Pēc četrarpus mēnešus ilgas klusēšanas, mēģinājuma izvairīties no administratīvās tiesas, piespiedu atvainošanās par „kļūdu” un Finanšu ministrijas iejaukšanās Ilzes Cīrules (attēlā) vadītais Valsts ieņēmumu dienests (VID) beidzot ir bijis spiests atklāt tam marta vidū pieprasīto informāciju par darbā no jauna pieņemto Finanšu policijas pārvaldes darbinieku kvalifikāciju un izglītību. Pietiekšodien publicē gan dokumentus, kas rāda, cik enerģiski VID mēģināja izvairīties no šīs informācijas atklāšanas, gan VID vadības vēstuli, kurā prasītā informācija beidzot tiek atklāta.
Ņemot vērā publiski izskanējušās aizdomas par Finanšu policijā no jauna pieņemamo darbinieku nepietiekamo kvalifikāciju finanšu noziegumu atklāšanas un apkarošanas jomā, Cīrulei divos „piegājienos” bija pieprasīta informācija par visiem VID Finanšu policijas pārvaldes darbiniekiem, kas pieņemti darbā laikā no pagājušā gada sākuma līdz šā gada 15. martam. Par katru darbā jaunpieņemto darbinieku bija pieprasīts atklāt ne tikai vārdu un uzvārdu, jauno amatu un noteikto amatalgu, bet arī jaunā darbinieka izglītību – kāda, kur un kad iegūta.
Sniedzot pārējo informāciju, ziņas par jauno finanšu policistu izglītību Cīrule sniegt atteicās, aizbildinoties, ka tās esot ziņas par fiziskās personas privāto dzīvi un līdz ar to ierobežotas pieejamības informācija. Šī ir viena no arī iepriekš dažādu iestāžu izmantotajām atrunām, kā pamatot ziņu neatklāšanu par, iespējams, nepietiekami kvalificētu, uz pazīšanās vai cita pamata darbā pieņemtu amatpersonu izglītību.
Pēc šī Cīrules atteikuma saņemšanas Pietiek pārstāvis vērsās administratīvajā tiesā, pieteikumā norādot uz līdzīgu gadījumu jau pirms pieciem gadiem. Tad administratīvā rajona tiesa 2012. gadā norādīja, ka informācijas pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.
Tiesa toreiz norādīja – sabiedrībai ir tiesības vērtēt valsts amatpersonas profesionalitāti un atbilstību ieņemamajam amatam, veidojot viedokli par konkrētās amatpersonas profesionalitāti, arī vadoties no ziņām par minētās amatpersonas izglītību, kas tiek izmantota viņas profesionālajā darbībā. Tādējādi tiek īstenota arī sabiedrības kontrole par valsts pārvaldes profesionalitāti un efektivitāti, kā ori valsts līdzekļu izlietošanas lietderību.
„Ņemot vērā augstākminēto, informācija par valsts amatpersonas izglītību viņas profesionālās darbības jomā nevar tikt uzskatīta par informāciju, kas ir paredzēta ierobežotam personu lokam saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu un ierobežotas pieejamības informāciju,” toreiz konstatēja tiesa.
Cīrule domāja citādi un pieprasītās informācijas sniegšanu aprīļa sākumā atteica, cita starpā norādot, ka informācijas atteikums apstrīdams administratīvajā rajona tiesā. Taču… sniedzot paskaidrojumus tiesai, kas bija ierosinājusi administratīvo lietu, Cīrule jau rakstīja ko pilnīgi citu – patiesībā informācijas sniegšanas atteikums esot apstrīdams Finanšu ministrijā, tāpēc lieta administratīvajā tiesa neesot skatāma.
Pēcāk VID ģenerāldirektore gan bija spiesta rakstiski atvainoties par šo „kļūdu”, turklāt ar viņu par šo tēmu bija sazinājusies arī Finanšu ministrija. Nu, kad Pietiek pārstāvis jau bija sagatavojis jaunu pieteikumu administratīvajai tiesai un darījis to zināmu VID, ir izrādījies, ka dienesta vadība savu viedokli pēc četrarpus mēnešu ilgas stīvēšanās ir mainījusi un pieprasīto informāciju ir bijusi gatava tomēr sniegt.
Paradoksāli ir tas, ka pēc visiem šiem noklusēšanas mēģinājumiem beidzot publiskotā informācija rāda – nekas īpaši slēpjams VID vadībai nemaz nav bijis, un darbā pieņemtajiem Finanšu policijas darbiniekiem ir bijis visnotaļ adekvāta un atbilstoša iegūtā izglītība un kvalifikācija.
…Info avots un dokumemtu foto: http://m.pietiek.com/raksti/noklusesana,_sikas_bledibas_un_izvairisanas_nepalidz__vid_vadibai_nakas_atklat_jaunpienemto_finansu_policistu_kvalifikaciju
VID vadības paskaidrojumi tiesai rāda: haoss ieņēmumu dienestā sasniedzis jaunas virsotnes
Haoss Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir sasniedzis atkal jaunas virsotnes, – tā rāda VID vadības sniegtie rakstiskie paskaidrojumi administratīvajai rajona tiesai, no kuriem izriet ne tikai tas, ka bēdīgi slavenā VID reorganizācija notikusi bez jebkāda skaidra plāna, bet arī tas, ka VID vadībā pat viselementārākajos jautājumos valda nevienprātība un putrošanās.
Pietiek jau informēja par absurdo situāciju, ko bija radījusi VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule (attēlā) vai viņas padomdevēji. Vispirms viņa, atsakoties sniegt informāciju pēc Pietiek pārstāvja pieprasījuma, bija norādījusi, ka atteikumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā, bet pēc tam paskaidrojumos tiesai jau vēstīja, ka pārsūdzība esot noraidāma un neesot izskatāma, jo pieteicējs esot sekojis viņas norādei un atteikumu apstrīdējis tiesā, kaut patiesībā vajadzējis vērsties Finanšu ministrijā. Viss beidzās ar Cīrules oficiālu atvainošanos un informācijas sniegšanu.
Pašlaik VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja ir Vita Narnicka, un, kā rāda Pietiek šodien publicētie viņas parakstītie paskaidrojumi tiesai citā informācijas nesniegšanas lietā, neviens Narnicku, kura ikdienā pilda VID ģenerāldirektora vietnieces funkcijas, nav painformējis par Cīrules „atklājumu” saistībā ar pareizo pārsūdzēšanas kārtību. Rezultātā situācijā, kas absolūti identiska tai, kurā Cīrule norādīja uz nepieciešamu pārsūdzēt informācijas nesniegšanas lēmumu Finanšu ministrijā, viņas pienākumu izpildītāja par to pat neieminas.
Šī ir jau kārtējā administratīvā lieta, kas ierosināta saistībā ar VID vadības nevēlēšanos atklāt sabiedrībai informāciju par šīs iestādes kadru politiku. Maija sākumā Cīrulei bija nosūtīts informācijas pieprasījums, atsaucoties uz to, ka viņa kā iestādes vadītāja medijiem paziņojusi ka „līdz šim Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijā dienesta darbavietu skaits ir samazināts par aptuveni 250, gan likvidējot neaizpildītās vakances, gan atlaižot darbiniekus”.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām VID tika pieprasīta šāda informācija:
1) no kura datuma ir sākusies VID reorganizācija? Kas un kad pieņēmis lēmumu par šo reorganizāciju? Vai pirms reorganizācijas bija sastādīts un apstiprināts reorganizācijas plāns? Ja jā, kas un kad to bija sastādījis un apstiprinājis? (Pievienojiet arī plāna kopiju.) Ja šāda plāna nebija, tad kā tieši notiek reorganizācijas pasākumu secība?
2) cik tieši un kādas tieši „neaizpildītās vakances” ir likvidētas kopš šī reorganizācijas sākuma datuma līdz 2017. gada 1. maijam?
3) cik tieši un kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš šī reorganizācijas sākuma datuma līdz 2017. gada 1. maijam?”
Savukārt VID ģenerāldirektore mēģināja izvairīties no atbilžu sniegšanas saistībā ar reorganizācijas plānu, aprobežojoties ar datiem par likvidēto un vēl likvidējamo štata vietu skaitu, tā liekot noprast – nekāda VID reorganizācijas plāna vispār nav bijis un, ļoti iespējams, nav vēl joprojām.
Lai saņemtu pieprasīto informāciju, Pietiek pārstāvis vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, un šodien publicējam gan sākotnējo VID sniegto informāciju, gan tagadējos paskaidrojumus tiesai, kuros cita starpā arī pirmoreiz skaidri atzīts – nekāda VID reorganizācijas plāna vispār nav bijis.
…Ingo avots un dokumentu foto: http://m.pietiek.com/raksti/vid_vadibas_paskaidrojumi_tiesai_rada_haoss_ienemumu_dienesta_sasniedzis_jaunas_virsotnes
