Rīga, 20.jūl., LETA. Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai, pētījumā par optimālo mūsdienu skolu tīklu Latvijā secināja ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
2016./2017.mācību gadā Latvijā bija 313 vidusskolas un 22 vakara un neklātienes skolas, savukārt skolēnu skaits šajā mācību gadā vidusskolas posmā noslīdējis līdz 34 699, kas ir par aptuveni 24 000 mazāk nekā pirms astoņiem gadiem.
Pētījumā secināts, ka Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams, lai nokomplektētu 130 vidusskolas, un tas nozīmē izglītības pakāpes samazināšanu vismaz 183 vidusskolām.
40 vidusskolas optimizācijas rezultātā varētu nākties pārveidot par pamatskolām vai sākumskolām Rīgā, četras – Daugavpilī, pa trim – Ventspilī, Liepājā, Jūrmalā, pa divām Rēzeknē un Kuldīgā.
Turlajs skaidroja, ka ir jārēķinās ar to, ka vairākos attīstības centros skolēnu pietiek tikai vienas vidusskolas vai ģimnāzijas uzturēšanai, taču, kā to pierāda Smiltenes piemērs, optimizācijas rezultātā iespējas nodrošināt gan izglītības kvalitāti, gan algu pieaugumu skolotājiem, sacīja Turlajs.
Iespējams, vidusskolu skaits mazajām pašvaldībām, savstarpēji nespējot vienoties, būs vēl mazāks, skaidroja ekonomģeogrāfs.
Tāpat jārēķinās ar potenciālā vidusskolēnu skaita samazināšanos par labu profesionālās izglītības iestādēm saistībā ar centralizēto eksāmenu ieviešanu pamatskolās un nosakot sekmības cenzu mācību turpināšanai vidusskolā.
Turlajs norādīja, ka optimālā skolu tīkla izveidi kavē pašvaldību nespēja vienoties ar kaimiņu pašvaldībām par sadarbību izglītības jomā. Tāpat lielākās pašvaldību daļas nespēj vai nevēlas savā pārraudzībā esošā skolu tīkla efektivitātes rādītājus tuvināt Eiropas vidējiem rādītājiem.
Arī izpratnes trūkums lielā sabiedrības daļā par strukturālo reformu nepieciešamību un ieguvumiem, ko tās sniegtu ilgtermiņā, eksperta ieskatā kavē skolu tīkla sakārtošanu. Viņš piebilda, ka to ietekmē arī sabiedrības izpratnes trūkums par nodokļu ieņēmumu apjoma saistību ar bezmaksas publisko pakalpojumu pieejamību.
Būtiski skolu tīkla kārtošanu kavē arī politiķu vairīšanās no nepopulāru lēmumu pieņemšanas, sacīja Turlajs.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/4EEDB040-645D-499F-B5BC-2448324A784F/
Rekomendē noteikt 150 skolēnu minimumu vidusskolu 10.-12.klasēs
Rīga, 20.jūl., LETA. Vidusskolu 10.-12.klašu posmā būtu jābūt ne mazāk kā 150 skolēniem, izņemot attālus Latvijas reģionus, savukārt lielpilsētām būtu nosakāms lielāks skolēnu skaits, prezentējot pētījumu par optimālu vidusskolu tīklu, rekomendē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Lai Latvijas skolēniem nodrošinātu konkurētspējīgu izglītības līmeni attīstīto valstu vidū, izglītības sistēmai savos efektivitātes rādītājos jātuvojas attīstītajām valstīm, teikts pētījumā par optimālu vidusskolu tīklu Latvijā.
Pētījumā norādīts, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība būtu jāpalielina aptuveni 1,5 reizes, vienlaikus radot priekšnoteikumus gan skolotāju atalgojuma, gan skolu aprīkojuma līmeņa celšanai. Esošajā finansējumā to iespējams panākt tikai, veicot skolu tīkla optimizāciju, pārliecināti pētījuma veicēji.
Lai to paveiktu, šī pētījuma otrajā daļā (turpmākajos sešos mēnešos) paredzēts izstrādāt konkrētus priekšlikumus pa reģioniem optimālajam vidusskolu izvietojuma modelim. Tas tiks darīts, ņemot vērā projekta gaitā izstrādātās skolu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platformas iespējas. Taču šāda modeļa izstrādei nepieciešami kritēriji skolām, kas Latvijas apstākļos atbilstoši izvirzītajiem Eiropas līmeņa nosacījumiem spētu nodrošināt konkurētspējīgas izglītības līmeni.
Uz nepieciešamību noteikt minimālā skolēnu skaita kritēriju valsts līmenī sarunās ar pētniekiem norādījuši arī vairāku pašvaldību vadītāji, par argumentu tam minot pašvaldību deputātu vidū izplatīto izvairīšanos no nepopulāru lēmumu pieņemšanas. Esot šādiem kritērijiem, pašvaldību deputāti lēmumi kļūtu atbildīgāki, pausts pētījumā.
Ņemot vērā Latvijas nevienmērīgo apdzīvojumu, IZM atsevišķās skolu kategorijās rekomendē atšķirīgus minimālā skolēnu skaita sliekšņus atkarībā no skolas atrašanās vietas. Pētījumā skaidrots, ka, tā kā esošajam administratīvajam iedalījumam daudzos gadījumos nav sakara ar iedzīvotāju izvietojumu vai skaitu, šajā dalījumā tas apzināti nav izmantots.
Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotājiem – Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Otrajā kategorijā iekļauti pārējie reģionālie attīstības centri, trešajā – pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. Ceturtā kategorija domāta kā izņēmums reti apdzīvotām teritorijām, to attiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidēju vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu.
Pētījumā rekomendēts noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolām (10.-12.klase), to darot divos posmos ar kopējo ilgumu seši gadi.
Līdz 2020.gada 1.septembrim visā Latvijas teritorijā tie būtu 150 skolēni vidusskolā, izņemot vietas, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas – šajā gadījumā tie būtu 60 skolēni. Savukārt pēc šī perioda, līdz 2023.gada 1.septembrim, rekomendējamais minimālais skolēnu skaits lielpilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju būtu 225. Pārējā Latvijas teritorijā – 150, savukārt vietās, kur 25 kilometru rādiusā nav citu vidusskolu, – 75 skolēni.
Izpētot ārzemju praksi, secināts, kritēriji Latvijas vidusskolu tīklam ir “krietni maigāki nekā ārzemēs”, sacīja ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Aplūkojot, piemēram, Igaunijas praksi skolu tīkla kārtošanā, secināts, ka Igaunijā līdz 2020.gadam skolēnu skaitam vidusskolas 10.-12.klasē svārstītos no 252 līdz 540 skolēniem. Izņēmums Igaunijā būtu vienīgi Hījumā sala, kur vidusskola varētu pastāvēt ar 84 izglītojamajiem, kas vienlaikus ir lielāka prasība nekā attāliem Latvijas reģioniem.
Kvantitatīvie kritēriji netiek attiecināti uz valsts ģimnāzijām.
Papildu šiem kvantitatīvajiem kritērijiem, IZM rekomendē noteikt arī kvalitatīvos kritērijus. Ar šiem kritērijiem tiktu mērīta vidusskolas posma izglītības pievienotā vērtība, salīdzinot vidusskolas absolventu obligāto centralizēto eksāmenu rezultātus ar šo pašu izglītojamo centralizēto eksāmenu rezultātiem, beidzot pamatskolu
Skaidrots, ka, pašvaldībām izvērtējot katras konkrētās vidusskolas turpmāko attīstību, tiks skatīts uz visiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka arī maza skola, kas neizpilda kvantitatīvos kritērijus, varētu tikt saglabāta esošajā veidolā pie noteikuma, ja tā uzrāda augstus kvalitatīvos rādītājus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C7E02-4D6A-B684-B7EB-81B39D3899CA/
IZM izstrādātajiem kritērijiem par mūsdienīgu vidusskolu neatbilst vairāk nekā 100 Latvijas vidusskolu
Rīga, 20.jūl., LETA. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem kritērijiem par mūsdienīgu vidusskolu neatbilst vairāk nekā 100 Latvijas vidusskolu, šorīt intervijā LNT atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Tomēr ministrs nevēlējās atbildēt konkrēti par to skolu skaitu, kas kritērijiem atbilstu vai neatbilstu, taču intervijā Latvijas Radio viņš atklāja, ka, piemēram, Rīgā ir vismaz 40 vidusskolas, kas neatbilst ministrijas izstrādātajiem kritērijiem un daļa no minētajām būtu jāapvieno.
“Es saprotu, ka šie lēmumi nebūs populāri, bet ir jāatceras, ka viss tiek darīts, lai skolu tīkls būtu tāds, kas spēj attīstīties un piedāvāt kvalitatīvu izglītību, tādējādi apliecinot sabiedrībai, ka publiskais finansējums izglītībai tiek izlietots mērķtiecīgi,” intervijā Latvijas Radio sacīja ministrs.
Jau ziņots, ka šodien IZM notiks preses konference, kurā ministrija informēs par savu redzējumu par kritērijiem mūsdienīgai vidusskolai.
Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, preses konference notiks plkst.10 IZM telpās. Par kritērijiem mūsdienīgai vidusskolai informēs izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Kā ziņots, patlaban IZM veic visaptverošu pētījumu, kura mērķis ir nodrošināt objektīvus datus, balstoties uz kuriem pašvaldībām būs iespēja veidot optimālu skolu tīklu. Kā norādīja IZM, pētījums palīdzēs īstenot izglītības politikas noteiktos virsmērķus, paaugstināt izglītības kvalitāti, izveidot efektīvu pārvaldības un finansēšanas sistēmu, līdztekus kompleksi risinot arī skolu tīkla attīstības un pieejamības, kā arī modernas mācību vides izveides un nodrošināšanas jautājumus. Pētījuma gala ziņojums plānots šā gada oktobrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1EFFAA53-80CD-40E1-9D72-7A7E15652A9A/
Šadurskis: Latvijas skolu tīkls neatbilst mūsdienu sociālekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai
Rīga, 20.jūl., LETA. Latvijas skolu tīkls neatbilst mūsdienu sociālekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Šodien, prezentējot pētījumu par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā, Šadurskis sacīja, ka izglītības sistēmai ir vistiešākā ietekme uz tautsaimniecību un no tā, cik labas ir mūsu skolas, atkarīgs, cik labi dzīvo mūsu sabiedrība.
Ministrs sacīja, ka mūsdienīgai vidusskolai jābūt tādai, kurai ir atbilstoša infrastruktūra, kas rada iespējas skolēniem un pedagogiem. Tāpat vidusskolai jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums pedagogiem, kā arī jāceļ pedagoga profesijas prestižs. Vienlaikus ļoti būtisks ir pietiekams skolēnu skaits jauniešu sociālo prasmju attīstīšanai.
“Šodien negribam redzēt skolu pastarīti kā tipisku vidusskolas modeli,” uzsvēra politiķis. Skolu tīkla kārtošanā būtu jāņem vērā vairāki apstākļi – kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus.
Veidojot modernu vidusskolu, iespējams panākt izglītības kvalitātes izrāvienu, secināja Šadurskis. Neskatoties uz to, ka Latvijā izglītības sistēmā tiek ieguldīti aptuveni 1,5 miljardi eiro gadā, tas nedod izcilu rezultātu.
“Mēs nelietojam šo finansējumu pietiekami labi – ar šo naudu var izdarīt nesalīdzināmi vairāk. Mūsu ziemeļu kaimiņi ir nesalīdzināmi augstākā pozīcijā,” sacīja ministrs.
Viņš norādīja, ka ir skaidrs, ka galvenais līdzekļu ekonomijas avots, ja nevar palielināt kopējo pieejamo līdzekļu apjomu, ir naudas efektīva izmantošana, tostarp skolu tīkla kārtošana.
“Mūsu skolu tīkls veidojies pilnīgi citos sociālekonomiskajos apstākļos, pie citas demogrāfijas. Ja iedzīvotāju skaits ir būtiski krities, tad tagad nevar teikt, ka tas ir adekvāts mūsdienu situācijai,” vērtēja ministrs.
Skolu tīkla sakārtošanas mērķis ir nodrošināt izglītības kvalitāti ikvienā vidusskolā, mazinot plaisu starp izcilām un vājām izglītības iestādēm.
Reformas rezultātā skolēns iegūtu bagātīgu infrastruktūru, mūsdienīgu vidi, iespējas ārpusstundu nodarbībām, solīja Šadurskis, piebilstot, ka jau tagad redzams, ka skolas izvēlē bieži vien būtiskākas ir iespējas skolā un tās kvalitāte. “Tagad redzam, ka, pētot migrācijas ceļus, sāk dominēt vēlme izvēlēties labāku, nevis tuvāku skolu. Tas ir indikators, kas rāda kvalitātes plaisas mazināšanas nepieciešamību,” teica politiķis.
Skolotājiem, sakārtojot skolu tīklu, vidusskolas posmā var palielināt minimālo atalgojumu par likmi aptuveni par 45%, pēc pārejas perioda beigām saņemot aptuveni 1000 eiro par likmi, skaidroja Šadurskis. Tas nozīmē, ka 40 stundu darba nedēļā tie būtu aptuveni 1500 eiro, kas ministra ieskatā ir pietiekami motivējošs stimuls arī jauniešiem izvēlēties pedagoģisko darbu.
Savukārt pašvaldības, kas ir skolu dibinātājas, reformas rezultātā varēs mērķtiecīgi investēt līdzekļus izglītībā, nodrošinot ērtu un labu infrastruktūru, gūtu naudu gan interešu izglītībai, gan arī atbalsta personālam un karjeras konsultantiem. Šadurskis sacīja, ka, sakārtojot skolu tīklu, pašvaldības varētu tikt arī pie mediācijas iespējām, tādējādi veiksmīgāk risinot konfliktus izglītības iestādēs. “Vēl radīsies iespēja ieguldīt sportā, kultūrai un citiem nepieciešamiem pasākumiem,” piebilda Šadurskis, uzsverot, ka skolēnu dzīve būs daudz pilnvērtīgāka, ja visas šīs iespējas tiks nodrošinātas.
Vienlaikus Šadurskis norādīja, ka, runājot par labu un mūsdienīgu skolu, tad tas jāskatās kontekstā ar jauno kompetencēs balstīto mācību saturu.
“Sabiedrībā valda mīts par bezmaksas izglītību, un, ja jau tā ir bezmaksas, kāpēc nesaglabāt mazo skoliņu un klases. Pēdējā bezmaksas izglītība bija Mauglim – viss pārējais vienmēr kādam kaut ko ir maksājis,” secināja ministrs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C7E01-0915-970F-DDBA-B77B81837B01/
Alojas novada priekšsēdētāja: Savākt vairāk par 20 bērniem vidusskolas klasē šobrīd ir nereāli
Valmiera, 20.jūl., LETA. Savākt vairāk par 20 bērniem vidusskolas klasē šobrīd ir nereāli, aģentūrai LETA skaidroja Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne (Reģionu alianse), komentējot Izglītības un Zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājumu par skolēnu sadalījumu vidusskolas klasēs.
“Ja mums ir jādabū 20 skolēni klasē un citādi klasi nevar atvērt, mums tas ir traģiski,” teica Vilne.
Pēdējie Vilnes rīcībā esošie dati vēstīja, ka uz šo gadu Alojas Ausekļa vidusskolas 10.klasē pieteikušies 11 skolēni. Otra novada vidusskola Staicelē jau ir reorganizēta – šobrīd tur mācības beigs pēdējā 12.klase un jauni skolēni vidusskolas posmā netiek uzņemti.
Vilne apliecināja, ka novads būtu gatavs cīnīties par vienīgās vidusskolas saglabāšanu, ņemot vērā, ka novadam tas ir svarīgi un pašvaldība nolēmusi veikt plašu vidusskolas ēkas pārbūvi. Tuvākā vidusskolas ir Limbažos, Valmierā un Salacgrīvā.
Jau vēstīts, ka IZM savā pētījumā sadalījusi Latvijas skolas trīs kategorijās, kas attiecīgi nosaka vidusskolēnu skaitu skolā.
Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotājiem – Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Otrajā kategorijā iekļauti pārējie reģionālie attīstības centri, trešajā – pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. Ceturtā kategorija domāta kā izņēmums reti apdzīvotām teritorijām, to attiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidēju vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu.
Pētījumā rekomendēts noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolām (10.-12.klase), to darot divos posmos ar kopējo ilgumu seši gadi.
Līdz 2020.gada 1.septembrim visā Latvijas teritorijā tie būtu 150 skolēni vidusskolā, izņemot vietas, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas – šajā gadījumā tie būtu 60 skolēni. Savukārt pēc šī perioda, līdz 2023.gada 1.septembrim, rekomendējamais minimālais skolēnu skaits lielpilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju būtu 225. Pārējā Latvijas teritorijā – 150, savukārt vietās, kur 25 kilometru rādiusā nav citu vidusskolu, – 75 skolēni.
Šie kritēriji netiktu attiecināti uz valsts ģimnāzijām.
Papildu šiem kvantitatīvajiem kritērijiem, IZM rekomendē noteikt arī kvalitatīvos kritērijus. Ar šiem kritērijiem tiktu mērīta vidusskolas posma izglītības pievienotā vērtība, salīdzinot vidusskolas absolventu obligāto centralizēto eksāmenu rezultātus ar šo pašu izglītojamo centralizēto eksāmenu rezultātiem, beidzot pamatskolu.
Skaidrots, ka, pašvaldībām izvērtējot katras konkrētās vidusskolas turpmāko attīstību, tiks skatīts uz visiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka arī maza skola, kas neizpilda kvantitatīvos kritērijus, varētu tikt saglabāta esošajā veidolā pie noteikuma, ja tā uzrāda augstus kvalitatīvos rādītājus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C7E02-15CA-C85C-6BC4-D6025072E3AA/
Kvalitatīvai izglītībai nepieciešama realitātei atbilstoša vidusskola
“Mūsdienīga skolu infrastruktūra ar daudzpusīgām iespējām, pedagogu atalgojums un prestižs, plašas jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas, sociālie kontakti ir modelis, kādai jābūt mūsdienīgai vidusskolai,” saka izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.
Kopīgi veidojot mūsdienīgu vidusskolu, tā ir iespēja ar mērķtiecīgu darbu panākt būtisku izglītības kvalitātes pieaugumu, nodrošināt mūsu bērniem labākas iespējas, lai viņi dzīvē būtu veiksmīgi un patstāvīgi, un katram būtu iespējas veikt daudz mērķtiecīgāku izvēli savas personības pilnveides procesā, uzsver ministrs.
Tautsaimniecības transformācija, demogrāfiskās izmaiņas, Latvijas integrēšanās globālajā ekonomikā -pārmaiņas skolu tīklā ir jāskata kontekstā ar šiem procesiem. Skolu tīkla pētījumā ir analizēta arī citu Eiropas un kaimiņvalstu pieredze un kritēriju kopums, kas tiek īstenots, lai veidotu optimālu skolu tīklu. Datu analīze liecina, ka Latvijā skolu tīkla izmaiņas veiktas fragmentāri, un tādos rādītājos kā skolēnu attiecība pret vienu pedagogu, klašu un skolu piepildījums būtiski atpaliek no citu Eiropas valstu rādītājiem. Turpretim pēc budžeta izdevumiem izglītībai Latvija Eiropā ieņem pirmo vietu, ko jau iepriekš norādījuši gan Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas eksperti, gan apliecinājuši Eiropas Savienības un OECD statistikas rādītāji. “Pārmaiņas skolu tīklā līdz šim nav gājušas kopsolī ar demogrāfisko un tautsaimniecības transformāciju, tāpēc tas prasa nesamērīgus un objektīvai realitātei neatbilstošus publiskā finansējuma ieguldījumus. Veicot pārmaiņas šodien, ir iespēja veidot kvalitatīvu izglītības sistēmu, ņemot vērā objektīvas nākotnes demogrāfijas un tautsaimniecības izmaiņas,” saka skolu tīkla pētījuma eksperts, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
“Veicot pārmaiņas skolu tīklā mums ir reālas iespējas sasniegt augstu izglītības kvalitāti ikvienā vidusskolā, mazināt nevienlīdzības plaisu,” saka Šadurskis. Tiešie ieguvēji, veidojot modernu vidusskolu tīklu, būs skolēni un skolotāji, uzsver ministrs. Skolēniem tā ir iespēja iegūt ērtu, modernu mācību vidi, daudzpusīgas un plašas ārpusskolas aktivitāšu un interešu izglītības pieejamību. “Skolēniem šādā skolā, vidē ir iespējas arī plašākiem sociālajiem kontaktiem, iegūstot jaunus draugus un plašāku kontaktu loku skolas ietvaros. Sociālie kontakti ir tikpat nozīmīgs faktors, cik izglītības process indivīda izaugsmei un spējai veiksmīgi iekļauties sabiedrībā,” pauž Šadurskis.
Pašvaldībām tas sniedz jaunas iespējas mērķtiecīgāk veikt ieguldījums modernas skolas infrastruktūrā, mācību vides un līdzekļu aprīkojumā, veidot pievilcīgu un ērtu vidi gan skolēniem, gan pedagogiem. Tas sniedz arī papildu iespējas ieguldīt līdzekļus pašvaldību īstenotajai interešu izglītībai, skolu atbalsta personālam, piemēram, karjeras konsultantu pieejamībai jau no sākumskolas posma, nodrošināt mediācijas un citus pakalpojumus skolā. Tie ir iespējamie papildu ieguldījumi skolēnu ārpusstundu aktivitātēm, sporta inventāram, teātra, muzeju, kultūras pasākumu apmeklējumiem, ekskursijām un citām aktivitātēm, kas skolas un skolēnu dzīvi un izglītību pilnveido. Šobrīd lielā daļā skolu šos pasākumus pilnvērtīgi nav iespējams nodrošināt.
Aprēķinu modelējums liecina, ka moderns vidusskolu tīkls skolotājiem dos iespēju nopelnīt 1000 eiro par likmi, kas ir par 45 procentiem vairāk nekā šobrīd. Tā kā skolotājs var strādāt vairāk nekā vienu likmi, tas ir 40 stundu darba nedēļu un, ņemot arī vērā spēkā esošo piemaksu sistēmu, alga šādā mūsdienīgā vidusskolā var sasniegt 1500 eiro.
Vidusskolu tīkla modelējums saskaņā ar izglītības politikas plānošanas dokumentiem paredz, ka vidusskolām ir jākoncentrējas attīstības centros, piesaistot arī tuvākās teritorijas skolēnus. Optimāla vidusskolu tīkla modeļa ietvaros rekomendējamais skolēnu skaits ir viens no rādītājiem, lai turpmākā pētījuma un modeļa izstrādes gaitā ar skolu dibinātājiem, pašvaldībām meklētu katrai konkrētai situācijai vislabāko attīstības ceļu. Rekomendējamais skolēnu skaits optimāla skolu tīkla modeļa ietvaros iezīmē mērķi, kas būtu jāsasniedz, taču to nevar piemērot kā vienīgo, lai attiecinātu pret esošo situāciju vai kādu konkrētu skolu, uzsver pētījuma eksperti. Optimāla skolu tīkla priekšlikuma sagatavošanai tiek izmantoti ne tikai kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji, bet ņemti vērā arī reālie apstākļi katrā konkrētajā reģionā.
Skolu tīkla pētījuma ietvaros, pamatojoties uz plašu un detalizētu datu analīzi, ir sagatavots rekomendējamais minimālais skolēnu skaits vidusskolās. Pētījuma un ekspertu grupa turpina darbu pie detalizētu kritēriju izstrādes visam skolu tīklam, ietverot arī sākumskolu un pamatskolu. Rekomendējamo kritēriju ietvarā tiks iekļauti arī skolas kvalitatīvie rādītāji. IZM uzskata, ka, izvērtējot katras skolas darbību, var tik ņemts vērā ne tikai skolēnu skaits skolā, bet arī skolas kvalitatīvais sniegums. Ja skola izpilda vienu no rekomendējamajiem kritērijiem skolēnu skaita ziņā vai kvalitatīvo rādītāju, tad tā atbilst mūsdienīgas vidusskolas standartiem.
Optimālo vidusskolu tīkla modeli un kritēriju segmentēšanu atbilstoši iedzīvotāju blīvumam paredzēts ieviest pakāpeniski, paredzot arī izņēmumus attālās un mazapdzīvotās teritorijās. Rekomendējamam skolēnu skaitam vidusskolās kritēriji tiek noteikti atbilstoši trīs kategorijām, teritoriju tipiem:
•Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar iedzīvotāju skaitu vairāk kā 50 000 (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava).
•Otrajā kategorijā pārējie reģionālās attīstības centri, iekļaujot Pierīgas reģionu un pārējās lielās pilsētas.
•Trešajā kategorijā pārējā Latvijas teritorija, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas.
Rekomendējamo kritēriju sasniegšanai paredzēts piemērot pārejas posmus. Pirmajā posmā, līdz 2020. gada 1.septembrim, tiek rekomendēts, ka skolēnu skaitam visā Latvijas teritorijā ir jāsasniedz 150, savukārt izņēmumu teritorijās minimālajam skolēnu skaitam jābūt 60. Otrajā posmā, līdz 2023. gada 1.septembrim, četrās lielākajās Latvijas pilsētās skolēnu skaitam vidusskolas posmā jābūt vismaz 225, pārējā Latvijas teritorijā – 150, teritorijās, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas – 75.
Skolu tīkla pētījums liecina, ka vidusskolēnu zināšanas, vispārējās izglītības kvalitatīvos rādītājus būtiski ietekmē gan skolas lielums, gan optimāli plānots izglītības iestāžu tīkls. Izglītības kvalitāti, pedagogu algas, skolu infrastruktūru un materiāltehnisko nodrošinājumu tieši ietekmē skolu tīkla atbilstība reālajai situācijai. Pētījums arī apliecina, ka jau šobrīd ir pozitīvi piemēri. Veicot pārmaiņas skolu tīklā, ir salīdzinoši labāki rādītāji gan skolēnu zināšanās, gan, piemēram, arī pedagogu atalgojumā. “Ja vēlamies tiekties pēc izcilības un vienlīdzības, lēmumi par skolu tīkla pārmaiņām, ir neizbēgami,” saka ministrs.
Izpētes dati parāda, ka sabiedrībā ir pieprasījums pēc izglītības kvalitātes, ko apliecina arī vecāku un skolēnu skolas izvēle, kas daudzos gadījumos nav tuvākā dzīves vietai. Šī tendence vērojama ne tikai lauku reģionos, bet arī pilsētās. Objektīvi dati parāda sabiedrības vajadzības un pieprasījumu, norāda ministrs. Tomēr jāapzinās, ka rezultātus ir iespējams sasniegt tikai kopīgā rīcībā, kurā tiek respektēts sabiedrības pieprasījums pēc kvalitatīvas un mūsdienu prasībām atbilstošas izglītības. Pašvaldību kā skolu dibinātāju lēmumi būs tie, kas noteiks vajadzīgo pārmaiņu efektivitāti.
Pētījuma ietvaros tiek izstrādāti priekšnoteikumi kvalitatīvas izglītības iespējām, vienlaikus nodrošinot skolēnu optimālu nokļūšanu potenciālajos izglītības centros. Ieviešanas sasniedzamais rezultāts ir neradīt papildus finanšu slogu nodokļu maksātājiem, samazināt izglītības kvalitātes atšķirības vispārējās izglītības iestādēs pilsētās un lauku teritorijās, tajā skaitā novēršot krasās atšķirības arī starp skolām vienas pilsētas ietvaros. Sakārtojot skolu tīklu, tiks radīti apstākļi finanšu līdzekļu ietaupījumam un iespējām palielināt pedagogu atalgojumu bez papildu sloga valsts budžetam.
Starpziņojums “Optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide” ir pieejams IZM mājaslapā: http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_visp/IZM_PetijumsStarpatskaitee.pdf
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/E6719AAC-5FC0-4B55-AC78-575FB3C1D1BF/
Tik, cik ir
Šodien Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar pētnieku grupu prezentēja pētījumu par optimālo vidusskolu tīklu Latvijā, vienlaikus nosaucot kritērijus šāda tīkla sasniegšanai. Pētījumā noskaidrots, ka Latvijā skolēnu pietiek vien 130 vidusskolu nokomplektēšanai, savukārt esošais skolu tīkls nenodrošina efektīvu līdzekļu izlietojumu, liedzot iespēju nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru un ārpusstundu nodarbību iespējas, kā arī konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem. IZM rosināja noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas 10.-12.klasē, paredzot, ka tajās būtu jāmācās ne mazāk kā 150 skolēniem, izņemot attālākus Latvijas reģionus, kur 25 kilometru radiusā nav alternatīvu vidējās izglītības ieguves iespēju.
IZM pārliecināta, ka skolu tīkla sakārtošana ir atslēga uz izglītības kvalitātes nodrošināšanu.
IZM
@IZM_gov_lv
Veicot pārmaiņas skolu tīklā, sasniegt augstu izglītības kvalitāti iespējams ikvienā vidusskolā. izm.gov.lv/lv/aktualitate…
Thu Jul 20 10:30:49 +0000 2017
Izglītības programmas “Iespējamā misija” vadītājs Kārlis Andersons informē par IZM rekomendācijām, kas būtu sasniedzamas pēc trim gadiem.
Kārlis Andersons
@Karlis_IM
Rekomendējamais skolēnu skaits vidusskolas pastāvēšanai pēc 2020. gada ir 150 skolēni – 2 paralēlklases katrā vecumposmā ar 25 skolēniem.
Thu Jul 20 08:31:09 +0000 2017
Pēteris Krišjānis piekrīt pētījuma rezultātiem.
Pēteris Krišjānis
@pecisk
Tātad mums arī vajag 130 vidusskolas twitter.com/lsmlv/status/8…
Thu Jul 20 09:20:49 +0000 2017
Tvitera lietotājs Andris Skrastiņš uzskata, ka IZM kvantitatīvās rekomendācijas nedrīkst pielietot, neraugoties arī uz kvalitatīvajiem un sociālekonomiskajiem kritērijiem.
Andris Skrastins
@andrisskrastins
@pecisk @Zalgauckis Manuprāt ir muļķīgi IZM vadlīnijas piemērot mehāniski.
Jāņem vērā skolu pieejamību, faktiskos… twitter.com/i/web/status/8…
Thu Jul 20 09:42:25 +0000 2017
Jānis Zalgauckis steidz skaidrot, ka IZM, izstrādājot rekomendācijas, ņēmusi vērā arī izglītības pieejamību attālākos Latvijas reģionos.
Jānis ???
@Zalgauckis
@andrisskrastins @pecisk Šadurskis jau arī to teica, ka jāskatās skolu pieejamība 25 km rādiusā – ja tuvāk nav piee… twitter.com/i/web/status/8…
Thu Jul 20 09:43:56 +0000 2017
Vaira Lejniece apšauba pētījuma autora Jāņa Turlaja intereses iesaistīties IZM pētījumā.
Vaira Lejniece
@VairaLejniece
Skolēnu pietiek tikai 130 vidusskolām!Nez kāpēc ekonomģeogrāfam Jānim Turlajam tas rūp?Ministrija/paša ambīcijas liek izsacīt šādu viedokli
Thu Jul 20 13:12:19 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/be642615-5915-44ab-84bb-10ae1b9d3ee7
