Arnis Kluinis
Grēkāžu lomas bijušajiem Latvijas Krājbankas (LK) prezidentiem Mārtiņam Bondaram un Ivaram Priedītim uzkrautas tāpēc, ka Latvijas valsts nevar un nedrīkst vajāt bijušo bankas īpašnieku Vladimiru Antonovu.
Latvijas valstij policijas, prokuratūras un tiesu personā nākas slēpt savu nevarību attiecībā pret valstij pusmiljardu eiro zaudējumus nodarījušo Vladimiru Antonovu. Šai slēpšanai izdomāti vairāki triki. Valsts policija izmeklēšanu it kā veikusi un vismaz divas krimināllietas atdevusi prokuratūrai un prokuratūra – tiesām. Vienas lietas iztiesāšana norit jau vairākus gadus, bet otras lietas 183 sējumi tiek vadāti šurpu turpu starp prokuratūru un tiesu, kas pamanījusi, ka lieta nav noformēta atbilstoši likuma prasībām. Sāktais tiesas process norit sabiedrībai slēgtā režīmā. Pirms tam policija atteicās pateikt, pret kurām it kā piecām, it kā sešām personām tā cēlusi apsūdzības, bet neiebilst presē klīstošajiem pieņēmumiem, ka V. Antonova starp apsūdzētajiem esot. Šāda putrošanās notiek tāpēc, ka policijas paziņojums par savu nespēju atklāt V. Antonova vainu LK izputināšanā būtu pārāk bezkaunīgs, bet arī godīgi atzīt Latvijas nespēju dabūt V. Antonovu rokā nav labi. Savu iniciatīvu un LK noguldītāju naudu kompensācijas prasīšanai no V. Antonova ir ieguldījis LK likvidators. Tomēr šīs prasības tik un tā ir koncentrējušās I. Priedīša un M. Bondara virzienā. Krievijas biznesa laikraksts Vedomosti informē, ka V. Antonovs tur nevis slēpjas, bet tērzējot ar savas valsts Centrālo banku par to, ar kādiem pseidonīmiem jeb viņa bijušo darbinieku uzvārdiem viņam būtu pieklājīgi pārņemt divas Krievijas komercbankas.
Divi prezidenti – divi ceļi dzīvē
Kopš bankas slēgšanas 2011. gada novembrī par profesionālu grēkāzi strādā Ivars Priedītis, kuram nelaimējās būt pēdējam bankas prezidentam. Pāris mēnešus viņš pavadīja cietumā, tagad pāris reižu gadā sēžas uz apsūdzēto sola hronoloģiski pirmajā kriminālprocesā un noteikti neizspruks arī no otrā procesa. Šā gada jūnijā slepenībā notikusi tiesa apmierināja civilprasību par 15 miljoniem eiro, kas būtu jāpiedzen solidāri no septiņiem cilvēkiem, kuri darbojušies vairākos pēdējos LK valdes sastāvos. Vismaz no I. Priedīša neko piedzīt nebūs iespējams tāpēc, ka miljonu viņam nav. Ja viņam nauda būtu, tad viņš tagad rīkotos līdzīgi V. Antonovam.
Jūnijā pirmajā instancē pasludinātais spriedums LK likvidatora civilprasībā bijušajiem LK vadītājiem atdeva LK procesiem jau sen zudušo publicitāti, jo viens no atbildētājiem ir I. Priedīša priekštecis bankas prezidenta amatā Mārtiņš Bondars, kurš atstāja darbu bankā divus gadus pirms tās sabrukuma. Ticami, ka jau tad bija sākusies LK iztukšošana, lai apmaksātu V. Antonova afēras visā pasaulē, bet daudz mazāk ticami, ka daļa šīs naudas tieši šogad transformējās M. Bondara skaļajā priekšvēlēšanu kampaņā, kurā viņš solīja gāzt Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Solījuma izpildes vietā sanāca tikai pieteikums uz labām sekmēm nākamajā gadā paredzētajās Saeimas vēlēšanās. Grūti apgalvot vai noliegt, ka tiesas spriedums varētu būt saistīts ar M. Bondara virzīšanos uz Latvijas politikas priekšplānu. Pašsaprotami, ka M. Bondars ir pacenties formulēt versiju par savu politisko vajāšanu.
Valstij jāslēpj savu parādi
Latvijas izvairīšanās darīt jebko V. Antonova sadabūšanai nav izskaidrojama tikai ar bailēm kārtējo reizi kļūt par izsmiekla objektu, kas no Krievijas pelnījis saņemt neko citu kā beigta ēzeļa ausis, bet nekādā gadījumā ne Krievijas pilsoni. Šā gada 27. februārī laikrakstā Dienas Bizness parādījās atgādinājums par Krājbankas naudas pārceļošanu uz valstij piederošo uzņēmumu airBaltic.
Principā tas jau bija zināms, bet tik un tā ir svarīgi, ka tagad publiski zināmi pieturas punkti, pēc kuriem LK likvidatoram vajadzētu atprasīt no airBaltic 70 miljonus eiro. Ja tā, tad Latvijai V. Antonovs vajadzīgs tikai tāpēc, lai ar viņu izlīgtu. Latvijai jāpiedod viņam pusmiljarda eiro izķeksēšana no Latvijas ekonomikas pret solījumu gādāt, lai prasība pret airBaltic neparādītos vispār nekad. Latvijas valdība jau vairākus gadus runā par investora piesaistīšanu airBaltic, bet tās ir tukšas runas, kamēr šādas prasības parādīšanās nav izslēgta. Nav iedomājams nopietns investors, kurš varētu nepamanīt avīzē izteiktu brīdinājumu, ka viņa ieguldījums uzņēmumā draud aiziet kreditoru prasību apmierināšanai; un diez vai investoru mierinās fakts, ka tad daļiņa šīs naudas pienāktos arī LK noguldītājam Raimondam Paulam.
Lietas būtība bija V. Antonova iecere kļūt par airBaltic līdzīpašnieku aiz toreizējā uzņēmuma prezidenta Bertolda Flika pseidonīma. Proti, B. Fliks pieteicās nopirkt pusi no uzņēmuma pamatkapitāla, kad to pārdot izlēma Skandināvijas aviokompānija SAS. Tādas naudas B. Flikam, protams, nebija, bet bija shēmas, kā iegūt airBaltic zaudējumos norakstītu naudu, ko ieguldīt atpakaļ uzņēmumā kā pamatojumu uzņēmuma īpašumtiesību pārņemšanai. Šāda naudas aprite nevar notikt momentā, tāpēc bija vajadzīga arī LK nauda. Nodoms bija to tikai uzrādīt īstajā brīdī, kad jānoformē airBaltic privatizācija. Visticamāk, ka mahināciju lielais mērķis bija pārņemt airBaltic īpašumtiesības drīzai pārdošanai ar solīdu uzcenojumu, kas izskatījās iespējami līdz 2008. gada ekonomiskajai krīzei. Tā pievienoja airBaltic fiktīvajiem zaudējumiem reālos zaudējumus, kuros LK nauda iestrēga un grozās līdz šai baltai dienai.
…Info avots: http://m.nra.lv/latvija/217785-bondars-un-prieditis-cies-antonova-vieta.htm
Arnis Kluinis,
Latvija bēg no izputējušās “Latvijas Krājbankas” īpašnieka Antonova
Nevis izputējušās Latvijas Krājbankas (LK) īpašnieks Vladimirs Antonovs bēguļo, bet Latvijas valsts varas iestādes dara visu iespējamo, lai nebūtu jātiekas ar Antonovu.
Valsts policija un Ģenerālprokuratūra vakar sniedza atbildes uz Neatkarīgās jautājumu, ko tās darījušas un dara, lai varētu pratināt un vajadzības gadījumā apsūdzēt, tiesāt un sodīt bijušo LK īpašnieku Vladimiru Antonovu. Viņa banka tika slēgta 2011. gada novembrī, un tās joprojām nesegto parādu summu var noapaļot uz pusmiljardu eiro. Septiņu gadu laikā nav rastas atbildes, kur tie palikuši un kas par to atbildīgs. Valsts policijas un Ģenerālprokuratūras atbildes autentiski, lakoniski un izsmeļoši parāda, kādā veidā tas nokārtots.
Abas atbildes šeit sniegtas vārds vārdā pilnā apjomā. No vienas puses, tās kā radītas rubrikai Bez komentāriem un daudz ko apliecina pašas par sevi. No otras puses, to izteiksmība pieaug proporcionāli katra Neatkarīgās lasītāja informētībai par LK lietām. Tāpēc dažus datus un faktus tomēr atgādināsim.
Pirmkārt, paturpināsim ķēdīti, kurā policija sūta uz prokuratūru un prokuratūra – uz tiesu. Labi, bet tiesas process taču ir pasludināts par aizklātu. Kāda tad tam būtu jēga, ja žurnālisti u. c. interesenti pēc tam drīkstētu uzzināt, kas tiesā noticis vai nav noticis un kāpēc tiesa lēmusi rīkoties tā vai šitā?
Otrkārt, nevajadzētu palaist garām faktu, ka prokuratūra sūta uz tiesu noskaidrot kaut ko par tiesai atdotās lietas tālāko virzību, bet pati atsakās atbildēt identisku jautājumu par lietu, kas vēl atrodas pašas prokuratūras lietvedībā.
Treškārt, policija patiešām vairs nav prokuratūrai atdoto lietu virzītāja, ja ar to saprot lietu izmeklēšanu, bet policijai paliek funkcija izpildīt prokuratūras vai tiesas rīkojumus, kas konkrētajā gadījumā būtu rīkojums dabūt rokā V. Antonovu. Vai tāds rīkojums eksistē? Jautāts policijai tas tika, atbilde šeit redzama.
Ceturtkārt, policijas un prokuratūras atbildes ir jālasa kā visas septiņus gadus ilgās izmeklēšanas kvalitātes rādītājs. Proti, ka neviens šīs lietas izmeklētājs nav pat iedomājies (nestāsta, ka būtu iedomājies, bet nav spējis Krievijas dēļ, kas izklausītos ticami), ka par bankas izputēšanu tomēr vajadzētu aprunāties ar bankas īpašnieku.
Izmeklēšanas kvalitāti apstiprina arī fakts, ka tā lieta, ko prokuratūra atzīst par atrodošos savā lietvedībā, tur nonākusi atpakaļ no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, kas nav ņēmusi šo lietu pretī kā nenoformētu atbilstoši likuma prasībām.
Piektkārt, paldies policijai un prokuratūrai par atbildēm, kas vislabākajā veidā apstiprina Neatkarīgās 3. augusta publikāciju Bondars un Priedītis cieš Antonova vietā. Proti, ka daļa no LK zaudējumiem ir Latvijas valsts ieguvumi. Gan jau līdzīgu iemeslu dēļ izčibējuši arī sākotnēji ļoti kareivīgie Lietuvas valsts iestāžu solījumi noteikti noķert un tiesāt V. Antonovu par Snoras bankas izputināšanu.
***
Informējiet, lūdzu, vai Latvija prokuratūras vai kādas citas iestādes personā šobrīd veic darbības bijušā Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova nogādāšanai Latvijā.
Subject: Re: par Vladimiru Antonovu
Date: Wed, 2 Aug 2017 16:16:24 +0300
From: Ilze Jurēvica
To: arnis@rb.lv
Labdien!
Ņemot vērā, ka attiecīgais kriminālprocess ir nodots kriminālvajāšanas uzsākšanai prokuratūrai un vairs neatrodas Valsts policijas lietvedībā, Valsts policija nav tiesīga komentēt jautājumus par Prokuratūras, kā lietas virzītāja lietvedībā esošiem procesiem. Ar visiem ar izmeklēšanas darbībām saistītiem jautājumiem/pieprasījumiem aicinām runāt ar procesa virzītāju prokuratūru.
Ar sveicieniem, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Ilze Jurēvica
***
Subject: 2017_08_03_Atbilde
Date: Thu, 03 Aug 2017 09:31:16 +0300
From: Kristine Sutugina
To: arnis@rb.lv
Labdien!
Ģenerālprokuratūra skaidro, ka tā dēvētā “Latvijas Krājbankas” pamata krimināllieta šobrīd vēl atrodas prokuratūras lietvedībā. Tiek veiktas nepieciešamās procesuālās darbības lietas nodošanai tiesai.
Par krimināllietu, kas šobrīd atrodas iztiesāšanā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Tā atrodas procesa virzītāja konkrētās tiesas lietvedībā, tāpēc Jums interesējoši jautājumi adresējami Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.
Ar cieņu
Kristīne Sutugina, Latvijas Republikas Prokuratūras preses sekretāre
Adrese: Kalpaka bulvāris 6, Rīga, LV1801
…Info avots: http://nra.lv/latvija/217926-latvija-beg-no-izputejusas-latvijas-krajbankas-ipasnieka-antonova.htm
ATDODIET PUSMILJARDU EIRO! Lai bijušais Latvijas Krājbankas īpašnieks Vladimirs Antonovs (no kreisās) un viņam kalpojušie bankas prezidenti Mārtiņš Bondars un Ivars Priedītis vismaz pasaka, kur palikuši 492 705 087 eiro, cik daudz bankas likvidators vēl nebija atradis šā gada 30. jūnijā, kaut meklē šo naudu jau kopš 2012. gada sākuma /Ekrānšāviņš no avīzes
