VIDEO: Pietiek.com aicinājums „Rīdzenes sarunu” audiofailu turētājiem
Droši vien Jūs, skaidri nezināmie, bet gana nojaušamie ļaudis, kuru rīcībā, cerams, tiešām ir „Rīdzenes sarunu” audiofaili, esat iepazinušies ar Aivara Lemberga preses konferencē runāto. Ja nē, varat to izdarīt – Pietiek šodien publicē pilnu šī pasākuma ierakstu. Mēs vēršamies pie Jums ar ļoti konkrētu aicinājumu.
Tātad – nekaunīgais, Latvijas valstij vismaz miljardu nozagušais oligarhs trešdien turpināja darīt to, ko viņš līdz ar zagšanu māk darīt vislabāk, – izmantoja viņam doto iespēju turpināt ņirgāties par to Latvijas sabiedrības daļu, kura vēl nav zaudējusi cerības uz kaut kādu tiesiskuma un taisnīguma uzvaru šai valstī un kura ir pārliecināta, ka viņa vieta ir aiz restēm ar visiem viņa rokaspuišiem.
Ja Jums, kuru rīcībā it kā ir „Rīdzenes sarunu” audiofaili vai vismaz to daļa, nav nekādas patiesās intereses par to, lai kaut kas šajā valstī ietu uz labo pusi, un tā vietā Jums svarīgas ir tikai savas sīkās politiskās rebes, – viss, tālāk varat nelasīt. Nekas mums nesanāks.
Savukārt, ja žurnālam Ir Jūs „Rīdzenes sarunu” ierakstus vai to daļu esat nodevuši vai vismaz iedevuši paklausīties kādu patiesi valstisku, godīgu apsvērumu vadīti, Jūs, cerams, pašlaik nevarat nejusties vīlušies, redzot, kā oligarhs ņirgājas par to, ko no šiem ierakstiem ir spējuši „izspiest” žurnāla Ir mazdūšīgie, gļēvie „poļitruki”.
Un te Jums ir mūsu piedāvājums.
Ja šādi audioieraksti patiešām ir Jūsu rīcībā un ja Jums patiešām interesē, lai sabiedrība ar tiem iepazītos, – sūtiet tos šurp. Piemēram, uz e-pasta adresi latolapsa@protonmail.com . Droši vien zināt, ka „interesentiem no malas” šādai e-pasta adresei ir ārkārtīgi grūti piekļūt, bet piekļūt šāda e-pasta saturam – faktiski neiespējami.
Jūs droši vien pietiekami labi zināt arī to, ka mūsdienu tehniskie līdzekļi dod visplašākās iespējas šos failus pat nevis mest pastkastītē, kādā datu nesējā ierakstītus, bet uz kādu no globālajiem failu pārsūtīšanas tīkliem nosūtīt no datora ar, piemēram, Zelta zivtiņas modēmu, ko pēc sūtīšanas iznīcināt. Un neviens nekad jūs neatradīs.
Savukārt mums ir jau pasen iekārtota interneta vietne šādiem gadījumiem – tik droša un tik tālā pasaules malā, ka jau atkal neviens kalnmeiers vai viņa rokaspuiši no Drošības policijas un tamlīdzīgiem kantoriem nekad netiks ne līdz tās īpašniekiem, ne pie tās lasītāju datiem.
Atsūtiet šos failus, ja Jums tādi tiešām ir un ja Jums tiešām interesē nevis manipulācijas, bet gan Latvijas valsts un tās cilvēku nākotne. Atsūtiet – un mēs tos publicēsim visā pilnībā.
Jūs pietiekami labi zināt, ka mēs esam vienīgie visā Latvijā, kas šādus ierakstus publiskos no A līdz Z. Atšķirībā no bailīgiem „poļitrukiem” mūs neuztrauc un nebaida ne mazu mērgļu draudi, ne viņu nopirktu „tiesībsargāšanas” iestāžu „pieņemti mēri”, ne tas, kas šajos ierakstos būs dzirdams.
Jums ir iespēja. Izmantojiet to!
…Info avots un video: http://www.pietiek.com/raksti/aicinajums_ridzenes_sarunu_audiofailu_turetajiem
VIDEO: 19.7.2017. Rīgā Aivara Lemberga preses Konference par t.s. “Rīdzenes sarunām”
…Info avots un video: https://www.youtube.com/watch?v=sGuqe4LjK7Y un
VIDEO: Lemberga preses konferences vietā apsardze izdzen cilvēku, kurš žurnālistiem dāvina grāmatu BAILES
2017.gada 19.jūlijā plkst. 13:00 viesnīcas „Radisson Blu Hotel Latvija”, Elizabetes ielā 55 konferenču zālē “Beta-1” notika Aivara Lemberga sasauktā preses konference par skandalozajām Rīdzenes sarunām. Aivara Lemberga preses konferences norises vietā, publiski sabiedrībai pieejamā foajē apsardze izraidīja cilvēku, kurš žurnālistiem dāvināja “politiskā trillera” grāmatu BAILES.
…Info avots un video: https://www.youtube.com/watch?v=c2jE3uK6Ic4
Lembergs tieši neatbild uz jautājumiem par “oligarhu sarunās” apspriesto
Rīga, 19.jūl., LETA. Ventspils mērs Aivars Lembergs šodien preses konferencē publiskotās “oligarhu sarunas” kārtējo reizi nosauca par politisko kampaņu, kas esot vērta pret viņu, tomēr izvairījās tieši atbildēt uz jautājumiem par savu dalību tajās un pārrunāto.
Lembergs sacīja, ka ir ticies ar visdažādākajiem cilvēkiem, tostarp politiķiem. Piemēram, viņš viesnīcā “Rīdzene” ir ticies ar Aināru Šleseru. Lembergs pauda viedokli, ka “oligarhu lieta” esot politiskais pasūtījums un uzbrukums pret viņu, kā arī pret Zaļo un zemnieku savienību, kas ir par labu “visiem pārējiem”.
Politiķis nosūtījis “kaudzīti vēstuļu” plašsaziņas līdzekļiem, lai viņam tiktu nosūtīti pierādījumi saistībā ar žurnāla “Ir” publiskotajām “oligarhu sarunām”. Viņš arī domā, ka nebūtu jāpublicē lietas materiāli, jo tas esot likuma pārkāpums.
Vienlaikus politiķis apgalvoja, ka publikācijas nav lasījis, līdz ar to viņš tieši neatbildēja uz jautājumiem, vai publiskotās sarunas atbilst patiesībai.
Viņš atzīmēja, ka par sarunu un to atšifrējumu autentiskumu neesot nekādu ekspertīžu, līdz ar to nekas neesot pierādīts, sekojoši viņam nebūšot ko skaidrot gaidāmajai “oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisijai, ja tā vēlēsies ar viņu runāt.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6BF3AC37-9AF8-4486-BE06-ADC4E2A73F9D/
Straume: Iespējas atjaunot “oligarhu lietu” tiks izvērtētas pēc krimināllietai iepriekš nepievienotu sarunu analīzes
Rīga, 20.jūl., LETA. Iespējas atsākt “oligarhu lietu” varētu tikt izvērtēts pēc tam, kad būs secinājumi par krimināllietai iepriekš nepievienotu noklausīto sarunu daļu, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Jēkabs Straume.
Straume skaidroja – tas, vai atsākt lietu, vai atsākt to kādā daļā vai sākt jaunu būs atkarīgs no darba grupas secinājumiem. Viņš uzsvēra, ka tajā iesaistīti būtiski biroja resursi – trīs izmeklētāji un viens nodaļas vadītājs, bet pagaidām atturējās nosaukt konkrētus termiņus šī darba paveikšanai.
Tāpat tiek pārbaudīts valsts noslēpuma izpaušanas fakts, tas esot bijis jāveic 15 dienu termiņā, bet ir paņemts lēmums termiņu pagarināt.
Viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Kā ziņots, Saeimā iecerēts izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju saistītā ar “oligarhu sarunām”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C7E0D-69B9-6FDA-5B4F-CFA9CC79EB99/
Krauze: Nezinot pilnus tekstus viesnīcā “Rīdzene” noklausītajām politiķu sarunām, sabiedrība tiek maldināta
Rīga, 20.jūl., LETA. Nezinot pilnus tekstus viesnīcā “Rīdzene” noklausītajām politiķu sarunām, sabiedrība tiek maldināta un tikai publicējot visus atšifrējumus var runāt par ētiskajiem morāles jautājumiem, intervijā LTV sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
“Mana pārliecība ir tāda, ka ir nekorekti maldināt sabiedrību ar atsevišķiem sarunu fragmentiem, jo iepazīstoties ar visiem “oligarhu lietā” pieejamiem noklausīto sarunu atšifrējumiem, var veidot priekšstatu par morāli ētiskajiem pārkāpumiem,” sacīja Krauze.
Viņaprāt publicētās saruna ir iegūtas apzogot valsti un tā noteikti sabiedrībai nav nodota ar mērķi iegūt caurspīdīgumu. “Šī ir fragmentāra informācija un iespējams to ir izdarījuši cilvēki, kas savulaik strādājuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, jo pie šiem materiāliem varējuši tikt klāt. Tāpēc vajadzētu padomāt arī par morāli ētiskajiem aspektiem, kad šādi tiek apzagta valsts,” sacīja Krauze.
Jau ziņots, ka šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija diskutēs par tiesībsargājošo iestāžu veikto funkciju apjomu saistībā ar “oligarhu sarunām”.
Viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Kā ziņots, Saeimā iecerēts izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju saistītā ar “oligarhu sarunām”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0A6042A1-B889-45D5-BCCF-C3B5932A6521/
Kalnmeieru uztrauc “oligarhu sarunu” noplūšanas fakts, jo tā nedrīkst “rīkoties tiesiskā valstī”
Rīga, 20.jūl., LETA. Ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru ir pārsteigusi “nozieguma rezultātā” notikusi “oligarhu sarunu” izpaušana, jo Aināra Šlesera viesnīcas numurā veikto sarunu ieraksti ir valsts noslēpuma statusā.
“Pārsteigums man bija tas, ka nozieguma rezultātā šīs sarunas tika izpaustas, jo paši šie ieraksti ir valsts noslēpuma statusā. Tādu rīcību es nebiju gaidījis, bet tas, ka būs vēršanās pret mani, tas nebija pārsteigums. Visus šos gadus esmu dzīvojis ar domu, ka pret mani kaut kas tiek vākts, darīts, un tas liek man visu laiku mobilizēties un būt uzmanīgam,” laikrakstam “Neatkarīgā” teicis Kalnmeiers.
“Ir cilvēki, kas pievērš uzmanību šiem aspektiem, bet to ir samērā maz. Atvainojiet, tas ir galīgi aplami, ja šādi var rīkoties tiesiskā valstī. Es nedzirdu pārāk daudz iebildumu. Varbūt cilvēki baidās paust savu viedokli,” piebildis ģenerālprokurors.
Kalnmeiers pastāstījis, ka par sarunu noplūšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) notiek dienesta pārbaude, jo, ja pastāv aizdomas, ka ir izpausts valsts noslēpums, tad iestādes vadītājam ir jāorganizē speciāla komisija un jāveic pārbaude.
“Ņemot vērā, ka žurnālā “Ir” tika publiskoti sarunu atreferējumi (nevis audioieraksti), sarunas nav publicētas pilnā apjomā un secīgi, bet gan selektīvi izlasītas, tad ir jāveic milzīgs darba apjoms, lai identificētu to atbilstību. Šo darbu saskaņā ar minētajiem MK noteikumiem veic tikai KNAB darbinieki un pieaicinātais drošības iestāžu darbinieks. Līdz ar to man nav informācijas, kādi viņiem ir rezultāti, un necenšos tur iejaukties,” turpinājis ģenerālprokurors.
Tiklīdz pārbaudē tikšot identificēts, ka publiskotais materiāls atbilst tiem ierakstiem, kuri glabājas KNAB, tad tūlīt tikšot sākts kriminālprocess par valsts noslēpuma izpaušanu. Dienesta izmeklēšana būtu jāpabeidz 15 darba dienu laikā, taču, visticamāk, tā tikšot pagarināta. Pēc Kalnmeiera vārdiem, pārbaudei esot jāpieslēdzas arī Satversmes aizsardzības birojam (SAB), jo tas veic kontroli par drošības režīma ievērošanu KNAB. “Viņiem ir jāiesaistās. Viņi nevar stāvēt maliņā…, tas mūs neskar. Viņus tas arī skar.”
Saistībā ar “oligarhu lietu” Kalnmeiers uz sevi politisku spiedienu nav jutis, ja neskaita piketu pie Ģenerālprokuratūras. “Tie politiskie spēki, kuri ir pārstāvēti Saeimā, neviens nekādu spiedienu uz mani nav izdarījis. Tie jaunie spēki, kas parādās, arī tiešā veidā nav ietekmējuši, bet viņi noskaņo sabiedrību, un tad šeit vietā ir jautājums, ko parasti uzdod jau no seniem laikiem, – kam tas ir izdevīgi?”
“Atbalstu jebkuru pārbaudes formu, kādu izvēlēsies parlaments vai augstākās valsts amatpersonas, lai veiktu juridisko lietas izvērtējumu. Līdz šim nekāda izvērtējuma nav bijis. Arī tie, kas par šo lietu daudz runā un vis kaut ko analizē, – kurš no viņiem ir lasījis lietu? Kurš zina, kas tur ir iekšā? Nav tādu. Ja mēs turpinām uzskatīt, ka Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts, tad ļausim, lai šī institūcija izvērtē notikušo. Ir trīs bloki. Tiesībaizsardzības iestāžu darbs; politiķu sarunas par amatpersonu bīdīšanu un nebīdīšanu uz amatiem un mediju bloks. Juridiskais bloks ir visvieglākais un, ja komisija iespringst, tad tur daudz laika nevajag, jo viss ir precīzi pa datumiem dokumentēts,” teicis Kalnmeiers.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7AD338FA-4E52-47A8-872B-D885695E31A3/
Par neprecīzo un nepatieso rakstu laikrakstā “IR”
Šg. 19.jūlijā laikrakstā “IR” publicēta nepatiesa un neprecīza informācija par uzņemšanas rezultātiem studijām augstskolās. Ventspils Augstskola aicina izvērtēt datu patiesumu un būt kritiskiem pret šāda veida rakstiem.
Rakstā minēts: “Liepājas un Ventspils universitātēs vēl ir brīva trešdaļa budžeta vietu”. Šāds apgalvojums nav korekts, jo Ventspils Augstskolā (VeA) tiek piedāvātas ne tikai valsts finansētās, bet arī VeA finansētās budžeta vietas. Salīdzinot skaitļus, šis fakts nav ņemts vērā. Piemēram, IT un Elektronikas studiju programmās ikvienam tiek piedāvāta iespēja studēt bez maksas, jo Ventspilī ir ļoti liels pieprasījums pēc šo jomu speciālistiem. Sarunās ar pilsētas pašvaldību un darba devējiem, tika nolemts dot iespēju ikvienam, kurš to vēlas, studēt šajās studiju programmās bez maksas. Tāpat salīdzinājums diagrammā “Konkurss uz budžeta vietām” ir ļoti nekorekts, jo salīdzinot datus par VeA, nav ņemts vērā, ka tās ir ne tikai valsts budžeta vietas (kuras lielākoties izdevies aizpildīt), bet šajos skaitļos iekļautas arī VeA finansētās budžeta vietas. Vēl jāmin, ka ir rezervētas budžeta vietas jaunajai studiju programmai “Programmēšanas speciālists”, kur pieteikšanās studijām vēl tikai sāksies.
Jāmin arī tas, ka publiski pieejamie dati www.latvija.lv atšķiras no reālajiem datiem, kuri pieejami augstskolām programmā Vienotā uzņemšana pamatstudiju programmās (VUPP) (sistēma, kurā notiek pieteikšanās studijām), pārbaudot datus VUPP, ir redzams, ka Ventspils Augstskolā pamatstudijām jeb bakalaura studijām saņemti par 8 pieteikumiem vairāk nekā pērn. Vēlamies vērst uzmanību, ka tikai 3 augstskolām izdevies palielināt saņemto pieteikumu skaitu studijām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. To izdevies palielināt Ventspils Augstskolai, Vidzemes Augstskolai un Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolai.
Tāpat rakstā atspoguļoti skaitļi ir nekorekti. Piemēram, sadaļā “Top 3 programmas” VeA Datorzinātņu programmā norādīti 103 pieteikumi, lai gan patiesībā to ir 108. Neprecīzi ir arī pārējo programmu atspoguļotie uzņemšanas rezultāti.
Vēlamies minēt arī, ka kopējie uzņemšanas rezultāti studijām Ventspils Augstskolā ir iepriecinoši – ļoti liela interese bijusi par maģistra studijām jau šobrīd uzņemti vairāk studenti nekā iepriekšējā gadā, lai gan uzņemšana studijām vēl turpināsies!
Papildu informācija: Inta Ozola; Ventspils Augstskolas Speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos; e-pasts inta.ozola@venta.lv, tel. 63629303; Ventspils Augstskola, Inženieru iela 101, Ventspils, LV-3601
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/3D1B76AF-B7AB-4F11-ADC1-C007A1949D8B/
Vairāki deputāti apšauba nepieciešamību veidot “oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisiju
Rīga, 20.jūl., LETA. Šodien, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē apspriežot tā dēvētās oligarhu sarunas, vairāki deputāti pauda šaubas par nepieciešamību veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par šo jautājumu.
Deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) pauda pārliecību, ka parlamentam ir “jātiek skaidrībā” ar šo lietu, tomēr vērsa uzmanību, ka Saeimā darbojas Aizsardzības komisija, kā arī Korupcijas novēršanas apakškomisija. Turklāt gan šo komisiju, gan apakškomisiju vada “Vienotības” frakcijas pārstāvji, un arī parlamentārās izmeklēšanas komisija vadību iecerēts uzticēt “Vienotības” frakcijas deputātam Andrejam Judinam, piebilda Šnore.
Jānis Ādomsons (S) papildināja, ka arī Iekšlietu ministrija ir “Vienotības” pārziņā, bet Saeimas Nacionālās drošības komisiju vada Solvita Āboltiņa (V). Viņš arī pauda viedokli, ka, izveidojot šādu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, tiks izteikta neuzticība Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Arī Ringolds Balodis (NSL) neredzot pamatu šādas komisijas izveidei, ņemot vērā, ka Saeimā jau tagad ir komisijas, kur var diskutēt par šo jautājumu.
Tikmēr Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) oponēja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir pilnvaras, kuru nav “parastajām” Saeimas komisijām.
Tāpat komisijas sēdē KNAB priekšnieks Jēkabs Straume un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pauda gatavību sniegt parlamentārās izmeklēšanas komisijai nepieciešamo informāciju.
Savukārt deputāts Aleksejs Loskutovs (V) interesējās, vai žurnāla “Ir” publiskotās sarunas ir no operatīvas lietas vai no krimināllietas materiāliem. Straume skaidroja, ka pagaidām nevar runāt par sarunu autentiskumu, jo tas tiekot pārbaudīts. Vienlaikus komisijas sēdē tika norādīts, ka epizode par zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS), iespējams, pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā nav bijusi krimināllietas materiālos.
Uz komisijas sēdi bija ieradusies Rīgas domes deputāte, bijusī KNAB darbiniece Juta Strīķe (JKP), kura sākumā bija klausītāju vidū, bet vēlāk tika aicināta pie komisijas sēžu galda. Viņa uzsvēra, ka “oligarhu lietā” no paša sākuma bija nepārprotami fakti, kas liecināja par valsts nozagšanu, nacionālās drošības apdraudējumu un citi. Tomēr šodien komisijas sēdē veselu stundu tiek paustas atrunas par to, kāpēc kaut ko varēja vai nevarēja, komentēja politiķe. Viņa pauda cerību, ka tagad KNAB spēs fiksēt un pierādīt visus šādus gadījumus.
Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) nolasīja vairāku ziņu virsrakstus no laika, kad tika sākta “oligarhu lieta”, vaicājot pamatojumu šādam iznākumam. Tikmēr Strīķe mudināja publiskot lietas divus sējumus, lai eksperti arī varētu paust savu viedokli par to, vai pierādījumu bijis gana, lai lietu virzītu uz tiesu.
Jau ziņots, ka par “oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies18 deputātu, bet nepieciešami 34 paraksti. Tomēr tiek sagaidīts, ka daudzi deputāti, kuri šajās dienās nav parlamentā, šo pieprasījumu parakstīs rīt pirms Saeimas sēdes. Tad Saeima jau rīt, 21.jūlijā, arī varētu lemt par šīs parlamentārās komisijas izveidi.
Viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5F3D08FF-3EEC-4ACF-ACFF-4909E4320BDC/
Advokāti neviennozīmīgi vērtē kolēģijas izplatītu paziņojumu saistībā ar “oligarhu lietu”
Rīga, 20.jūl., LETA. Daļa advokātu ir neapmierināti ar Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) šonedēļ izplatītu paziņojumu, kurā tā dēvētās oligarhu lietas kontekstā nosodīti mēģinājumi ietekmēt sabiedrisko domu pretēji tiesiskas valsts pamatprincipiem un izteikts aicinājums politiķiem un žurnālistiem nošķirt politiskās un tiesiskās atbildības izvērtēšanas procesus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.
Paziņojuma autors ir ZAP priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Viņš Rīgas apgabaltiesā izskatāmajā krimināllietā aizstāv līdzās Ventspils mēram Aivaram Lembergam (“Latvijai un Ventspilij”) apsūdzēto Ansi Sormuli. Rozenbergs “Panorāmai” skaidroja, ka iemesls šāda ZAP paziņojuma tapšanai bijis kādreizējo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku, tagadējo Rīgas domes deputātu Jutas Strīķes (JKP) un Jura Juraša (JKP) publiskā vēršanās pret ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Pēc advokāta domām, tādā veidā Strīķe un Jurašs sev veido politisko kapitālu nākamajām Saeimas vēlēšanām.
“Publiskajā telpā nebija citu viedokļu. Tas mani pārsteidza,” raidījumam sacīja Rozenbergs. “Vai visa sabiedrība, tiesneši, juristi, prokurori, advokāti ir mierā ar šo situāciju? Divas bijušās vadošās izmeklēšanas iestādes amatpersonas, kas šobrīd ir politiķi, ar sava darba sekām, kas ir beigušās ar kriminālprocesa izbeigšanu, cenšas pacelt savus politiskos reitingus un mēģina pārcelt atbildību uz ģenerālprokurora pleciem, kas ir viena no augstākajām tiesu amatpersonām valstī. Pie tam [šie politiķi] ir samērā neizvēlīgi ar izteiksmes līdzekļiem,” norādīja Rozenbergs.
Tikmēr advokāts Uģis Zeltiņš nepiekrīt Rozenberga viedoklim šajā jautājumā. “Mani neapmierina veids, kādā tas [viedoklis] tika publicēts – zem virsraksta “advokāti apgalvo, ka…”. Pēc satura un vēstījuma tas ir politisks komentārs. Mēs neatrodam juridiskus faktus, ko advokāti aplūko kā problemātiskus no tiesiskuma viedokļa,” uzsvēra Zeltiņš.
Padomes izteiktajam viedoklim nepiekrīt arī advokāts Saulvedis Vārpiņš. “Jautājums jāskata plašāk. Te ir jautājums par tautas neapmierinātību un mediju neapmierinātību, kas valstī notiek, un “oligarhu lieta”, tas ir tikai tāds reaģents,” norādīja Vārpiņš. Viņa ieskatā, pēdējās protesta akcijās un izskanējušajos aicinājumos pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbildības izskanēja neapmierinātība ar daudzām nekvalitatīvi izmeklētām krimināllietām, kā arī izmeklējamo iestāžu nespēju laicīgi un kvalitatīvi pabeigt uzticētās lietas. Līdz ar to ZAP paziņojums atgādinot iejaukšanos politiskajos procesos.
To, kā rīkoties saistībā ar ZAP izplatīto paziņojumu, advokāti pagaidām vēl nav lēmuši. Šo jautājumu padomes biedri varētu skatīt nākamnedēļ.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4F624A05-A9E8-44A9-8C2C-F2BEB2BD699E/
būtu zinājis, ka dāvās grāmatu, būtu aizvilcis savu resno baksaidi!