Līga Latiševa, BNS
Vēlamās algas, kuras norāda Lietuvas darba meklētāji, pēdējā gada laikā strauji pieaugušas. Ja nepalielināsies darba ražīgums, Lietuva kļūs dārga, pirms būs kļuvusi turīga, norāda analītiķi.
Vēlamās algas, ko šā gada pirmajā pusgadā norādījuši Lietuvas darba meklētāji, salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn pieaugušas par 12%, raksta Lietuvas biznesa avīze “Verslo žinios”, atsaucoties uz darba sludinājumu portāla “Cv.lt” lietotāju sniegto informāciju.
Vidējā vēlamā alga šā gada sešos mēnešos sasniegusi 984 eiro “uz rokas” un gada laikā pieaugusi par 106 eiro.
Darba meklētāji portālā tiek lūgti norādīt vēlamās neto algas robežas, piemēram, no 700 līdz 1000 eiro. Šādu informāciju pirmajā pusgadā snieguši 4850 lietotāji. Vidējais rādītājs aprēķināts pēc apakšējās uzrādītās robežas.
No trim Lietuvas lielākajām pilsētām šīs vēlmes visstraujāk augušas Kauņā, kas šogad piesaistījusi vairākas lielas ārvalstu investīcijas. Kauņas iedzīvotāji “uz rokas” šobrīd gribētu saņemt vidēji 1008 eiro jeb par 17% vairāk, nekā vēlējās 2016.gada pirmajā pusē.
Viļņā šis rādītājs audzis par 13% jeb vidēji līdz 1101 eiro un Klaipēdā attiecīgi par 10% jeb līdz 969 eiro.
Visstraujāk – par 29% – darba meklētāju vēlmes kāpušas vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem. Pirms gada jaunie darba ņēmēji cerēja saņemt vidēji 566 eiro, bet šogad – jau 733 eiro. Vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem un no 40 līdz 49 gadiem kāpums bijis aptuveni 10% līmenī, sasniedzot attiecīgi 1039 un 1090 eiro, bet vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem vēlamais uzrādītais algas līmenis cēlies tikai par nepilnu procentu un šā gada pirmajā pusē sasniedzis 876 eiro.
Sieviešu uzrādītās vēlamās algas šai laikā augušas straujāk nekā vīriešu – attiecīgi par 11,1% un 8,5%, tomēr abu dzimumu prasības šai ziņā joprojām atšķiras par veselu trešdaļu – sievietes pirmajā pusgadā izteikušas cerību saņemt vidēji 777 eiro, bet vīrieši – 1149 eiro.
Lai gan atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksā daļēji nosaka apstāklis, ka sievietes lielākoties strādā zemāk apmaksātās ekonomikas nozarēs, tomēr “Cv.lt” statistika liecina, ka pat vienā un tai pašā amatā vīrieši vēlas saņemt krietni lielāku algu nekā sievietes.
No 50 “Cv.lt” lietotāju vidū populārākajām profesijām lielākās algas cer saņemt informācijas tehnoloģiju struktūrvienību vadītāji, kuru vidējais vēlamais rādītājs ir 1577 eiro, otrajā vietā ierindojušies direktori un augstākā līmeņa vadītāji ar 1495 eiro un trešajā – programmētāji ar 1480 eiro.
Vēlmju spektra lejasgalā palikuši pārdevēji, kas norādījuši, ka “uz rokas” vēlas saņemt 470 eiro. Uz mazliet augstākām summām – attiecīgi 508 un 549 eiro – pretendē strādnieki un pārdevēji konsultanti.
Jāatzīst gan, ka šie saraksti neatspoguļo pilnīgu ainu. Te jāņem vērā divi apstākļi. Pirmkārt, jo retāka profesija, jo mazāk portāla lietotāju uzrādījuši vēlamo algu. Otrkārt, Lietuvā, tāpat kā citās Austrumeiropas valstīs, vienādā amatā strādājošu cilvēku algas mēdz stipri atšķirties. Pat atmetot pa 25 procentiem augstāko un zemāko algu vērtējumu, atšķirības starp algām Lietuvā var sasniegt 54%, liecina personāla konsultāciju kompānijas “Hay Group Korn Ferry” pētījums. Turklāt nav tā, ka vecākie speciālisti katrā ziņā saņem vairāk, bet jaunākie – mazāk.
Tikmēr jaunākie Statistikas departamenta dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, vidējā alga Lietuvā pieaugusi par desmito daļu, tomēr joprojām ir krietni zemāka par “Cv.lt” lietotāju izteiktajām vēlmēm, proti, cilvēki Lietuvā par savu darbu “uz rokas” saņem vidēji 644,50 eiro.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas fonda (“Sodra”) datiem šā gada pirmajā ceturksnī 59% strādājošo darba samaksa salīdzinājumā ar attiecīgo laiku pērn pieaugusi vairāk nekā par 5%.
Savukārt Lietuvas Bankas veikta uzņēmumu aptauja parādījusi, ka šogad palielināt algas plāno 43% Lietuvas kompāniju, bet SEB banka prognozē, ka 2017.gadā algas vidēji celsies par aptuveni 6%.
Kā iepriekš rakstīja “Verslo žinios”, darba devējiem nereti nākas dzirdēt, ka potenciālais darbinieks “uz rokas” grib saņemt 1000 eiro, lai gan šī summa krietni pārsniedz tirgus vidējo rādītāju un nav arī pamatota.
Kā uzskata ekonomisti, uz aizvien lielāku algu pieaugumu darbiniekiem ļauj cerēt apstāklis, ka Lietuvas darba tirgū trūkst kvalificēta darbaspēka. Diemžēl darba ražīgums pagaidām aug vairākas reizes lēnāk nekā algas, bet tas savukārt liek domāt, ka uzņēmēji būs spiesti paaugstināt savu produktu un pakalpojumu cenas.
“Nordea” bankas galvenais ekonomists Baltijas valstīs Žīgimants Maurics brīdinājis, ka Lietuva var tikt ierauta cenu un algu pieauguma spirālē. “Ja ražīgums neaugs tikpat ātri kā inflācija un darba samaksa, Lietuva var kļūt dārga, pirms vēl būs kļuvusi turīga,” viņš spriedis.
…Info avots:
http://www.leta.lv/plus/133C7DA1-3BD1-4C95-BB48-1AF1436F386E/
