Rīga, 9.aug., LETA. Vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka pašvaldības uzņēmumos pastāv korupcijas riski, liecina sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS veiktajā aptauja, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK).
Tāpat 46% aptaujāto norādījuši, ka pašvaldībām nevajadzētu nodarboties ar uzņēmējdarbību, jo pašvaldību uzņēmumu vadošajos amatos tiek iecelti cilvēki bez atbilstošas profesionālās pieredzes, 45% iedzīvotāju atzīmējuši, ka pašvaldībām visi resursi jāvelta saviem tiešajiem pienākumiem, savukārt 41% aptaujāto satrauc arī risks, ka pašvaldību pakalpojumi tiks subsidēti ar nodokļu maksātāju naudu.
Tikmēr 29% iedzīvotāju teikuši, ka pašvaldības, kuras iesaistās uzņēmējdarbībā, kropļo konkurenci, 16% pauduši pārliecību, ka pašvaldībām nav pienācīgu resursu uzņēmējdarbības veikšanai.
Gandrīz puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka labāk uzņēmumus spēj pārvaldīt privātais sektors, bet 18% pauda, ka to var darīt arī pašvaldības. Vairākums jeb 69% iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka ar normatīvajiem aktiem daudz precīzāk būtu jānosaka jomas, kurās pašvaldības drīkstētu nodarboties ar uzņēmējdarbību.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš šodien žurnālistiem sacīja, ka pēdējo gadu laikā uzņēmēji visā Latvijā redz satraucošu tendenci. Proti, arvien vairāk pašvaldības sāk nodarboties ar uzņēmējdarbību, būtiski kropļojot konkurenci.
“Pēdējais spilgtais piemērs tam ir atkritumu apsaimniekošana. Pēdējā domes sēdē pirms pašvaldību vēlēšanām bez iepirkuma procedūras Tukuma novada dome nolēma atkritumu savākšanas funkciju nodot pašvaldības uzņēmumam “Piejūra”, kurš iepriekš šo pakalpojumu nav sniedzis,” skaidroja Endziņš, uzsverot, ka šāda prakse ne vien pasliktina uzņēmējdarbības vidi un iespējas piesaistīt investorus, bet arī vairo publiskos tēriņus pašvaldību uzņēmumu zaudējumu dēļ.
Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama norādīja, ka valsts un pašvaldību radītie konkurences kropļojumi ir kļuvuši par arvien pieaugošu problēmu godīgai uzņēmējdarbībai.
“Diemžēl arvien pieaugošāka problēma godīgai uzņēmējdarbībai Latvijā ir kļuvuši valsts un pašvaldību radītie konkurences kropļojumi un konkurences neitralitātes principu klaja ignorēšana. Publisku personu nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā liedz sabiedrībai saņemt kvalitatīvus un inovatīvus pakalpojumus par konkurējošu cenu,” uzsvēra Ābrama.
Pētījums internetā veikts šī gada jūlijā, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4B3ABED1-90D5-45DF-BAD4-05C11F1FCBDC/
LTRK un KP: Pašvaldību darbošanās uzņēmējdarbībā ierobežošanu kavē pašvaldību spēcīgais lobijs Saeimā un valdībā
Rīga, 9.aug., LETA. Ierobežot pašvaldību iesaistīšanos un darbošanos uzņēmējdarbības vidē kavē pašvaldību spēcīgais lobijs Saeimā un valdībā, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Endziņš skaidroja, ka liela daļa no Latvijas pašvaldībām nevēlas izslēgt pašvaldību iepirkumus, kuri notiek bez konkursa, proti, pašvaldības iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai izvēloties par labu pašvaldības uzņēmumam. Tāpat liela daļa pašvaldību ir ieinteresētas dibināt neierobežotu uzņēmumu skaitu.
Taču, pēc Endziņa domām, normatīvajos aktos būtu jāveic izmaiņas, kas no pašvaldību iepirkumiem paredzētu izslēgt tādus iepirkumus, kas notiek bez konkursa, kā arī būtu jāierobežo pašvaldību iespējas dibināt uzņēmumus.
Tā kā Saeimā ir liela daļa dažādu pašvaldību pārstāvju, attiecīgi arī parlamenta līmenī šādām iecerēm atbalsta neesot.
Ābrama atgādināja par Ministru kabinetā iesniegtajiem grozījumiem Konkurences likumā, kas paredz ierobežot pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā, ja tā ir konkurenci kropļojoša. Ābrama apgalvoja, ka šie grozījumi esot iestrēguši, jo turpinoties sarunas ar pašvaldības pārstāvošajām asociācijām, piebilstot, ka tām ir spēcīgs lobijs valdībā.
KP priekšsēdētāja arī norādīja, ka šī gada 9.maijā valdība atlika Konkurences likuma grozījumu skatīšanu. Grozījumi nodrošinātu KP efektīvākas pilnvaras vērsties pret valsts un pašvaldību jeb publisku personu īstenotiem konkurences kropļojumiem. Likumprojekts jau kopš pagājušā gada maija saskaņošanas gaitā piedzīvojis būtiskas korekcijas, svītrojot pilnvaru apjomu attiecībā pret pašām publiskām personām, kas neievēro konkurences neitralitātes principu, un atstājot bargāku attieksmi tikai pret publisku personu kapitālsabiedrībām.
Tādējādi likumprojekta “kompromisa” variants paredz, ka KP var uzlikt tiesisko pienākumu, lai novērstu konkurences deformāciju, tikai valstij un pašvaldībām piederošajām kapitālsabiedrībām. Turklāt tikai tādā apjomā, ka tas tieši vai netieši nepadara neiespējamu pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Vienlaikus likumprojekts neparedz naudas soda piemērošanu šajos gadījumos, kā arī minēto KP lēmumu par tiesiskā pienākuma uzlikšanu iespējams pārsūdzēt tiesā.
KP priekšsēdētāja arī pauda bažas, ka esošajā situācijā, kad pašvaldību darbošanās uzņēmējdarbībā nav īpaši ierobežota, tas daudziem uzņēmējiem ir izšķirīgs faktors nesākt biznesu vienā vai otrā pašvaldībā, jo pašvaldības kādā brīdī var izdomāt, ka kādu pakalpojumu, ko jau nodrošina bizness, sāks nodrošināt pašas, tādējādi radot konkurences kropļojumu.
“Aizvien biežāka kļūst tendence, ka valsts vai pašvaldība veido uzņēmumus tirgū, kurā patērētāju vajadzības spēj veiksmīgi nodrošināt privātie uzņēmumi. Šādi tiek izjaukts tirgus līdzsvars, radot diskriminējošus apstākļus privātajam sektoram, jo valsts vai pašvaldību administratīvie resursi to uzņēmumiem var nodrošināt konkurences priekšrocības. Konkurences neitralitātes principa ignorēšana samazina privāto uzņēmumu, tajā skaitā starptautisko investoru, vēlmi investēt tehnoloģijās un komercdarbības attīstībā, ilgtermiņā vājinot konkurenci tirgū un kaitējot Latvijas ekonomikas attīstībai kopumā,” skaidroja Ābrama.
LTRK valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka pašvaldībām būtu jārada vide un apstākļi, lai piesaistītu un noturētu biznesu. Tiesa, ja pašvaldības iesaistās eksportspējīgā biznesā, tas būtu apsveicami. Paliekot iekšējā tirgū, celt eksportspēju un līdz ar to valsts labklājību nav iespējams.
Tāpēc ir būtiski veikt tādas reformas, kuru rezultātā pašvaldības būtu motivētas sev piesaistīt uzņēmējus. Tāpat ir svarīgi kvalitatīvi piemērot spēkā esošās normas. Piemēram, gadījumos, kad ir konstatēta “tirgus kļūda”, kad konkrētā pašvaldībā privātais sektors nenodrošina kādus iedzīvotājiem nepieciešamus pakalpojumus, pašvaldībām nebūtu jāmēģina risināt šī situācija ar savu uzņēmumu dibināšanu. Tā vietā pašvaldības, piemēram, varētu sazināties ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām Latvijā, atzīmēja Endziņš.
Ābrama arī sacīja, ka pašvaldībām Latvijā būtu jāpārorientējas un jāsaprot, ka primāri preces un pakalpojumus jānodrošina privātajam sektoram, kā arī tas, ka tirgus ekonomikai ir jāattīstās, jāaudzē eksportspēja, nevis jāpārdala resursi pašvaldībām.
Kā ziņots, vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka pašvaldību uzņēmumos pastāv korupcijas riski, liecina sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS veiktajā aptauja, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK).
Gandrīz puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka labāk uzņēmumus spēj pārvaldīt privātais sektors, bet 18% pauda, ka to var darīt arī pašvaldības. Vairākums jeb 69% iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka ar normatīvajiem aktiem daudz precīzāk būtu jānosaka jomas, kurās pašvaldības drīkstētu nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Pētījums internetā veikts šī gada jūlijā, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F8DC1A28-2652-4276-AEFA-8CC8BA2FA39A/
