Dzintars Zaļūksnis
Ministru prezidents Māris Kučinskis kopā ar savu uzticamo ieroču nesēju, finanšu ministri Sančo… atvainojiet, Danu Reiznieci Ozolu ir devis neprātīgu, vienkārši neticamu solījumu. Proti, “stabilu nodokļu politiku vismaz tuvākajos gados”.
Diezin vai ir kaut niecīga cerība saņemt atbildes uz jautājumiem, kas jāsaprot ar “stabilu” nodokļu politiku (tāda varētu būt arī ikgadēja, stabila nodokļu sloga palielināšana), cik ilgi būs “tuvākie gadi” un, galvenais, kā tiks risināta arvien augošo valsts budžeta izdevumu problēma – un šeit nav runa par finansējumu veselības aprūpei vai izglītībai: pirmo var risināt tāpat kā līdz šim, vienkārši solot un paklusām laižot valsts garantēto pakalpojumu kvalitātes latiņu arvien zemāk, savukārt ar skolām efektīvi un efektīgi tiek galā viedais ministrs Kārlis Šadurskis.
Runājot par budžeta izdevumiem, pirmām kārtām tiek domāta nauda, ko “apēd” valsts pārvaldē strādājošie. Pēdējo 10-15 gadu pieredze rāda, ka koalīcija pārliecinoši bloķē visas Eiropas Komisijas prasības par strukturālajām reformām un valsts pārvaldes un birokrātijas samazināšanu. Premjers Kučinskis kopā ar valsts galveno ierēdni Jāni Citskovski gan sola virzīties uz “nulles birokrātiju” un samazināt valsts pārvaldē nodarbinātu skaitu par 6 procentiem. Precīzāk, “likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu” (šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/valsts-kancelejas-direktors-valsts-parvaldes-reformas-merkis-ir-nodrosinat-kvalitativus-pakalpojumus-un-nemanamu-birokratiju ), un tas nozīmē, ka visa “reforma”, visdrīzāk, izpaudīsies gadu gadiem neaizņemto (tātad faktiski pilnīgi lieko) štata vietu izstrīpošanu, protams, nevienu konkrētu pārvaldes susuriņu neskarot ne ar mazo pirkstiņu.
Turklāt ir pamatotas aizdomas, ka 6% Latvijas valsts pārvaldē būs ja ne piliens jūrā, tad glāze akā gan: Latvija patlaban var “lepoties” ar vienu no cilvēkresursu ziņā masīvākajām valsts pārvaldēm pasaulē. Precīzāk, patlaban mūsu valsts ir 12. vietā starp pasaules valstīm ar vislielāko valsts sektorā nodarbināto īpatsvaru, ja rēķinām tos procentos no visiem nodarbinātajiem.
Datu avoti ir OECD (Organization for Economic Co-operation and Development, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb “bagāto valstu klubs”), ILO (International Labour Organization, Starptautiskā darba organizācija) un Pasaules banka (The World Bank).
Pasaules valstis ar lielāko valsts sektorā nodarbinātu īpatsvaru (% no visiem nodarbinātajiem)
Kuba 85,2
Kuveita 44,6
Baltkrievija 40,6
Seišelu salas 36,8
Saūda Arābija 35,3
Čehija 34
Bahamas 33,7
Jordānija 33,1
Tadžikistāna 33
Norvēģija 32,8
Horvātija 31,7
Latvija 31,2
Dānija 31,1
Serbija 31
Krievija 30,6
Ķīna 29,3
Zviedrija 28,9
Lietuva 28,6
Slovākija 27,2
Ungārija 26,8
Ēģipte 26,3
Igaunija 26,1
Luksemburga 26,1
Moldova 26
Azerbaidžāna 25,9
Polija 25,2
Šeit ir uzrādītas tikai tās valstis, kurās valsts sektorā nodarbināto īpatsvars pārsniedz 25% (visu tabulu sk. šeit: https://en.m.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_public_sector ). Saprotams, ka pirmajā vietā ir Kuba, kur joprojām tiek īstenota sociālisma koncepcija un lauvas tiesa ražošanas līdzekļu pieder valstij. Saprotama ir arī tādu valstu, kā Kuveita, Baltkrievija, Saūda Arābija, Tadžikistāna, Norvēģija atrašanās tabulas augšgalā: visās tajās valsts sektoram ir ārkārtīgi liela nozīme tautsaimniecībā.
Savukārt Čehijā ir kopumā ap 680 000 publiskajā sektorā nodarbināto, un tie ir 6,6% no iedzīvotāju skaita, bet čehu valsts pārvaldē darbojas nedaudz vairāk par 17 000 cilvēku.
Formāli ar Latviju it kā vienā līmenī esošajā Dānijā lauvas tiesu publiskajā sektorā nodarbināto algo pašvaldības, kas šajā valstī tradicionāli ir autonomas un spēcīgas.
Latvijā, kur valsts īpašumā palikuši tikai daži uzņēmumi, bet pašvaldības ir centrālās varas piedēklis, publiskajā sektorā algu saņem ap 12% visu valsts iedzīvotāju, pensionārus un nepilngadīgos ieskaitot.
Domāju, ka ar šiem skaitļiem ir gana, lai saprastu, ka nodokļu “apēdāju” samazināšana par 6, 10 vai, teiksim, 25 procentiem nekādu jūtamu efektu neizraisīs: spēkā esošo likumu specifikas dēļ (augstākajai ierēdniecībai un politiskajām amatpersonām algu likmes ir “piesaistītas” statistiski vidējām algām), palielinot algas valsts sektorā, nāksies palielināt arī nodokļus, kuru palielināšana savukārt izraisīs algu palielināšanu valsts sektorā. Īsts mūžīgais dzinējs, vai ne? Un to var apturēt tikai radikāli – piemēram, par 50-60% – samazinot nodarbināto skaitu valsts pārvaldē (protams, pirms tam izstrādājot reālu viņu turpmākas nodarbinātības plānu). Taču tas, kā saprotat, nenotiks, un Kučinskis ar Citskovski gaida, lai mēs priecājamies par tiem pašiem “nekādiem” 6%.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/nodoklu-sloga-augsanu-var-apturet-tikai-valsts-parvaldes-samazinasana-uz-pusi
