieteicamais risinājums, bet par to, kas jādara un ar kādiem līdzekļiem to sasniegt, ziņojums vai vismaz ziņojuma publiski pieejamā daļa klusē. Līdz ar to īsti netop skaidrs, kā šis apjomīgais pētījums varētu atvieglot lēmuma pieņemšanas procesu un kāds būs jautājums, par kuru valdībai tuvākajā laikā būtu jālemj. Der atcerēties, ka uzzīmēt ideālu bildi ideālā pasaulē ir viena lieta, bet panākt, lai dzīvē viss darbojas tikpat labi kā teorijā – pavisam cita,” atzīmēja Greiškalns.
Pēc viņa domām, aplami ir arī attīstīt dažādus scenārijus, ko Latvijas valsts var darīt ar abu uzņēmumu kapitāldaļām, jo izvēles iespējas ir plašas, ja pirms tam valsts kā īpašnieks nav definējis savu īpašnieka politiku attiecībā uz uzņēmuma mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem. Tādēļ būtu tikai loģiski sākt ar valsts mērķu definēšanu attiecībā uz abiem uzņēmumiem un tālāk domāt, kā tos labāk sasniegt un vai abu uzņēmumu apvienošana vispār nepieciešama.
Greiškalns atzina, ka var atsaukties uz līdzīgu uzņēmumu apvienošanas pieredzi citur Eiropā, tomēr tas nevar būt galvenais arguments šāda lēmuma pieņemšanai.
“Savulaik Latvija apsteidza pārējās rietumvalstis, neieviešot banku čeku grāmatiņas, bet uzreiz krietni modernāku risinājumu – banku norēķinu kartes un internetbanku. Iespējams, arī šoreiz nevajadzētu neapdomīgi sekot novecojušām tendencēm, bet izvērtēt valsts un tās ekonomikas ieguvumus nākotnē, ko sniegtu LMT un “Lattelecom” apvienošana. Pārvēršot LMT un “Lattelecom” vienā uzņēmumā, Latvijas telekomunikāciju tirgū tiks izveidots nepārprotams monopols, kas samazinās konkurenci un, iespējams, izspiedīs kādu no mazākajiem spēlētājiem. Savukārt patērētājiem, visticamāk, būs jārēķinās ar pakalpojumu cenu pieaugumu,” prognozēja Greiškalns.
Viņš arī uzsvēra, ka patlaban gan LMT, gan “Lattelecom” ir veiksmīgi un perspektīvi uzņēmumi, no kuriem valsts kā akcionārs saņem prāvas dividendes Latvijas budžetam.
“Vai tiešām mēs esam tik bagāti, lai tikai tāpēc, ka citas Eiropas valstis tā savulaik darījušas, riskētu ar diviem veiksmīgiem uzņēmumiem? Neatbildot uz jautājumiem par valsts mērķiem attiecībā uz abiem uzņēmumiem, Latvija var ne vien neiegūt vienu īpaši spēcīgu, bet pat zaudēt divus konkurētspējīgus Latvijas telekomunikāciju milžus,” sacīja Greiškalns.
Otrs aspekts, kas, pēc Greiškalna domām, noteikti jāņem vērā, ir tas, kas valsts ir viens no akcionāriem. Līdz ar to nekur nav garantēts, ka otrs akcionārs piekritīs izvēlētajam “ieteicamajam risinājumam”, piemēram, pirmajā sarunu raundā to noraidot.
Tāpēc Greiškalns norādīja, ka, pirms izšķirošo lēmumu pieņemšanas, būtu jāizdomā, ko darīt ar valstij piederošām kapitāldaļām abos uzņēmumos.
“Valstij kā akcionāram būtu jāizvērtē sava pārstāvība abos uzņēmumos atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam. Tāpat arī jāsaprot, kādi varētu būt vai ir mērķi, kurus īstenot vai censties sasniegt caur katru no uzņēmumiem. Ja pirms 20 gadiem mērķis varēja būt 2G tehnoloģiju ieviešana un digitalizācija, tad tagad mēs varētu runāt par 5G un “lietu internetu” vai TV apraides nodrošināšana pierobežā. Un pēc tam kā pēdējais jautājums varētu būt stratēģijas un darbības plāna izstrāde rīcībai ar valstij piederošajām kapitāldaļām un sekojošiem lēmumiem, ko valsts vēlas panākt ar esošo ietekmi un tālāk lemt par ietekmes paturēšanu, palielināšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībās,” atzīmēja Greiškalns.
Kā ziņots, ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu “Lattelecom” un LMT esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija “KPMG Baltics” rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.
“KPMG Baltics” piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, “Telia” un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.
Pētījumā secināts, ka integrētā uzņēmuma tirgus daļa varētu būt aptuveni 52%, rēķinot pēc ieņēmumiem. Situācijas analīze pārējos Eiropas tirgos liecina, ka šāda tirgus daļa atbilst caurmēra nozares līderu tirgus daļai Eiropas tirgos, saglabā konkurenci un nodrošina nepieciešamo darbības efektivitāti turpmākai attīstībai.
“KPMG Baltics” ieteiktais risinājums ļaus saglabāt būtisku valsts ietekmi uzņēmumā un nodrošinās valsts ieguldījumu vērtības pieaugumu iegūto sinerģiju rezultātā.
Kā aģentūrai LETA norādīja Zviedrijas un Somijas telekomunikāciju uzņēmuma “Telia Company” vecākais viceprezidents Roberts Andersons, “Telia Company” atbalsta LMT un “Lattelecom” apvienošanu. Vienlaikus viņš norādīja, ka patlaban vēl kompānija nesniegs plašākus komentārus par šo jautājumu. “Telia Company” gaidīs konkrētus priekšlikumus no Latvijas valdības.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/711AAE75-4154-4718-B0EC-447366D3F406/
konsultanti un eXper†i – teXper†i un vēl ārzemu. jomajo, hujomajo! bet klau, tie vanckari, kuri idijō†izmus Brjuseļā izdomā arī ne suņu sūdu vācēji. tāpat tas N€irokomisārs, kurš zināja 100-latniekiem stāstīt, ka 100 Ls/ dienā nemaz neesot tik maz. nu, mašmāju idijō†i par enerģētiku gvelzdami jauc kW ar kWh un tamlīdz;īgi, eXperti, ibiō!