Arnis Kluinis
Noskaidrojam, ko tieši un kādā apjomā Valsts ieņēmumu dienests prasīja un nedabūja no sludinājumu portāla ss.lv.
Atbildei ir divi aspekti – kvantitatīvais un kvalitatīvais.
Vispirms par kvantitāti. VID neprasīja visu ss.lv sludinājumu datu bāzi, bet lielu tās daļu gan. Proti, visus sludinājumus par automobiļu pārdošanu, kas publicēti šā gada janvārī, pēc tam arī februārī, martā un aprīlī. Kad šie dati VID netika doti, jaunu pieprasījumu vietā nāca atkārtoti informācijas pieprasījumi un draudi, no ss.lv saimnieces SIA Internet puses – paskaidrojumi, kāpēc šādi pieprasījumi nav likumīgi un nav arī izpildāmi.
Sludinājumu kvantitāti jebkurš interneta lietotājs var novērtēt, kaut tūlīt atverot automobiļu sadaļu portālā ss.com ar 3106 piedāvājumiem nopirkt Volkswagen, 2907 – BMW, 2642 – Audi utt. līdz pārdesmit moskvičiem un pārdesmit tūningotiem auto. Tagad sareizinām apmēram 15 tūkstošus sludinājumu ar četri un pēc tam vēlreiz ar divi, jo viena sludinājuma darba mūžs esot divas nedēļas ilgs. Ņemam vērā, ka praktiski visi sludinājumi ir ar fotoattēlu, kas datu masīvā aizņem daudzreiz lielāku vietu nekā rakstītie burti un cipari, bet atmest attēlus nedrīkst, ja VID savas Finanšu policijas personā tiešām gribētu sastapt gan automobiļa pārdevēju, gan pircēju un piespiest viņus izstāstīt par darījumu ar tieši šo, nevis ar kādu citu auto. Izdruku veidā šis datu blāķis prasītu trīsdurvju skapi un gadus informācijas šķirošanai. Īstenībā šie dati tomēr ir apstrādājami, vadoties kaut vai no tā, ko VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule stāstīja Latvijas Radio par Ceļu satiksmes drošības direkcijā fiksētajiem gadījumiem, kad viens automobilis dažu dienu laikā pārreģistrēts uz Lietuvu un atpakaļ, uz Poliju un atpakaļ. Brīnišķīgi – tad kāpēc VID neprasīja kontaktinformāciju par tieši šo automobiļu tirgotājiem? Sarakstē ar VID taču Internet visu laiku apliecināja gatavību dot informāciju par konkrētiem darījumiem, bet atdot visu auto datu bāzi ir bezmērķīgi, tehniski sarežģīti un Latvijas un ES likumiem neatbilstoši. Šeit paliksim tikai pie tā, ka VID pieprasījums bija bezmērķīgs, ja vien mērķis nebija meklēt nevis auto tirdzniecības krāpniekus, bet iespējami lielāku kašķi kā attaisnojumu, kāpēc VID nevienu krāpnieku nav atradis.
Otrs aspekts – datu kvalitāte. Vakar VID uzskaitīja, ka prasījis no Internet sludinājumos uzrādītos telefona numurus, sludinājumu licēju vārdus un uzvārdus, personas kodus vai reģistrācijas numurus, epasta adreses un tālruņu numurus, sludinājuma elektroniskās saites un saturu jau iepriekš uzrādītajā kopapjomā. Šāda datu kopuma Internet rīcībā nav. Uzņēmuma jurists Māris Ruķers Neatkarīgajai paskaidroja, ka personas kodi netiek prasīti no privātpersonām, un to reģistrācijas numuru neesamība ir pašsaprotama. VID varētu dabūt kontaktiem ar ss.lv un iespējamiem pircējiem izmantotos tālruņu numurus un epastu adreses, par kuru ticamību tāpat visu ir pateikuši tie žurnālisti, kuri radio runāja ar I. Cīruli. Arī tad situācija nav bezcerīga, ņemot vērā Finanšu policijas tiesības un tehniskās iespējas prasīt informāciju no telekomunikāciju operatoriem un galu galā dabūt rokās cilvēkus, kurus aizturēt, izkratīt un pratināt; atņemt un pārbaudīt viņu telefonus un datorus. Ja ar to visu nekādi rezultāti nav sasniegti, tad vēl jo labāk saprotams, kāpēc VID vajadzēja kašķi un skandālu, lai attaisnotu savas darbošanās neefektivitāti.
***
Morāle
Šobrīd ar viņa paša uzrādītiem iniciāļiem IM apzīmējama portāla nra.lv lietotāja komentārs pie kādas no sludinājumu portāla ss.lv slēgšanai veltītajām publikācijām:
– Valsts grib naudu, VID ierēdņi grib sev informācijas kalnus. Vai maz jau tā tās informācijas – visas deklarācijas un tā. Bet vai tad kāds tās apstrādā un kaut drusciņ tajās ierokas? Un kāds labums ierakties? Kaut ko atrast, un sākt ar to atradumu ko darīt? Priekš kam darīt? Tad jau labāk prasīt arvien jaunus informācijas kalnus. Jo lielāki kalni, jo vieglāk aiz tiem ierēdņiem savā svarīgumā paslēpties.
Kā saka, katrs savai labas dzīves aizsardzībai ierakumus būvē, kā tik vien māk.
Autentiski
VID ģenerāldirektores Ilzes Cīrules atbildes uz žurnālistu Madaras Frīdrihsones un Gata Suhovecka jautājumiem radio raidījumā Krustpunktā. Noklausīties visu 40 minūšu ilgo sarunu iespējams portāla Latvijas sabiedriskie mediji adresē http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/zurnalistiunklausitajiizvaicavidvaditajuilziciruli.a90224/.
M. F.: – Kādēļ tad, ja ir valsts institūcija, kurā jābūt datiem par jebkuru darījumu, kas noticis Latvijā, ir vajadzīga vēl arī komersanta informācija, kas noteikti ir mazāk izsmeļoša? Tur būs kāds Aigars vai Agris, kurš ir samaksājis par sludinājumu ar varbūt Narvesen iegādātu priekšapmaksas karti un zvanījis ar Zelta zivtiņas numuru.
G. S.: – Kāda ir tā informācija, kuru jūs vēlējāties no SS iegūt?
I. C.: – Sākot ar to reģistrāciju… CSDD noformē darījumus, nepārliecinoties, vai darījums faktiski ir noticis. Redzējām, ka automašīna dažu dienu laikā tiek pārreģistrēta no Latvijas uz Lietuvu un atpakaļ, no Latvijas uz Poliju un atpakaļ. Bet visticamāk, ka tā nav nekur izkustējusies.
M. F.: – Bet jūs taču redzat šīs personas, kas veikušas darījumus, šīs pārreģistrācijas.
I. C.: – Jā, bet mums ir būtiski patiesie labuma guvēji. Tikpat labi var būt, ka automašīnas reģistrētas, kā mēdzam teikt, uz bomzi.
M. F.: – Un ar sludinājumiem tā nevar būt?
I. C.: – Ar sludinājumiem tas notiek nedaudz savādāk. Ir ļoti būtiski izsekot, kādas ir eadreses, no kurām likti sludinājumi. Lai tiešām varētu izpētīt sīkumos, vai ir pamats aizdomām, ka shēmas pastāv, vai ka tādas nepastāv.
…Info avots:
http://m.nra.lv/latvija/218413-vid-peld-ka-slikonis-informacijas-jura.htm
Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore
Par ko īsti ir strīds?
Latvijā un vairākās kaimiņvalstīs populārā sludinājumu portāla ss.lv konflikts ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izvērties par pēdējās nedēļas TOP notikumu Latvijā. Pat tie, kas līdz šim nebija izmantojuši šī portāla pakalpojumus, nu jau vismaz zina, ka tāds eksistē. Iespējams, ka tik karstas diskusijas ap šo gadījumu ir tāpēc, ka joprojām ir ļoti daudz neizskaidrotu aspektu un sajūta, ka publiski pārāk daudz kas nav līdz galam pateikts.
Kā tas viss šobrīd izskatās? Izskatās pēc tā, ka VID ar visai apšaubāmiem argumentiem ir licis slēgt Latvijā un citās tuvējās valstīs ļoti iecienītu interneta portālu, kas darbojās pēc sludinājumu dēļa principa. Portāls savu slavu un auditoriju iekarojis jau gana ilgā laika periodā, turklāt strādājis finansiāli ļoti veiksmīgi- SIA SS pērn apgrozījis 5.5 mlj., eiro, nopelnot 4.1 mlj. eiro, bet nodokļos samaksājot 1.92 mlj. eiro – Latvijas uzņēmējdarbības vidē tas tiešām ir ļoti atzīstams un nebūt ne pārāk biežs sasniegums. Savukārt SIA Internet, kam pēc VID lēmuma nule apturēta saimnieciskā darbība, pērn gūta 228 tūkst. eiro liela peļņa, nodokļos samaksājot gandrīz 230 tūkst. eiro. Kur te vēl piesieties? VID acīmredzot domā citādi un ir «piesējies» portālam it kā par nereģistrētu auto tirgotāju datu neatklāšanu. Uzņēmums VID lēmumu pārsūdzējis tiesā, tiesas lēmuma vēl nav, bet VID tomēr pavēlējis mājaslapu ss.lv slēgt.
Šāda rīcība izskatās dīvaina un neadekvāti barga, jo nodokļu administrācija ar darbības apturēšanu sodījusi uzņēmumu nevis par to, ka tas nebūtu maksājis nodokļus, griezis PVN karuseļshēmas vai ko tamlīdzīgu, bet gan uz aizdomu pamata, ka atsevišķi šī sludinājumu portāla izmantotāji varētu būt nesamaksājuši nodokļus. Paša portāla «vaina» minēta tikai tur, ka tas neesot padalījies ar VID ar savu klientu datiem, tātad nav reaģējis uz pieprasījumu, kas, iespējams, ir bijis nesamērīgs. Tādējādi ss.lv gadījums šobrīd ir radījis precedentu, kas ar neparedzamām sekām draud jebkurai reklāmas vai sludinājumu izvietošanas platformai, jo tā var tikt padarīta atbildīga par to, cik daudz preču konkrētais reklāmas vai sludinājuma devējs ir ne tikai notirgojis, bet arī vai ir samaksājis visus nodokļus.
Tas, protams, gadījumā, ja viss ir tā, kā izskatās, un patiesais stāsts tiešām ir par to, kas publiski minēts. Nevarēja nepamanīt, ka paralēli šim savādajam konfliktam starp VID un ss.lv parādījusies ziņa par jauna sludinājumu portāla darbības sākšanu, kas, protams, esot pilnīga sagadīšanās, lai gan pārliecinošie ss.lv peļņas rādītāji vedina domāt citādi.
Konkrētais interneta portāls kādam var patikt vai nepatikt, tā piedāvāto servisu var uzteikt vai pelt, bet šajā gadījumā nav runa par to, bet gan par neizprotamiem nodokļu administrācijas lēmumiem, audzējot aizdomu ēnu par to, ka VID šajā gadījumā varētu būt nostrādājis kā tirgus pārdales ierocis.
…Info avots: http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis/redakcijas-komentars-par-ko-isti-ir-strids-465354
